Atšķirības starp "Titulatūra" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Titulatūra''' jeb '''predikācija''' – goda uzrunas tradicionālā forma, ar kādu vēršas pie titulētas personas, atbilstoša tās rangam [[aristokrātija]]s hierarhijā. Dažās monarhijās tiek ievērota joprojām. Pēc titulatūru atbilstības konkrētajā laika posmā un vietā pieņemtajām, varam spriest par dokumenta tapšanas apstākļiem (komplicēts, sasteigts, neprofesionāls u.c.) un autentiskumu (piemēram, ja vēlāku laiku titulatūra attiecināta uz daudz senāku laiku, kad tāda nav bijusi zināma, tas ļauj apšaubīt dokumenta autentiskumu) u.c. avotu analīzes aspektiem. Ar lokālām niansēm, ko noteica titulu pielietojums, Eiropā tas faktiski ir titula papildinājums, kas norāda uz rangu, pat neminot titulu:
+
'''Titulatūra''' jeb '''predikāts''' – goda uzrunas tradicionālā forma, ar kādu vēršas pie titulētas personas, atbilstoša tās rangam [[aristokrātija]]s hierarhijā. Dažās monarhijās tiek ievērota joprojām. Pēc titulatūru atbilstības konkrētajā laika posmā un vietā pieņemtajām, varam spriest par dokumenta tapšanas apstākļiem (komplicēts, sasteigts, neprofesionāls u.c.) un autentiskumu (piemēram, ja vēlāku laiku titulatūra attiecināta uz daudz senāku laiku, kad tāda nav bijusi zināma, tas ļauj apšaubīt dokumenta autentiskumu) u.c. avotu analīzes aspektiem. Ar lokālām niansēm, ko noteica titulu pielietojums, Eiropā tas faktiski ir titula papildinājums, kas norāda uz rangu, pat neminot titulu:
* '''Majestāte''' (fr. ''Majesté'', angl. ''Majesty'', sp. ''Maesta'', vc. ''Majestät'', kr. ''Величество'') - [[Karalis|karaļa]] un [[Imperators|imperatora]] ranga monarhu predikācija, turklāt vēršanās pie tiem parasti notiek trešajā personā. Vēstulēs un oficiālos dokumentos parasti precizēts, vai tā ir ''karaliskā'' (vc. ''Königliche Majestät'', it. ''Reale Maesta'', fr. ''Royale Majesté'', an. ''Royal Majesty'', kr. ''Королевское Величество'') vai ''imperatoriskā (ķeizariskā; vc. ''Kaiserliche Majestät'', it. ''imperiale maesta'', an. ''Imp. Majesty'', kr. ''Императорское величество'') majestāte'' (Austroungārijas imperatori vienlaikus lietoja abas: ''König. und Kaiserliche Majestät'', kr. ''Императорское и Королевское величество''). Dažu valstu monarhi pieņēma īpašas titulatūras. Piemēram, Francijas karaļus uzrunāja arī kā "Ļoti kristīgais karalis" (fr. ''Le roi trés chrétien''), Austrijas imperatorus – kā "Apustuliskā Majestāte" (vāc. ''Apostolische Majestät''), Spānijas karaļus – kā "Katoliskā Majestāte" (''Catolico maesta'', kr. ''Католическое величество'').
+
* '''Majestāte''' (fr. ''Majesté'', angl. ''Majesty'', sp. ''Maesta'', vc. ''Majestät'', kr. ''Величество'') - [[Karalis|karaļa]] un [[Imperators|imperatora]] ranga monarhu predikāts, turklāt vēršanās pie tiem parasti notiek trešajā personā. Vēstulēs un oficiālos dokumentos parasti precizēts, vai tā ir ''karaliskā'' (vc. ''Königliche Majestät'', it. ''Reale Maesta'', fr. ''Royale Majesté'', an. ''Royal Majesty'', kr. ''Королевское Величество'') vai ''imperatoriskā (ķeizariskā; vc. ''Kaiserliche Majestät'', it. ''imperiale maesta'', an. ''Imp. Majesty'', kr. ''Императорское величество'') majestāte'' (Austroungārijas imperatori vienlaikus lietoja abas: ''König. und Kaiserliche Majestät'', kr. ''Императорское и Королевское величество''). Dažu valstu monarhi pieņēma īpašas titulatūras. Piemēram, Francijas karaļus uzrunāja arī kā "Ļoti kristīgais karalis" (fr. ''Le roi trés chrétien''), Austrijas imperatorus – kā "Apustuliskā Majestāte" (vāc. ''Apostolische Majestät''), Spānijas karaļus – kā "Katoliskā Majestāte" (''Catolico maesta'', kr. ''Католическое величество'').
 
