Atšķirības starp "Seimiks" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Seimiks''' - atbilstoši 1573. gada [[Žečpospoļita]]s ''Konstitūcijai'', provinču un vojevodistu [[kārtu pārstāvniecība]]s sapulces, kurās lēma par novadu iekšējiem pašpārvaldes jautājumiem kā arī izvirzīja delegātus uz [[Seims| | + | '''Seimiks''' - atbilstoši 1573. gada [[Žečpospoļita]]s ''Konstitūcijai'', provinču un vojevodistu [[kārtu pārstāvniecība]]s sapulces, kurās lēma par novadu iekšējiem pašpārvaldes jautājumiem kā arī izvirzīja delegātus uz valsts ''[[Seims|Seimu]]''. Līdzās kārtējām ''Seimiku'' sapulcēm, kas apsprieda un lēma vietējas nozīmes jautājumus, bija t.s. ''pirmsseima'' jeb ''vēlēšanu Seimiki'' un ''atskaites Seimiki''. Pirmsseima ''Seimiku'' sasauca [[stārasts]] pēc [[Karalis|karaļa]] ''universāla'' pasludināšanas (sēdēs piedalījās karaļa pārstāvis, kurš informēja par ''Seima'' sasaukšanas iemeslu). ''Vēlēšanu Seimikā'' tika ievēlēti delegāti uz ''Seimu'' un tika izstrādāta un apstiprināta šo delegātu rīcības instrukcija, ko tie saņēma rakstiskā veidā. Tas bija visa ''Seimika'' viedoklis, kuru delegātam vajadzēja bez ierunām ievērot. Attiecīgi, delegāta protests (''liberum veto'') seimā pret kādu likumprojektu bija nevis konkrētās personas viedoklis, bet gan vesela novada [[šļahta]]s viedoklis. ''Atskaites Seimiki'' sanāca pēc ''Seima'' darba beigām, kad delegāti ziņoja par ''Seimika'' instrukciju izpildi un ''Seima'' lēmumiem. |
[[Kategorija:Valsts varas institūcijas]] | [[Kategorija:Valsts varas institūcijas]] | ||
Versija, kas saglabāta 2008. gada 23. decembris, plkst. 07.55
Seimiks - atbilstoši 1573. gada Žečpospoļitas Konstitūcijai, provinču un vojevodistu kārtu pārstāvniecības sapulces, kurās lēma par novadu iekšējiem pašpārvaldes jautājumiem kā arī izvirzīja delegātus uz valsts Seimu. Līdzās kārtējām Seimiku sapulcēm, kas apsprieda un lēma vietējas nozīmes jautājumus, bija t.s. pirmsseima jeb vēlēšanu Seimiki un atskaites Seimiki. Pirmsseima Seimiku sasauca stārasts pēc karaļa universāla pasludināšanas (sēdēs piedalījās karaļa pārstāvis, kurš informēja par Seima sasaukšanas iemeslu). Vēlēšanu Seimikā tika ievēlēti delegāti uz Seimu un tika izstrādāta un apstiprināta šo delegātu rīcības instrukcija, ko tie saņēma rakstiskā veidā. Tas bija visa Seimika viedoklis, kuru delegātam vajadzēja bez ierunām ievērot. Attiecīgi, delegāta protests (liberum veto) seimā pret kādu likumprojektu bija nevis konkrētās personas viedoklis, bet gan vesela novada šļahtas viedoklis. Atskaites Seimiki sanāca pēc Seima darba beigām, kad delegāti ziņoja par Seimika instrukciju izpildi un Seima lēmumiem.
