Atšķirības starp "Padomju vara" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
−
'''Padomju vara''' jeb '''Padomju sistēma''' (kr. ''советская власть'') - vienota valsts varas institūciju sistēma [[KPFSR]] un [[PSRS]] u.c. zemēs, ko izveidoja [[Revolucionārā komiteja|revolucionārās komitejas]], par tautas pārstāvniecības principu pasludinot [[padomes]]. Vēlāk hierarhiskā secībā veidoja PSRS [[Augstākā padome]], [[Padomju sociālistiskā republika|savienoto]] un [[Autonomā padomju sociālistiskā republika|autonomo]] "republiku" Augstākās padomes, [[Novads|novadu]], [[Apgabals|apgabalu]], [[Autonomais apgabals|autonomo apgabalu]], [[Apvidus|autonomo apvidu]], [[Rajons|rajonu]], pilsētu, pilsētu rajonu, [[Lauku ciemats|ciematu]], [[Ciems|ciemu]] u.c. [[vietējās padomes]] atbilstoši teritoriālajam iedalījumam. Visas padomes ievēlēja pilsoņi vispārējās, tiešās, aizklātās vēlēšanās. AP bija likumdevējas institūcijas. Pārējās padomes bija atsevišķu administratīvi teritoriālo vienību iedzīvotāju pārstāvniecības lēmējinstitūcijas, kas pieņēma lēmumus, dibinaja vietējās izpildu, rīcības u.c. institūcijas (piem., [[vietējās padomes]]). ''De iure'' valstī pastāvēja "padomju vara", taču ''de facto'' to darbība bija strikti pakļauta [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|PSKP]]. No ''padomju varas'' tika atvasināts PSRS saīsinātais nosaukums - '''Padomju savienība'''.
+
'''Padomju vara''' jeb '''Padomju sistēma''' (kr. ''советская власть'') - vienota valsts varas institūciju sistēma [[KPFSR]] un [[PSRS]] u.c. zemēs, ko izveidoja [[Revolucionārā komiteja|revolucionārās komitejas]], par tautas pārstāvniecības principu pasludinot [[padomes]]. Vēlāk hierarhiskā secībā veidoja PSRS [[Augstākā padome]], [[Padomju sociālistiskā republika|savienoto]] un [[Autonomā padomju sociālistiskā republika|autonomo]] "republiku" Augstākās padomes, [[Novads|novadu]], [[Apgabals|apgabalu]], [[Autonomais apgabals|autonomo apgabalu]], [[Apvidus|autonomo apvidu]], [[Rajons|rajonu]], pilsētu, pilsētu rajonu, [[Lauku ciemats|ciematu]], [[Ciems|ciemu]] u.c. [[vietējās padomes]] atbilstoši teritoriālajam iedalījumam. Visas padomes ievēlēja pilsoņi vispārējās, tiešās, aizklātās vēlēšanās. AP bija likumdevējas institūcijas. Pārējās padomes bija atsevišķu administratīvi teritoriālo vienību iedzīvotāju pārstāvniecības lēmējinstitūcijas, kas pieņēma lēmumus, dibinaja vietējās izpildu, rīcības u.c. institūcijas. ''De iure'' valstī pastāvēja "padomju vara", taču ''de facto'' to darbība bija strikti pakļauta [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|PSKP]]. No ''padomju varas'' tika atvasināts PSRS saīsinātais nosaukums - '''Padomju savienība'''.
  
 
== Literatūra ==
 
== Literatūra ==

Versija, kas saglabāta 2010. gada 11. novembris, plkst. 06.40

Padomju vara jeb Padomju sistēma (kr. советская власть) - vienota valsts varas institūciju sistēma KPFSR un PSRS u.c. zemēs, ko izveidoja revolucionārās komitejas, par tautas pārstāvniecības principu pasludinot padomes. Vēlāk hierarhiskā secībā veidoja PSRS Augstākā padome, savienoto un autonomo "republiku" Augstākās padomes, novadu, apgabalu, autonomo apgabalu, autonomo apvidu, rajonu, pilsētu, pilsētu rajonu, ciematu, ciemu u.c. vietējās padomes atbilstoši teritoriālajam iedalījumam. Visas padomes ievēlēja pilsoņi vispārējās, tiešās, aizklātās vēlēšanās. AP bija likumdevējas institūcijas. Pārējās padomes bija atsevišķu administratīvi teritoriālo vienību iedzīvotāju pārstāvniecības lēmējinstitūcijas, kas pieņēma lēmumus, dibinaja vietējās izpildu, rīcības u.c. institūcijas. De iure valstī pastāvēja "padomju vara", taču de facto to darbība bija strikti pakļauta PSKP. No padomju varas tika atvasināts PSRS saīsinātais nosaukums - Padomju savienība.

Literatūra

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 80. lpp.
  • Greitjāne R., Vidzemes bezzemnieku padomju darbība, 1917.g. marts - 1918.g. februāris. - Zinātne: Rīga, 1986.
  • Drīzulis A., Lielais oktobris Latvijā. - Zinātne: Rīga, 1987.
  • Iskolata republika: sociālistiskā valstiskuma veidošanās Latvijā. / sast. Pēteris Bondarevs - Avots: Rīga, 1988., ISBN 5-401-00319-6
  • Manfred Hildermeier. Die Russische Revolution 1905–1921. - Suhrkamp, Frankfurt am Main, 1989, ISBN 3-518-11534-0
  • Edward Acton. Rethinking the Russian Revolution. - Oxford University Press, 1990, ISBN 0713165308
  • Rex A. Wade The Russian Revolution, 1917. - Cambridge University Press, 2005, ISBN 0521841550
  • Коммунистическая партия Латвии в Октябрьской революции 1917. Документы и материалы (март 1917 - февр. 1918). - Рига, 1963
  • Борьба за советскую власть в Прибалтике. - Москва, 1967
  • Казанин, И. Е. Советская власть и русская интеллигенция: Политико-правовые аспекты отношений, октябрь 1917-1919 г. // Правоведение. - 2000, № 5. - С. 198-214

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Padomju_vara&oldid=28830"