* '''Augstība''' (fr. ''Altesse'', it. ''Altezza'', angl. ''Highness'', vāc. ''Hoheit'', kr. ''Высочество'') - imperatora (vc. ''Kaiserliche Hoheit'', it. ''Imperiale Altezza'', fr.  ''Impérial Altesse'', an. ''Imp. Highness'', kr. ''Императорское высочество''), karaļa (vc. ''Königliche Hoheit'', it. ''Reale Altezza'', fr. ''Royale Altesse'', an. ''Royal Highness'', kr. ''Королевское высочество'') vai [[Lielhercogs|lielhercoga]] (vc. ''Grossherzogliche Hoheit'', kr. ''Великогерцогское высочество'') nevaldošo brāļu, māsu un bērnu, kā arī vairāku Sv. Romas impērijas augsto firstu un hercogu namu titulatūra. Krievijā imperatori, to bērni un mazbērni bija "Imperatoriskās Augstības" (kr. ''Императорское Высочество''), savukārt to bērni kā "Augstības" (kr. ''Высочество''), bet mazbērni – kā "Gaišības" (kr. ''Светлость'').
 
* '''Augstība''' (fr. ''Altesse'', it. ''Altezza'', angl. ''Highness'', vāc. ''Hoheit'', kr. ''Высочество'') - imperatora (vc. ''Kaiserliche Hoheit'', it. ''Imperiale Altezza'', fr.  ''Impérial Altesse'', an. ''Imp. Highness'', kr. ''Императорское высочество''), karaļa (vc. ''Königliche Hoheit'', it. ''Reale Altezza'', fr. ''Royale Altesse'', an. ''Royal Highness'', kr. ''Королевское высочество'') vai [[Lielhercogs|lielhercoga]] (vc. ''Grossherzogliche Hoheit'', kr. ''Великогерцогское высочество'') nevaldošo brāļu, māsu un bērnu, kā arī vairāku Sv. Romas impērijas augsto firstu un hercogu namu titulatūra. Krievijā imperatori, to bērni un mazbērni bija "Imperatoriskās Augstības" (kr. ''Императорское Высочество''), savukārt to bērni kā "Augstības" (kr. ''Высочество''), bet mazbērni – kā "Gaišības" (kr. ''Светлость'').
* '''Gaišība''' (vc. ''Durhlaucht'', it. ''Altezzo Serenissimo'', fr. ''Altesse Serenissime'', an. ''Serenity'' vai ''S. Highness'', kr. ''Сиятельство'') - [[Hercogs|hercogu]] un [[Firsts|firstu]] (un tiem pielīdzināmo [[Kņazs|kņazu]]) predikācija. Predikācija '''Gaišība''' pienācās arī [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales]] hercogiem, turklāt to piešķīra atsevišķi: [[Ketleru dinastija]]s laikā to 1656. gadā no Svētās Romas impērijas imperatora Ferdinanda III saņēma [[Ketlers Jēkabs|Jēkabs]], bet [[Bīronu dinastija]]s laikā 1738. gadā no imperatora Kārļa VI – [[Bīrons Ernsts Johans, Kurzemes hercogs|Ernsts Johans]]. No citām [[Livonija]]s dzimtām predikācija "Gaišība" bija firstu Līvenu dzimtai (imperators Nikolajs I iecēla šajā augstākajā kņazu rangā Mežotnes muižas īpašnieci un imperatora Pāvila I bērnu audzinātāju Šarloti fon Līvenu).
+
