Tiuns: Atšķirības starp versijām
No ''Vēsture''
Jump to navigationJump to search
mNav labojuma kopsavilkuma |
|||
| 3. rindiņa: | 3. rindiņa: | ||
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 97. lpp. | ||
---- | ---- | ||
* Перов И. Епархиальные учреждения в русской церкви в XVI и XVII веках. - Рязань, 1882 | * Перов И. Епархиальные учреждения в русской церкви в XVI и XVII веках. - Рязань, 1882 | ||
Pašreizējā versija, 2009. gada 24. maijs, plkst. 18.31
Tiuns (kr. тиун, тивун) - amats, atkaribā no konteksta: 1. kņaza vai bajāra saimniecības pārvaldnieks administrators, tiesnesis Kijevas lielkņazistē, senkrievu kņazistēs XI-XV gs. un Maskavas caristē XV-XVII gs. Tiuns pārvaldīja sava kunga īpašumu saimniecību un attiecībā uz to iedzīvotājiem īstenoja administratīvās un tiesas funkcijas. Tika iedalīti sīkāk amatos, piemēram, pavarda tiuns (kr. "тиун огнищый" no "огнище" - "очаг", pavards jeb nams) - nama pārvaldnieks; zirgu tiuns (kr. "тиун конюший") - zirgu ganāmpulku pārvaldnieks. 2 Baznīcas hierarha palīgs, garīdznieku uzraugs (тиун владычний). 3. Lietuvas lielkņazistē XIV-XV gs. pagasta pārvaldītājs. Dažkārt arī stārasts.
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 97. lpp.
- Перов И. Епархиальные учреждения в русской церкви в XVI и XVII веках. - Рязань, 1882
- Ксанф M. Органы епархиального управления в Древней Руси. // Православное обозрение, 1874, ноябрь
- Каптерев И. Светские архиерейские чиновники в Древней Руси. - Москва, 1874
