Atšķirības starp "Latviešu zemnieku savienība" versijām
m |
m |
||
| 3. rindiņa: | 3. rindiņa: | ||
Dibināta 1917. gada 11.(24.) maijā Valkā, Vidzemes lauksaimniecības biedrību pārstāvju kongresā (216 kooperatīvu pārstāvji) kā šo komercuzņēmumu politiskā pārstāvniecība (ideju par partijas dibināšanu ierosināja jau martā [[Latvijas Lauksaimniecības centrālbiedrība]]s, [[Kooperatīvo biedrību centrālā savienība “Konzums”|kooperatīvu savienība "Konzums"]] un laikraksta "Līdums" pārstāvju grupa). Augstākā vadība bija kongress, kas sanāca reizi gadā, kongress ievēlēja Centrālo padomi (18 loc.), Centrālo valdi (7 loc.) un revīzijas komisiju. Dibināšanas sapulce par Centrālās valdes priekšsēdētāju ievēlēja [[Krievijas Pagaidu valdība]]s [[Vidzemes guberņa]]s komisāru [[Ulmanis Kārlis|K.Ulmani]]. Partijas nodaļas bija sadalītas 33 rajonos ar rajonu padomēm un valdēm vadībā. Programmas pamatā bija prasība par [[muiža|muižu]] saimniecību ikvidēšanu un to zemes konfiskāciju vēlākai pārdalei, par Latviju kā autonomu valsts vienību (provinci) Krievijas tautu federatīvajā republikā. Orientējās uz etnisko latviešu elektorātu, praktiski neiesaistīja citu Latvijā dzīvojošo tautību pārstāvjus. LZS līderi vienlaikus ieņēma nozīmīgus amatus gan valdības aparātā, gan dažādās komercorganizācijās, bija cieši saistīti ar banku un tirdzniecības kapitālu. LZS kontrolē bija [[Rīgas Centrālā lauksaimniecības biedrība]], A/S "Lats", "Konzums" u.d.c. lielākās [[Lauksaimniecības biedrība|lauksaimniecības biedrības]] un kooperatīvi. Partija izdeva laikrakstus: "Līdums" (05.1917.-01.1918.), "Brīvā Zeme" (03.1919.-08.1940.), "Zemgalietis" (05.1919.-02.1924.) u.c. | Dibināta 1917. gada 11.(24.) maijā Valkā, Vidzemes lauksaimniecības biedrību pārstāvju kongresā (216 kooperatīvu pārstāvji) kā šo komercuzņēmumu politiskā pārstāvniecība (ideju par partijas dibināšanu ierosināja jau martā [[Latvijas Lauksaimniecības centrālbiedrība]]s, [[Kooperatīvo biedrību centrālā savienība “Konzums”|kooperatīvu savienība "Konzums"]] un laikraksta "Līdums" pārstāvju grupa). Augstākā vadība bija kongress, kas sanāca reizi gadā, kongress ievēlēja Centrālo padomi (18 loc.), Centrālo valdi (7 loc.) un revīzijas komisiju. Dibināšanas sapulce par Centrālās valdes priekšsēdētāju ievēlēja [[Krievijas Pagaidu valdība]]s [[Vidzemes guberņa]]s komisāru [[Ulmanis Kārlis|K.Ulmani]]. Partijas nodaļas bija sadalītas 33 rajonos ar rajonu padomēm un valdēm vadībā. Programmas pamatā bija prasība par [[muiža|muižu]] saimniecību ikvidēšanu un to zemes konfiskāciju vēlākai pārdalei, par Latviju kā autonomu valsts vienību (provinci) Krievijas tautu federatīvajā republikā. Orientējās uz etnisko latviešu elektorātu, praktiski neiesaistīja citu Latvijā dzīvojošo tautību pārstāvjus. LZS līderi vienlaikus ieņēma nozīmīgus amatus gan valdības aparātā, gan dažādās komercorganizācijās, bija cieši saistīti ar banku un tirdzniecības kapitālu. LZS kontrolē bija [[Rīgas Centrālā lauksaimniecības biedrība]], A/S "Lats", "Konzums" u.d.c. lielākās [[Lauksaimniecības biedrība|lauksaimniecības biedrības]] un kooperatīvi. Partija izdeva laikrakstus: "Līdums" (05.1917.-01.1918.), "Brīvā Zeme" (03.1919.-08.1940.), "Zemgalietis" (05.1919.-02.1924.) u.c. | ||
