Atšķirības starp "Zemes tiesa" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
2. rindiņa: 2. rindiņa:
 
* '''1. [[Pārdaugavas hercogiste|Pārdaugavas hercogistē]]''' [[muižniecība]]s tiesa. Katrā [[Prezidiāts|prezidiātā]] ([[Vendene]]s, [[Pērnava]]s un [[Tērbata]]s) bija sava ''zemes tiesa'', kurā bija 5 tiesneši, 6 piesēdētāji un notārs. Tiesas sastāvu iecēla [[Žečpospoļita]]s [[karalis]].  
 
* '''1. [[Pārdaugavas hercogiste|Pārdaugavas hercogistē]]''' [[muižniecība]]s tiesa. Katrā [[Prezidiāts|prezidiātā]] ([[Vendene]]s, [[Pērnava]]s un [[Tērbata]]s) bija sava ''zemes tiesa'', kurā bija 5 tiesneši, 6 piesēdētāji un notārs. Tiesas sastāvu iecēla [[Žečpospoļita]]s [[karalis]].  
 
* '''2. [[Inflantijas vojevodiste|Inflantijas vojevodistē]]''' augstākā tiesa laikā no 1677. līdz 1772. gadam. Darbojās sesiju režīmā (gadā 3 sesijas). Pilsētas iedzīvotāju lietas izsprieda [[Dinaburga]]s [[stārasts]] kopā ar 3 piesēdētājiem, bet muižnieku robežstrīdus izskatīja Dinaburgas [[subkamerārijs]]. Tiesas spriedumus [[Karaliskā relācijas tiesa|karaliskajā relācijas tiesā]] varēja pārsūdzēt tikai lielākie muižnieki.
 
* '''2. [[Inflantijas vojevodiste|Inflantijas vojevodistē]]''' augstākā tiesa laikā no 1677. līdz 1772. gadam. Darbojās sesiju režīmā (gadā 3 sesijas). Pilsētas iedzīvotāju lietas izsprieda [[Dinaburga]]s [[stārasts]] kopā ar 3 piesēdētājiem, bet muižnieku robežstrīdus izskatīja Dinaburgas [[subkamerārijs]]. Tiesas spriedumus [[Karaliskā relācijas tiesa|karaliskajā relācijas tiesā]] varēja pārsūdzēt tikai lielākie muižnieki.
−
* '''3. Vidzemē''' pirmās instances tiesa laikā no 1630. līdz 1889. gadam. Tiesas sastāvēja no [[Zemes tiesnesis|zemes tiesneša]] un 2 piesēdētājiem. Tajā vērsties ar sūdzībām muižnieki un zemnieki varēja jau kopš XVII gs., taču muižās sodus zemniekiem sprieda paši muižnieki, īstenojot [[mājas pārmācības tiesības]]. Svarīgākās muižnieku lietas bija [[galma tiesa]]s jurisdikcijā. Muižnieku kriminālnoziegumus ''zemes tiesa'' tikai izmeklēja, bet spriedumu taisīja galma tiesa. Sākotnēji bija 5 ''zemes tiesas'' ([[Rīga|Rīgā]], Vendenē, [[Kohenhusena|Kohenhusenā]], Tērbatā un [[Vīlande|Vīlandē]] - 1693. gadā [[Apriņķis|apriņku]] reformas laikā Kohenhusenas ''zemes tiesu'' likvidēja). [[Liflandes guberņa|Vidzemes guberņā]] laikā no 1845. līdz 1889. gadam bija 5 apriņķa ''zemes tiesas'' (Rīgā, Vendenē, Tērbatā, Pērnavā un Sāmsalā), kuras ievēlēja vietējie muižnieki uz 6 gadiem un apstiprināja [[gubernators]]. Tiesa iztiesāja gandrīz visas muižnieku civillietas un krimināllietas.
+
* '''3. Vidzemē''' pirmās instances tiesa laikā no 1630. līdz 1889. gadam. Tiesas sastāvēja no [[Zemes tiesnesis|zemes tiesneša]] un 2 piesēdētājiem. Tajā vērsties ar sūdzībām muižnieki un zemnieki varēja jau kopš XVII gs., taču muižās sodus zemniekiem sprieda paši muižnieki, īstenojot [[mājas pārmācības tiesības]]. Svarīgākās muižnieku lietas bija [[galma tiesa]]s jurisdikcijā. Muižnieku kriminālnoziegumus ''zemes tiesa'' tikai izmeklēja, bet spriedumu taisīja galma tiesa. Sākotnēji bija 5 ''zemes tiesas'' ([[Rīga|Rīgā]], Vendenē, [[Kohenhusena|Kohenhusenā]], Tērbatā un [[Vīlande|Vīlandē]] - 1693. gadā [[Apriņķis|apriņku]] reformas laikā Kohenhusenas ''zemes tiesu'' likvidēja). [[Liflandes guberņa|Vidzemes guberņā]] laikā no 1845. līdz 1889. gadam bija 5 apriņķa ''zemes tiesas'' (Rīgā, Vendenē, Tērbatā, Pērnavā un Sāmsalā), kuras ievēlēja vietējie muižnieki uz 6 gadiem un apstiprināja [[gubernators]]. Tiesa iztiesāja gandrīz visas muižnieku civillietas un krimināllietas. Skat. arī [[Vidzemes tiesu reforma 1630.-1632.]]
 
