Atšķirības starp "Narodņicisms" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Narodņicisms''' (kr. ''народничество'') - ideoloģisks [[Liberālisms|liberāls]] strāvojums [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] XIX gs. otrajā pusē un XX gs. sākumā, pamatā [[inteliģence]]s vidū, orientēts uz [[zemniecība]]s [[kārta]]s politisko brīvību paplašināšanu un valsts ideoloģijas pārorientēšanu uz utopiski idealizētu zemniecību kā sabiedrības pamatu, visai noliedzoši raugoties uz [[Kapitālisms|kapitālismu]] un industrializāciju, postulējot agrārās reformas nepieciešamību un modernas agrāras sabiedrības izveidošanu. Teorijas pamatlicēji bija [[Hercens Aleksandrs|A.Hercens]], [[Černiševskis Nikolajs|N.Černiševskis]], [[Lavrovs Pjotrs|P.Lavrovs]]. XIX gs. 70. gados tajā parādījās t.s. kreisais jeb ''aktīvais narodņicisms'', kura pārstāvji centās iedzīvināt savus politiskos uzskatus, dodoties uz laukiem un "pamodinot" zemniecību. Šī virziena ievērojamākie ideologi bija [[Bakuņins Mihails|M.Bakuņins], Lavrovs, P.Tkačovs u.c. Pretstatot "[[Sociālisms|sociālismu]]" "politikai", ''narodņiki'' postulēja, ka cīņa par politiskajām brīvībām ir izdevīga tikai [[buržuāzija]]i. Noliedza jebkādas kapitālisma pozitīvās iezīmes. Aizvien vairāk parādījās [[Misticisms|misticisma]] iezīmes, akceptēts [[agnosticisms]]. Teorijā centās veidot agrāras sabiedrības modeli, pretstatot to negatīvajam industriālās sabiedrības modelim. 80. gados sāka dominēt liberālais, reformistiskais virziens (V.Voroncovs, Mihailovskis, S.Krivenko, S.Južakovs u.c.). Zemnieku pretošanās kustības uzplūdu XX gs. sākumā un [[1905. gada revolūcija]]s ietekmē kustība sašķēlās vairākos virzienos un partijās, no kuriem visradikālākā bija [[eseri]].
+
'''Narodņicisms''' (burt. "tautiskums"; kr. ''народничество'') - ideoloģisks [[Liberālisms|liberāls]] strāvojums [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] XIX gs. otrajā pusē un XX gs. sākumā, pamatā [[inteliģence]]s vidū, orientēts uz [[zemniecība]]s [[kārta]]s politisko brīvību paplašināšanu un valsts ideoloģijas pārorientēšanu uz utopiski idealizētu zemniecību kā sabiedrības pamatu, visai noliedzoši raugoties uz [[Kapitālisms|kapitālismu]] un industrializāciju, postulējot agrārās reformas nepieciešamību un modernas agrāras sabiedrības izveidošanu. Teorijas pamatlicēji bija [[Hercens Aleksandrs|A.Hercens]], [[Černiševskis Nikolajs|N.Černiševskis]], [[Lavrovs Pjotrs|P.Lavrovs]]. XIX gs. 70. gados tajā parādījās t.s. kreisais jeb ''aktīvais narodņicisms'', kura pārstāvji centās iedzīvināt savus politiskos uzskatus, dodoties uz laukiem un "pamodinot" zemniecību. Šī virziena ievērojamākie ideologi bija [[Bakuņins Mihails|M.Bakuņins], Lavrovs, P.Tkačovs u.c. Pretstatot "[[Sociālisms|sociālismu]]" "politikai", ''narodņiki'' postulēja, ka cīņa par politiskajām brīvībām ir izdevīga tikai [[buržuāzija]]i. Noliedza jebkādas kapitālisma pozitīvās iezīmes. Aizvien vairāk parādījās [[Misticisms|misticisma]] iezīmes, akceptēts [[agnosticisms]]. Teorijā centās veidot agrāras sabiedrības modeli, pretstatot to negatīvajam industriālās sabiedrības modelim. 80. gados sāka dominēt liberālais, reformistiskais virziens (V.Voroncovs, Mihailovskis, S.Krivenko, S.Južakovs u.c.). Zemnieku pretošanās kustības uzplūdu XX gs. sākumā un [[1905. gada revolūcija]]s ietekmē kustība sašķēlās vairākos virzienos un partijās, no kuriem visradikālākā bija [[eseri]].
  
 
== Literatūra ==
 
== Literatūra ==
5. rindiņa: 5. rindiņa:
 
* Narodņicisms. // Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 288.-289. lpp.
 
