Atšķirības starp "Ungerni-Šternbergi" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | [[Attēls:Ungern-Sternberg Wappen.png|right|thumb| | + | [[Attēls:Ungern-Sternberg Wappen.png|right|thumb|200px|fon]] |
fon '''Ungerni, sauktu par Šternbergiem''' (''von Ungern genannt Sternberg'', kr. ''фон Унгерн-Штернберги'') - sena ungāru/lībiešu izcelsmes [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[bruņniecība]]s dzimta [[Livonija|Livonijā]], vēlāk Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]]. | fon '''Ungerni, sauktu par Šternbergiem''' (''von Ungern genannt Sternberg'', kr. ''фон Унгерн-Штернберги'') - sena ungāru/lībiešu izcelsmes [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[bruņniecība]]s dzimta [[Livonija|Livonijā]], vēlāk Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]]. | ||
| − | Par dzimtas aizsācēju tradīcijā pieņemts uzskatīt Rīgas bīskapa [[Vasalis|vasali]] Johanu, sauktu par Ungāru (''Joannes dictus de Ungaria''), kurš apprecēja mirušā lībiešu valdnieka [[Kaupo]] | + | Par dzimtas aizsācēju tradīcijā pieņemts uzskatīt Rīgas bīskapa [[Vasalis|vasali]] Johanu Šternbergu, sauktu par Ungāru (''Joannes dictus de Ungaria''), kurš apprecēja mirušā lībiešu valdnieka [[Kaupo]] meitu Hedvigu, un 1260. gadā no [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeņa]] mestra Venno saņēma [[Lēnis|lēnī]] Sisegales, vēlāk Madlienas novadu. 1533. gadā Livonijas ordeņa vasalis Jirgens fon Ungerns no Ungurpils (''Ungern-Sternberg a.d.H. Purkeln'') ieguva Sv. Romas impērijas [[Brīvkungs|brīvkunga]] titulu. Kopš XVI gs. Ungerni tiek saukti par Šternbergiem. 1653. gadā Zviedrijas karaliene Kristīne I piešķīra brīvkungu titulu Zviedru Igaunijā dzīvojošajiem un tai kalpojošajiem Ungerniem-Šternbergiem, bet 1660. gadā dzimta tika ierakstīta Zviedrijas bruņniecības matrikulā. 1874. gadā Ēvaldam Aleksandram Andreasam Ungernam-Šternbergam piešķīra Krievijas impērijas grāfu titulu, bet [[Krievijas impērijas Senāts]] 1885. gadā apstiprināja dzimtas tiesības uz baronu titulu. 1746. gadā dzimta ierakstīta Igaunijas bruņniecības matrikulā, 1747. gadā – [[Vidzemes bruņniecības matrikulā]], 1841. gadā – [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]], 1851. gadā – Sāmsalas bruņniecības matrikulā. |
No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Zviedrijas armijas ģenerālmajors Nils fon Ungerns-Šternbergs (''Nils Alexander von Ungern-Sternberg'', ?-1721); Krievijas imperatora Pētera III ģenerāladjutants, krievu-turku kara (1768-1774) varonis, Pēterburgas gubernators (1774-1779) barons Karls fon Ungerns-Šternbergs (''Karl von Ungern genannt Sternberg'', 1730-1797); latviešu grāmatniecības izplatītājs un zemnieku izglītotājs Otto fon Ungerns-Šternbergs (''Otto Georg von Ungern genannt Sternberg'', 1752-1809); gleznotājs Karls fon Ungerns-Šternbergs (''Johann Karl Emanuel Baron Ungern genannt Sternberg'', 1773-1830); rakstnieks barons Aleksandrs fon Ungerns-Šternbergs (''Peter Alexander von Ungern-Sternberg'', kr. ''Александр фон Унгерн-Штернберг'', 1806-1868); [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] dalībnieks barons Romāns fon Ungerns-Šternbergs (''Roman Nicolaus Maximilian von Ungern-Sternberg'', kr. ''Роман Фёдорович фон Унгерн-Штернберг'', 1885-1921); vēsturnieks, profesors, arī LU goda doktors barons Jirgens fon Ungerns-Šternbergs (''Jürgen Baron von Ungern-Sternberg'', 1940). | No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Zviedrijas armijas ģenerālmajors Nils fon Ungerns-Šternbergs (''Nils Alexander von Ungern-Sternberg'', ?-1721); Krievijas imperatora Pētera III ģenerāladjutants, krievu-turku kara (1768-1774) varonis, Pēterburgas gubernators (1774-1779) barons Karls fon Ungerns-Šternbergs (''Karl von Ungern genannt Sternberg'', 1730-1797); latviešu grāmatniecības izplatītājs un zemnieku izglītotājs Otto fon Ungerns-Šternbergs (''Otto Georg von Ungern genannt Sternberg'', 1752-1809); gleznotājs Karls fon Ungerns-Šternbergs (''Johann Karl Emanuel Baron Ungern genannt Sternberg'', 1773-1830); rakstnieks barons Aleksandrs fon Ungerns-Šternbergs (''Peter Alexander von Ungern-Sternberg'', kr. ''Александр фон Унгерн-Штернберг'', 1806-1868); [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] dalībnieks barons Romāns fon Ungerns-Šternbergs (''Roman Nicolaus Maximilian von Ungern-Sternberg'', kr. ''Роман Фёдорович фон Унгерн-Штернберг'', 1885-1921); vēsturnieks, profesors, arī LU goda doktors barons Jirgens fon Ungerns-Šternbergs (''Jürgen Baron von Ungern-Sternberg'', 1940). | ||
Versija, kas saglabāta 2020. gada 14. jūnijs, plkst. 16.26
fon Ungerni, sauktu par Šternbergiem (von Ungern genannt Sternberg, kr. фон Унгерн-Штернберги) - sena ungāru/lībiešu izcelsmes vācbaltiešu bruņniecības dzimta Livonijā, vēlāk Krievijas impērijas Baltijas guberņās.