* '''4. [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]]''' [[Muižniecība|muižnieku]] [[kārta]]s tiesa lauku apgabalos laikā no 1775. līdz 1864. gadam. Bija 3 līmeņu ''zemes tiesas'' (pilsētās tās funkcijas pildīja policijas valde):
 
* '''4. [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]]''' [[Muižniecība|muižnieku]] [[kārta]]s tiesa lauku apgabalos laikā no 1775. līdz 1864. gadam. Bija 3 līmeņu ''zemes tiesas'' (pilsētās tās funkcijas pildīja policijas valde):
 
** ''Augstākā zemes tiesa'' [[Guberņa|guberņā]] bija otrās instances apelācijas un revīzijas instance [[Apriņķis|apriņķa]] ''zemes tiesas'' un [[apriņķa tiesa|apriņķa tiesa]]s spriedumiem, sastāvēja no 2 departamentiem: civillietu un krimināllietu. 2 tās priekšsēdētājus (katram departamentam savu) iecēla [[imperators]] (pēc [[Krievijas impērijas Senāts|Senāta]] ieteikuma), 10 piesēdētājus (5 katrā departamentā) uz 3 gadiem ievēlēja muižnieki.
 
** ''Augstākā zemes tiesa'' [[Guberņa|guberņā]] bija otrās instances apelācijas un revīzijas instance [[Apriņķis|apriņķa]] ''zemes tiesas'' un [[apriņķa tiesa|apriņķa tiesa]]s spriedumiem, sastāvēja no 2 departamentiem: civillietu un krimināllietu. 2 tās priekšsēdētājus (katram departamentam savu) iecēla [[imperators]] (pēc [[Krievijas impērijas Senāts|Senāta]] ieteikuma), 10 piesēdētājus (5 katrā departamentā) uz 3 gadiem ievēlēja muižnieki.

Versija, kas saglabāta 2010. gada 5. marts, plkst. 13.36

Zemes tiesa (vāc. Landgericht, kr. ландгерихт, земский суд) - Muižniecības u.c. priviliģēto kārtu tiesu iestāde vācu zemēs XVI-XIX gs. Izskatīja civillietas un krimināllietas. Vidzemē zemes tiesas darbojās laikā no 1582. līdz 1889. gadam. Latgalē no 1582. līdz 1772. gadam un no 1775. līdz 1864. gadam. Igauņu zemēs no 1561. līdz 1889. gadam darbojās zemākās un augstākās zemes tiesas. Atkarībā no konteksta:

