Atšķirības starp "Senā Roma" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| (16 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 67. rindiņa: | 67. rindiņa: | ||
* Emilians (253. g.) | * Emilians (253. g.) | ||
* Valerians (253.-260. g.) | * Valerians (253.-260. g.) | ||
| + | * [[Antonīns Marks Aurēlijs|Marks Aurēlijs]] (161.-180.) | ||
* Galiens (253.-268. g.) | * Galiens (253.-268. g.) | ||
* Klaudijs II (268.-270. g.) | * Klaudijs II (268.-270. g.) | ||
| 96. rindiņa: | 97. rindiņa: | ||
| colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Image:Roman_empire_395.jpg|200px]] | | colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Image:Roman_empire_395.jpg|200px]] | ||
|} | |} | ||
| − | '''Senā Roma''' jeb '''Romas valsts''' (lat. ''Roma'') - VIII gs.p.m.ē. izveidojusies [[polisa]] Apenīnu pussalas centrālās daļas rietumos, [[Latīņi|latīņu]] apdzīvotajā reģionā. III gs.p.m.ē. | + | '''Senā Roma''' jeb '''Romas valsts''' (lat. ''Roma'') - VIII gs.p.m.ē. izveidojusies [[polisa]] Apenīnu pussalas centrālās daļas rietumos, [[Latīņi|latīņu]] apdzīvotajā reģionā. Te bija plašas, lauksaimniecībai piemērotas zemienes ar auglīgu augsni (Ētrūrija, Latija, Kampānija, Po upes ieleja u.c.), ziemeļos klimats mērens, bet dienvidos subtropisks, nokrišņi pietiekoši. Pussalu gareniski šķērsoja derīgiem izrakteņiem, mežiem un celtniecības materiāliem bagātie Apenīnu kalni, Tibras upes lejtecē bija ievērojamas sāls atradnes, bet Tarentas līdzī dzīvoja purpura moluski. Daudz labu ganību gan sīklopiem, gan liellopiem. Pati pussala atrodas relatīvi seklās un mierīgās Vidusjūras pašā centrā, tās trpinājums Sicīlijas sala kā tilts savieno to ar Ziemeļāfriku. Pussalas dienvidos bija virkne [[Hellēņi|sengrieķu]] [[Kolonija|koloniju]], jūras kontrolēja [[Kartāga]], pašā pussalā bija visai raibs etniskais sastāvs - [[etruski]], [[galli]], [[samniti]] u.c. - ar gana spēcīgiem valstiskiem veidojumiem, kā rezultātā nebija viena izteikti dominējoša spēka. Tikai III gs.p.m.ē. [[latīņi]]em izdevās ilgstošu karu virknē pakļaut visu Apenīnu pussalu, izveidojot valsti ar Romu centrā. II gs.p.m.ē. Roma [[Pūniešu kari|pūniešu karos]] iekaroja daļu Ziemeļāfrikas un Pireneju dienvidus, bet I gs. p.m.ē. izveidoja [[Impērija|impēriju]], kas ietvēra visas Vidusjūras baseina zemes kā arī ievērojamu daļu Centrāleiropas, Britāniju, bet austrumos arī daļu Dienvidkaukāza un [[Mezopotāmija|Ziemeļmezopotāmiju]]. |
395. g. Romas valsts faktiski sadalījās divās daļās - [[Rietumromas impērija]] un [[Austrumromas impērija]] - kuras, kaut juridiski vēl saglabāja vienotību, faktiski bija divas suverēnas lielvalstis. Šīs valsts vēsturi periodizē 3 pamatposmos, kas tiek iedalīti sīkāk: | 395. g. Romas valsts faktiski sadalījās divās daļās - [[Rietumromas impērija]] un [[Austrumromas impērija]] - kuras, kaut juridiski vēl saglabāja vienotību, faktiski bija divas suverēnas lielvalstis. Šīs valsts vēsturi periodizē 3 pamatposmos, kas tiek iedalīti sīkāk: | ||