| − | 20.08.(02.09.)1917. partija piedalījās [[Vidzemes Zemes padome]]s vēlēšanās (36% balsu), 11.1917. piedalījās [[Krievijas Satversmes sapulce]]s vēlēšanās (23% balsu), aktīvi piedalījās vietējo pašvaldību institūciju ([[padomes]]) vēlēšanās. 17.(30.)11.1917. iestājās [[Latviešu Pagaidu Nacionālā padome|Latviešu pagaidu nacionālajā padomē]] (LPNP), 1918. gada septembrī bija vieni no t.s. [[Demokrātiskais bloks|Demokrātiskais bloka]] kā alternatīvas LPNP dibinātājiem. 15.11.1918. gadā partija pieņēma lēmumu par suverēnas Latvijas valsts dibināšanas nepieciešamību. 18.11.1918. gada LZS bija vieni no [[Latvijas Tautas padome]]s dibinātājiem (17.11.1918.), bet partijas pārstāvji Ulmanis 1918. gada 18. novembrī tika ievēlēts par [[Latvijas Pagaidu valdība]]s ministru prezidentu, [[Zigfrīds Anna Meierovics|Z.Meierovics]] - par ārlietu ministru, [[Valters Miķelis|M.Valters]] - par iekšlietu ministru, [[Zālītis Jānis|J.Zālītis]] - apsardzības ministru, J.Goldmanis - par zemkopības ministru. No 18 ministru kabinetiem (18.11.1918.-15.05.1934.) LZS bija vadošā 13 valdībās, tās pārstāvji bija 16 valdībās | + | 20.08.(02.09.)1917. partija piedalījās [[Vidzemes Zemes padome]]s vēlēšanās (36% balsu), 11.1917. piedalījās [[Krievijas Satversmes sapulce]]s vēlēšanās (23% balsu), aktīvi piedalījās vietējo pašvaldību institūciju ([[padomes]]) vēlēšanās. 17.(30.)11.1917. iestājās [[Latviešu Pagaidu Nacionālā padome|Latviešu pagaidu nacionālajā padomē]] (LPNP), 1918. gada septembrī bija vieni no t.s. [[Demokrātiskais bloks|Demokrātiskais bloka]] kā alternatīvas LPNP dibinātājiem. 15.11.1918. gadā partija pieņēma lēmumu par suverēnas Latvijas valsts dibināšanas nepieciešamību. 18.11.1918. gada LZS bija vieni no [[Latvijas Tautas padome]]s dibinātājiem (17.11.1918.), bet partijas pārstāvji Ulmanis 1918. gada 18. novembrī tika ievēlēts par [[Latvijas Pagaidu valdība]]s ministru prezidentu, [[Zigfrīds Anna Meierovics|Z.Meierovics]] - par ārlietu ministru, [[Valters Miķelis|M.Valters]] - par iekšlietu ministru, [[Zālītis Jānis|J.Zālītis]] - apsardzības ministru, J.Goldmanis - par zemkopības ministru. No 18 ministru kabinetiem (18.11.1918.-15.05.1934.) LZS bija vadošā 13 valdībās, tās pārstāvji bija 16 valdībās (1924. un 1927. gadu valdībās tās pārstāvji neiekļuva). |
* [[Latvijas Republikas Satversmes Sapulce|Satversmes sapulces]] vēlēšanās (04.1920.) par LZS balsoja 17,7% vēlētāju (26 deputātu vietas no 150); | * [[Latvijas Republikas Satversmes Sapulce|Satversmes sapulces]] vēlēšanās (04.1920.) par LZS balsoja 17,7% vēlētāju (26 deputātu vietas no 150); | ||
* 1. [[Saeima]]s vēlēšanās (10.1922.) - 16,7% (17 deputāti no 100); | * 1. [[Saeima]]s vēlēšanās (10.1922.) - 16,7% (17 deputāti no 100); | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 23. februāris, plkst. 07.21
Latviešu zemnieku savienība - skaitliski lielākā un ietekmīgākā pilsoniskā politiskā partija Latvijas Republikā laikā no 1917. līdz 1934. gadam. Partijas sociālā bāze pamatā bija lielsaimnieki, pilsētās partiju atbalstīja galvenokārt namīpašnieki, valsts ierēdņi, virsnieki u.c. turīgo latviešu pārstāvji. Kopējais biedru skaits variēja no 30 līdz 40 000.