  • 1. Pārdaugavas hercogistē muižniecības tiesa. Katrā prezidiātā (Vendenes, Pērnavas un Tērbatas) bija sava zemes tiesa, kurā bija 5 tiesneši, 6 piesēdētāji un notārs. Tiesas sastāvu iecēla Žečpospoļitas karalis.
  • 2. Inflantijas vojevodistē augstākā tiesa laikā no 1677. līdz 1772. gadam. Darbojās sesiju režīmā (gadā 3 sesijas). Pilsētas iedzīvotāju lietas izsprieda Dinaburgas stārasts kopā ar 3 piesēdētājiem, bet muižnieku robežstrīdus izskatīja Dinaburgas subkamerārijs. Tiesas spriedumus karaliskajā relācijas tiesā varēja pārsūdzēt tikai lielākie muižnieki.
  • 3. Vidzemē pirmās instances tiesa laikā no 1630. līdz 1889. gadam. Tiesas sastāvēja no zemes tiesneša un 2 piesēdētājiem. Tajā vērsties ar sūdzībām muižnieki un zemnieki varēja jau kopš XVII gs., taču muižās sodus zemniekiem sprieda paši muižnieki, īstenojot mājas pārmācības tiesības. Svarīgākās muižnieku lietas bija galma tiesas jurisdikcijā. Muižnieku kriminālnoziegumus zemes tiesa tikai izmeklēja, bet spriedumu taisīja galma tiesa. Sākotnēji bija 5 zemes tiesas (Rīgā, Vendenē, Kohenhusenā, Tērbatā un Vīlandē - 1693. gadā apriņku reformas laikā Kohenhusenas zemes tiesu likvidēja). Vidzemes guberņā laikā no 1845. līdz 1889. gadam bija 5 apriņķa zemes tiesas (Rīgā, Vendenē, Tērbatā, Pērnavā un Sāmsalā), kuras ievēlēja vietējie muižnieki uz 6 gadiem un apstiprināja gubernators. Tiesa iztiesāja gandrīz visas muižnieku civillietas un krimināllietas. Skat. arī Vidzemes tiesu reforma 1630.-1632.
  • 4. Krievijas impērijā muižnieku kārtas tiesa lauku apgabalos laikā no 1775. līdz 1864. gadam. Bija 3 līmeņu zemes tiesas (pilsētās tās funkcijas pildīja policijas valde):
    • Augstākā zemes tiesa guberņā bija otrās instances apelācijas un revīzijas instance apriņķa zemes tiesas un apriņķa tiesas spriedumiem, sastāvēja no 2 departamentiem: civillietu un krimināllietu. 2 tās priekšsēdētājus (katram departamentam savu) iecēla imperators (pēc Senāta ieteikuma), 10 piesēdētājus (5 katrā departamentā) uz 3 gadiem ievēlēja muižnieki.
    • Apriņķa zemes tiesu ievēlēja apriņķa muižnieki uz 3 gadiem. Tiesa sastāvēja no apriņķa tiesneša un 2 piesēdētājiem, kurus apstiprināja gubernators un augstākā tiesa.
    • Zemākā zemes tiesa izskatīja nenozīmīgas civillietas un krimināllietas un izpildīja tiesas spriedumus. Sastāvēja no priekšsēdētāja un 2-3 piesēdētājiem no muižnieku vidus, ko ievēlēja muižnieki un valsts zemnieki uz 3 gadiem. Šo tiesu likvidēja jau 1862. gadā.
  • 5. Vācijā kopš 27.09.1945. otrās pakāpes apelācijas tiesa (pirmās instances tiesa lietām, kuras nebija pirmās instances tiesas (Amstgericht) kompetencē).[1] Saskaņā ar Kriminālprocesa kodeksa § 333, zemes tiesas spriedumus varēja pārsūdzēt, ja spriedums balstās uz likuma pārkāpumu - likums netiek piemērots, jeb piemērots nepareizi.[2]

Atsauces un paskaidrojumi

  1. ↑ 1945. gada 27. septembrī okupētajā Vācijā t.s. pilsētu tiesu vietā sabiedroto komandantūru pārstāvju sanāksmē ieviesta otrās pakāpes apelācijas tiesa t.s. pilsētas tiesas vietā.
  2. ↑ StrafprozeSordnung vom 28.3.1924, 3. Buch, 4. Abschnitt. Reichsgesetzblatt. Т. 1. Jahrgang 1924. Nr. 25. S. 355

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 103., 110. lpp.
  • Sitzung der Alliierten Kommandantur der Stadt Berlin, 27. September 1945. // Die Berliner Konferenz der Drei Machte. Sammelheft 1, 1945. - Verlag der .Sowjetischen Militarverwaltung in Deutschland: Berlin, 1946, S. 100.
  • Невзоров А.С. Краткое изложение курса местного права Прибалтийских губерний: Общая часть, вещное право и обязательственное право. Ч. 1 - Тип. Эд. Бергмана: Юрьев, 1904, - 144 c.
  • Невзоров А.С. Краткое изложение курса местного права Прибалтийских губерний: Семейственное право и наследственное право. Ч. 2 - Тип. К. Маттисена: Юрьев, 1910. - 238 c.

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Zemes_tiesa&oldid=24231"