Atšķirības starp "Ķīniešu filosofija" versijām
m (→Resursi internetā par šo tēmu) |
m (→Literatūra par šo tēmu) |
||
| (15 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Ķīniešu filosofija''' (kl. ķīn. 中国哲学) - [[Senā Ķīna|Senās Ķīnas]] teritorijā dzīvojušo domātāju un filosofijas skolu koncepcijas un idejas kā šim reģionam un [[civilizācija]]i raksturīgs pasaules skatījums filosofiskajā domā | + | '''Ķīniešu filosofija''' (kl. ķīn. 中国哲学) - [[Senā Ķīna|Senās Ķīnas]] teritorijā dzīvojušo domātāju un filosofijas skolu koncepcijas un idejas kā šim reģionam un [[civilizācija]]i raksturīgs pasaules skatījums filosofiskajā domā. |
| − | [[Daoisms|Daoisma]] pamatus izstrādāja [[Laodzi]] un [[Džuandzi]], gnozeoloģiju izveidoja [[Modzi]] un tā sekotāji. Daudzi domātāji pievērsās tam, kā atrisināma jēdziena ("vārda") un realitātes attiecības loģiskā problēma. Modzi, [[ | + | Sāka veidoties I g.tk. p.m.ē. sākumā. Jau VIII-V gs. p.m.ē. bija visai plaši izplatīta mācība par piecām dabas "stihijām" jeb pirmelementiem. Šo piecu "pirmpamatu" - ūdens, uguns, metāla, koka un zemes, - kombinācijas veido apkārtējo pasauli un visu parādību un lietu daudzveidīgumu. Atkarībā no domas virziena, šis "pirmpamatu" sadalījums varēja mainīties. "Pārmaiņu grāmatā" (''Idzin'') nosaukti jau astoņi "pirmpamati", kuru mijiedarbībā rodas dažādās īstenibas situācijas, taču savos pamatos tā ir neskaidru minējumu pilns teksts (tikai vēlāk to sāka interpretēt filosofiski). "Pārmaiņu grāmatas" tēli un simbolika visai stipri ietekmēja ''Ķīnas filosofijas'' tālāko attīstību. Tajā pašā laikā veidojās galvenie principi mācībai par pretējiem un savstarpēji saistītiem spēkiem "[[jan]]" un "[[iņ]]", kuru mijiedarbību uzskatīja par dabā notiekošo procesu cēloni. Šie spēki bija gaismas un tumsas, pozitīvā un negatīvā, vīrišķā un sievišķā dabas principu simboli. V-III gs. p.m.ē. pakāpeniski izveidojās galvenās filosofu skolas. |
| + | |||
| + | [[Daoisms|Daoisma]] pamatus izstrādāja [[Laodzi]] un [[Džuandzi]], [[Gnozeoloģija|gnozeoloģiju]] izveidoja [[Modzi]] un tā sekotāji. Daudzi domātāji pievērsās tam, kā atrisināma jēdziena ("vārda") un realitātes attiecības loģiskā problēma. Modzi, [[Sjuņdzi]] u.c. uzskatīja, ka jēdzieni ir objektīvo parādību un lietu atspoguļojums. Problēmas metafiziskais skaidrojums sastopams [[Gunsuņs Lundzi|Gunsuņa Luna]] mācībā, kurš kļuva pazīstams ar saviem [[Zenona aporijas]] atgādinošajiem izteikumiem, kā arī ar jēdziena ārkārtīgu absolutizēšanu un pilnīgu nošķiršanu no īstenības. Viņa mācībai par "vārdiem" ir daudz kopīga ar [[Platons|Platona]] mācību par "idejām". Priekšstadus par spēkiem ''iņ'' un ''jan'' un piecām dabas "stihijām" šajā laikā sakārtoja vienotā sistēmā Dzou Jaņs. [[Konfuciānisms|Konfuciānisma]] piekritēji vairāk orientējās uz sociālajām attiecībām un cilvēka vietu sabiedrībā, ētiku un morāli, sekojot [[Konfūcijs|Konfūcija]] un [[Mendzi]] ētiski politiskajām konstrukcijām. Plašu piekritēju loku guva arī [[Fadzja|fadzja]] (likumnieki) skolas pārstāvji - [[Haņs Feidzi]] u.c. - izveidotais viedoklis par valsti un tiesībām. Natūrfilosofijas jautājumos