Atšķirības starp "Lēvisi of Menāri" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Loewis_of_Menar_Wappen.png|thumb|200px|]] | [[Attēls:Loewis_of_Menar_Wappen.png|thumb|200px|]] | ||
| − | '''fon Levisi of Menāri''' (vc. ''von Loewis of Menar, oder von Löwis of Menar'', kr. ''фон Ловис оф Менар'') - skotu izcelsmes [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] bruņniecības dzimta [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercgistē]], vēlāk Krievijas impērijas [[Kurzemes guberņa|Kurzemes]], [[Vidzemes guberņa|Vidzemes]] un [[Igaunijas guberņa|Igaunijas]] guberņās. Dzimtas aizsācējs ir Viljams Leviss no Menāras (''Menner'', Dienvidskotijā), kuram par izcilu dienestu Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs 1630. gadā piešķīra Pantenes un Nurmu muižas. 1786. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes, 1747. gadā - Vidzemes, 1827. gadā – Igaunijas, bet 1921. gadā – Sāmsalas bruņniecības matrikulā. | + | '''fon Levisi of Menāri''' (vc. ''von Loewis of Menar, oder von Löwis of Menar'', kr. ''фон Ловис оф Менар'') - skotu izcelsmes [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] bruņniecības dzimta [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercgistē]], vēlāk Krievijas impērijas [[Kurzemes guberņa|Kurzemes]], [[Vidzemes guberņa|Vidzemes]] un [[Igaunijas guberņa|Igaunijas]] guberņās. Dzimtas aizsācējs ir Viljams Leviss (''Wilhelm de Lays'', ?-1645) no Menāras (''Menner'', Dienvidskotijā), kuram par izcilu dienestu Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs 1630. gadā piešķīra Pantenes un Nurmu muižas. 1786. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes, 1747. gadā - Vidzemes, 1827. gadā – Igaunijas, bet 1921. gadā – Sāmsalas bruņniecības matrikulā. |
No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Krievijas impērijas ģenerālleitnants, Vidzemes [[landmaršals]] (1818–1822) Fridrihs fon Leviss of Menārs (''Friedrich von Löwis of Menar'', kr. ''Фёдор Фёдорович Левиз''; 1767–1824); ģenerālmajors, Krievijas-Turcijas kara (1877-1878) varonis Peters fon Lēviss of Menārs (''Peter Frommhold Oskar von Löwis of Menar'', kr. ''Пётр Александрович Левиз оф Менар'', 1830-1885); zoologs un ornitologs Oskars fon Lēviss of Menārs (''Oskar Engelhard von Löwis of Menar'', 1838-1899); vēsturnieks, kartogrāfs un bibliofils Karls fon Lēviss of Menārs (''Karl von Löwis of Menar'', 1855-1930). | No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Krievijas impērijas ģenerālleitnants, Vidzemes [[landmaršals]] (1818–1822) Fridrihs fon Leviss of Menārs (''Friedrich von Löwis of Menar'', kr. ''Фёдор Фёдорович Левиз''; 1767–1824); ģenerālmajors, Krievijas-Turcijas kara (1877-1878) varonis Peters fon Lēviss of Menārs (''Peter Frommhold Oskar von Löwis of Menar'', kr. ''Пётр Александрович Левиз оф Менар'', 1830-1885); zoologs un ornitologs Oskars fon Lēviss of Menārs (''Oskar Engelhard von Löwis of Menar'', 1838-1899); vēsturnieks, kartogrāfs un bibliofils Karls fon Lēviss of Menārs (''Karl von Löwis of Menar'', 1855-1930). | ||
| − | Mūsdienu Latvijas teritorijās dzimtas valdījumā bijušas Pantenes (''Panten''), Doles, Berģu (''Bergshof | + | Mūsdienu Latvijas teritorijās dzimtas valdījumā bijušas Nurmu (''Nurmis''), Pantenes (''Panten''), Aderkašu (''Fistehlen''), Doles (''Dahlen''), Berģu (''Bergshof''), Vecbrenguļu (''Alt-Wrangelshof''), Ķekavas (''Kekkau, Keckau''), Pulkārtnes (''Pulkarn''), Ķeipenes (''Kaipen''), Lakstenes (''Hohenheide''), Jaunpils (''Jürgensburg''), Jeru (''Seyershof''), Pavasaru (''Pawassern''), Bānūžu (''Kudling''), Oļu (''Ohlenhof''), krapes (''Kroppenhof'') u.c. [[muiža]]s. |
[[Kategorija:Dzimtas un dinastijas]] | [[Kategorija:Dzimtas un dinastijas]] | ||
Versija, kas saglabāta 2015. gada 13. jūnijs, plkst. 06.45
fon Levisi of Menāri (vc. von Loewis of Menar, oder von Löwis of Menar, kr. фон Ловис оф Менар) - skotu izcelsmes vācbaltiešu bruņniecības dzimta Kurzemes un Zemgales hercgistē, vēlāk Krievijas impērijas Kurzemes, Vidzemes un Igaunijas guberņās. Dzimtas aizsācējs ir Viljams Leviss (Wilhelm de Lays, ?-1645) no Menāras (Menner, Dienvidskotijā), kuram par izcilu dienestu Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs 1630. gadā piešķīra Pantenes un Nurmu muižas. 1786. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes, 1747. gadā - Vidzemes, 1827. gadā – Igaunijas, bet 1921. gadā – Sāmsalas bruņniecības matrikulā.
No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Krievijas impērijas ģenerālleitnants, Vidzemes landmaršals (1818–1822) Fridrihs fon Leviss of Menārs (Friedrich von Löwis of Menar, kr. Фёдор Фёдорович Левиз; 1767–1824); ģenerālmajors, Krievijas-Turcijas kara (1877-1878) varonis Peters fon Lēviss of Menārs (Peter Frommhold Oskar von Löwis of Menar, kr. Пётр Александрович Левиз оф Менар, 1830-1885); zoologs un ornitologs Oskars fon Lēviss of Menārs (Oskar Engelhard von Löwis of Menar, 1838-1899); vēsturnieks, kartogrāfs un bibliofils Karls fon Lēviss of Menārs (Karl von Löwis of Menar, 1855-1930).
Mūsdienu Latvijas teritorijās dzimtas valdījumā bijušas Nurmu (Nurmis), Pantenes (Panten), Aderkašu (Fistehlen), Doles (Dahlen), Berģu (Bergshof), Vecbrenguļu (Alt-Wrangelshof), Ķekavas (Kekkau, Keckau), Pulkārtnes (Pulkarn), Ķeipenes (Kaipen), Lakstenes (Hohenheide), Jaunpils (Jürgensburg), Jeru (Seyershof), Pavasaru (Pawassern), Bānūžu (Kudling), Oļu (Ohlenhof), krapes (Kroppenhof) u.c. muižas.
