Atšķirības starp "Latvijas Neatkarības karš" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m ()
m ()
7. rindiņa: 7. rindiņa:
 
<center><gallery>
 
<center><gallery>
 
Attēls:1_Garde_Reserve_Division_mit_Bauska_und_Aa_05_1919.jpeg|Bauskas apkaimes ieņemšana 1919. gada martā
 
Attēls:1_Garde_Reserve_Division_mit_Bauska_und_Aa_05_1919.jpeg|Bauskas apkaimes ieņemšana 1919. gada martā
Attēls:Die_Einahme_von_Mitau_17-18_03_1919.jpeg|Mītavas (mūsd. Jelgava) apkaimes ieņemšanas kaujas 1919. gada 17.-18. martā
+
Attēls:Die_Einahme_von_Mitau_17-18_03_1919.jpeg|kaujas Mītavas (mūsd. Jelgava) apkaimā1919. gada 17.-18. martā
 +
Attēls:Gefecht_bei_Dobeln_und_Mitau_19-21_03_1919.jpeg|Kaujas Mītavas (mūsd. Jelgava) un Dobeles apkaimē 1919. gada 19.-21. martā.
 
</gallery></center>
 
</gallery></center>
  

Versija, kas saglabāta 2016. gada 16. marts, plkst. 08.08

Latvijas Neatkarības karš (an. Latvian War of Independence, vc. Der Freiheitskrieg Letland, kr. Война за независимость Латвии), publicistikā arī Brīvības cīņas - karadarbība Krievijas pilsoņu kara ietvaros Kurzemē, Vidzemē un Latgalē, ko īstenoja Latvijas Pagaidu valdības bruņotie spēki (Latvijas zemessardze), vēlākā Latvijas armija laikā no 1918. decembrim līdz 1920. gada 13. augustam, panākot Latvijas Republikas teritoriālo izveidošanos un suverenitātes iegūšanu. Šajā laikā Latvijas bruņotie spēki pieauga no ~1000 viriem 1918. gada janvāra sākumā līdz 76 000 1920. gada pavasarī. Karš ilga 628 dienas, tika izcīnītas 75 kaujas, 1680 karavīri saņēma Latvijas valsts kara apbalvojumus, 3046 karavīri. Populārākajā periodizācijā šo karu pieņemts iedalīt 3 posmos:

  1. Latvijas zemessardzes, Dzelzsdivīzijas un 6. rezerves korpusa cīņas ar Padomju Latvijas armiju no 1918. gada decembra līdz 1919. gada jūlijam; Igaunijas armijas un tās sastāvā karojošās Ziemeļlatvijas brigādes cīņas ar lieliniekiem Ziemeļvidzemē no 1919. gada marta līdz jūlijam;
  2. Cēsu kaujas starp Latvijas zemessardzi un Igaunijas armiju; Latvijas armijas izveidošana un Bermontiāde;
  3. Latvijas armijas un tās sabiedroto (Igaunijas, Lietuvas un Polijas armijas) cīņas pret Sarkano armiju Latgalē līdz 1920. gadam, pārņemot kontroli pār visu Latvijas teritoriju.

Literatūra par šo tēmu

  • Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999. - 448 lpp. ISBN 9984-00-395-7
  • Latvijas atbrīvošanas kara vēsture / virsred. M.Peniķis. – 1. sēj. – Rīga, 1938.; 2. sēj. – Rīga, 1938.
  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 121 lpp.
  • Peniķis Mārtiņš. Latvijas armijas sākums un viņas darbība līdz 1919. gada 8. oktobrim. – Rīga, 1927. (1932.)
  • Peniķis Mārtiņš. Latvijas atbrīvošanas kaŗa vēsture. / Peniķis Mārtiņš – Rīga, 1938. (1961., 2005.)
  • Aleksandrs Kalējs, Aleksandrs Plensners. Mūsu armija: tapšanā, valsts izcīnīšanā un tagadējos sasniegumos. – Golts un Jurjāns: Rīga, 1929. – 177 lpp.
  • Plensners Aleksandrs. Latvijas atbrīvošanās. – Rīga, 1929.
  • Radziņš Pēteris. Latvijas atbrīvošanas karš : 1918.-1920. – Rīga, 1921.(1990., 2005.)
  • Vārpa Igors. Latviešu karavīrs zem sarkanbaltsarkanā karoga: No pirmajām pašaizsardzības rotām līdz vienotai Latvijas armijai. – Rīga, 2008.
  • Lāčplēša gara mūžīgums : Latvju Varoņu gaitas : Brīvības cīņu chrestomatija. / red. Fr[icis] Virsaitis - Literatūra: Rīga, 1938. - 266 lpp.
  • Bērziņš P. Latvijas brīvības cīņas 1918-1920. – Rīga, 1928.
  • Jēkabsons Ēriks. Dienvidlatgales atbrīvošana 1920. gadā. Militārās operācijas norise. // Latvijas Zinātņu akadēmijas vēstis. 54. sējums. 2000. gads, Nr.1./2., 30.-42. lpp.
  • Jēkabsons Ēriks. Latviešu karavīru un bēgļu atgriešanās dzimtenē no Polijas un Lietuvas 1919.–1921. gadā. // Latvijas vēstures institūta žurnāls. 2008. Nr.3. 96.–116. lpp.
  • Juris Ciganovs. Latvijas armija Atbrīvošanas cīņu pirmajos mēnešos. // Latvijas vēstures institūta žurnāls. 2009. Nr.1., 89.–103. lpp.
  • Ščerbinskis V. Ziemeļvalstu brīvprātīgie un Latvijas brīvības cīņas // Latvijas vēsture. 1997. Nr.1. 78.–85. lpp.
  • Drīzulis A., Krastiņš J. Cīņa par padomju varu Latvijā. – Rīga, 1967.
  • Drīzulis A. Latvija ārvalstu militārās intervences un pilsoņu kara posmā (1918 – 1920). – Rīga, 1948.
  • Deglavs F. Par buržuāziskās Latvijas šķietamo neatkarību. – Rīga, 1945
  • Sīpols V. Ārvalstu intervencija Latvijā un tās aizkulises. 1918.–1920. – Rīga, 1957
  • Ščerbinskis V. Ziemeļvalstu brīvprātīgie un Latvijas brīvības cīņas // Latvijas vēsture. – 1997. Nr.1. 78.–85. lpp.
  • Miņins Aldis. Latvijas pilsoņu karš (1918.-1919.): teorētiskās problēmas un viedokļi vēstures literatūrā. Maģistra darbs. - Latvijas universitāte: Rīga, 2008.

