Atšķirības starp "Lielhercogs" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Lielhercogs''' – (vāc. ''Großherzog'', angl. ''Grand duke'') suverēns monarhs, pēc ranga līdzvērtīgs [[Kņazs|lielkņazam]] un karalim. Vācu zemēs rangā starp ' | + | '''Lielhercogs''' – (vāc. ''Großherzog'', angl. ''Grand duke'') suverēns [[monarhs]], pēc ranga līdzvērtīgs [[Kņazs|lielkņazam]] un karalim. Vācu zemēs rangā starp '[[Hercogs|hercogu]] un [[Karalis|karali]]. Pirmais šādu titulu no [[Pāvests|pāvesta]] [[Pijs V, pāvests|Pija V]] saņēma Florences hercogs Kozimo I dei Mediči 1569. gadā. Pēc [[Vīnes kongress|Vīnes kongresa]] 1815. gadā šo titulu piešķīra Saksijas-Veimāras, Meklenburgas-Šverinas, Meklenburgas un Luksemburgas hercogiem, Prūsijas karalim kā Lejasreinas un Poznaņas lielhercogam, Austroungārijas imperatoram kā Krakovas lielhercogam un Transilvānijas lielhercogam. |
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 21. maijs, plkst. 07.21
Lielhercogs – (vāc. Großherzog, angl. Grand duke) suverēns monarhs, pēc ranga līdzvērtīgs lielkņazam un karalim. Vācu zemēs rangā starp 'hercogu un karali. Pirmais šādu titulu no pāvesta Pija V saņēma Florences hercogs Kozimo I dei Mediči 1569. gadā. Pēc Vīnes kongresa 1815. gadā šo titulu piešķīra Saksijas-Veimāras, Meklenburgas-Šverinas, Meklenburgas un Luksemburgas hercogiem, Prūsijas karalim kā Lejasreinas un Poznaņas lielhercogam, Austroungārijas imperatoram kā Krakovas lielhercogam un Transilvānijas lielhercogam.
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 83. lpp.
