Meklēšanas rezultāti

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Rezultāti virsrakstos

Rezultāti lapu tekstos

  • ...style="text-align: center; width: 100%"><div style="font-size: 150%">'''[[Vēsture:Par|Arta Buka]]'''</div><br> ...style="text-align: center; width: 100%"><div style="font-size: 300%">'''[[Vēsture:Par|Vēstures enciklopēdiskā vārdnīca]]'''</div><br><div class="plainli
    7 KB (969 vārdi) - 2020. gada 21. augusts, plkst. 08.13
  • ...'', fr. ''l'existentialisme'', kr. ''экзистенциализм'') – filosofijas virziens, kas nostājas gan pret metafizisko ideālismu, gan pret zinātnis * Megi, B. Filozofijas vēsture. – Zvaigzne ABC: Rīga, 2000.
    7 KB (1 vārds) - 2010. gada 29. oktobris, plkst. 11.12
  • [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
    9 KB (1 289 vārdi) - 2010. gada 29. oktobris, plkst. 11.13
  • ...osofiskas disciplīnas, kā "pirmās foilosofijas" ideju. Vācu klasiskās filosofijas pārstāvji (Kants, Hēgelis u.c.) esošo ''ontoloģijas'' līmeni raksturo [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
    3 KB (574 vārdi) - 2010. gada 29. oktobris, plkst. 11.20
  • [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
    3 KB (476 vārdi) - 2010. gada 29. oktobris, plkst. 11.23
  • [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
    4 KB (640 vārdi) - 2020. gada 3. augusts, plkst. 15.07
  • ...ekmēja visu nākošo agrīnās [[kristietība]]s teoloģiju), iedibināts filosofijas virziens. Šī virziena pārstāvji bija [[Origens]], [[Klēments]] u.c. [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
    5 KB (402 vārdi) - 2010. gada 29. oktobris, plkst. 12.16
  • * Trūps H. Katoļu Baznīcas vēsture. - Rīga: Avots, 1992, 331. lpp. [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
    2 KB (322 vārdi) - 2010. gada 29. oktobris, plkst. 11.10
  • * '''1.''' XVII gs. otrās puses reliģiski ideālistiska filosofijas doktrīna (Kordemuā, Geilinkss) [[Kartezisms|kartezisma]] [[Metafizika|met [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
    3 KB (365 vārdi) - 2010. gada 29. oktobris, plkst. 11.20
  • [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
    2 KB (314 vārdi) - 2010. gada 29. oktobris, plkst. 11.17
  • '''Jaunhēgelieši''' jeb kreisie hēgelieši – Hēgeļa filosofijas skolas radikālais spārns. Virziena izveidošanos inspirēja D.Štrausa gr [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
    3 KB (399 vārdi) - 2011. gada 6. jūnijs, plkst. 10.46
  • * Visvaldis Klīve. Ticības ceļos. Reliģiju vēsture. - Zinātne: Rīga, 1995. - 413 lpp. ISBN 579661133X [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
    3 KB (427 vārdi) - 2020. gada 2. augusts, plkst. 14.53
  • [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
    1 KB (85 vārdi) - 2011. gada 8. jūnijs, plkst. 05.19
  • ...dživika''' (sanskr. ''Ājīvika'') - [[Materiālisms|materiālistiskās]] filosofijas virziens, skola [[Senā Indija|Senajā Indijā]], neatzina dvēseles pastā [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
    2 KB (332 vārdi) - 2011. gada 3. jūnijs, plkst. 14.33
  • [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
    3 KB (445 vārdi) - 2020. gada 23. jūnijs, plkst. 19.49
  • [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
    799 byte (115 vārdi) - 2010. gada 29. oktobris, plkst. 11.06
  • [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
    1 KB (177 vārdi) - 2010. gada 29. oktobris, plkst. 11.08
  • [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
    2 KB (205 vārdi) - 2010. gada 29. oktobris, plkst. 11.19