* '''Gaišība''' (vc. ''Durhlaucht'', it. ''Altezzo Serenissimo'', fr. ''Altesse Serenissime'', an. ''Serenity'' vai ''S. Highness'', kr. ''Сиятельство'') - [[Hercogs|hercogu]] un [[Firsts|firstu]] (un tiem pielīdzināmo [[Kņazs|kņazu]]) predikāts. "Gaišība" pienācās arī [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales]] hercogiem, turklāt to piešķīra atsevišķi: [[Ketleru dinastija]]s laikā to 1656. gadā no Svētās Romas impērijas imperatora Ferdinanda III saņēma [[Ketlers Jēkabs|Jēkabs]], bet [[Bīronu dinastija]]s laikā 1738. gadā no imperatora Kārļa VI – [[Bīrons Ernsts Johans, Kurzemes hercogs|Ernsts Johans]]. No citām [[Livonija]]s dzimtām predikāts "Gaišība" bija firstu Līvenu dzimtai (imperators Nikolajs I iecēla šajā augstākajā kņazu rangā Mežotnes muižas īpašnieci un imperatora Pāvila I bērnu audzinātāju Šarloti fon Līvenu).
** '''Žēlastība''' (angl. ''His Grace'') - hercogu predikācija Anglijā.
+
** '''Žēlastība''' (angl. ''His Grace'') - hercogu predikāts Anglijā.
* '''Spožība''' (vc. ''Erlaucht'', it. ''Serenissimo''. sp. ''Serenidad'', an. ''Illustrious'' vai ''Illustrious Highness'', kr. ''Сиятельство'') - imperatora lēņa [[Grāfs|grāfu]] un [[Marķīzs|marķīzu]] predikācija.
+
* '''Spožība''' (vc. ''Erlaucht'', it. ''Serenissimo''. sp. ''Serenidad'', an. ''Illustrious'' vai ''Illustrious Highness'', kr. ''Сиятельство'') - imperatora lēņa [[Grāfs|grāfu]] un [[Marķīzs|marķīzu]] predikāts.
* '''Augstlabdzimtība''' (vc. ''Hochwochgeboren'', sp. ''Señoría'', an. ''Honour'' vai ''Right Honourable'', kr. ''Высокоблагородие'') - nelēņa (titulu saņēmuši nevis no imperatora ar lēni, bet gan no kāda tā vasaļa) un galma grāfu, [[Barons|baronu]] un [[Vikonts|vikontu]] predikācija.
+
* '''Augstlabdzimtība''' (vc. ''Hochwochgeboren'', sp. ''Señoría'', an. ''Honour'' vai ''Right Honourable'', kr. ''Высокоблагородие'') - nelēņa (titulu saņēmuši nevis no imperatora ar lēni, bet gan no kāda tā vasaļa) un galma grāfu, [[Barons|baronu]] un [[Vikonts|vikontu]] predikāts.
* '''Augstdzimtība''' (vc. ''Hochgeboren'', an. ''Highboron'', kr. ''Высокородие'') - galma grāfu, [[Barons|baronu]] un [[Vikonts|vikontu]] ģimeņu locekļu predikācija.
+
* '''Augstdzimtība''' (vc. ''Hochgeboren'', an. ''Highboron'', kr. ''Высокородие'') - galma grāfu, [[Barons|baronu]] un [[Vikonts|vikontu]] ģimeņu locekļu predikāts.
* '''Labdzimtība''' (vc. ''Wochgeboren'', sp. ''Nobleza'', an. ''Nobless'', kr. ''Благородие'') - zemāko baronu un netitulētās, bruņniecībai nepiederošās muižniecības predikācija. Šī forma dominē arī Livonijā. Kurzemes muižniecības imatrikulētās dzimtas kopš XVII gs. sākuma dokumentos uzrunāja ar titulatūru "Dižciltīgais" (vc. ''Edel''), bet kopš 1684. gada – "Labdzimušais" (vc. ''Wohlgeboren'').
+
* '''Labdzimtība''' (vc. ''Wochgeboren'', sp. ''Nobleza'', an. ''Nobless'', kr. ''Благородие'') - zemāko baronu un netitulētās, bruņniecībai nepiederošās muižniecības predikāts. Šī forma dominē arī Livonijā. Kurzemes muižniecības imatrikulētās dzimtas kopš XVII gs. sākuma dokumentos uzrunāja ar titulatūru "Dižciltīgais" (vc. ''Edel''), bet kopš 1684. gada – "Labdzimušais" (vc. ''Wohlgeboren'').
  
