Atšķirības starp "Štriki" versijām
m |
m |
||
| 4. rindiņa: | 4. rindiņa: | ||
Dzimtas Baltijas līnijas aizsācējs bija Heinrihs Štriks (?-1579) bija [[Livonijas ordenis|Ordeņa]] brālis, Narvas cietokšņa [[hauptmanis]] un Ordeņa kancelejas vadītājs (''Briefmarschall''). Pēc ordeņa sekularizācijas 1562. gadā viņam izlēņoja 35 zemnieku saimniecības Helmetas un Trikātas draudžu novados. 1747. gadā dzimta ierakstīta [[Vidzemes bruņniecības matrikulā|Vidzemes]], bet 1881. gadā – Igaunijas bruņniecības matrikulā. | Dzimtas Baltijas līnijas aizsācējs bija Heinrihs Štriks (?-1579) bija [[Livonijas ordenis|Ordeņa]] brālis, Narvas cietokšņa [[hauptmanis]] un Ordeņa kancelejas vadītājs (''Briefmarschall''). Pēc ordeņa sekularizācijas 1562. gadā viņam izlēņoja 35 zemnieku saimniecības Helmetas un Trikātas draudžu novados. 1747. gadā dzimta ierakstīta [[Vidzemes bruņniecības matrikulā|Vidzemes]], bet 1881. gadā – Igaunijas bruņniecības matrikulā. | ||
| − | No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Krievijas impērijas armijas ģenerālmajors Leonards Frīdrihs fon Štriks (1763-1808); ģenerālmajors Vilhelms Johans fon Štriks (1793-1876); Georgs Konstantīns fon Štriks (1797-1886), igauņu zemnieku izglītotājs, vēsturnieks | + | No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Krievijas impērijas armijas ģenerālmajors Leonards Frīdrihs fon Štriks (1763-1808); ģenerālmajors Vilhelms Johans fon Štriks (1793-1876); Georgs Konstantīns fon Štriks (1797-1886), igauņu zemnieku izglītotājs, vēsturnieks Leonards fon Štriks (1834-1882), Vidzemes [[landmaršals]], politiķis [[Heinrihs fon Štriks]] (1873-1938). |
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Rembates (''Ringmundshof'' jeb ''Strykenhof'') u.c. [[muiža]]s. | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Rembates (''Ringmundshof'' jeb ''Strykenhof'') u.c. [[muiža]]s. | ||
[[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] | [[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] | ||
Versija, kas saglabāta 2017. gada 8. novembris, plkst. 07.30
fon Štriki (von Stryk, kr. фон Штрик) - sena vācu izcelsmes (Vestfālene) vācbaltiešu bruņniecības dzimta vācu zemēs, Livonijā, vēlāk Zviedru Vidzemē, Krievijas impērijas Vidzemes guberņā un Zviedrijas karalistē.
Dzimtas Baltijas līnijas aizsācējs bija Heinrihs Štriks (?-1579) bija Ordeņa brālis, Narvas cietokšņa hauptmanis un Ordeņa kancelejas vadītājs (Briefmarschall). Pēc ordeņa sekularizācijas 1562. gadā viņam izlēņoja 35 zemnieku saimniecības Helmetas un Trikātas draudžu novados. 1747. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes, bet 1881. gadā – Igaunijas bruņniecības matrikulā.
No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Krievijas impērijas armijas ģenerālmajors Leonards Frīdrihs fon Štriks (1763-1808); ģenerālmajors Vilhelms Johans fon Štriks (1793-1876); Georgs Konstantīns fon Štriks (1797-1886), igauņu zemnieku izglītotājs, vēsturnieks Leonards fon Štriks (1834-1882), Vidzemes landmaršals, politiķis Heinrihs fon Štriks (1873-1938).
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Rembates (Ringmundshof jeb Strykenhof) u.c. muižas.