galvenie disputi norisa ap priekšstatiem par "tjaņ" (debesis) - jēdzienu, ar kuru vieni domātāji (Sjuņdzi) saprata dabu un ar kuru citi (Konfūcijs. Mendzi) apzīmēja augstāko virzītājspēku, - par "[[dao]]" (ceļš) jeb dabas absolūto likumu, par "[[de]]" (izpausmi, kvalitāti), par "[[cji]]" (pirmmatērija), dabas "stihijām" utt. Ētikas un morāles jomā galvenā uzmanība bija pievērsta mācībai par cilvēka būtību. Konfūcija uzskati noveda pie Mendzi koncepcijām par cilvēka dabiski iedzimto labsirdību un pie Sjuņdzi mācības par cilvēka dabiski iedzimto ļaunumu. Plaši pazīstamas bija [[Jans Džu|Jana Džu]] individuālisma teorija un Modzi altruisma teorija. Visām šīm teorijām raksturīgs empīriskā materiāla trūkums. Tas bija senās ''ķīniešu filosofijas'' "zelta laikmets". | ||
Laikā no III gs. p.m.ē. līdz m.ē. III gs. daudzo natūrfilosofisko un kosmoloģisko konstrukciju pamatā palika mācība par piecām "stihijām" jeb pirmelementiem un polārajiem spēkiem ''iņ'' un ''jan''. Priekšstati par ''cji'' ieguva materiālistisku interpretāciju [[Vans Čuns|Vana Čuna]] mācībā. Tajā pašā laikā attīstījās dažādi uz misticismu tendēti strāvojumi daoismā un konfuciālismā. M.ē. pirmajos gadsimtos par disputu centrālo jautājumu kļuva problēma par "esamības" un "neesamības" attiecību. Daoisma un konfuciānisma koncepciju savstarpējās ietekmēšanās un sintēzes rezultātā šajā laikā nostiprinājās vispārpieņemti priekšstati par "sākotnējo" (juaņ), pirmmatēriju (cji), dao u.c. esamības pirmpamatiem. Kopš I gs. sāka izplatīties [[budisms]], un V-X gs. dominējošā bija budisma mācība par pasaules iluzoritāti. Domātāji interesējās par būtības un parādības, esamības un neesamības, ķermeņa un dvēseles attiecības problēmām. Opozīcijā idejai par dvēseles nemirstību bija [[He Čentjaņs]], [[Faņs Džeņs]] u.c., taču reāla alternatīva budisma mistikai bija tikai konfuciānismā un daoismā. X-XIII gs. ''ķīniešu filosofija'' piedzīvoja ziedu laikus. | Laikā no III gs. p.m.ē. līdz m.ē. III gs. daudzo natūrfilosofisko un kosmoloģisko konstrukciju pamatā palika mācība par piecām "stihijām" jeb pirmelementiem un polārajiem spēkiem ''iņ'' un ''jan''. Priekšstati par ''cji'' ieguva materiālistisku interpretāciju [[Vans Čuns|Vana Čuna]] mācībā. Tajā pašā laikā attīstījās dažādi uz misticismu tendēti strāvojumi daoismā un konfuciālismā. M.ē. pirmajos gadsimtos par disputu centrālo jautājumu kļuva problēma par "esamības" un "neesamības" attiecību. Daoisma un konfuciānisma koncepciju savstarpējās ietekmēšanās un sintēzes rezultātā šajā laikā nostiprinājās vispārpieņemti priekšstati par "sākotnējo" (juaņ), pirmmatēriju (cji), dao u.c. esamības pirmpamatiem. Kopš I gs. sāka izplatīties [[budisms]], un V-X gs. dominējošā bija budisma mācība par pasaules iluzoritāti. Domātāji interesējās par būtības un parādības, esamības un neesamības, ķermeņa un dvēseles attiecības problēmām. Opozīcijā idejai par dvēseles nemirstību bija [[He Čentjaņs]], [[Faņs Džeņs]] u.c., taču reāla alternatīva budisma mistikai bija tikai konfuciānismā un daoismā. X-XIII gs. ''ķīniešu filosofija'' piedzīvoja ziedu laikus. | ||