==== Amatu titulatūras Eiropā ====
+
==== Romas Katoļu Baznīcā lietotie predikāti ====
 +
 
 +
* '''Svētība''' (vc. ''Heiligkeit'', fr. ''Sainteté'', it. ''Santissimo'', sp. ''Santidad'', kr. ''Святейшество'') - [[Pāvests|pāvesta]] predikāts.
 +
* '''Eminence''' (vc. ''Eminenz'', fr. ''éminence'', it./sp. ''Eminenze'', kr. ''Эминенция'') - [[Kardināls|kardinālu]], garīgo [[Kūrfirsts|kūrfirstu]], dažu ietekmīgāko [[Arhibīskaps|arhibīskapu]] un [[Maltas ordenis|Maltas bruņinieku ordeņa]] lielmestru predikāts.
 +
* '''Ekselence''' (fr. ''Excellence'', angl. ''Excellency'', vāc. ''Exzellenz'', kr. ''Превосходительство''; no lat. ''excellere'' - "pārāks", ''excellentia'' - "lielisks") -  [[Bīskaps|bīskapu]] predikāts. Viduslaikos un jaunajos laikos to lietoja arī baroni Dānijas karalistē. Mūsdienās šo predikātu titulatūru piemēro arī Valsts un Ministru prezidentam, ārlietu ministram un vēstniekiem.
 +
* '''Monsinjors''' - [[Romas kūrija]]s mantziņu, kapelānu un goda prelātu predikāts.
 +
 
 +
==== Amatu predikāti Eiropā ====
  
 
Jau kopš viduslaikiem savas titulatūras bija arī maģistrātu pārstāvjiem, garīdzniekiem un zinātniekiem. Sevišķi krāšņas tās bija baroka laikmetā ar lielu daudzveidību un ceremoniāliem pārspīlējumiem. Piemēram, Rīgas Domā redzamajās XVIII gs. ģerboņu epitāfijās, kuras sākas ar formulu „Zum Gedächtnis des wohledelgebohrnen, gestrengen und wohlweisen …“ (''Ļoti dižciltīgi dzimušā, stingrā un ļoti gudrā … piemiņai'').
 
Jau kopš viduslaikiem savas titulatūras bija arī maģistrātu pārstāvjiem, garīdzniekiem un zinātniekiem. Sevišķi krāšņas tās bija baroka laikmetā ar lielu daudzveidību un ceremoniāliem pārspīlējumiem. Piemēram, Rīgas Domā redzamajās XVIII gs. ģerboņu epitāfijās, kuras sākas ar formulu „Zum Gedächtnis des wohledelgebohrnen, gestrengen und wohlweisen …“ (''Ļoti dižciltīgi dzimušā, stingrā un ļoti gudrā … piemiņai'').
18. rindiņa: 25. rindiņa:
 
* 5.-8. klasēm militārajā dienestā – no pulkvežiem līdz kapteiņiem un flotes leitnantiem, - civildienestā kolēģiju padomniekiem un asesoriem, galma padomniekiem, bet galma dienestā kambarjunkuriem un ceremonijmeistariem titulatūra bija '''Augstdzimtība''' (kr. ''Высокородие'');
 
