Atšķirības starp "Dižciltība" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
'''Muižniecība''' (vāc. ''Adel'', fr. ''noblesse'', angl. ''nobility'', kr. ''дворянство'') - valdošā [[kārta]] Eiropā viduslaikos un jaunajos laikos, [[Aristokrātija|aristokrāti]] zemes īpašnieki. Izveidojās no senajām aristokrātijas dzimtām, [[Monarhs|monarhu]] augstākajiem galminiekiem, ierēdņiem un augstākās [[bruņniecība]]s. Kā [[kārta]] noformējās [[Absolūtisms|absolūtisma]] laikā. Muižniecības materiālās labklājības pamatā bija ienākumi no piešķirtā zemes [[Lēnis|lēņa]] (kas jaunajos laikos kļuva par privātīpašumu), kā arī pensijas par dienestu. Mūsdienu Latvijas teritorijā muižniecība izveidojās XVII gs. pirmajā pusē, kad Kurzemes un Vidzemes [[bruņniecība]] izveidoja savas kārtas organizācijas un pašpārvaldi, kurā ietilpa [[landtāgs]], [[landmaršals]], [[landrātu kolēģija]]. Attiecīgi jaunizveidojusies muižniecība dalījās [[Bruņinieku matrikula|matrikulētajā muižniecībā]] un nematrikulētajā (kuras piederīgajiem nebija lielkunga politisko tiesību). XIX gs. muižniecības galvenās privilēģijas bija: tiesības ieņemt valsts amatus un vērsties tikai savas kārtas tiesā; muižnieki bija brīvi no miesassodiem, no personiskajiem nodokļiem ([[galvasnauda]]s) un rekrutēšanas militārajā dienestā. Citu kārtu vidū muižniecība izcēlās ar savu statusu, privilēģijām, audzināšanu, izglītību, dzīvesveidu, morāles kodeksu, valodu, apģērbu un pat frizūrām. Bija atbrīvoti no lielākās daļas nodokļu, muižniekiem bija jākalpo armijā vai galmā, tie nevarēja pievērsties necienīgām nodarbēm (fiziskam darbam, tirdzniecībai, augļošanai). Veidojoties šai kārtai, paralēli veidojās arī iekšējā hierarhija, ko īsumā klasificē kā "augstāko muižniecību" un "zemāko muižniecību", kur statusu noteica ne tik daudz īpašumi un mantiskais stāvoklis, cik izcelsme: dzimtas senums, nopelni troņa priekšā (kas inspirēja [[heraldika]]s un [[ģenealoģija]]s rašanos un lielo lomu).
 
'''Muižniecība''' (vāc. ''Adel'', fr. ''noblesse'', angl. ''nobility'', kr. ''дворянство'') - valdošā [[kārta]] Eiropā viduslaikos un jaunajos laikos, [[Aristokrātija|aristokrāti]] zemes īpašnieki. Izveidojās no senajām aristokrātijas dzimtām, [[Monarhs|monarhu]] augstākajiem galminiekiem, ierēdņiem un augstākās [[bruņniecība]]s. Kā [[kārta]] noformējās [[Absolūtisms|absolūtisma]] laikā. Muižniecības materiālās labklājības pamatā bija ienākumi no piešķirtā zemes [[Lēnis|lēņa]] (kas jaunajos laikos kļuva par privātīpašumu), kā arī pensijas par dienestu. Mūsdienu Latvijas teritorijā muižniecība izveidojās XVII gs. pirmajā pusē, kad Kurzemes un Vidzemes [[bruņniecība]] izveidoja savas kārtas organizācijas un pašpārvaldi, kurā ietilpa [[landtāgs]], [[landmaršals]], [[landrātu kolēģija]]. Attiecīgi jaunizveidojusies muižniecība dalījās [[Bruņinieku matrikula|matrikulētajā muižniecībā]] un nematrikulētajā (kuras piederīgajiem nebija lielkunga politisko tiesību). XIX gs. muižniecības galvenās privilēģijas bija: tiesības ieņemt valsts amatus un vērsties tikai savas kārtas tiesā; muižnieki bija brīvi no miesassodiem, no personiskajiem nodokļiem ([[galvasnauda]]s) un rekrutēšanas militārajā dienestā. Citu kārtu vidū muižniecība izcēlās ar savu statusu, privilēģijām, audzināšanu, izglītību, dzīvesveidu, morāles kodeksu, valodu, apģērbu un pat frizūrām. Bija atbrīvoti no lielākās daļas nodokļu, muižniekiem bija jākalpo armijā vai galmā, tie nevarēja pievērsties necienīgām nodarbēm (fiziskam darbam, tirdzniecībai, augļošanai). Veidojoties šai kārtai, paralēli veidojās arī iekšējā hierarhija, ko īsumā klasificē kā "augstāko muižniecību" un "zemāko muižniecību", kur statusu noteica ne tik daudz īpašumi un mantiskais stāvoklis, cik izcelsme: dzimtas senums, nopelni troņa priekšā (kas inspirēja [[heraldika]]s un [[ģenealoģija]]s rašanos un lielo lomu).
  