| − | * '''Valdnieku laiks | + | * '''Valdnieku laiks''' (lat. ''Regnum Romanum'') - VIII gs.-509. g.p.m.ē. - [[monarhija]], kuru pārvaldīja [[monarhs]] (lat. ''rex''), tā padomnieku kolēģija [[Senāts]] un pilsoņu ([[Kvirīti|kvirītu]]) sapulces - [[kūriju komīcija]]s. Iedzīvotāji pēc tiesiskā un mantiskā stāvokļa iedalīti 3 [[Kārta|pamatkārtās]]: [[patricieši]], [[plebeji]] un [[vergi]]. |
| − | ** ''''' | + | ** '''''Starpvaras laiks''''' (lat. ''interregnum'') - laika posmi monarhijas laikā, kad iepriekšējais ''rekss'' bija miris vai zaudējis troni, bet jauns tā vietā nebija nācis: vara uz laiku pārgāja Senāta rokās, kas no savu locekļu vidus ievēlēja 10 pārstāvjus (lat. ''interreges''), kuri pēc kārtas katrs (lat. ''interrex'') 5 dienas pārvaldīja valsti, līdz tika izraudzīts kandidāts ''rex'' titulam un pienākumiem. Izraudzīto kandidātu piedāvāja tautas sapulcei un, ja tā atzina to par labu esam, piešķīra viņam varu un ''reksa'' statusu. ([[Republika]]s laikā par ''interregnum'' laiku dēvēja posmu, kad tika pārtraukta [[Konsuls|konsulu]] vara, tiem nomirstot pirms pilnvaru termiņa beigām.) |
| − | * '''Republikas laiks | + | * '''Republikas laiks''' (lat. ''Res Publica Romana'') - 510.-27. g.p.m.ē. - valsts pārvaldes forma kad likumdevēja vara piederēja tautas sapulcēm: [[Kūrija|kūriju]], [[Centūrija|centūriju]] un [[Triba|tribu]] [[Komīcija|komīcijām]] un Senātam. Izpildvaru realizēja vēlētas amatpersonas jeb [[Maģistrāts|maģistrāti]]. (III gs.p.m.ē. izzuda atšķirības patriciešu un plebeju tiesiskajā stāvoklī.) |
| − | * '''Impērijas laiks | + | * '''Impērijas laiks''' - ''de iure'' Roma tā arī palika republika, taču ''de facto'' augstākā vara piederēja [[Imperators|imperatoriem]], valsti pārvaldīja to iecelti ierēdņi, bet republikāniskās institūcijas pakāpeniski zaudēja savu praktisko nozīmi, saglabājoties vairāk kā tradīcija. T.s. ''Romas impērijas'' laiku periodizē 2 pamatposmos: |
** '''''[[Principāts|Principāta]]''''' laiks no 28. g.p.m.ē. līdz 284. g. | ** '''''[[Principāts|Principāta]]''''' laiks no 28. g.p.m.ē. līdz 284. g. | ||
** '''''[[Domināts|Domināta]]''''' laiks no 284. g. līdz 476. g. | ** '''''[[Domināts|Domināta]]''''' laiks no 284. g. līdz 476. g. | ||
| 108. rindiņa: | 109. rindiņa: | ||
Kalendārās sistēmas atskaites punkts bija Romas dibināšana: ''ab urbe conditā'' (ab u.c.), vai ''anno urbis conditae'' (a.u.c.) - "kopš pilsētas dibināšanas". | Kalendārās sistēmas atskaites punkts bija Romas dibināšana: ''ab urbe conditā'' (ab u.c.), vai ''anno urbis conditae'' (a.u.c.) - "kopš pilsētas dibināšanas". | ||
| − | Skat. arī [[romiešu tiesības]], [[romiešu leģions]] | + | Skat. arī [[romiešu tiesības]], [[romiešu leģions]], [[tirdzniecība senajos laikos]], [[agrārā saimniecība antīkajā pasaulē]], [[erāriji]], [[komīcija]], [[desmitvīru tiesa]], [[auguru kolēģija]], [[romiešu jūdze]] |
| − | == | + | == == |