* 5.-8. klasēm militārajā dienestā – no pulkvežiem līdz kapteiņiem un flotes leitnantiem, - civildienestā kolēģiju padomniekiem un asesoriem, galma padomniekiem, bet galma dienestā kambarjunkuriem un ceremonijmeistariem titulatūra bija '''Augstdzimtība''' (kr. ''Высокородие'');
 
* 9.-14. klasēm militārajā dienestā – no štāba kapteiņiem līdz praporščikiem, - civildienestā titulārpadomniekiem, kolēģiju sekretāriem un reģistratoriem, guberņu sekretāriem titulatūra bija '''Labdzimtība''' (kr. ''Благородие'').
 
* 9.-14. klasēm militārajā dienestā – no štāba kapteiņiem līdz praporščikiem, - civildienestā titulārpadomniekiem, kolēģiju sekretāriem un reģistratoriem, guberņu sekretāriem titulatūra bija '''Labdzimtība''' (kr. ''Благородие'').
 
[[Romas Katoļu Baznīca]]s garīdzniecībā joprojām [[Pāvests|pāvesta]] titulatūra ir '''Svētība''', [[Kardināls|kardinālu]] – '''Eminence''', [[Bīskaps|arhibīskapu]] un [[Bīskaps|bīskapu]] – '''Ekselence''', pāvesta mantziņu, kapelānu un goda prelātu – '''Monsinjors'''.
 
 
Mūsdienās titulatūru '''Ekselence''' (fr. ''Excellence'', angl. ''Excellency'', vāc. ''Exzellenz'', kr. ''Превосходительство'') titulatūru piemēro Valsts un Ministru prezidentam, ārlietu ministram un vēstniekiem.
 
  
 
==== Titulatūru abreviatūras ====
 
==== Titulatūru abreviatūras ====

Versija, kas saglabāta 2013. gada 9. janvāris, plkst. 12.15

Titulatūra jeb predikāts – goda uzrunas tradicionālā forma, ar kādu vēršas pie titulētas personas, atbilstoša tās rangam aristokrātijas hierarhijā. Dažās monarhijās tiek ievērota joprojām. Pēc titulatūru atbilstības konkrētajā laika posmā un vietā pieņemtajām, varam spriest par dokumenta tapšanas apstākļiem (komplicēts, sasteigts, neprofesionāls u.c.) un autentiskumu (piemēram, ja vēlāku laiku titulatūra attiecināta uz daudz senāku laiku, kad tāda nav bijusi zināma, tas ļauj apšaubīt dokumenta autentiskumu) u.c. avotu analīzes aspektiem. Ar lokālām niansēm, ko noteica titulu pielietojums, Eiropā tas faktiski ir titula papildinājums, kas norāda uz rangu, pat neminot titulu:

