Atšķirības starp "Groskaufmanis Ādolfs" versijām
m |
m |
||
| 3. rindiņa: | 3. rindiņa: | ||
Dzimis 1889. gada 21. jūnija ([[p.v.st.]]), jeb 3. jūlijā [[Kurzemes guberņa]]s Kreiju mājās, Lielezeres pagastā, saimnieku Jāņa un Paulīnes (dzim. ''Pecholc'') Grosskaufmaņu (''Grosskaufmann'') ģimenē. Kristīts evaņģēliski luteriskajā Griezes draudzē. Pamatizglītību guva Pampāļu divgadīgajā ministrijas skolā (1898.–1904.), pēc tam mācības turpināja (1904.–1908.) Mainovas lauksaimniecības skolā Čerņigovas guberņā (tur nebija jāmaksā skolas nauda). Pēc skolas beigšanas sāka strādāt lauksaimniecības biedrībā "Зерно" ("Grauds”) Ilūkstes apriņķī kā lauksaimniecības instruktors. 1910. gadā iesaukts Krievijas impērijas armijā, dienēja 156. Jeļizavetinskas kājnieku pulkā Armēnijā, Karsas apgabalā, Sarikamišas pilsētā, demobilizēts 1914. gada pavasarī kā apakšvirsnieks. Sākoties Pasaules karam, Ādolfu Groskaufmani 1914. gada rudenī iesauca Rīgā izvietotajā 115. Vjazmas kājnieku pulkā. Tur viņš nokārtoja virsnieka eksāmenu, saņemot [[Praporščiks|praporščika]] dienesta pakāpi, un tika pārcelts uz 116. Malojaroslavas kājnieku pulku. Demobilizējās 1917. gada vēlā rudenī kā [[štabs-kapitans]]. | Dzimis 1889. gada 21. jūnija ([[p.v.st.]]), jeb 3. jūlijā [[Kurzemes guberņa]]s Kreiju mājās, Lielezeres pagastā, saimnieku Jāņa un Paulīnes (dzim. ''Pecholc'') Grosskaufmaņu (''Grosskaufmann'') ģimenē. Kristīts evaņģēliski luteriskajā Griezes draudzē. Pamatizglītību guva Pampāļu divgadīgajā ministrijas skolā (1898.–1904.), pēc tam mācības turpināja (1904.–1908.) Mainovas lauksaimniecības skolā Čerņigovas guberņā (tur nebija jāmaksā skolas nauda). Pēc skolas beigšanas sāka strādāt lauksaimniecības biedrībā "Зерно" ("Grauds”) Ilūkstes apriņķī kā lauksaimniecības instruktors. 1910. gadā iesaukts Krievijas impērijas armijā, dienēja 156. Jeļizavetinskas kājnieku pulkā Armēnijā, Karsas apgabalā, Sarikamišas pilsētā, demobilizēts 1914. gada pavasarī kā apakšvirsnieks. Sākoties Pasaules karam, Ādolfu Groskaufmani 1914. gada rudenī iesauca Rīgā izvietotajā 115. Vjazmas kājnieku pulkā. Tur viņš nokārtoja virsnieka eksāmenu, saņemot [[Praporščiks|praporščika]] dienesta pakāpi, un tika pārcelts uz 116. Malojaroslavas kājnieku pulku. Demobilizējās 1917. gada vēlā rudenī kā [[štabs-kapitans]]. | ||
| − | 1918. gada janvāra pirmajās dienās salaulājās ar Praskovju Proņinu Ļudinovas pilsētas Sukremļas baznīcā. 1918. gada 1. februārī Ā. Groskaufmanis iestājās kooperatīvu savienības „Centrosojuz” sistēmā par tirdzniecības aģentu. Sākumā viņš strādāja, iepērkot labību Volgas vidusteces apgabala pilsētās, vēlāk Sibīrijā: Čeļabinskā un Bijskā. [[Krievijas pilsoņu karš|Pilsoņu karam]] pieņemoties spēkā, 1919. gada augustā Vladivostokā iestājās jaundibinātajā Imantas pulkā. Saņēma vienu mēnesi ilgu atvaļinājumu un 1919. gada 1. septembrī devās cauri karadarbības pārņemtajai Sibīrijai pakaļ sievai, kuru bija atstājis Altajā desmit verstes no Bijskas, kalnos Kajamčas vasarnīcā. 1920. gada februārī franču ģenerālis M.Žanēns, kurš nebija apmierināts ar Imantas pulka komandieri kapitanu Ozolu, atcēla to no komandiera amata, nomainot ar Ādolfu Groskaufmani. 1920. gada 23. martā Imantas pulka pamatsastāvs ar Ā. Groskaufmani priekšgalā – 52 virsnieki un 413 kareivji – atstāja Vladivostoku ar britu kuģi "Dania", un 21. jūnijā ienāca Liepājā. 