* Narodņicisms. // Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 288.-289. lpp.
 
* Narodņicismu tēlotāja buržuāzija un apmulsušais narodņicisms. //  Ļeņins V.I. Raksti. VII sēj. - Latvijas Valsts izdevniecība: Rīga, 1949.
 
* Narodņicismu tēlotāja buržuāzija un apmulsušais narodņicisms. //  Ļeņins V.I. Raksti. VII sēj. - Latvijas Valsts izdevniecība: Rīga, 1949.
 +
----
 +
* Von Laue Theodore H. The Fate of Capitalism in Russia: The Narodnik Version. // American Slavic and Easy European Review, 13, no. 1 (1954): 11-28.
 
----
 
----
 
* Ляшенко Л.М. Революционные народники. - Москва, 1989
 
* Ляшенко Л.М. Революционные народники. - Москва, 1989
10. rindiņa: 12. rindiņa:
 
== Resursi internetā par šo tēmu ==
 
== Resursi internetā par šo tēmu ==
  
 +
* [http://www.britannica.com/EBchecked/topic/403560/narodnichestvo Narodnichestvo (Russian history) -- Britannica Online Encyclopedia]
 +
* [http://mars.wnec.edu/~grempel/courses/russia/lectures/21narod.html Narodnichestvo - Western New England College]
 +
* [http://www.shsu.edu/~his_ncp/Nihilism.html Sergius Stepniak on Nihilism and Narodnichestvo]
 +
----
 
* [http://dic.academic.ru/dic.nsf/enc_philosophy/2780/НАРОДНИЧЕСТВО Народничество - Словари и энциклопедии на Академике]
 
* [http://dic.academic.ru/dic.nsf/enc_philosophy/2780/НАРОДНИЧЕСТВО Народничество - Словари и энциклопедии на Академике]
 
* [http://bse.sci-lib.com/article080136.html Значение слова "Народничество" в Большой Советской Энциклопедии]
 
* [http://bse.sci-lib.com/article080136.html Значение слова "Народничество" в Большой Советской Энциклопедии]

Versija, kas saglabāta 2010. gada 17. augusts, plkst. 09.43

Narodņicisms (burt. "tautiskums"; kr. народничество) - ideoloģisks liberāls strāvojums Krievijas impērijā XIX gs. otrajā pusē un XX gs. sākumā, pamatā inteliģences vidū, orientēts uz zemniecības kārtas politisko brīvību paplašināšanu un valsts ideoloģijas pārorientēšanu uz utopiski idealizētu zemniecību kā sabiedrības pamatu, visai noliedzoši raugoties uz kapitālismu un industrializāciju, postulējot agrārās reformas nepieciešamību un modernas agrāras sabiedrības izveidošanu. Teorijas pamatlicēji bija A.Hercens, N.Černiševskis, P.Lavrovs. XIX gs. 70. gados tajā parādījās t.s. kreisais jeb aktīvais narodņicisms, kura pārstāvji centās iedzīvināt savus politiskos uzskatus, dodoties uz laukiem un "pamodinot" zemniecību. Šī virziena ievērojamākie ideologi bija [[Bakuņins Mihails|M.Bakuņins], Lavrovs, P.Tkačovs u.c. Pretstatot "sociālismu" "politikai", narodņiki postulēja, ka cīņa par politiskajām brīvībām ir izdevīga tikai buržuāzijai. Noliedza jebkādas kapitālisma pozitīvās iezīmes. Aizvien vairāk parādījās misticisma iezīmes, akceptēts agnosticisms. Teorijā centās veidot agrāras sabiedrības modeli, pretstatot to negatīvajam industriālās sabiedrības modelim. 80. gados sāka dominēt liberālais, reformistiskais virziens (V.Voroncovs, Mihailovskis, S.Krivenko, S.Južakovs u.c.). Zemnieku pretošanās kustības uzplūdu XX gs. sākumā un 1905. gada revolūcijas ietekmē kustība sašķēlās vairākos virzienos un partijās, no kuriem visradikālākā bija eseri.

Literatūra

  • Narodņicisms. // Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 288.-289. lpp.
  • Narodņicismu tēlotāja buržuāzija un apmulsušais narodņicisms. // Ļeņins V.I. Raksti. VII sēj. - Latvijas Valsts izdevniecība: Rīga, 1949.

  • Von Laue Theodore H. The Fate of Capitalism in Russia: The Narodnik Version. // American Slavic and Easy European Review, 13, no. 1 (1954): 11-28.

  • Ляшенко Л.М. Революционные народники. - Москва, 1989

Resursi internetā par šo tēmu