Atšķirības starp "Kurzemes un Zemgales hercogiste" versijām
m |
m |
||
43. rindiņa: | 43. rindiņa: | ||
* [[Bīrons Pēteris Ernsts, Kurzemes hercogs|Pēteris]] (1764.-1795.) | * [[Bīrons Pēteris Ernsts, Kurzemes hercogs|Pēteris]] (1764.-1795.) | ||
|} | |} | ||
− | '''Kurzemes un Zemgales hercogiste''' (lat. ''Ducatus Curlandiae et Semigalliae'') - [[Žečpospoļita]]s province, [[Karalis|karaļa]] piešķirts feodāls [[lēnis]] mūsdienu Latvijas teritorijā laikā no 1561. līdz 1795. gadam. Dažkārt literatūrā dēvēta par [[Vasaļvalsts|vasaļvalsti]]. Hercogistes izlēņošana notika Žečpospoļitas seimā, kur visiem hercogiem bija jādod uzticības zvērests, pēc kura norisinājās investitūra jeb ievadīšana hercoga varā. Augstākā vara hercogistē piederēja tās sizerenam, Žečpospoļitas karalim. Bez tam hercoga lēmumi nebija saistoši tiem muižniekiem, kas nebija viņa tiešie vasaļi. Ja hercoga normatīvie akti kādā veidā skāra pārējo muižniecību, lai tie stātos spēkā, tiem bija nepieciešama ratifikācija [[Landtāgs|landtāgā]]. Kaut 1561. gadā noslēgtais ''[[Pacta Subiectionis]]'' hercogistes robežas noteica kā galīgas, tomēr jau Gothards Ketlers un arī viņa pēcnācēji ne vien veltīja daudz pūļu Piltenes apgabala<ref>Kopš 1561. gada Piltenes bīskapija, neskatoties uz Žečpospoļitas karaļa Sigismunda II solījumiem nodot to Gotharda Ketlera pakļautībā, administratīvi bija tieši pakļauta karalim un realizēja patstāvīgu, no hercogistes neatkarīgu politiku. Kurzemes hercogu, īpaši hercoga Jēkaba mēģinājumi pārņemt arī šī apgabala pārvaldi, vienmēr izsauca vietējās muižniecības pretestību. XVII gs. otrajā pusē sākušās sarunas par savstarpējā līguma noslēgšanu ilga vairāk nekā 30 gadu, līdz hercogam Fridriham Kazimiram 1685. gadā izdevās panākt sev pozitīvu rezultātu.</ref> pievienošanai hercogistei, bet arī Grobiņas apgabalu<ref>Grobiņas apgabalu, kurā ietilpa arī bijušās Duvzares teritorija šaipus Sventājas upei, Gothards Ketlers 1560. gada pavasarī ieķīlāja Prūsijas hercogam. Un tikai 1609. gadā Gotharda jaunākais dēls Vilhelms, apprecēdams Prūsijas hercoga meitu, pūrā ieguva Grobiņas apgabalu un pievienoja to hercogistei.</ref> un | + | '''Kurzemes un Zemgales hercogiste''' (lat. ''Ducatus Curlandiae et Semigalliae'') - [[Žečpospoļita]]s province, [[Karalis|karaļa]] piešķirts feodāls [[lēnis]] mūsdienu Latvijas teritorijā laikā no 1561. līdz 1795. gadam. Dažkārt literatūrā dēvēta par [[Vasaļvalsts|vasaļvalsti]]. Hercogistes izlēņošana notika Žečpospoļitas seimā, kur visiem hercogiem bija jādod uzticības zvērests, pēc kura norisinājās investitūra jeb ievadīšana hercoga varā. Augstākā vara un virsipašuma tiesības hercogistē piederēja tās sizerenam, Žečpospoļitas karalim. Hercogam bija kā [[Vasalis|vasalim]] jāpiedalās karaļa rīkotajos karagājienos un jāpakļaujas karaļa izsludinātajai hercogistes satversmei, kuru hercogam nebija tiesību mainīt. Svarigākajos pārvaldes jautājumos bija jāprasa karaļa atlauju. Bez tam hercogam bija saistoši [[Landtāgs|landtāga]] lēmumi (nesaskaņu gadījumā vēršoties apelācijas tiesā Varšavā). Hercogam piederēja monopoltiesības uz naudas kalšanu, metālu ieguvi un dzintara ieguvi. Tas iecēla ierēdņus, piešķīra pilsē†u tiesības, izdeva