1920. gadā Groskaufmans demobilizējās un sāka strādāt par instruktoru–revidentu darbā [[Kooperatīvo biedrību centrālā savienība “Konzums”|centrālās savienības „Konzums”]] kopdarbības nodaļā Rīgā, Dzirnavu ielā 68. Līdztekus darbam Ā.Groskaufmanis vakaros apmeklēja Valsts vidusskolas pieaugušajiem pēdējo klasi, kas darbojās Rīgas pilsētas 2. ģimnāzijas telpās Valdemāra ielā. | + | 1918. gada janvāra pirmajās dienās salaulājās ar Praskovju Proņinu Ļudinovas pilsētas Sukremļas baznīcā. 1918. gada 1. februārī Ā. Groskaufmanis iestājās kooperatīvu savienības „Centrosojuz” sistēmā par tirdzniecības aģentu. Sākumā viņš strādāja, iepērkot labību Volgas vidusteces apgabala pilsētās, vēlāk Sibīrijā: Čeļabinskā un Bijskā. [[Krievijas pilsoņu karš|Pilsoņu karam]] pieņemoties spēkā, 1919. gada augustā Vladivostokā iestājās jaundibinātajā Imantas pulkā. Saņēma vienu mēnesi ilgu atvaļinājumu un 1919. gada 1. septembrī devās cauri karadarbības pārņemtajai Sibīrijai pakaļ sievai, kuru bija atstājis Altajā desmit verstes no Bijskas, kalnos Kajamčas vasarnīcā. 1920. gada februārī franču ģenerālis M.Žanēns, kurš nebija apmierināts ar Imantas pulka komandieri kapitanu Ozolu, atcēla to no komandiera amata, nomainot ar Ādolfu Groskaufmani. 1920. gada 23. martā Imantas pulka pamatsastāvs ar Ā. Groskaufmani priekšgalā – 52 virsnieki un 413 kareivji – atstāja Vladivostoku ar britu kuģi "Dania", un 21. jūnijā ienāca Liepājā. 1920. gadā Groskaufmans demobilizējās un sāka strādāt par instruktoru–revidentu darbā [[Kooperatīvo biedrību centrālā savienība “Konzums”|centrālās savienības „Konzums”]] kopdarbības nodaļā Rīgā, Dzirnavu ielā 68. Kopdarbības nodaļā Ā. Groskaufmanis skaidroja zemniekiem kooperācijas priekšrocības, organizēja kooperatīvu dibināšanu Latvijas pagastos, apmācīja jaundibināto kooperatīvu sabiedrību darbiniekus. Aktīvi publicējās žurnālos „Kopdarbība”, „Ekonomists”, rakstu krājumā „Latvijas lauksaimnieks”, laikrakstos „Jaunākās Ziņas”, „Zemgales Balss” u.c. Līdztekus darbam Ā.Groskaufmanis vakaros apmeklēja Valsts vidusskolas pieaugušajiem pēdējo klasi, kas darbojās Rīgas pilsētas 2. ģimnāzijas telpās Valdemāra ielā. 1920. gadā piedzima dēls, kuru nosauca par Imantu. 1921. gada rudenī Groskaufmanis iestājās Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātē, 1924. gadā specializējās teorētiskās fizikālās ķīmijas programmā. |
Ā. Groskaufmaņa zinātniskā un pedagoģiskā darbība saistās ar Latvijas Valsts universitātes (1940–1941, 1945–1958) un Rīgas Politehniskā institūta Ķīmijas fakultāti (1958–1965) un Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Ķīmijas institūtu (1965–1976). Pētījis gravitācijas parādības un alumīnija bāzisko sāļu optiskās īpašības, no krievu valodas tulkojis vispārīgās ķīmijas, fizikālās ķīmijas un koloīdķīmijas mācību grāmatas augstskolām. | Ā. Groskaufmaņa zinātniskā un pedagoģiskā darbība saistās ar Latvijas Valsts universitātes (1940–1941, 1945–1958) un Rīgas Politehniskā institūta Ķīmijas fakultāti (1958–1965) un Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Ķīmijas institūtu (1965–1976). Pētījis gravitācijas parādības un alumīnija bāzisko sāļu optiskās īpašības, no krievu valodas tulkojis vispārīgās ķīmijas, fizikālās ķīmijas un koloīdķīmijas mācību grāmatas augstskolām. | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 3. jūnijs, plkst. 12.47
Ādolfs Ludvigs Groskaufmanis - virsnieks, Imantas pulka komandieris (20.02.1020.-01.08.1920.), fizikālķīmiķis un kooperācijas organizētājs Latvijā.