<center><gallery> | <center><gallery> | ||
Attēls:Vicinity_of_Ancient_Rome.jpg|Senā Roma | Attēls:Vicinity_of_Ancient_Rome.jpg|Senā Roma | ||
| 117. rindiņa: | 118. rindiņa: | ||
</gallery></center> | </gallery></center> | ||
| − | == Literatūra == | + | ==== Literatūra par šo tēmu ==== |
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 47.-48. lpp. | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 47.-48. lpp. | ||
| + | * Seno laiku vēsture. (metodisks līdzeklis) 2. daļa / Klišāns V., Cimdiņa R. - Rīgas 15. arodvidusskola: Rīga, 1995. - 119 lpp. | ||
* Ambote A. Senā Roma. - Zvaigzne ABC, Rīga, 1999. | * Ambote A. Senā Roma. - Zvaigzne ABC, Rīga, 1999. | ||
* Senās Romas antoloģija. – Zvaigzne, Rīga, 1994. | * Senās Romas antoloģija. – Zvaigzne, Rīga, 1994. | ||
| 137. rindiņa: | 139. rindiņa: | ||
* Erich S. Gruen. The last generation of the Roman Republic. - Berkeley, 1994 | * Erich S. Gruen. The last generation of the Roman Republic. - Berkeley, 1994 | ||
* A Companion to the Roman Republic. / Nathan Rosenstein, Robert Morstein-Marx ed. - Blackwell, Oxford, 2006 | * A Companion to the Roman Republic. / Nathan Rosenstein, Robert Morstein-Marx ed. - Blackwell, Oxford, 2006 | ||
| + | * Stephen Mitchell. A History of the Later Roman Empire, AD 284–641. The Transformation of the Ancient World. - Blackwell: Malden MA u. a. 2007, ISBN 978-1-405-10856-0 | ||
| + | * Heather Peter. The Fall of the Roman Empire: A New History of Rome and the Barbarians. - Oxford University Press: Oxford (UK), 2006. ISBN 978-0-19-532541-6 | ||
---- | ---- | ||
* Heinz Bellen. Grundzüge der römischen Geschichte. Von der Königszeit bis zum Übergang der Republik in den Prinzipat. - 2. Auflage, Darmstadt, 1995. | * Heinz Bellen. Grundzüge der römischen Geschichte. Von der Königszeit bis zum Übergang der Republik in den Prinzipat. - 2. Auflage, Darmstadt, 1995. | ||
| 148. rindiņa: | 152. rindiņa: | ||
* Martin Jehne. Die römische Republik. Von der Gründung bis Caesar. - München, 2006 | * Martin Jehne. Die römische Republik. Von der Gründung bis Caesar. - München, 2006 | ||
* Uwe Walter. Memoria und res publica – Zur Geschichtskultur im republikanischen Rom. - Frankfurt am Mein, 2004 | * Uwe Walter. Memoria und res publica – Zur Geschichtskultur im republikanischen Rom. - Frankfurt am Mein, 2004 | ||
| + | * Klaus Bringmann. Römische Geschichte von den Anfängen bis zur Spätantike. - C.H. Beck, München, 1997, ISBN 3-406-39377-2 | ||
| − | == Resursi internetā par šo tēmu == | + | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== |
* [http://rezekne.bsa.edu.lv/Documents/teaching_materials/Romieshu_tiesibu.doc Tretjuka R. Romiešu tiesības.] | * [http://rezekne.bsa.edu.lv/Documents/teaching_materials/Romieshu_tiesibu.doc Tretjuka R. Romiešu tiesības.] | ||
Pašreizējā versija, 2013. gada 16. maijs, plkst. 14.52
| |
| pastāv: | 753. g.p.m.ē. - 395. g. |
| galvaspilsēta: | Roma |
| monarhu laiks: | 753.-509. g.p.m.ē.