pilsētām policijas noteikumus, apstiprināja amatu ruļļus. Bez tam hercoga lēmumi nebija saistoši tiem muižniekiem, kas nebija viņa tiešie vasaļi. Ja hercoga normatīvie akti kādā veidā skāra pārējo muižniecību, lai tie stātos spēkā, tiem bija nepieciešama ratifikācija [[Landtāgs|landtāgā]]. Kaut 1561. gadā noslēgtais ''[[Pacta Subiectionis]]'' hercogistes robežas noteica kā galīgas, tomēr jau Gothards Ketlers un arī viņa pēcnācēji ne vien veltīja daudz pūļu Piltenes apgabala<ref>Kopš 1561. gada Piltenes bīskapija, neskatoties uz Žečpospoļitas karaļa Sigismunda II solījumiem nodot to Gotharda Ketlera pakļautībā, administratīvi bija tieši pakļauta karalim un realizēja patstāvīgu, no hercogistes neatkarīgu politiku. Kurzemes hercogu, īpaši hercoga Jēkaba mēģinājumi pārņemt arī šī apgabala pārvaldi, vienmēr izsauca vietējās muižniecības pretestību. XVII gs. otrajā pusē sākušās sarunas par savstarpējā līguma noslēgšanu ilga vairāk nekā 30 gadu, līdz hercogam Fridriham Kazimiram 1685. gadā izdevās panākt sev pozitīvu rezultātu.</ref> pievienošanai hercogistei, bet arī pretendēja uz Grobiņas apgabalu<ref>Grobiņas apgabalu, kurā ietilpa arī bijušās Duvzares teritorija šaipus Sventājas upei, Gothards Ketlers 1560. gada pavasarī ieķīlāja Prūsijas hercogam. Un tikai 1609. gadā Gotharda jaunākais dēls Vilhelms, apprecēdams Prūsijas hercoga meitu, pūrā ieguva Grobiņas apgabalu un pievienoja to hercogistei.</ref> un virkni citu pierobežas teritoriju. Hercogu rezidence atradās vispirms Sēlpilī, tad [[Latvijas vietvārdu vēsturiskie nosaukumi|Goldingenā]], kopš 1566. gada Kurzemes un Zemgales hercogs par savu rezidenci izvēlējās [[Latvijas vietvārdu vēsturiskie nosaukumi|Mītavas]] pili, uz kuru kopā ar galmu pārcēlās 1568. gadā pēc veiktajiem remontdarbiem (galmā 1576. gadā bija 113 personu). Pēc t.s. ''[[Kostjuško sacelšanās|Kostjuško sacelšanās]]'' (pol. ''Powstanie kościuszkowskie'') apspiešanas Žečpospoļita kā valsts ''de facto'' praktiski vairs neeksistēja, un 1795. gada 18. martā Kurzemes muižnieki manifestēja vasalitātes attiecību saraušanu, par savu lēņa kungu izvēloties jauno Žečpospoļitas ziemeļaustrumu zemju īpašnieku [[Krievijas impērija|Krievijas imperatori]] (1795. gada 24. oktobrī uzvarētājvalstis sadalīja savā starpā atlikušo Žečpospoļitas teritoriju, 25. novembrī karalis [[Staņislavs II Poņatovskis (Žečpospoļitas karalis)|Staņislavs II]] demisionēja un Žečpospoļita ''de iure'' kā valsts pārstāja pastāvēt). Krievijas imperatoriem pārņemot Žečpospoļitas karaļu kā lēņa kungu tiesības, tie piešķīra hercoga titulu sev un 27.11.1795. likvidēja hercogisti, padarot to par administratīvu vienību: "[[Kurzemes vietniecība|Kurzemes vietniecību]]". |
==== Nosaukums citās valodās: ==== | ==== Nosaukums citās valodās: ==== |
Versija, kas saglabāta 2009. gada 7. aprīlis, plkst. 06.10
190px | |
pastāv | 1561.-1795. |
rezidence | Mītava |
sizerens | Žečpospoļitas karalis |
pārvalde |
|
platība | ~ ... km2 |
hercogi |
|