−
* Francijā muižniecību iedalīja:
+
* Francijā muižniecību iedalīja vairākās kategorijās:
−
** '''zobena muižnieki'''
+
** '''dzimušie muižnieki''' (''être de haute noblesse'') - senajām muižniecības dzimtām piederīgie;
−
** '''mantijas muižnieki'''
+
*** '''vecā muižniecība''' (''ancienne noblesse'') - pirms revolūcijas titulus saņēmušie;
 +
** '''zobena muižnieki''' (''noblesse d'épée'') - tituls saņemts par īpašiem nopelniem karadienestā;
 +
** '''mantijas muižnieki''' (''noblesse de robe'') - tituls saņemts par īpašiem nopelniem civilajā dienestā;
 +
** '''impērijas muižnieki''' (''noblesse d'Empire'') - Napoleona I ieviesta kategorija;
 +
** '''mantotā muižniecība''' (''noblesse paternelle [utérine]'') - no tēva vai mātes mantots tituls;
 +
** '''dienesta muižniecība''' (''noblesse d'office'') - par dienestu saņemts tituls.
 
* Vācu zemēs augstākajai muižniecībai (''Hochadel'') līdz 1806. gadam piederēja tikai zemes kungi, bet zemākā muižniecība (''Kleinādel'' jeb ''Niederadel'') aptvēra visus pārējos muižniekus.
 
* Vācu zemēs augstākajai muižniecībai (''Hochadel'') līdz 1806. gadam piederēja tikai zemes kungi, bet zemākā muižniecība (''Kleinādel'' jeb ''Niederadel'') aptvēra visus pārējos muižniekus.
 
* [[Anglijas karaliste|Anglijā]] bija līdzīgs dalījums: augstākā muižniecība (''[[Nobiļi|nobility]]''), un zemākā jeb ''jaunā'' muižniecība (''[[džentriji|gentry]]'').
 
* [[Anglijas karaliste|Anglijā]] bija līdzīgs dalījums: augstākā muižniecība (''[[Nobiļi|nobility]]''), un zemākā jeb ''jaunā'' muižniecība (''[[džentriji|gentry]]'').