|
| Republikas laiks: | 510.-27. g.p.m.ē. |
| Impērijas laiks: | 28. g.p.m.ē. - 476. g.
|
| |
Senā Roma jeb Romas valsts (lat. Roma) - VIII gs.p.m.ē. izveidojusies polisa Apenīnu pussalas centrālās daļas rietumos, latīņu apdzīvotajā reģionā. Te bija plašas, lauksaimniecībai piemērotas zemienes ar auglīgu augsni (Ētrūrija, Latija, Kampānija, Po upes ieleja u.c.), ziemeļos klimats mērens, bet dienvidos subtropisks, nokrišņi pietiekoši. Pussalu gareniski šķērsoja derīgiem izrakteņiem, mežiem un celtniecības materiāliem bagātie Apenīnu kalni, Tibras upes lejtecē bija ievērojamas sāls atradnes, bet Tarentas līdzī dzīvoja purpura moluski. Daudz labu ganību gan sīklopiem, gan liellopiem. Pati pussala atrodas relatīvi seklās un mierīgās Vidusjūras pašā centrā, tās trpinājums Sicīlijas sala kā tilts savieno to ar Ziemeļāfriku. Pussalas dienvidos bija virkne sengrieķu koloniju, jūras kontrolēja Kartāga, pašā pussalā bija visai raibs etniskais sastāvs - etruski, galli, samniti u.c. - ar gana spēcīgiem valstiskiem veidojumiem, kā rezultātā nebija viena izteikti dominējoša spēka. Tikai III gs.p.m.ē. latīņiem izdevās ilgstošu karu virknē pakļaut visu Apenīnu pussalu, izveidojot valsti ar Romu centrā. II gs.p.m.ē. Roma pūniešu karos iekaroja daļu Ziemeļāfrikas un Pireneju dienvidus, bet I gs. p.m.ē. izveidoja impēriju, kas ietvēra visas Vidusjūras baseina zemes kā arī ievērojamu daļu Centrāleiropas, Britāniju, bet austrumos arī daļu Dienvidkaukāza un Ziemeļmezopotāmiju.
395. g. Romas valsts faktiski sadalījās divās daļās - Rietumromas impērija un Austrumromas impērija - kuras, kaut juridiski vēl saglabāja vienotību, faktiski bija divas suverēnas lielvalstis. Šīs valsts vēsturi periodizē 3 pamatposmos, kas tiek iedalīti sīkāk:
- Valdnieku laiks (lat. Regnum Romanum) - VIII gs.-509. g.p.m.ē. - monarhija, kuru pārvaldīja monarhs (lat. rex), tā padomnieku kolēģija Senāts un pilsoņu (kvirītu) sapulces - kūriju komīcijas. Iedzīvotāji pēc tiesiskā un mantiskā stāvokļa iedalīti 3 pamatkārtās: patricieši, plebeji un vergi.
- Starpvaras laiks (lat. interregnum) - laika posmi monarhijas laikā, kad iepriekšējais rekss bija miris vai zaudējis troni, bet jauns tā vietā nebija nācis: vara uz laiku pārgāja Senāta rokās, kas no savu locekļu vidus ievēlēja 10 pārstāvjus (lat. interreges), kuri pēc kārtas katrs (lat. interrex) 5 dienas pārvaldīja valsti, līdz tika izraudzīts kandidāts rex titulam un pienākumiem. Izraudzīto kandidātu piedāvāja tautas sapulcei un, ja tā atzina to par labu esam, piešķīra viņam varu un reksa statusu. (Republikas laikā par interregnum laiku dēvēja posmu, kad tika pārtraukta konsulu vara, tiem nomirstot pirms pilnvaru termiņa beigām.)
- Republikas laiks (lat. Res Publica Romana) - 510.-27. g.p.m.ē. - valsts pārvaldes forma kad likumdevēja vara piederēja tautas sapulcēm: kūriju, centūriju un tribu komīcijām un Senātam. Izpildvaru realizēja vēlētas amatpersonas jeb maģistrāti. (III gs.p.m.ē. izzuda atšķirības patriciešu un plebeju tiesiskajā stāvoklī.)