| − | Jaunajā paradigmā dzima [[neokonfuciānisms]] ([[Džans Dzajs]], [[Džu | + | Jaunajā paradigmā dzima [[neokonfuciānisms]] ([[Džans Dzajs]], [[Džu Sji]] u.c.), kas neaprobežojās ar ētiski politisku priekšstatu izstrādāšanu, bet vairāk orientējās uz [[ontoloģija]]s, natūrfilosofijas un kosmogonijas jautājumiem. Centrālā problēma bija [[taidzji]], attiecība starp ideālo pirmssākumu ''[[li]]'' (likums, princips) un materiālo pirmssākumu ''cji'' (pirmmatērija), līdz sāka dominēt viedoklis, kas atzina ''li'' par primāro pirmssākumu, bet ''cji'' par sekundāro. Metafiziku neokonfuciānismā attīstīja [[Lu Dzjujuaņs]] (Lu Sjanšaņs) un [[Vans Šoužeņs]] (Vans Janmins). Lu Dzjujuaņam piedēvē tēzi: "Pasaule ir mans saprāts (sirds), un mans saprāts ir pasaule". Paralēli pastāvēja materiālistiskais pasaules skaidrojums, ko pauda [[Čens Ļans]], [[Je Ši]], [[Lo Ciņšuns]], [[Vans Tinsjans]], [[Li Dži]] u.c. |
XVII-XVIII gs. tika tālāk attīstīta ''li'' un ''cji'' savstarpējās attiecības problēma, ko veica [[Vans Fudži]] (Vans Čuaņšaņs) un [[Dajs Džeņs]]. XIX gs. sākās ''ķīniešu filosofijas'' saskare ar Rietumu zinātnes atziņām un filosofisko domu, un tajā lielāka uzmanība atkal tika pievērsta ētiski politiskajiem, nevis natūrfilosofiskajiem jautājumiem. XX gs. politiskie notikumi filosofisko domu Ķīnā praktiski iznīcināja. | XVII-XVIII gs. tika tālāk attīstīta ''li'' un ''cji'' savstarpējās attiecības problēma, ko veica [[Vans Fudži]] (Vans Čuaņšaņs) un [[Dajs Džeņs]]. XIX gs. sākās ''ķīniešu filosofijas'' saskare ar Rietumu zinātnes atziņām un filosofisko domu, un tajā lielāka uzmanība atkal tika pievērsta ētiski politiskajiem, nevis natūrfilosofiskajiem jautājumiem. XX gs. politiskie notikumi filosofisko domu Ķīnā praktiski iznīcināja. | ||
| + | |||
| + | Skat. arī: [[Bao Dzjinjaņs]], [[Baopudzi]], [[Čens Hao]], [[Čens Ji]], [[Dajs Džeņs]], [[Duns Džunšu]], [[Faņs Či]], [[Fans Jidži]], [[Faņs Džeņs]], [[Fadzans]], [[Fasjaņs]], [[Ge Huns]], [[Guns Dzidžeņs]], [[Guaņs Džuns]], [[Gu Jaņvu]], [[Haņs Fejs]], [[Huans Dzunsji]], [[Hueinens]], [[Dzji Kans]], [[Kuns Aņguo]], [[Konfūcijs]], [[Laodzi]], [[Liedzi]], [[Li Gou]], [[Liņdzji]], [[Liu Sjans]], [[Liu Sje]], [[Liu Juisji]], [[Lu Dzjujuaņs]], [[Mendzi]], [[Modzi]], [[Sima Cjaņs]], [[Vans Bi]], [[Vans Čuns]], [[Vans Čuaņšaņs]] [[Vans Janmins]], [[Sji Kans]], [[Sjuņdzi]], [[Sjujs Sjins]], [[Jans Džu]], [[Jaņs Juaņs]], [[Jiņs Sji]], [[Joudzi]], [[Dzajs Vo]], [[Džans Dzajs]], [[Džans Džiduns]], [[Džou Duņji]], [[Džuandzi]], [[Džu Sji]], [[Dzunmi]], [[Dzou Jaņs]] | ||
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
* Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 225.-227. lpp. | * Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 225.-227. lpp. | ||
| + | * Staburova J. Balts zirgs nav zirgs jeb tradicionālā Ķīnas filozofija. - LU: Rīga, 1995. - 64 lpp. ISBN 5-89960-109-4 | ||
---- | ---- | ||
* Encyclopedia of Chinese Philosophy. / Antonio S. Cua (Editor) - Routledge: New York, 2003 | * Encyclopedia of Chinese Philosophy. / Antonio S. Cua (Editor) - Routledge: New York, 2003 | ||
| 43. rindiņa: | 48. rindiņa: | ||