Dibināta 1917. gada 11.(24.) maijā Valkā, Vidzemes lauksaimniecības biedrību pārstāvju kongresā (216 kooperatīvu pārstāvji) kā šo komercuzņēmumu politiskā pārstāvniecība (ideju par partijas dibināšanu ierosināja jau martā Latvijas Lauksaimniecības centrālbiedrības, kooperatīvu savienība "Konzums" un laikraksta "Līdums" pārstāvju grupa). Augstākā vadība bija kongress, kas sanāca reizi gadā, kongress ievēlēja Centrālo padomi (18 loc.), Centrālo valdi (7 loc.) un revīzijas komisiju. Dibināšanas sapulce par Centrālās valdes priekšsēdētāju ievēlēja Krievijas Pagaidu valdības Vidzemes guberņas komisāru K.Ulmani. Partijas nodaļas bija sadalītas 33 rajonos ar rajonu padomēm un valdēm vadībā. Programmas pamatā bija prasība par muižu saimniecību ikvidēšanu un to zemes konfiskāciju vēlākai pārdalei, par Latviju kā autonomu valsts vienību (provinci) Krievijas tautu federatīvajā republikā. Orientējās uz etnisko latviešu elektorātu, praktiski neiesaistīja citu Latvijā dzīvojošo tautību pārstāvjus. LZS līderi vienlaikus ieņēma nozīmīgus amatus gan valdības aparātā, gan dažādās komercorganizācijās, bija cieši saistīti ar banku un tirdzniecības kapitālu. LZS kontrolē bija Rīgas Centrālā lauksaimniecības biedrība, A/S "Lats", "Konzums" u.d.c. lielākās lauksaimniecības biedrības un kooperatīvi. Partija izdeva laikrakstus: "Līdums" (05.1917.-01.1918.), "Brīvā Zeme" (03.1919.-08.1940.), "Zemgalietis" (05.1919.-02.1924.) u.c.
20.08.(02.09.)1917. partija piedalījās Vidzemes Zemes padomes vēlēšanās (36% balsu), 11.1917. piedalījās Krievijas Satversmes sapulces vēlēšanās (23% balsu), aktīvi piedalījās vietējo pašvaldību institūciju (padomes) vēlēšanās. 17.(30.)11.1917. iestājās Latviešu pagaidu nacionālajā padomē (LPNP), 1918. gada septembrī bija vieni no t.s. Demokrātiskais bloka kā alternatīvas LPNP dibinātājiem. 15.11.1918. gadā partija pieņēma lēmumu par suverēnas Latvijas valsts dibināšanas nepieciešamību. 18.11.1918. gada LZS bija vieni no Latvijas Tautas padomes dibinātājiem (17.11.1918.), bet partijas pārstāvji Ulmanis 1918. gada 18. novembrī tika ievēlēts par Latvijas Pagaidu valdības ministru prezidentu, Z.Meierovics - par ārlietu ministru, M.Valters - par iekšlietu ministru, J.Zālītis - apsardzības ministru, J.Goldmanis - par zemkopības ministru. No 18 ministru kabinetiem (18.11.1918.-15.05.1934.) LZS bija vadošā 13 valdībās, tās pārstāvji bija 16 valdībās (1924. un 1927. gadu valdībās tās pārstāvji neiekļuva).
- Satversmes sapulces vēlēšanās (04.1920.) par LZS balsoja 17,7% vēlētāju (26 deputātu vietas no 150);
- 1. Saeimas vēlēšanās (10.1922.) - 16,7% (17 deputāti no 100);
- 2. Saeimas vēlēšanās (10.1925.) - 15,03% (16 deputāti no 100);
- 3. Saeimas vēlēšanās (10.1928.) - 14,97% (16 deputāti no 100);
- 4. Saeimas vēlēšanās (10.1931.) - 12,25% (14 deputāti no 100);
Likvidēta 1934. gadā pēc Ulmaņa apvērsuma līdz ar visām citām politiskajām partijām Latvijā. Augstākos valsts amatus pēc apvērsuma ieņēma likvidētās LZS aktīvisti.
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 174.-175. lpp. ISBN 9984-00-395-7