Par dzimtas aizsācēju tradīcijā pieņemts uzskatīt Rīgas bīskapa vasali Johanu Šternbergu, sauktu par Ungāru (Joannes dictus de Ungaria), kurš apprecēja mirušā lībiešu valdnieka Kaupo meitu Hedvigu, un 1260. gadā no Zobenbrāļu ordeņa mestra Venno saņēma lēnī Sisegales, vēlāk Madlienas novadu. 1533. gadā Livonijas ordeņa vasalis Jirgens fon Ungerns no Ungurpils (Ungern-Sternberg a.d.H. Purkeln) ieguva Sv. Romas impērijas brīvkunga titulu. Kopš XVI gs. Ungerni tiek saukti par Šternbergiem. 1653. gadā Zviedrijas karaliene Kristīne I piešķīra brīvkungu titulu Zviedru Igaunijā dzīvojošajiem un tai kalpojošajiem Ungerniem-Šternbergiem, bet 1660. gadā dzimta tika ierakstīta Zviedrijas bruņniecības matrikulā. 1874. gadā Ēvaldam Aleksandram Andreasam Ungernam-Šternbergam piešķīra Krievijas impērijas grāfu titulu, bet Krievijas impērijas Senāts 1885. gadā apstiprināja dzimtas tiesības uz baronu titulu. 1746. gadā dzimta ierakstīta Igaunijas bruņniecības matrikulā, 1747. gadā – Vidzemes bruņniecības matrikulā, 1841. gadā – Kurzemes bruņniecības matrikulā, 1851. gadā – Sāmsalas bruņniecības matrikulā.
No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Zviedrijas armijas ģenerālmajors Nils fon Ungerns-Šternbergs (Nils Alexander von Ungern-Sternberg, ?-1721); Krievijas imperatora Pētera III ģenerāladjutants, krievu-turku kara (1768-1774) varonis, Pēterburgas gubernators (1774-1779) barons Karls fon Ungerns-Šternbergs (Karl von Ungern genannt Sternberg, 1730-1797); latviešu grāmatniecības izplatītājs un zemnieku izglītotājs Otto fon Ungerns-Šternbergs (Otto Georg von Ungern genannt Sternberg, 1752-1809); gleznotājs Karls fon Ungerns-Šternbergs (Johann Karl Emanuel Baron Ungern genannt Sternberg, 1773-1830); rakstnieks barons Aleksandrs fon Ungerns-Šternbergs (Peter Alexander von Ungern-Sternberg, kr. Александр фон Унгерн-Штернберг, 1806-1868); Krievijas pilsoņu kara dalībnieks barons Romāns fon Ungerns-Šternbergs (Roman Nicolaus Maximilian von Ungern-Sternberg, kr. Роман Фёдорович фон Унгерн-Штернберг, 1885-1921); vēsturnieks, profesors, arī LU goda doktors barons Jirgens fon Ungerns-Šternbergs (Jürgen Baron von Ungern-Sternberg, 1940).
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Alojas (Allendorf), Aderkašu (Fistehl, Fistehlen), Cīruļu (Swirgellen, Swirgekaln), Urgas (Orgishof), Ungurmuiža (Orellen), Ungurpils (Pirckel, Purkeln), Purmsātu (Pormsahten), Jaunmoku (Neumocken), Preiļu (Preil, Prely) u.c. muižas.