* Позднеева Л.Д. К проблеме источниковедческого анализа древнекитайских философских трактатов. // Вестник Древней истории. 1958, № 3 | * Позднеева Л.Д. К проблеме источниковедческого анализа древнекитайских философских трактатов. // Вестник Древней истории. 1958, № 3 | ||
* Сунь Вайпин. Современное состояние и тенденции изучения аксиологии в Китае. // Вестник Российского философского общества. 4(44), 2007, -С. 89-95 | * Сунь Вайпин. Современное состояние и тенденции изучения аксиологии в Китае. // Вестник Российского философского общества. 4(44), 2007, -С. 89-95 | ||
| + | * Книга Прозрений. / сост. Малявин В.В. - Наталис: Москва, 1997 - 448 с. ISBN 5-88863-014-4 | ||
| + | * Антология даосской философии. / сост. Малявин В.В., Виногродский Б.Б. - Клышников-Комаров: Москва, 1994 - 448 с. ISBN 5-87495-024-9 | ||
| + | * Мудрецы Китая. : Ян Чжу, Лецзы, Чжуанцзы. / пер. с кит. Позднеева Л.Д. - Петербург - XXI век: СПб., 1994 - 416 с. ISBN 5-86557-022-6 | ||
==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
* [http://www.rsu.lv/konfucija-centrs RSU Konfūcija centrs] | * [http://www.rsu.lv/konfucija-centrs RSU Konfūcija centrs] | ||
| − | * [http://home.lu.lv/~harijs/Macibu%20materiali%20,teksti/S.AustrumuVesturesTexti/Kinas%20Texti.doc | + | * [http://home.lu.lv/~harijs/Macibu%20materiali%20,teksti/S.AustrumuVesturesTexti/Kinas%20Texti.doc Harijs T. Ķīniešu filosofi : mācību materiāls (.doc)] |
| + | * [http://asiares.lv/sites/default/files/content/publications/studenttranslations/Hanfeizi_21_nod.pdf „Haņfeidzi” 21. nodaļa „Ju Lao” (喻老) / tulk. Aleksejs Ivanovskis] | ||
---- | ---- | ||
* [http://www.rep.routledge.com/article/G001 Chinese philosophy - Routledge Encyclopedia of Philosophy] | * [http://www.rep.routledge.com/article/G001 Chinese philosophy - Routledge Encyclopedia of Philosophy] | ||
Pašreizējā versija, 2013. gada 11. maijs, plkst. 14.13
Ķīniešu filosofija (kl. ķīn. 中国哲学) - Senās Ķīnas teritorijā dzīvojušo domātāju un filosofijas skolu koncepcijas un idejas kā šim reģionam un civilizācijai raksturīgs pasaules skatījums filosofiskajā domā.
Sāka veidoties I g.tk. p.m.ē. sākumā. Jau VIII-V gs. p.m.ē. bija visai plaši izplatīta mācība par piecām dabas "stihijām" jeb pirmelementiem. Šo piecu "pirmpamatu" - ūdens, uguns, metāla, koka un zemes, - kombinācijas veido apkārtējo pasauli un visu parādību un lietu daudzveidīgumu. Atkarībā no domas virziena, šis "pirmpamatu" sadalījums varēja mainīties. "Pārmaiņu grāmatā" (Idzin) nosaukti jau astoņi "pirmpamati", kuru mijiedarbībā rodas dažādās īstenibas situācijas, taču savos pamatos tā ir neskaidru minējumu pilns teksts (tikai vēlāk to sāka interpretēt filosofiski). "Pārmaiņu grāmatas" tēli un simbolika visai stipri ietekmēja Ķīnas filosofijas tālāko attīstību. Tajā pašā laikā veidojās galvenie principi mācībai par pretējiem un savstarpēji saistītiem spēkiem "jan" un "iņ", kuru mijiedarbību uzskatīja par dabā notiekošo procesu cēloni. Šie spēki bija gaismas un tumsas, pozitīvā un negatīvā, vīrišķā un sievišķā dabas principu simboli. V-III gs. p.m.ē. pakāpeniski izveidojās galvenās filosofu skolas.