- Impērijas laiks - de iure Roma tā arī palika republika, taču de facto augstākā vara piederēja imperatoriem, valsti pārvaldīja to iecelti ierēdņi, bet republikāniskās institūcijas pakāpeniski zaudēja savu praktisko nozīmi, saglabājoties vairāk kā tradīcija. T.s. Romas impērijas laiku periodizē 2 pamatposmos:
- Principāta laiks no 28. g.p.m.ē. līdz 284. g.
- Domināta laiks no 284. g. līdz 476. g.
Kalendārās sistēmas atskaites punkts bija Romas dibināšana: ab urbe conditā (ab u.c.), vai anno urbis conditae (a.u.c.) - "kopš pilsētas dibināšanas".
Skat. arī romiešu tiesības, romiešu leģions, tirdzniecība senajos laikos, agrārā saimniecība antīkajā pasaulē, erāriji, komīcija, desmitvīru tiesa, auguru kolēģija, romiešu jūdze
Senā Roma
Romas ekspansija V-II gs.p.m.ē.
Romas provinces Gaja Jūlija Cēzara laikā.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 47.-48. lpp.
- Seno laiku vēsture. (metodisks līdzeklis) 2. daļa / Klišāns V., Cimdiņa R. - Rīgas 15. arodvidusskola: Rīga, 1995. - 119 lpp.
- Ambote A. Senā Roma. - Zvaigzne ABC, Rīga, 1999.
- Senās Romas antoloģija. – Zvaigzne, Rīga, 1994.
- Forsythe Gary. A critical history of early Rome: from prehistory to the first Punic War. - University of California Press, Berkeley, 2005 (hardcover, ISBN 0520226518); 2006 (paperback, ISBN 0520249917).
- Raaflaub Kurt A. Social Struggles in Archaic Rome: New Perspectives on the Conflict of the Orders. - Blackwell Publishing, Malden, 2005 (hardcover, ISBN 1405100605; paperback, ISBN 1405100613).
- Eck Werner. The Age of Augustus. - Blackwell Publishing: Oxford, 2003. ISBN 0-631-22957-4.
- Arnold H. M. Jones: The Later Roman Empire. - Blackwell, Oxford 1964, Baltimore, 1986
- Lintott, Andrew. The Constitution of the Roman Republic. - Oxford University Press, 1999, ISBN 0-19-926108-3
- MacDonald, W. L. The Architecture of the Roman Empire. - Yale University Press, New Haven, 1982
- Matyszak Philip. The Enemies of Rome. - Thames & Hudson, 2004, ISBN 0-500-25124-X
- Taylor, Lily Ross. Roman Voting Assemblies: From the Hannibalic War to the Dictatorship of Caesar. - The University of Michigan Press, 1966, ISBN 0-472-08125-X
- Thomas Robert Shannon Broughton. Magistrates of the Roman Republic. Bd. 1: 509 B.C.–100 B.C. Bd. 2: 99 B.C.–31 B.C. - Scholars Press, Atlanta, 1986, ISBN 0-89130-812-1
- Tim J. Cornell. The Beginnings of Rome: Italy and Rome from the Bronze Age to the Punic Wars. - London/New York, 1995
- The Cambridge Companion to the Roman Republic. / Harriet I. Flower ed., - Cambridge, 2004
- Gary Forsythe. A Critical History of Early Rome. From Prehistory to the First Punic War. - Berkeley, 2005
- Erich S. Gruen. The last generation of the Roman Republic. - Berkeley, 1994
- A Companion to the Roman Republic. / Nathan Rosenstein, Robert Morstein-Marx ed. - Blackwell, Oxford, 2006
- Stephen Mitchell. A History of the Later Roman Empire, AD 284–641. The Transformation of the Ancient World. - Blackwell: Malden MA u. a. 2007, ISBN 978-1-405-10856-0
- Heather Peter. The Fall of the Roman Empire: A New History of Rome and the Barbarians. - Oxford University Press: Oxford (UK), 2006. ISBN 978-0-19-532541-6
- Heinz Bellen. Grundzüge der römischen Geschichte. Von der Königszeit bis zum Übergang der Republik in den Prinzipat. - 2. Auflage, Darmstadt, 1995.