  • Eugen Engelhardt, freiherr Wilhelm von Engelhardt. Der Ritt nach Riga; aus den Kämpfen der Baltischen Landeswehr gegen die rote Armee, 1918-1920. - Volk und Reich Verlag: Berlin, 1938 - 152 S.
  • Grimm Claus. Vor den Toren Europas, 1918-1920; Geschichte der Baltischen Landeswehr. - A.F. Velmede: Hamburg, 1963 - 320 S.
  • Hartmann Georg Heinrich. Aus den erinnerungen eines freiwilligen der baltischen landeswehr. - Deutsche verlags-anstalt: Stuttgart, 1921
  • Schrunden Freiwilliger der Bataillon Malmede der Baltischen Landeswer. // Rigasche Zeitung. Nr.24., 22.06.1919.
  • Bischoff Josef. Die letzte Front. Geschichte der Eiserne Division im Baltikum 1919. - Berlin, 1935
  • Goltz Rüdiger von der. Meine Sendung in Finnland und im Baltikum. - K.F.Kochler Verlag: Leipzig, 1920 - 312 S.
  • Goltz Rüdiger von der. Als politischer General im Osten (Finnland und Baltikum) 1918 und 1919. – Leipzig, 1936
  • Keyserlingk, Robert Wendelin. Across many oceans : a family saga. - Brookfield Publishing Company: Brookfield (Connecticut), 1984, 323 pages ISBN 0920271006
  • Die Baltische Landeswehr im Befreiungskampf gegen den Bolschewismus. Ein Gedenkbuch. - Riga, 1929 (Verlag der Aktiengesellschaft Ernst Plate: Riga, 1939 - 233 S.)
  • Norden A. Zwischen Berlin und Moskau. – Berlin, 1954
  • Ottersberg K. Der Kampf des lettischen Volkes um die Sowjetmacht der UdSSR und der volksdemokratischen Länder Europas. Bd. 3. – Berlin, 1959
  • Winnig A. Am Ausgang der deutschen Ostpolitik. – Berlin, 1921
  • Darstellungen aus den Nachkriegskämpfen deutscher Truppen und Freikorps. 1 Bd.: Die Rückführung des Ostheeres. – Berlin, 1935
  • Darstellungen aus den Nachkriegskämpfen deutscher Truppen und Freikorps. 2 Bd.: Der Feldzug im Baltikum bis zur zweiten Einnahme von Riga. – Berlin, 1937
  • Darstellungen aus den Nachkriegskämpfen deutscher Truppen und Freikorps. 3 Bd.: Die Kämpfe im Baltikum nach der zweiten Einnahme von Riga. Juni bis Dezember 1919. – Berlin, 1938

  • Чапенко A.A. История русского антибольшевистского движения на территории Латвии в 1918-1919 гг.. - Мурман. гос. пед. ун-т./МГПУ: Мурманск, 2006
  • Горн В. Гражданская война на Северо-Западе России. - Берлин, 1923
  • Иностранная военная интервенция в Прибалтике. 1917-1920. – Москва: Наука, 1988
  • Штейнберг В. Джентльмены в Латвии (1917-1920): Тайное и явное в политике Запада. – Рига: Авотс, 1983
  • Граужинис С.К. Агрессия империалистов США и западноевропейских государств в Латвии (1918-1920) / Автореферат диссертации на соискание учёной степени кандидата исторических наук. – Рига: Латвийский Государственный Университет, 1953
  • Любимов Л. За кулисами „Истории освободительной войны”. Эссе на историческую тему. – Рига, 2001
  • Чапенко А. История русского антибольшевистского движения на територии Латвии в 1918 – 1919 гг. – Мурманск, 2006.
  • Штейнберг В. Джентльмены в Латвии (1917-1920): Тайное и явное в политике Запада. – Рига: Авотс, 1983

Resursi internetā par šo tēmu