Kurzemes un Zemgales hercogiste (lat. Ducatus Curlandiae et Semigalliae) - Žečpospoļitas province, karaļa piešķirts feodāls lēnis mūsdienu Latvijas teritorijā laikā no 1561. līdz 1795. gadam. Dažkārt literatūrā dēvēta par vasaļvalsti. Hercogistes izlēņošana notika Žečpospoļitas seimā, kur visiem hercogiem bija jādod uzticības zvērests, pēc kura norisinājās investitūra jeb ievadīšana hercoga varā. Augstākā vara un virsipašuma tiesības hercogistē piederēja tās sizerenam, Žečpospoļitas karalim. Hercogam bija kā vasalim jāpiedalās karaļa rīkotajos karagājienos un jāpakļaujas karaļa izsludinātajai hercogistes satversmei, kuru hercogam nebija tiesību mainīt. Svarigākajos pārvaldes jautājumos bija jāprasa karaļa atlauju. Bez tam hercogam bija saistoši landtāga lēmumi (nesaskaņu gadījumā vēršoties apelācijas tiesā Varšavā). Hercogam piederēja monopoltiesības uz naudas kalšanu, metālu ieguvi un dzintara ieguvi. Tas iecēla ierēdņus, piešķīra pilsē†u tiesības, izdeva pilsētām policijas noteikumus, apstiprināja amatu ruļļus. Bez tam hercoga lēmumi nebija saistoši tiem muižniekiem, kas nebija viņa tiešie vasaļi. Ja hercoga normatīvie akti kādā veidā skāra pārējo muižniecību, lai tie stātos spēkā, tiem bija nepieciešama ratifikācija landtāgā. Kaut 1561. gadā noslēgtais Pacta Subiectionis hercogistes robežas noteica kā galīgas, tomēr jau Gothards Ketlers un arī viņa pēcnācēji ne vien veltīja daudz pūļu Piltenes apgabala[1] pievienošanai hercogistei, bet arī pretendēja uz Grobiņas apgabalu[2] un virkni citu pierobežas teritoriju. Hercogu rezidence atradās vispirms Sēlpilī, tad Goldingenā, kopš 1566. gada Kurzemes un Zemgales hercogs par savu rezidenci izvēlējās Mītavas pili, uz kuru kopā ar galmu pārcēlās 1568. gadā pēc veiktajiem remontdarbiem (galmā 1576. gadā bija 113 personu). Pēc t.s. Kostjuško sacelšanās (pol. Powstanie kościuszkowskie) apspiešanas Žečpospoļita kā valsts de facto praktiski vairs neeksistēja, un 1795. gada 18. martā Kurzemes muižnieki manifestēja vasalitātes attiecību saraušanu, par savu lēņa kungu izvēloties jauno Žečpospoļitas ziemeļaustrumu zemju īpašnieku Krievijas imperatori (1795. gada 24. oktobrī uzvarētājvalstis sadalīja savā starpā atlikušo Žečpospoļitas teritoriju, 25. novembrī karalis Staņislavs II demisionēja un Žečpospoļita de iure kā valsts pārstāja pastāvēt). Krievijas imperatoriem pārņemot Žečpospoļitas karaļu kā lēņa kungu tiesības, tie piešķīra hercoga titulu sev un 27.11.1795. likvidēja hercogisti, padarot to par administratīvu vienību: "Kurzemes vietniecību".
Satura rādītājs
Nosaukums citās valodās:
- vāciski: Herzogtum Kurland und Sem(i)gallen
- angliski: Duchy of Courland and Semigallia
- poliski: Księstwo Kurlandii i Semigalii
Skatīt arī
- Kurzemes un Zemgales hercogistes pārvalde
- Kurzemes un Zemgales hercogistes padome
- Ketleru dinastija
- Bīronu dinastija
Atsauces un skaidrojumi
- ↑ Kopš 1561. gada Piltenes bīskapija, neskatoties uz Žečpospoļitas karaļa Sigismunda II solījumiem nodot to Gotharda Ketlera pakļautībā, administratīvi bija tieši pakļauta karalim un realizēja patstāvīgu, no hercogistes neatkarīgu politiku. Kurzemes hercogu, īpaši hercoga Jēkaba mēģinājumi pārņemt arī šī apgabala pārvaldi, vienmēr izsauca vietējās muižniecības pretestību. XVII gs. otrajā pusē sākušās sarunas par savstarpējā līguma noslēgšanu ilga vairāk nekā 30 gadu, līdz hercogam Fridriham Kazimiram 1685. gadā izdevās panākt sev pozitīvu rezultātu.