Daoisma pamatus izstrādāja Laodzi un Džuandzi, gnozeoloģiju izveidoja Modzi un tā sekotāji. Daudzi domātāji pievērsās tam, kā atrisināma jēdziena ("vārda") un realitātes attiecības loģiskā problēma. Modzi, Sjuņdzi u.c. uzskatīja, ka jēdzieni ir objektīvo parādību un lietu atspoguļojums. Problēmas metafiziskais skaidrojums sastopams Gunsuņa Luna mācībā, kurš kļuva pazīstams ar saviem Zenona aporijas atgādinošajiem izteikumiem, kā arī ar jēdziena ārkārtīgu absolutizēšanu un pilnīgu nošķiršanu no īstenības. Viņa mācībai par "vārdiem" ir daudz kopīga ar Platona mācību par "idejām". Priekšstadus par spēkiem iņ un jan un piecām dabas "stihijām" šajā laikā sakārtoja vienotā sistēmā Dzou Jaņs. Konfuciānisma piekritēji vairāk orientējās uz sociālajām attiecībām un cilvēka vietu sabiedrībā, ētiku un morāli, sekojot Konfūcija un Mendzi ētiski politiskajām konstrukcijām. Plašu piekritēju loku guva arī fadzja (likumnieki) skolas pārstāvji - Haņs Feidzi u.c. - izveidotais viedoklis par valsti un tiesībām. Natūrfilosofijas jautājumos galvenie disputi norisa ap priekšstatiem par "tjaņ" (debesis) - jēdzienu, ar kuru vieni domātāji (Sjuņdzi) saprata dabu un ar kuru citi (Konfūcijs. Mendzi) apzīmēja augstāko virzītājspēku, - par "dao" (ceļš) jeb dabas absolūto likumu, par "de" (izpausmi, kvalitāti), par "cji" (pirmmatērija), dabas "stihijām" utt. Ētikas un morāles jomā galvenā uzmanība bija pievērsta mācībai par cilvēka būtību. Konfūcija uzskati noveda pie Mendzi koncepcijām par cilvēka dabiski iedzimto labsirdību un pie Sjuņdzi mācības par cilvēka dabiski iedzimto ļaunumu. Plaši pazīstamas bija Jana Džu individuālisma teorija un Modzi altruisma teorija. Visām šīm teorijām raksturīgs empīriskā materiāla trūkums. Tas bija senās ķīniešu filosofijas "zelta laikmets".
Laikā no III gs. p.m.ē. līdz m.ē. III gs. daudzo natūrfilosofisko un kosmoloģisko konstrukciju pamatā palika mācība par piecām "stihijām" jeb pirmelementiem un polārajiem spēkiem iņ un jan. Priekšstati par cji ieguva materiālistisku interpretāciju Vana Čuna mācībā. Tajā pašā laikā attīstījās dažādi uz misticismu tendēti strāvojumi daoismā un konfuciālismā. M.ē. pirmajos gadsimtos par disputu centrālo jautājumu kļuva problēma par "esamības" un "neesamības" attiecību. Daoisma un konfuciānisma koncepciju savstarpējās ietekmēšanās un sintēzes rezultātā šajā laikā nostiprinājās vispārpieņemti priekšstati par "sākotnējo" (juaņ), pirmmatēriju (cji), dao u.c. esamības pirmpamatiem. Kopš I gs. sāka izplatīties budisms, un V-X gs. dominējošā bija budisma mācība par pasaules iluzoritāti. Domātāji interesējās par būtības un parādības, esamības un neesamības, ķermeņa un dvēseles attiecības problēmām. Opozīcijā idejai par dvēseles nemirstību bija He Čentjaņs, Faņs Džeņs u.c., taču reāla alternatīva budisma mistikai bija tikai konfuciānismā un daoismā. X-XIII gs. ķīniešu filosofija piedzīvoja ziedu laikus.
