Atšķirības starp "Tiuns" versijām
No ''Vēsture''
m |
m (→Resursi internetā par šo tēmu) |
||
| 12. rindiņa: | 12. rindiņa: | ||
* [http://dic.academic.ru/dic.nsf/lower/18814 Tиун - Словари и энциклопедии на Академике] | * [http://dic.academic.ru/dic.nsf/lower/18814 Tиун - Словари и энциклопедии на Академике] | ||
| + | * [http://bse.sci-lib.com/article110821.html Значение слова "Тиун" в Большой Советской Энциклопедии] | ||
| + | * [http://www.allpravo.ru/library/doc313p0/instrum3134/print3136.html Первоначальные установления суда и установление суда на основании Русской Правды.] | ||
[[Kategorija:Tituli un amati]] | [[Kategorija:Tituli un amati]] | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 24. maijs, plkst. 16.10
Tiuns (kr. тиун, тивун) - amats, atkaribā no konteksta: 1. kņaza vai bajāra saimniecības pārvaldnieks administrators Kijevas lielkņazistē, senkrievu kņazistēs XI-XV gs. un Maskavas caristē XV-XVII gs. Tiuns pārvaldīja sava kunga īpašumu saimniecību un attiecībā uz to iedzīvotājiem īstenoja administratīvās un tiesas funkcijas. Tika iedalīti sīkāk amatos, piemēram, pavarda tiuns (kr. "тиун огнищый" no "огнище" - "очаг", pavards jeb nams) - nama pārvaldnieks; zirgu tiuns (kr. "тиун конюший") - zirgu ganāmpulku pārvaldnieks. 2 Baznīcas hierarha palīgs, garīdznieku uzraugs (тиун владычний). 3. Lietuvas lielkņazistē XIV-XV gs. pagasta pārvaldītājs. Dažkārt arī stārasts.
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 96. lpp.
- Перов И. Епархиальные учреждения в русской церкви в XVI и XVII веках. - Рязань, 1882
- Ксанф M. Органы епархиального управления в Древней Руси. // Православное обозрение, 1874, ноябрь
- Каптерев И. Светские архиерейские чиновники в Древней Руси. - Москва, 1874