- ↑ Grobiņas apgabalu, kurā ietilpa arī bijušās Duvzares teritorija šaipus Sventājas upei, Gothards Ketlers 1560. gada pavasarī ieķīlāja Prūsijas hercogam. Un tikai 1609. gadā Gotharda jaunākais dēls Vilhelms, apprecēdams Prūsijas hercoga meitu, pūrā ieguva Grobiņas apgabalu un pievienoja to hercogistei.
Galerija
Kartes
Literatūra
- Kalniņš V., Kurzemes valsts iekārta un tiesības. - Rīga, 1963.
- Juškēvičs J., Kurzemes hercogi un viņu laikmets. - Rīga, 1935. (2. pārstrādātais izdevums, izdevniecība „Zvaigzne”: Rīga, 1993.g.)
- Erdmanis G., Kurzemes viduslaiku pilis. - Zinātne: Rīga, 1989
- Andersons E. Senie kurzemnieki Amerikā un Tobāgo kolonizācija. - Daugava: Stokholma, 1970.
- Andersons E. Tur plīvoja Kurzemes karogi. - Grāmatu Draugs: Bruklina, 1970.
- Zalsters A. E. - Hercoga Jēkaba burinieki. - Jumava: Ventspils, 2002.
- Kurzemes un Zemgales hercogiste 1562-1795. / Radovics A. (sast.). - Stāsti un romāni: Rīga, 2007., 368. lpp. ISBN 9789984392387
- Ķīmija Kurzemes hercogistē (1561-1795). / I.Grosvalds, U.Alksnis, A.Zalsters, I.Meirovics. // Rīgas Tehniskās Universitātes zin. raksti. 8.sēr., Humanitārās un sociālās zinātnes. - ISSN 1407-9291. - 7.sēj. (2005), 22.-34.lpp.
- Das Herzogtum Kurland 1561–1795. Verfassung, Wirtschaft, Gesellschaft. Band 2 / Hrsg. von Erwin Oberländer. – Lüneburg: Verl. Nordostdt. Kulturwerk, 2001. – 307 S.: il. ISBN 3–932267–33–8
Resursi internetā par šo tēmu
- Lancmanis I. Kurzemes hercogiste – mūžīgais un efemērais
- Kurzemes un Zemgales hercogiste Latvju enciklopēdija 1962-1982. 2.sējums, 246.-247. slejas
- Aleksejeva T. Ebreji Kurzemes un Zemgales hercogistēs (1561-1795) - Promocijas darba kopsavilkums, 1996.
- Deģis Arvīds D. Apskats par Kurzemes–Zemgales hercogistes ziedu laikiem
- Hercogistes pārvaldes aparāts
- Dzenis A. Raksti par Kurzemi
- Pasta sakari Kurzemes un Zemgales hercogistē - izstādes katalogs
- Pētersone P. Rezenzija. / Das Herzogtum Kurland 1561–1795. Verfassung, Wirtschaft, Gesellschaft. / Hrsg. von Erwin Oberländer
- Juškevičs J. Kurzemes hercogi un viņu laikmets. - fragmenti
- Курляндия - Энциклопедический словарь Ф.А.Брокгаузa, И.А.Ефронa
- Петров Ю. Очерки истории г. Елгавы. 2007
- Бильбасов В. Присоединение Курляндии. / Русская старина/ 1895. – Т. 83
- Герцогство Курляндия 1561-1795 - флаги
- Ceaser Ray A., Duchy of Courland - University of Washington, June 2001
- Courland - The Columbia Encyclopedia, Sixth Edition. 2001-07.
- Herman Rosenthal. Courland
- Courland (Latvia) - Flags of the World
- Duchy of Courland - Jacob Kettler, 1642-1682, coins
- Duchy of Courland - Gotthard Kettler, 1561-1587, coins
- Duchy of Courland, 1561–1795
- Coins of Duchy of Livonia, 1561-1621 (1772)