Brigeni

baroni fon der Brigeni (vc. von und Baron von der Brüggen, kr. фон дер Бригены, Бриггены, Брюггены) - sena vācu (Vestfāle, Klēves hercogiste) izcelsmes bruņniecības dzimta Livonijā, vēlāk Krievijas impērijas Baltijas guberņās, Kauņas guberņā. Dzimtas aizsācējs ir bruņinieks Everts Eberhards fon der Brigens, kurš ap 1485. gadu ieradās Kurzemē, kļūstot par Ordeņa vasali, kura brālis Heinrihs (?-1501) bija Ordeņa maršals, bet otrs brālis Gerds (?-1529) – Dobeles un Kuldīgas komturs. Tā dēls Filips I fon den Brigens (?-1556) bija pirmais no dzimtas, kas dzimis Livonijā. 1548. gada 6. jūnijā Sv. Romas impērijas imperators Kārlis V apstiprināja Brigenu dzimtas dižciltību un ģerboni, izsniedzot diplomu (Renovationsdiplom). 1631. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. 1862. gadā Bringenu dižciltību un tiesības uz barona titulu apstiprināja Krievijas impērijas Senāts.

No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Livonijas ordeņa mestrs (1388-1401) Venemars Brigens; Ordeņa landmaršals Heinrihs (Heinrich v. d. Brüggen, 1495.-1501.); Ordeņa maršals un mestra koadjutors Hermanis Brigens (?-1549); politiķis, Žečpospoļitas un Saksijas kambarkungs Ernsts Vilhelms fon Brigens; landrāts Gerds fon der Brigens (?-1727); landmaršals (1718-1727) Eberhards Filips fon der Brigens (?-1727); Ventspils pilskungs (1709) Johans Ēvalds fon der Brigens (?-1751); viena no centrālajām dekabristu dumpja figūrām, Aleksandrs fon der Brigens (Бриген Александр Фёдорович, 1792.-1859.); ievērojamā gleznotāja Helēna von der Brigena (Helene von der Brüggen); Grobiņas pilskungs (1856-1859) un Jelgavas pilskungs (1859-1862), Kurzemes kanclers Aleksandrs Eduards Magnuss Teofis fon der Brigens (1822-1896); Talsu pilskunga tiesas asesors (1854-1858), Saldus-Kuldīgs pilskungs (1862-1872), Kuldīgas virspilskungs (1879-1887), apriņķa maršals (1889-1899) Johans (Žanno) fon der Brigens (1827-1899).

Everts Eberhards fon der Brigens

• Filips I (?-1556)
  • Johans (?-1588)
  • Filips II (?-2.08.1560), virsnieks, kritis kaujā pie Ērģemes
  • Heinrihs de Ponte (?-1560), Sāmsalas domkungs
  • Everts II (?-1612), hercoga padomnieks, rātskungs, baznīcu lielvizitors (1602-1612)
    • Bartolds (?-1631), Kandavas novada komturs, Kandavas un Tukuma pilskungs (1625-1628), bruņniecības sola tiesnesis un priekšsēdis (Ritterbankrichter)
      • Filips III (?-1661)
        • Ernsts I (1639-1713), hercogistes kanclers (1709) un padomnieks, landmršals (1698-1705), virsburggrāfs (1703-1709), Ventspils pilskungs (1639-1700) Kuldīgas virspilskungs un virsrātskungs (Oberrat, 1697-1700), Tukuma virspilskunga tiesas virpārraugs (1678-1684).
          • Johans Fridrihs (?-1726), Saksijas un Polijas armijas rotmistrs, Grobiņas lielfirsts, Atzinības ordeņa bruņinieks
          • Filips V (?-1735), Krievijas impērijas armijas leitnants, iesaukts par Asiaticus
          • Ernsts II (?-1726)
            • Ernsts III (1713-1759), Saksijas un Polijas kambarkungs
              • Ernsts IV Vilhelms (Ernsta III māsas dēls, 1731-1791), muižniecības maršals (Landesbevollmachtigte, 1773-1782, 1787-1789), Saksijas un Polijas kambarkungs, ģenerālmajors, Septiņgadu kara (1759-1762) varonis (viņam par godu 1774. gadā kalta īpaša medaļa), Stendes un Rendas tiesas grāmatas sastādītājs.
                • Karolīne Vilhelmīne (1762-1766)
                • Ernsts V Fridrihs (1760-1823)

Dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Lānes, Slagūnes, Stendes (Stenden), Popervāles (Pappe Arwalen, Popsh Erwalen), Jaunmoku, Zvāres, Iģenes, Šlokenbekas, Tumes, Lamiņu, Zantes, Falcgrāves, Lielberķenes, Lieliecavas, Briģes, Laidzes, Popraga, Sēmes Vilksalu, Strazdes, Aizdzires, Zvāres, Vec- un Jaunmoku, Mustenu, Zentenes, Ģibuļu, Munejas, Pavasaru, Mazstrazdes, Rindzeles, Oksles, Virpes, Labdzeņu, Lānu (Mežsardziņu), Issušu, Popervāles, Vilkalnes, Svirkales, Mazilmājas, Kapsēdes, Cunces, Koguļu, Vecpelču, Liediku, Vīcežu, Rendas, Vilkāju (Vilksalu), Ārīšu, Kārgadas, Veģu, Ēķupes, Pūņu, Iģenes; Vidzemē: Karolenu, Rebsbergu, Koikillu, Naukšēnu; Lietuvā: Donnerhofas, Pograniču, Degaicenas; Saksijā: Oberrlances (Oberlanz), Kroppes, Frauendorfas, Heinersdorfas u.c. muižas.

Literatūra par šo tēmu

• Brigens (von Brüggen), ar ģerboni, ciltskoku, ap 1805. // J.Kr. Broce. Vidzemes muižniecības „Dzimtu un ģerboņu grāmatām” (LVVA, 214.f., 4.apr., 15.l., 183.-185. lp.)
• * Kalmanis Zigurds. Dzimtas nams. Stendes muižas veidošanās un attīstība 1288.-1920. - Aleksandra Pelēča lasītava: Dižstende, 2004., 252 lpp. ISBN 9984-9286-9-1