Jaunajā paradigmā dzima neokonfuciānisms (Džans Dzajs, Džu Sji u.c.), kas neaprobežojās ar ētiski politisku priekšstatu izstrādāšanu, bet vairāk orientējās uz ontoloģijas, natūrfilosofijas un kosmogonijas jautājumiem. Centrālā problēma bija taidzji, attiecība starp ideālo pirmssākumu li (likums, princips) un materiālo pirmssākumu cji (pirmmatērija), līdz sāka dominēt viedoklis, kas atzina li par primāro pirmssākumu, bet cji par sekundāro. Metafiziku neokonfuciānismā attīstīja Lu Dzjujuaņs (Lu Sjanšaņs) un Vans Šoužeņs (Vans Janmins). Lu Dzjujuaņam piedēvē tēzi: "Pasaule ir mans saprāts (sirds), un mans saprāts ir pasaule". Paralēli pastāvēja materiālistiskais pasaules skaidrojums, ko pauda Čens Ļans, Je Ši, Lo Ciņšuns, Vans Tinsjans, Li Dži u.c.
XVII-XVIII gs. tika tālāk attīstīta li un cji savstarpējās attiecības problēma, ko veica Vans Fudži (Vans Čuaņšaņs) un Dajs Džeņs. XIX gs. sākās ķīniešu filosofijas saskare ar Rietumu zinātnes atziņām un filosofisko domu, un tajā lielāka uzmanība atkal tika pievērsta ētiski politiskajiem, nevis natūrfilosofiskajiem jautājumiem. XX gs. politiskie notikumi filosofisko domu Ķīnā praktiski iznīcināja.
Skat. arī: Bao Dzjinjaņs, Baopudzi, Čens Hao, Čens Ji, Dajs Džeņs, Duns Džunšu, Faņs Či, Fans Jidži, Faņs Džeņs, Fadzans, Fasjaņs, Ge Huns, Guns Dzidžeņs, Guaņs Džuns, Gu Jaņvu, Haņs Fejs, Huans Dzunsji, Hueinens, Dzji Kans, Kuns Aņguo, Konfūcijs, Laodzi, Liedzi, Li Gou, Liņdzji, Liu Sjans, Liu Sje, Liu Juisji, Lu Dzjujuaņs, Mendzi, Modzi, Sima Cjaņs, Vans Bi, Vans Čuns, Vans Čuaņšaņs Vans Janmins, Sji Kans, Sjuņdzi, Sjujs Sjins, Jans Džu, Jaņs Juaņs, Jiņs Sji, Joudzi, Dzajs Vo, Džans Dzajs, Džans Džiduns, Džou Duņji, Džuandzi, Džu Sji, Dzunmi, Dzou Jaņs
Literatūra par šo tēmu
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 225.-227. lpp.
- Staburova J. Balts zirgs nav zirgs jeb tradicionālā Ķīnas filozofija. - LU: Rīga, 1995. - 64 lpp. ISBN 5-89960-109-4
- Encyclopedia of Chinese Philosophy. / Antonio S. Cua (Editor) - Routledge: New York, 2003
- Lai Karyn L. An Introduction to Chinese Philosophy. - Cambridge University Press, 2008, ISBN 9780521608923
- Bauer Wolfgang. Geschichte der chinesischen Philosophie. - C.H.Beck: München, 2001, ISBN 3-406-47157-9
- Gan Shaopin. Die chinesische Philosophie. Die wichtigsten Philosophen, Werke, Schulen und Begriffe. - Primus: Darmstadt, 1997
- Moritz Ralf. Die Philosophie im alten China. - Deutscher Verlag der Wissenschaften: Berlin, 1990, ISBN 3-326-00466-4
- Schleichert Hubert. Klassische chinesische Philosophie. - Klostermann: Frankfurt am Main, 1990, ISBN 3-465-02259-9
- Unger Ulrich. Grundbegriffe der altchinesischen Philosophie. - WBG: Darmstadt, 2000, ISBN 3-534-14535-6
- История китайской философии. - Москва, 1989, - 552 с., ISBN 5-01-001036-4
- Васильев Л.С. Проблемы генезиса китайской мысли. - Москва, 1989, -309 с.
- Ломанов А.В. Восприятие идей неопозитивизма в китайской философии 1940-х годов. //1-я Всероссийская научная конференция «Китайская философия и современная цивилизация». Тезисы докладов. Экспресс-информация. вып.5. - ИДВ РАН: Москва, 1995
- Лукьянов А.Е. Становление философии на Востоке (Древний Китай и Индия). - Москва, 1989, −188 с.
