Atšķirības starp "Gubas iestāde" versijām
m (jauns šķirklis) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Gubas iestāde''' (kr. ''губное учреждение'') - vietējās pašpārvaldes institūcija un [[kārtu pārstāvniecība]]s iestāde [[Maskavas cariste|Maskavas caristē]] XVII-XVIII gs. Izskatīja ikdienas pārvaldes jautājumus, izmeklēja un tiesāja krimināllietas, pārzināja cietumus. Izveidotas kā policejiskas iestādes XVI gs. 30. gados pēc 1539. gada vietējās pašpārvaldes reformas uz "gubu diplomu" (''губные грамоты'') pamata, aizstājot [[uzture]]s sistēmu, vispārēji (izņemot ziemeļu apgabalus) ieviestas ar [[Cars|cara]] Joanna IV ukazu "Cara lēmums par uzturi un dienestiem" (''Приговор царский о кормлениях и о службах'', 1555.-1556.). [[Pagasts|Pagastos]] izveidoja "gubu apgabalus" (''губные округа''), kas bija pakļauti "gubu uzraudzībām" (''губные ведомства''). ''Gubas iestādi'' vadīja kanceleja (''губная изба''), kuru vadīja pagasta [[muižniecība]]s ievēlēts [[gubas stārasts]] ([[bajārs]] vai [[bajāra dēls]]), kuram palīdzēja piepilsētas [[Stārasts|stārasti]], [[Desmitnieks|desmitnieki]] un iedzīvotāju un kroņa zemnieku ievēlēti zvērinātie (''лучшие люди-целовальники'' - no "zvērēt" jeb "skūpstīt krustu, zvērot"). Lietvedību vadīja [[djaks]], kuru ievēlēja pagasta kārtu sapulcē. Sākumā gubas amatpersonas ievēlēja uz neierobežotu laiku, bet kopš XVII gs. pārvēlēja reizi gadā. | + | '''Gubas iestāde''' (kr. ''губное учреждение'') - vietējās pašpārvaldes institūcija un [[kārtu pārstāvniecība]]s iestāde [[Maskavas cariste|Maskavas caristē]] XVII-XVIII gs. Izskatīja ikdienas pārvaldes jautājumus, izmeklēja un tiesāja krimināllietas, pārzināja cietumus. Izveidotas kā policejiskas iestādes XVI gs. 30. gados pēc 1539. gada vietējās pašpārvaldes reformas uz "gubu diplomu" (''губные грамоты'') pamata, aizstājot [[uzture]]s sistēmu, vispārēji (izņemot ziemeļu apgabalus) ieviestas ar [[Cars|cara]] Joanna IV ukazu "Cara lēmums par uzturi un dienestiem" (''Приговор царский о кормлениях и о службах'', 1555.-1556.). [[Pagasts|Pagastos]] izveidoja "gubu apgabalus" (''губные округа''), kas bija pakļauti "gubu uzraudzībām" (''губные ведомства''). ''Gubas iestādi'' vadīja kanceleja (''губная изба''), kuru vadīja pagasta [[muižniecība]]s ievēlēts [[gubas stārasts]] ([[bajārs]] vai [[bajāra dēls]]), kuram palīdzēja piepilsētas [[Stārasts|stārasti]], [[Desmitnieks|desmitnieki]] (''десятские'') un iedzīvotāju un kroņa zemnieku ievēlēti zvērinātie (''лучшие люди-целовальники'' - no "zvērēt" jeb "skūpstīt krustu, zvērot"). Lietvedību vadīja [[djaks]], kuru ievēlēja pagasta kārtu sapulcē. Sākumā gubas amatpersonas ievēlēja uz neierobežotu laiku, bet kopš XVII gs. pārvēlēja reizi gadā. |
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 9. novembris, plkst. 07.29
Gubas iestāde (kr. губное учреждение) - vietējās pašpārvaldes institūcija un kārtu pārstāvniecības iestāde Maskavas caristē XVII-XVIII gs. Izskatīja ikdienas pārvaldes jautājumus, izmeklēja un tiesāja krimināllietas, pārzināja cietumus. Izveidotas kā policejiskas iestādes XVI gs. 30. gados pēc 1539. gada vietējās pašpārvaldes reformas uz "gubu diplomu" (губные грамоты) pamata, aizstājot uztures sistēmu, vispārēji (izņemot ziemeļu apgabalus) ieviestas ar cara Joanna IV ukazu "Cara lēmums par uzturi un dienestiem" (Приговор царский о кормлениях и о службах, 1555.-1556.). Pagastos izveidoja "gubu apgabalus" (губные округа), kas bija pakļauti "gubu uzraudzībām" (губные ведомства). Gubas iestādi vadīja kanceleja (губная изба), kuru vadīja pagasta muižniecības ievēlēts gubas stārasts (bajārs vai bajāra dēls), kuram palīdzēja piepilsētas stārasti, desmitnieki (десятские) un iedzīvotāju un kroņa zemnieku ievēlēti zvērinātie (лучшие люди-целовальники - no "zvērēt" jeb "skūpstīt krustu, zvērot"). Lietvedību vadīja djaks, kuru ievēlēja pagasta kārtu sapulcē. Sākumā gubas amatpersonas ievēlēja uz neierobežotu laiku, bet kopš XVII gs. pārvēlēja reizi gadā.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 146. lpp.
