Atšķirības starp "Pagasta vecākais" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
 
5. rindiņa: 5. rindiņa:
 
Skat. arī [[pagastnieks]]
 
Skat. arī [[pagastnieks]]
  
== Literatūra par šo tēmu ==
+
==== Literatūra par šo tēmu ====
  
 
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 148. lpp.
 
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 148. lpp.
12. rindiņa: 12. rindiņa:
 
* Самоуправление крестьянского сельского и волостного общества. - Тип. т-ва И.Д.Сытина: Москва, 1905 - 143 с.
 
* Самоуправление крестьянского сельского и волостного общества. - Тип. т-ва И.Д.Сытина: Москва, 1905 - 143 с.
  
== Resursi internetā par šo tēmu ==
+
==== Resursi internetā par šo tēmu ====
  
 
* [http://dlib.rsl.ru/view.php?path=/rsl01003000000/rsl01003549000/rsl01003549996/rsl01003549996.pdf Волостной старшина, его права, обязанности и ответственность. / Сост. К.Ф.Краевский. - Москва, 1899 - 205 с. (.pdf)]
 
* [http://dlib.rsl.ru/view.php?path=/rsl01003000000/rsl01003549000/rsl01003549996/rsl01003549996.pdf Волостной старшина, его права, обязанности и ответственность. / Сост. К.Ф.Краевский. - Москва, 1899 - 205 с. (.pdf)]

Pašreizējā versija, 2021. gada 9. novembris, plkst. 06.51

Pagasta vecākais (kr. волостной старшина) - pagasta sapulces no ne jaunāku par 25 gadiem saimnieku vidus uz 3 gadiem ievēlēta pagasta augstākā amatpersona Krievijas impērijā līdz 1918. gadam, apveltīta ar administratīvu un policejisku varu, pārraudzīja pagasta lādi, pagasta magazīnu, pagasta saistību sadali utt. Amatā to apstiprināja mierstarpnieks, vēlāk zemstes priekšnieks. Zemnieku brīvlaišanas likums Kurzemē (1817.) par pagasta vecāko noteica pagasttiesas priekšsēdētāju, bet Vidzemē - 2 pagasta vecākos, kuri pārstāvēja pagastu gadījumos, kad nebija nepieciešama sapulces sasaukšana. Atbilstoši Baltijas guberņu pagastu likumam (19.02.1866.), pagasta vecākais reizē bija arī pagasta valdes priekšsēdētājs un pagasta policijas priekšnieks. Sasauca un vadīja pagasta sapulces un runas vīru sēdes. Pagasta vecākoievēlēja runas vīri uz 3 gadiem.

Latvijas Republikā pagasta vecāko kopš 1931. gada ievēlēja uz 4 gadiem, bet t.s. Ulmaņa režīma laikā, 1934.-1937. gados piespiedu kārtā tika nomainīti 57% pagasta vecāko un tos amatā iecēla iekšlietu ministrs.

Skat. arī pagastnieks

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 148. lpp.

  • Щегловитов С.Г. Городовое положение: с законодательными мотивами, разъяснениями и дополнительными узаконениями. - Тип. М. М. Стасюлевича, 1892
  • Самоуправление крестьянского сельского и волостного общества. - Тип. т-ва И.Д.Сытина: Москва, 1905 - 143 с.

Resursi internetā par šo tēmu