  • Majestāte (fr. Majesté, angl. Majesty, sp. Maesta, vc. Majestät, kr. Величество) - karaļa un imperatora ranga monarhu predikāts, turklāt vēršanās pie tiem parasti notiek trešajā personā. Vēstulēs un oficiālos dokumentos parasti precizēts, vai tā ir karaliskā (vc. Königliche Majestät, it. Reale Maesta, fr. Royale Majesté, an. Royal Majesty, kr. Королевское Величество) vai imperatoriskā (ķeizariskā; vc. Kaiserliche Majestät, it. imperiale maesta, an. Imp. Majesty, kr. Императорское величество) majestāte (Austroungārijas imperatori vienlaikus lietoja abas: König. und Kaiserliche Majestät, kr. Императорское и Королевское величество). Dažu valstu monarhi pieņēma īpašas titulatūras. Piemēram, Francijas karaļus uzrunāja arī kā "Ļoti kristīgais karalis" (fr. Le roi trés chrétien), Austrijas imperatorus – kā "Apustuliskā Majestāte" (vāc. Apostolische Majestät), Spānijas karaļus – kā "Katoliskā Majestāte" (Catolico maesta, kr. Католическое величество).
  • Augstība (fr. Altesse, it. Altezza, angl. Highness, vāc. Hoheit, kr. Высочество) - imperatora (vc. Kaiserliche Hoheit, it. Imperiale Altezza, fr. Impérial Altesse, an. Imp. Highness, kr. Императорское высочество), karaļa (vc. Königliche Hoheit, it. Reale Altezza, fr. Royale Altesse, an. Royal Highness, kr. Королевское высочество) vai lielhercoga (vc. Grossherzogliche Hoheit, kr. Великогерцогское высочество) nevaldošo brāļu, māsu un bērnu, kā arī vairāku Sv. Romas impērijas augsto firstu un hercogu namu titulatūra. Krievijā imperatori, to bērni un mazbērni bija "Imperatoriskās Augstības" (kr. Императорское Высочество), savukārt to bērni kā "Augstības" (kr. Высочество), bet mazbērni – kā "Gaišības" (kr. Светлость).
  • Gaišība (vc. Durhlaucht, it. Altezzo Serenissimo, fr. Altesse Serenissime, an. Serenity vai S. Highness, kr. Сиятельство) - hercogu un firstu (un tiem pielīdzināmo kņazu) predikāts. "Gaišība" pienācās arī Kurzemes un Zemgales hercogiem, turklāt to piešķīra atsevišķi: Ketleru dinastijas laikā to 1656. gadā no Svētās Romas impērijas imperatora Ferdinanda III saņēma Jēkabs, bet Bīronu dinastijas laikā 1738. gadā no imperatora Kārļa VI – Ernsts Johans. No citām Livonijas dzimtām predikāts "Gaišība" bija firstu Līvenu dzimtai (imperators Nikolajs I iecēla šajā augstākajā kņazu rangā Mežotnes muižas īpašnieci un imperatora Pāvila I bērnu audzinātāju Šarloti fon Līvenu).
    • Žēlastība (angl. His Grace) - hercogu predikāts Anglijā.
  • Spožība (vc. Erlaucht, it. Serenissimo. sp. Serenidad, an. Illustrious vai Illustrious Highness, kr. Сиятельство) - imperatora lēņa grāfu un marķīzu predikāts.
  • Augstlabdzimtība (vc. Hochwochgeboren, sp. Señoría, an. Honour vai Right Honourable, kr. Высокоблагородие) - nelēņa (titulu saņēmuši nevis no imperatora ar lēni, bet gan no kāda tā vasaļa) un galma grāfu, baronu un vikontu predikāts.
  • Augstdzimtība (vc. Hochgeboren, an. Highboron, kr. Высокородие) - galma grāfu, baronu un vikontu ģimeņu locekļu predikāts.
  • Labdzimtība (vc. Wochgeboren, sp. Nobleza, an. Nobless, kr. Благородие) - zemāko baronu un netitulētās, bruņniecībai nepiederošās muižniecības predikāts. Šī forma dominē arī Livonijā. Kurzemes muižniecības imatrikulētās dzimtas kopš XVII gs. sākuma dokumentos uzrunāja ar titulatūru "Dižciltīgais" (vc. Edel), bet kopš 1684. gada – "Labdzimušais" (vc. Wohlgeboren).

Romas Katoļu Baznīcā lietotie predikāti

  • Svētība (vc. Heiligkeit, fr. Sainteté, it. Santissimo, sp. Santidad, kr. Святейшество) - pāvesta predikāts.
  • Eminence (vc. Eminenz, fr. éminence, it./sp. Eminenze, kr. Эминенция) - kardinālu, garīgo kūrfirstu, dažu ietekmīgāko arhibīskapu un Maltas bruņinieku ordeņa lielmestru predikāts.
  • Ekselence (fr. Excellence, angl. Excellency, vāc. Exzellenz, kr. Превосходительство; no lat. excellere - "pārāks", excellentia - "lielisks") - bīskapu predikāts. Viduslaikos un jaunajos laikos to lietoja arī baroni Dānijas karalistē. Mūsdienās šo predikātu titulatūru piemēro arī Valsts un Ministru prezidentam, ārlietu ministram un vēstniekiem.
  • Monsinjors - Romas kūrijas mantziņu, kapelānu un goda prelātu predikāts.

