Atšķirības starp "Virspilskunga tiesa" versijām
No ''Vēsture''
m |
m (→Resursi internetā par šo tēmu) |
||
17. rindiņa: | 17. rindiņa: | ||
* [http://www.hrono.info/dokum/ostzei.html Свод местных узаконений губерний остзейских.] | * [http://www.hrono.info/dokum/ostzei.html Свод местных узаконений губерний остзейских.] | ||
* [http://www.rostmuseum.ru/publication/srm/013/balakireva01.html Балакирева Л.М. Проекты создания новой судебной системы России (1718 г.)] | * [http://www.rostmuseum.ru/publication/srm/013/balakireva01.html Балакирева Л.М. Проекты создания новой судебной системы России (1718 г.)] | ||
+ | * [http://dal.sci-lib.com/word020309.html Значение слова "ОБЕР" в толковом словаре Даля] | ||
[[Kategorija:Tiesu institūcijas]] | [[Kategorija:Tiesu institūcijas]] |
Versija, kas saglabāta 2009. gada 27. jūnijs, plkst. 18.21
Virspilskunga tiesa (vāc. Oberhauptmannsgericht, kr. обер-гауптманский суд) - atkarībā no konteksta:
- 1. Pirmās instances tiesa Kurzemes un Zemgales hercogistē virspilskunga administratīvi teritoriālajā apgabalā jeb iecirknī (Oberhauptmannschaft) kopš 1617. gada. Sastāvēja no virspilskunga un 2 piesēdētājiem. Iztiesāja iedzīvotāju (izņemot pilsētnieku) civillietas un krimināllietas (praksē gandrīz tikai hercoga domēņu iedzīvotājus). Bija 4 virspilskunga tiesas: Mītavā (Mitausches Oberhauptmannsgericht), Goldingenā (Goldingensches Oberhauptmannsgericht), Selburgā, Tukumā (Tuckumschen Oberhauptmannsgericht). Likvidētas 1795. gadā.
- 2. Tiesa Kurzemes guberņā laikā no 1797. līdz 1889. gadam. Bija 5 virspilskunga tiesas - Hazenpotā (Hasenpothensches Oberhauptmannsgericht), Mītavā, Goldingenā, Selburgā, Tukumā, - sastāvēja no virspilskunga kā priekšsēdētāja un 2 asesoriem kā piesēdētājiem, kurus ievēlēja Kurzemes landtāgs uz mūžu. Virspilskunga tiesas kompetencē ietilpa tādu civillietu un krimināllietu iztiesāšana, kas nebija citu guberņas tiesu (galma virstiesas, rātes un zemnieku tiesas) kompetencē. Galvenokārt izmeklēja krimināllietas un uzraudzīja iepriekšējo izmeklēšanu. Virspilskunga tiesas kompetencē bija arī dažādas rīcības lietas (aizbildņu un aizgādņu iecelšana, dažādu apliecību izsniegšana, izsoļu rīkošana u.tml.). Veica arī administratīvās un policejiskās funkcijas.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 103.-104. lpp.
Resursi internetā par šo tēmu
- Tukuma virspilskunga tiesas fonda kartiņa LVVA
- Jelgavas virspilstiesas fonda kartiņa LVVA
- Kuldīgas virspilskunga tiesas fonda kartiņa LVVA