  • ...kolu (kuru filosofijas maniere lielā mērā veidojās tiešā ''antīkās filosofijas'' ietekmē) mierīga līdzāspastāvēšana, līdz mainījās valsts varas ...u; priekšstats par saprātīgu pasaules uzbūvi, kur visam ir sava jēga; filosofijas definēšana kā zinātnes par pirmssākumiem un esības mērķiem; secinā
    19 KB (2 862 vārdi) - 2017. gada 23. maijs, plkst. 20.06
  • ...eresē tikai neparastas, izcilas idejas vēsturē. Terminu "intelektuālā vēsture" ieviesis amerikāņu vēsturnieks P.Millers savā darbā "Jaunanglijas apz * Ir jāpēta cilvēces mentālo sasniegumu evolūcija un izmaiņas, "ideju vēsture", kurā parādās "intelektuālās paradigmas" jeb "absolūtie priekšnosac
    4 KB (657 vārdi) - 2009. gada 3. februāris, plkst. 22.25
  • ...istu sengrieķu un latīņu klasiķu (t.s. [[Antīkā filosofija|antīkās filosofijas]]), kā arī seno baznīcas tēvu darbu studijās un vēlmē atjaunot antī [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
    2 KB (1 vārds) - 2013. gada 23. maijs, plkst. 16.27
  • ...s [[Akadēmija|Akadēmijā]], bet gan 335. g. p.m.ē. izveidoja pats savu filosofijas skolu – [[Likejs|Likeju]] (netālu no Likejas Apollona tempļa - tā kā ...atšķirībā no zinātnēm (fizikas), kuras pēta kādu esamības daļu, filosofijas (metafizikas) uzdevums ir pētīt esamību kā tādu, kas tai piemīt kā e
    22 KB (3 106 vārdi) - 2012. gada 19. aprīlis, plkst. 21.04
  • [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
    3 KB (396 vārdi) - 2016. gada 20. maijs, plkst. 06.52
  • [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
    4 KB (532 vārdi) - 2013. gada 27. marts, plkst. 17.40
  • [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
    1 KB (223 vārdi) - 2010. gada 29. oktobris, plkst. 11.09
  • ...espējamais pamatzināšanu apkopojums) un šauri specifiskās (vēstures, filosofijas, lauksaimniecības, bioloģijas, medicīnas u.tml.). ...ās grāmatās. [[Plīnijs Vecākais]] (23–79) sarakstīja darbu "Dabas vēsture" (''Naturālis historia'') 37 grāmatās, kas sniedza sistemātiskas ziņas
    31 KB (1 vārds) - 2020. gada 3. janvāris, plkst. 06.45
  • '''Vēsture''' (sengr. ''Ιστορία'', lat. ''historia'') - atkarībā no konteksta * '''Vēsture''' - eifēmisms visam, ko zinam par pagātni, kas tajā ir noticis, mūsu p
    19 KB (2 827 vārdi) - 2022. gada 29. oktobris, plkst. 12.36
  • [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
    2 KB (267 vārdi) - 2010. gada 29. oktobris, plkst. 11.09
  • ...]]s pamatlicēju. Pirms nāves, jau ieslodzījumā sarakstījis traktātu "Filosofijas mierinājums" (''De consolatione philosophiae''), kas ar savu saturu un pas ...tiesl-italija-boecijs-un-kasiodors/ Boēcijs un Kasiodors // Kristietības vēsture]
    14 KB (1 346 vārdi) - 2011. gada 22. decembris, plkst. 13.54
  • [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
    2 KB (277 vārdi) - 2010. gada 29. oktobris, plkst. 11.09
  • ...iestājās pret revolucionāro kustību un [[Sociālisms|sociālismu]]. [[Vēsture]]s zinātnē iedibināja t.s. juridisko skolu Krievijas [[Historiogrāfija|
    6 KB (582 vārdi) - 2009. gada 31. marts, plkst. 09.05
  • ...ā ir dabisko tiesību ideja un jēdziens pieder pie senākajām tiesību filosofijas un jurisprudences kategorijām. Dabisko tiesību teorijas attīstību iedal [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
    8 KB (1 511 vārdi) - 2014. gada 18. septembris, plkst. 09.06
  • [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
    2 KB (1 vārds) - 2010. gada 29. oktobris, plkst. 11.11