- Лукьянов А.Е. Дао «Книги перемен» - Москва, 1993, -240 с.
- Кобзев А.И. Учение о символах и числах в китайской классической философии. - Москва, 1994
- Китайская философия. Энциклопедический словарь. - Москва, 1994, -573 с., ISBN 5-244-00757-2
- Антология даосской философии. - Москва, 1994
- Китайская философия и современная цивилизация (cб. статей) - Москва, 1997
- История восточной философии. Учебное пособие. - Москва, 1998, -122 с.
- Фэн Ю-лань. Краткая история китайской философии. - Евразия: СПб, 1998
- Рубин В.А. Личность и власть в древнем Китае: Собрание трудов. - Москва, 1999, -384 с., ISBN 5-02-017868-3
- Гране М. Китайская мысль. - Москва, 2004, -526 с., ISBN 5-250-01862-9
- Спирин В.С. Построение древнекитайских текстов. - СПб., 2006, -276 с., ISBN 5-85803-323-7
- Буров В.Г. Некоторые проблемы изучения истории китайской философии. // Актуальные проблемы философской и общественной мысли зарубежного Востока. Душанбе, 1983, С. 177-180
- Дононбаев А.К вопросу о методе исследования этико-философской мысли древнего Китая. // Актуальные проблемы философской и общественной мысли зарубежного Востока. Душанбе, 1983, С. 181-189
- Кобзев А.И. О категориях традиционной китайской философии. // Народы Азии и Африки. 1984, № 4
- Кожин П.М. От жречества к философии. // Двадцать пятая научная конференция «Общество и государство в Китае» - Москва, 1994, С. 177-180
- Крушинский А.А. Стиль мышления древнего Китая: логико-методологический аспект. // Вопросы философии. 2009, № 1, С. 104-108
- Позднеева Л.Д. К проблеме источниковедческого анализа древнекитайских философских трактатов. // Вестник Древней истории. 1958, № 3
- Сунь Вайпин. Современное состояние и тенденции изучения аксиологии в Китае. // Вестник Российского философского общества. 4(44), 2007, -С. 89-95
- Книга Прозрений. / сост. Малявин В.В. - Наталис: Москва, 1997 - 448 с. ISBN 5-88863-014-4
- Антология даосской философии. / сост. Малявин В.В., Виногродский Б.Б. - Клышников-Комаров: Москва, 1994 - 448 с. ISBN 5-87495-024-9
- Мудрецы Китая. : Ян Чжу, Лецзы, Чжуанцзы. / пер. с кит. Позднеева Л.Д. - Петербург - XXI век: СПб., 1994 - 416 с. ISBN 5-86557-022-6
Resursi internetā par šo tēmu
- RSU Konfūcija centrs
- Harijs T. Ķīniešu filosofi : mācību materiāls (.doc)
- „Haņfeidzi” 21. nodaļa „Ju Lao” (喻老) / tulk. Aleksejs Ivanovskis
- Chinese philosophy - Routledge Encyclopedia of Philosophy
- Comparative Philosophy: Chinese and Western - Stanford Encyclopedia of Philosophy
- Modern Chinese Philosophy - Internet Encyclopedia of Philosophy
- Bryan W. Van Norden. Essential Readings on Chinese Philosophy.
- Gregor Paul. Global Ethics and Chinese Resources.
- Karyn Lai. Introduction to Chinese Philosophy. - Cambridge University Press, 2008
- The Hundred Schools of Thought (baijia - 百家)
- Chinese Text Project
- Eastern Philosophy - Open Directory Project
- Китайская философия - Онлайн Энциклопедия «Кругосвет»
- Китайская философия - Электронная библиотека по философии
- Китайская философия - Academic dictionaries and encyclopedias
- Китайская философия: Энциклопедический словарь. Философские трактаты. История китайской философии.
- Философия и религии Китая.
- Кобзев A. Категория «философия» и генезис философии в Китае. // Универсалии восточных культур. - Восточная литература: Москва, 2001, С. 200-219 ISBN 5-02-018233-8
- Дун Чжуншу. "Чунь цю-фань-лу" (Обильная, роса на летописи "Чунь цю")
- "Китайская философия" Глава III Части второй. // Фролов И.Т. Введение в философию.
