Atšķirības starp "Krievijas pilsoņu karš" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Pilsoņu karš Krievijā''' - pēc [[Oktobra revolūcija Krievijā|Oktobra apvērsuma]] sācies [[pilsoņu karš]] bijušās [[Krievijas impērija]]s teritorijā no 1918. līdz 1922. gadam, kā rezultātā bijušās [[Krievijas impērija]]s teritorijā izveidojās [[KSFPR]] ([[PSRS]]) un virkne jaunu valstu (Somija, Igaunija, [[Latvijas Neatkarības karš|Latvija]], Lietuva, Polija), kā arī virkne jaunu valstu, kuras pastāvēja tikai īsu laiku un neatkarību zaudēja. Pamatā karadarbība risinājās starp [[Lielinieki|lielinieku]] varas t.s. [[Sarkanā Armija|Strādnieku un zemnieku Sarkano Armiju (SZSA)]] un tās atbalstītājiem (jaundibināto fiktīvo padomju republiku bruņotie spēki, piemēram, [[LSPR armija]], dažādi anarhistu grupējumi, piemēram, [[Mahno armija]], lielinieciskie partizāni u.tml.), literatūrā bieži dēvētu par "sarkanajiem", un tās pretiniekiem. | + | '''Pilsoņu karš Krievijā''' - pēc [[Oktobra revolūcija Krievijā|Oktobra apvērsuma]] sācies [[pilsoņu karš]] bijušās [[Krievijas impērija]]s teritorijā no 1918. līdz 1922. gadam, kā rezultātā bijušās [[Krievijas impērija]]s teritorijā izveidojās [[KSFPR]] ([[PSRS]]) un virkne jaunu valstu (Somija, Igaunija, [[Latvijas Neatkarības karš|Latvija]], Lietuva, Polija), kā arī virkne jaunu valstu, kuras pastāvēja tikai īsu laiku un neatkarību zaudēja. Pamatā karadarbība risinājās starp [[Lielinieki|lielinieku]] varas t.s. [[Sarkanā Armija|Strādnieku un zemnieku Sarkano Armiju (SZSA)]] un tās atbalstītājiem (jaundibināto fiktīvo padomju republiku bruņotie spēki, piemēram, [[LSPR armija]], dažādi anarhistu grupējumi, piemēram, [[Mahno armija]], lielinieciskie partizāni u.tml.), literatūrā bieži dēvētu par "sarkanajiem", un tās pretiniekiem, jeb t.s. [[Baltā gvarde|balto kustību]] jeb "baltajiem" (dažādi pretlielinieciskie spēki, kuru mērķi variēja no [[monarhija]]s vai republikas restaurācijas līdz "īstās padomju varas" nodibināšanai vai savas lokālas neatkarīgas valsts izveidošanai. Jebkādi kara likumi tika ignorēti, armijas un grupējumi bieži mainīja sabiedrotos un pretiniekus, pretlielinieciskās armijas gana bieži konfliktēja savā starpā (piemēram, [[Bermontiāde]]). |
Skat. arī: [[latviešu sarkanie strēlnieki]]| [[latviešu baltie strēlnieki]], [[Bulak-Balahoviča vienība]], [[Pleskavas korpuss]], [[Rietumu brīvprātīgo armija]], [[Ziemeļrietumu brīvprātīgo armija]], [[Ziemeļu armijas Atsevišķais korpuss]], [[Čehoslovāku korpuss]] | Skat. arī: [[latviešu sarkanie strēlnieki]]| [[latviešu baltie strēlnieki]], [[Bulak-Balahoviča vienība]], [[Pleskavas korpuss]], [[Rietumu brīvprātīgo armija]], [[Ziemeļrietumu brīvprātīgo armija]], [[Ziemeļu armijas Atsevišķais korpuss]], [[Čehoslovāku korpuss]] | ||
[[Kategorija:Militārie konflikti un agresijas akti]] | [[Kategorija:Militārie konflikti un agresijas akti]] | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 24. aprīlis, plkst. 08.32
Pilsoņu karš Krievijā - pēc Oktobra apvērsuma sācies pilsoņu karš bijušās Krievijas impērijas teritorijā no 1918. līdz 1922. gadam, kā rezultātā bijušās Krievijas impērijas teritorijā izveidojās KSFPR (PSRS) un virkne jaunu valstu (Somija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija), kā arī virkne jaunu valstu, kuras pastāvēja tikai īsu laiku un neatkarību zaudēja. Pamatā karadarbība risinājās starp lielinieku varas t.s. Strādnieku un zemnieku Sarkano Armiju (SZSA) un tās atbalstītājiem (jaundibināto fiktīvo padomju republiku bruņotie spēki, piemēram, LSPR armija, dažādi anarhistu grupējumi, piemēram, Mahno armija, lielinieciskie partizāni u.tml.), literatūrā bieži dēvētu par "sarkanajiem", un tās pretiniekiem, jeb t.s. balto kustību jeb "baltajiem" (dažādi pretlielinieciskie spēki, kuru mērķi variēja no monarhijas vai republikas restaurācijas līdz "īstās padomju varas" nodibināšanai vai savas lokālas neatkarīgas valsts izveidošanai. Jebkādi kara likumi tika ignorēti, armijas un grupējumi bieži mainīja sabiedrotos un pretiniekus, pretlielinieciskās armijas gana bieži konfliktēja savā starpā (piemēram, Bermontiāde).
Skat. arī: latviešu sarkanie strēlnieki| latviešu baltie strēlnieki, Bulak-Balahoviča vienība, Pleskavas korpuss, Rietumu brīvprātīgo armija, Ziemeļrietumu brīvprātīgo armija, Ziemeļu armijas Atsevišķais korpuss, Čehoslovāku korpuss