Versija, kas saglabāta 2010. gada 20. jūlijs, plkst. 14.27

Muižniecība (vāc. Adel, fr. noblesse, angl. nobility, kr. дворянство) - valdošā kārta Eiropā viduslaikos un jaunajos laikos, aristokrāti zemes īpašnieki. Izveidojās no senajām aristokrātijas dzimtām, monarhu augstākajiem galminiekiem, ierēdņiem un augstākās bruņniecības. Kā kārta noformējās absolūtisma laikā. Muižniecības materiālās labklājības pamatā bija ienākumi no piešķirtā zemes lēņa (kas jaunajos laikos kļuva par privātīpašumu), kā arī pensijas par dienestu. Mūsdienu Latvijas teritorijā muižniecība izveidojās XVII gs. pirmajā pusē, kad Kurzemes un Vidzemes bruņniecība izveidoja savas kārtas organizācijas un pašpārvaldi, kurā ietilpa landtāgs, landmaršals, landrātu kolēģija. Attiecīgi jaunizveidojusies muižniecība dalījās matrikulētajā muižniecībā un nematrikulētajā (kuras piederīgajiem nebija lielkunga politisko tiesību). XIX gs. muižniecības galvenās privilēģijas bija: tiesības ieņemt valsts amatus un vērsties tikai savas kārtas tiesā; muižnieki bija brīvi no miesassodiem, no personiskajiem nodokļiem (galvasnaudas) un rekrutēšanas militārajā dienestā. Citu kārtu vidū muižniecība izcēlās ar savu statusu, privilēģijām, audzināšanu, izglītību, dzīvesveidu, morāles kodeksu, valodu, apģērbu un pat frizūrām. Bija atbrīvoti no lielākās daļas nodokļu, muižniekiem bija jākalpo armijā vai galmā, tie nevarēja pievērsties necienīgām nodarbēm (fiziskam darbam, tirdzniecībai, augļošanai). Veidojoties šai kārtai, paralēli veidojās arī iekšējā hierarhija, ko īsumā klasificē kā "augstāko muižniecību" un "zemāko muižniecību", kur statusu noteica ne tik daudz īpašumi un mantiskais stāvoklis, cik izcelsme: dzimtas senums, nopelni troņa priekšā (kas inspirēja heraldikas un ģenealoģijas rašanos un lielo lomu).

  • Francijā muižniecību iedalīja vairākās kategorijās:
    • dzimušie muižnieki (être de haute noblesse) - senajām muižniecības dzimtām piederīgie;
      • vecā muižniecība (ancienne noblesse) - pirms revolūcijas titulus saņēmušie;
    • zobena muižnieki (noblesse d'épée) - tituls saņemts par īpašiem nopelniem karadienestā;
    • mantijas muižnieki (noblesse de robe) - tituls saņemts par īpašiem nopelniem civilajā dienestā;
    • impērijas muižnieki (noblesse d'Empire) - Napoleona I ieviesta kategorija;
    • mantotā muižniecība (noblesse paternelle [utérine]) - no tēva vai mātes mantots tituls;
    • dienesta muižniecība (noblesse d'office) - par dienestu saņemts tituls.
  • Vācu zemēs augstākajai muižniecībai (Hochadel) līdz 1806. gadam piederēja tikai zemes kungi, bet zemākā muižniecība (Kleinādel jeb Niederadel) aptvēra visus pārējos muižniekus.
  • Anglijā bija līdzīgs dalījums: augstākā muižniecība (nobility), un zemākā jeb jaunā muižniecība (gentry).
  • Žečpospoļitā pie augstākās muižniecības pieskaitija magnātus, bet pie zemākās - šļahtu.
  • Krievijas impērijā muižniecība radās nevis no aristokrātijas, bajāriem, bet gan no karadraudžu komandējošā sastāva, kad par militāro dienestu sāka piešķirt zemi, uz kuras ierīkoja dienesta muižas. Kā priviliģēta kārta noformējās XVIII gs., kad 1762. gadā muižniecību atbrīvoja no obligātā militārā vai civilā dienesta, personīgiem nodokļiem, miesassodiem. Sīkāk klasificējās kā: senmuižnieki (древнее дворянство), dzimtmuižnieki (потомственное дворянство), titulmuižnieki (титулованное дворянство), mūžmuižnieki (личное дворянство). Kā kārta likvidēta ar 1917. gada 10. novembra dekrētu "Par kārtu un civilpakāpju likvidāciju" (Об уничтожении сословий и гражданских чинов).

Skat. arī Krievijas impērijas armijas, civilo un galma amatu pakāpju tabula

Literatūra

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Rīga: Divergens, 2001., 15.-16. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Dižciltība&oldid=26618"