Amatu predikāti Eiropā

Jau kopš viduslaikiem savas titulatūras bija arī maģistrātu pārstāvjiem, garīdzniekiem un zinātniekiem. Sevišķi krāšņas tās bija baroka laikmetā ar lielu daudzveidību un ceremoniāliem pārspīlējumiem. Piemēram, Rīgas Domā redzamajās XVIII gs. ģerboņu epitāfijās, kuras sākas ar formulu „Zum Gedächtnis des wohledelgebohrnen, gestrengen und wohlweisen …“ (Ļoti dižciltīgi dzimušā, stingrā un ļoti gudrā … piemiņai).

Īpaši komplicēta amatu rangu sistēma ar 14 kategorijām, kuru ieviesa 1722. gadā, bija Krievijas impērijā:

  • 1.- 2. klasēm militārajā dienestā - ģenerālfeldmaršaliem, ģenerāļiem un admirāļiem, - bet civilajā dienestā kancleriem, īstenajiem slepenpadomniekiem un virskambarkungiem, galma dienestā galma virsmaršalam u.c. augstākajām amatpersonām titulatūra bija Augstā Ekselence (kr. Высокопревосходительство);
  • 3.-4. klasēm militārajā dienestā – ģenerālleitnantiem, ģenerālmajoriem, viceadmirāļiem, - bet civilajā dienestā slepenpadomniekiem, īsteniem valsts padomniekiem, hofmeistariem, staļļmeistariem, virsceremonijmeistariem un kambarkungiem titulatūra bija Ekselence (kr. Превосходительство);
  • 5.-8. klasēm militārajā dienestā – no pulkvežiem līdz kapteiņiem un flotes leitnantiem, - civildienestā kolēģiju padomniekiem un asesoriem, galma padomniekiem, bet galma dienestā kambarjunkuriem un ceremonijmeistariem titulatūra bija Augstdzimtība (kr. Высокородие);
  • 9.-14. klasēm militārajā dienestā – no štāba kapteiņiem līdz praporščikiem, - civildienestā titulārpadomniekiem, kolēģiju sekretāriem un reģistratoriem, guberņu sekretāriem titulatūra bija Labdzimtība (kr. Благородие).

Titulatūru abreviatūras

Sākot ar XX gs. pirmo pusi titulatūras aizvien biežāk saīsina. Piemēram, pie Velsas prinča vārda redzam H.R.H. (angl. His Royal Highness – Viņa Karaliskā Augstība), pie Monako prinča vārda redzam S.A.S. (fr. Son Altesse Sérénissime – Viņa Gaišā Augstība). Monarhistiskos un īpaši konservatīvos preses izdevumos tās lieto arī pie kādreizējo dinastiju pēcnācēju un augstākās aristokrātijas dzimtu pārstāvju vārdiem, piemēram, Napoleona I brāļa Žeroma pēcnācēju vārdiem visai bieži var sastapt klāt S.A.I. (fr. Son Altesse Impériale – Viņa Imperatoriskā Augstība), bet Habsburgu nama erhercogus titulē dubultā, gan kā imperatoriskās, gan kā karaliskās augstības.

Vācijā visai bieži bijušo valdošo dzimtu pārstāvjiem sūtītās ceremoniāla vēstuļu adresēs minēts S.H. (vāc. Seine Hoheit – viņa augstībai) vai S.D. (vāc. Seiner Durchlaucht – viņa gaišībai).

Literatūra

  • Lancmanis I., Heraldika. - Neputns, Rīga, 2007., 170.-173. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu