Atšķirības starp "Seimiks" versijām

Versija, kas saglabāta 2010. gada 7. novembris, plkst. 08.20

Seimiks - kopš XIV gs. šļahtas sapulce Polijas karalistē un Lietuvas lielkņazistē, lēma visus svarīgākos vietējās pārvaldes (galvenokārt nodokļu) jautājumus. Atbilstoši 1573. gada Žečpospoļitas Konstitūcijai, provinču un vojevodistu kārtu pārstāvniecības sapulces, kurās lēma par novadu iekšējiem pašpārvaldes jautājumiem kā arī izvirzīja delegātus uz valsts Seimu. Bija 2 vlīmeņu seimiki: 1) Lielpolijas, Mazpolijas, Mazovijas un Lietuvas ģenerālajos seimikos piedalījās vojevodistu seimiku ievēlētie pārstāvji kopā ar Seima senatoriem; Vojevodistes seimikā šļahtiči piedalījās personīgi. Bija arī t.s. pirmsseima jeb vēlēšanu seimiki un atskaites seimiki.

• Pirmsseima seimiku sasauca stārasts pēc karaļa universāla pasludināšanas (sēdēs piedalījās karaļa pārstāvis, kurš informēja par Seima sasaukšanas iemeslu).
• Vēlēšanu seimikā tika ievēlēti delegāti uz Seimu un tika izstrādāta un apstiprināta šo delegātu rīcības instrukcija, ko tie saņēma rakstiskā veidā. Tas bija visa seimika viedoklis, kuru delegātam vajadzēja bez ierunām ievērot. Attiecīgi, delegāta protests (liberum veto) seimā pret kādu likumprojektu bija nevis konkrētās personas viedoklis, bet gan vesela novada šļahtas viedoklis.
• Atskaites seimiki sanāca pēc Seima darba beigām, kad delegāti ziņoja par seimika instrukciju izpildi un Seima lēmumiem.

Kopš 1566. gada Lietuvas ģenerālajā seimikā sāka piedalīties arī Pārdaugavas hercogistes muižnieki. 1582. gadā tika izveidots Pārdaugavas hercogistes ģenerālais seimiks. kurš lēma vietējos jautājumus, apsprieda priekšlikumus Žečpospoļitas Seimam, kā arī ievēlēja uz to 6 delegātus (2 poļu, 2 lietuviešu un 2 vācu muižnieki).

Literatūra par šo tēmu

• Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 145. lpp.