- Jochen Bleicken. Geschichte der römischen Republik. - 4. Aufl., München, 1992
- Jochen Bleicken. Die Verfassung der Römischen Republik. - 7. Auflage, Paderborn 1995
- Klaus Bringmann. Geschichte der römischen Republik. - München, 2002
- Karl Christ. Krise und Untergang der römischen Republik. - 5. Auflage, Wissenschaftliche Buchgesellschaft, Darmstadt, 2007, ISBN 978-3-534-20041-2
- Herbert Heftner. Der Aufstieg Roms. Vom Pyrrhoskrieg bis zum Fall von Karthago (280–146 v. Chr.). - 2. Aufl., Regensburg, 2005
- Herbert Heftner. Von den Gracchen bis Sulla. Die römische Republik am Scheideweg (133–78 v. Chr.). - Verlag Friedrich Pustet, Regensburg, 2006, ISBN 3-7917-2003-1
- Tom Holland. Die Würfel sind gefallen. Der Untergang der Römischen Republik. - Berlin, 2004
- Martin Jehne. Die römische Republik. Von der Gründung bis Caesar. - München, 2006
- Uwe Walter. Memoria und res publica – Zur Geschichtskultur im republikanischen Rom. - Frankfurt am Mein, 2004
- Klaus Bringmann. Römische Geschichte von den Anfängen bis zur Spätantike. - C.H. Beck, München, 1997, ISBN 3-406-39377-2
Resursi internetā par šo tēmu
- Tretjuka R. Romiešu tiesības.
- Citāti no romiešu pilsoņu karu perioda literatūras - liis.lv
- Citāti no romiešu II-III gs. literatūras - liis.lv
- Maps of the Roman Empire
- Articles on Ancient History
- Ancient Rome - Encyclopedia MSN Article
- Illustrated History of the Roman Empire.
- The Roman Empire - United Nations of Roma Victrix.
- Legio Decima Gemina - The Gemina Project Society.
- The Rome Project - The Dalton School intern and student of Columbia University.
- The Romanarmy.com, the online community of students and enthusiasts of the ancient Roman Army.
- Roman Numismatic Gallery: Roman Coins, Sculpture, Military Equipment.
- Theodor Mommsen - History of Rome
- Richard Hooker. The Roman Kingdom. - Rome Glossary. Washington State University, 1996
- Outlines of Roman History by William C. Morey, Ph.D., D.C.L. New York, Cincinnati, Chicago: American Book Company (1901).
- The Roman Republic by Horace Moule (London: Bradbury & Evans, 1860)
- The fall of the Roman Republic by Charles Merivale (London: Longman Brown Green and Longmans, 1853)
- Nova Roma - Educational Organization a working historical reconstruction of the Roman Republic
- The Imperial Index: The Rulers of the Roman Empire from Augustus to Constantine XI Palaeologus
- The Roman Law Library by Lassard Y. and Koptev A.
- Perseus Digital Library. Department of the Classics, Tufts University
- Encyclopædia Romana
- Societas via Romana
- Древний Рим - Энциклопедия Кругосвет
- Теодор Моммзен. История Рима. — «НАУКА», «ЮВЕНТА», СПб., 1997
- Проект «Римская Слава» - портал.
- История древнего Рима - портал.
- X Legio - история античности и средневековья - портал.
- Гаспаров М.Л. Биографии римских императоров от Адриана до Диоклетиана
- История, культура и искусство древнего Рима
- История Древнего Рима: Учебник. - Издательство «Высшая школа», 1981
- Абрамзон М.Г. елигия римской армии по данным нумизматики
- Кнабе Г.С. Древний Рим.