Dzimis 1889. gada 21. jūnija (p.v.st.), jeb 3. jūlijā Kurzemes guberņas Kreiju mājās, Lielezeres pagastā, saimnieku Jāņa un Paulīnes (dzim. Pecholc) Grosskaufmaņu (Grosskaufmann) ģimenē. Kristīts evaņģēliski luteriskajā Griezes draudzē. Pamatizglītību guva Pampāļu divgadīgajā ministrijas skolā (1898.–1904.), pēc tam mācības turpināja (1904.–1908.) Mainovas lauksaimniecības skolā Čerņigovas guberņā (tur nebija jāmaksā skolas nauda). Pēc skolas beigšanas sāka strādāt lauksaimniecības biedrībā "Зерно" ("Grauds”) Ilūkstes apriņķī kā lauksaimniecības instruktors. 1910. gadā iesaukts Krievijas impērijas armijā, dienēja 156. Jeļizavetinskas kājnieku pulkā Armēnijā, Karsas apgabalā, Sarikamišas pilsētā, demobilizēts 1914. gada pavasarī kā apakšvirsnieks. Sākoties Pasaules karam, Ādolfu Groskaufmani 1914. gada rudenī iesauca Rīgā izvietotajā 115. Vjazmas kājnieku pulkā. Tur viņš nokārtoja virsnieka eksāmenu, saņemot praporščika dienesta pakāpi, un tika pārcelts uz 116. Malojaroslavas kājnieku pulku. Demobilizējās 1917. gada vēlā rudenī kā štabs-kapitans.
1918. gada janvāra pirmajās dienās salaulājās ar Praskovju Proņinu Ļudinovas pilsētas Sukremļas baznīcā. 1918. gada 1. februārī Ā. Groskaufmanis iestājās kooperatīvu savienības „Centrosojuz” sistēmā par tirdzniecības aģentu. Sākumā viņš strādāja, iepērkot labību Volgas vidusteces apgabala pilsētās, vēlāk Sibīrijā: Čeļabinskā un Bijskā. Pilsoņu karam pieņemoties spēkā, 1919. gada augustā Vladivostokā iestājās jaundibinātajā Imantas pulkā. Saņēma vienu mēnesi ilgu atvaļinājumu un 1919. gada 1. septembrī devās cauri karadarbības pārņemtajai Sibīrijai pakaļ sievai, kuru bija atstājis Altajā desmit verstes no Bijskas, kalnos Kajamčas vasarnīcā. 1920. gada februārī franču ģenerālis M.Žanēns, kurš nebija apmierināts ar Imantas pulka komandieri kapitanu Ozolu, atcēla to no komandiera amata, nomainot ar Ādolfu Groskaufmani. 1920. gada 23. martā Imantas pulka pamatsastāvs ar Ā. Groskaufmani priekšgalā – 52 virsnieki un 413 kareivji – atstāja Vladivostoku ar britu kuģi "Dania", un 21. jūnijā ienāca Liepājā. 1920. gadā Groskaufmans demobilizējās un sāka strādāt par instruktoru–revidentu darbā centrālās savienības „Konzums” kopdarbības nodaļā Rīgā, Dzirnavu ielā 68. Kopdarbības nodaļā Ā. Groskaufmanis skaidroja zemniekiem kooperācijas priekšrocības, organizēja kooperatīvu dibināšanu Latvijas pagastos, apmācīja jaundibināto kooperatīvu sabiedrību darbiniekus. Aktīvi publicējās žurnālos „Kopdarbība”, „Ekonomists”, rakstu krājumā „Latvijas lauksaimnieks”, laikrakstos „Jaunākās Ziņas”, „Zemgales Balss” u.c. Līdztekus darbam Ā.Groskaufmanis vakaros apmeklēja Valsts vidusskolas pieaugušajiem pēdējo klasi, kas darbojās Rīgas pilsētas 2. ģimnāzijas telpās Valdemāra ielā. 1920. gadā piedzima dēls, kuru nosauca par Imantu. 1921. gada rudenī Groskaufmanis iestājās Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātē, 1924. gadā specializējās teorētiskās fizikālās ķīmijas programmā.
Ā. Groskaufmaņa zinātniskā un pedagoģiskā darbība saistās ar Latvijas Valsts universitātes (1940–1941, 1945–1958) un Rīgas Politehniskā institūta Ķīmijas fakultāti (1958–1965) un Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Ķīmijas institūtu (1965–1976). Pētījis gravitācijas parādības un alumīnija bāzisko sāļu optiskās īpašības, no krievu valodas tulkojis vispārīgās ķīmijas, fizikālās ķīmijas un koloīdķīmijas mācību grāmatas augstskolām.
apbalvots ar 4., 3. un 2. pakāpes Annas ordeni un 3. un 2. pakāpes Staņislava ordeni.