  • ...s dienvidos) VI-V gs.p.m.ē. izveidojusies [[Antīkā filosofija|antīkās filosofijas]] skola. Zināmākie pārstāvji bija [[Ksenofans no Kolofonas|Ksenofans]], [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
    5 KB (579 vārdi) - 2010. gada 29. oktobris, plkst. 11.12
  • ...- viena no [[Sokrats no Atēnām|Sokrata]] sekotāju [[Antīkā filosofija|filosofijas]] skolām, kas pastāvējā Ēlidā (sengr. ''Ἦλις, Ἤλιδος, Ēl [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
    3 KB (1 vārds) - 2010. gada 29. oktobris, plkst. 11.12
  • [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
    10 KB (1 vārds) - 2011. gada 3. jūnijs, plkst. 11.02
  • [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
    8 KB (978 vārdi) - 2014. gada 26. maijs, plkst. 08.01
  • ...riešu'' kopiena bija noslēgta, balstīta draudzības kultā un kopīgās filosofijas studijās, un, lai arī aktīvi neuzstājoties pret apkārtējo sabiedrību [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
    3 KB (482 vārdi) - 2011. gada 31. maijs, plkst. 16.53
  • [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
    2 KB (209 vārdi) - 2013. gada 1. jūlijs, plkst. 14.19
  • [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
    5 KB (606 vārdi) - 2010. gada 26. novembris, plkst. 08.08
  • [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
    2 KB (175 vārdi) - 2011. gada 8. jūnijs, plkst. 05.06
  • [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
    2 KB (294 vārdi) - 2010. gada 29. oktobris, plkst. 11.13
  • ...plūko no neprāta, un notikumi no bezjēdzības un nevajadzības aspekta. Vēsture ir kā ārprātīga cilvēka autobiogrāfija.” Sociālajā sfērā, kaut
    11 KB (1 475 vārdi) - 2010. gada 25. novembris, plkst. 10.06
  • [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
    1 KB (220 vārdi) - 2010. gada 29. oktobris, plkst. 11.14
  • '''Indiešu filosofija''' - dažādu reliģiski-filosofijas skolu un koncepciju kopums, kas radies un attīstījies [[Senā Indija|Sena ...lētas idejas, kas daudzējādā ziņā nosacīja visu tālāko ''indiešu filosofijas'' attīstību (ideja par pasaules dvēseles - [[Brahmans|brahmana]] un indi
    6 KB (723 vārdi) - 2011. gada 3. jūnijs, plkst. 14.33
  • '''Japāņu filosofija''' - Japānas salās dzīvojošo domātāju un filosofijas skolu koncepcijas un idejas. Attīstījās [[Ķīniešu filosofija|senķīn ...ānisma un [[Sintoisms|sintoisma]] un budisma atziņas ar vācu klasiskās filosofijas (galvenokārt Hēgeļa un E.Hartmaņa) un empiriokriticisma idejām, izveid
    6 KB (902 vārdi) - 2013. gada 11. maijs, plkst. 15.02
  • ...niskās transkripcijas) - Dekarta un tā sekotāju mācība. Populāra kā filosofijas skola bija XVII-XVIII gs. franču un nīderlandiešu filosofu vidū. Jau vi [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
    2 KB (272 vārdi) - 2017. gada 3. decembris, plkst. 09.10
  • [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
    3 KB (488 vārdi) - 2010. gada 29. oktobris, plkst. 11.16
  • ...Plašākā nozīmē tā dēvē filosofu grupu, kuri pieder pie dažādām filosofijas skolām, taču grupējas ap Kembridžas universitāti: S.D.Brouds, K.Popers [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
    2 KB (349 vārdi) - 2010. gada 29. oktobris, plkst. 11.16
  • ...] mācības sekotāji. Nosaukuma izcelsme nāk no [[Atēnu polisa|Atēnu]] filosofijas skolas ''Kinosargā'' nosaukuma ''Κυνόσαργες'' (burt. “modrais [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
    6 KB (785 vārdi) - 2010. gada 29. oktobris, plkst. 11.16

Skatīt (iepriekšējās 50 | nākamās 50) (20 | 50 | 100 | 250 | 500 vienā lapā).