Atšķirības starp "Latvijas Republikas Pagaidu valdība" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:LR_Pagaidu_valdiba_1919.jpg|right|thumb|300px|]] | [[Attēls:LR_Pagaidu_valdiba_1919.jpg|right|thumb|300px|]] | ||
'''Latvijas Pagaidu valdība''' (vc. ''Die Lettländische Provisorische Regierung'') - 18.11.1918. proklamētās Latvijas Republikas valdība, ko 19.11.1918. izveidoja [[Latvijas Tautas padome]]s sēdē. To veidoja 11 ministri un valsts kontrolieris (19.11.1918.-13.07.1919.). Ministru kabinetu veidoja tikai etniskie latvieši. Citu vietējo tautu pārstāvji tika pielaisti zemākos amatos. | '''Latvijas Pagaidu valdība''' (vc. ''Die Lettländische Provisorische Regierung'') - 18.11.1918. proklamētās Latvijas Republikas valdība, ko 19.11.1918. izveidoja [[Latvijas Tautas padome]]s sēdē. To veidoja 11 ministri un valsts kontrolieris (19.11.1918.-13.07.1919.). Ministru kabinetu veidoja tikai etniskie latvieši. Citu vietējo tautu pārstāvji tika pielaisti zemākos amatos. | ||
| + | |||
| + | ==== pirmais K. Ulmaņa ministru kabinets ==== | ||
* ministru prezidents - [[Ulmanis Kārlis|K. Ulmanis]] | * ministru prezidents - [[Ulmanis Kārlis|K. Ulmanis]] | ||
* ārlietu ministrs - [[Meierovics Zigfrīds Anna|Z.A. Meierovics]] | * ārlietu ministrs - [[Meierovics Zigfrīds Anna|Z.A. Meierovics]] | ||
| 18. rindiņa: | 20. rindiņa: | ||
* valsts kontrolieris [[Rozenbergs Eduards fon|E. fon Rozenbergs]] (Baltiešu progresīvā partija) | * valsts kontrolieris [[Rozenbergs Eduards fon|E. fon Rozenbergs]] (Baltiešu progresīvā partija) | ||
| − | Sakarā ar [[LSPR]] bruņoto spēku uzbrukumu, 1919. gada 3. janvārī evakuējās uz Jelgavu, pēc tam uz Liepāju | + | Sakarā ar [[LSPR]] bruņoto spēku uzbrukumu, 1919. gada 3. janvārī evakuējās uz Jelgavu, pēc tam uz Liepāju. |
| + | |||
| + | [[16. aprīļa pučs|16. aprīļa pučā]] šis ministru kabinets tika gāzts, vairāki locekļi arestēti (pārējie paglābās Liepājas reidā uz kuģa "Saratov", kur tos apsargāja Lielbritānijas un Francijas kara kuģi). | ||
| − | + | ==== Brimmera-Borovska kabinets ==== | |
| + | Liepājā tika saformēts jauna Latvijas Pagaidu valdība, t.s. [[Brimmera-Borovska kabinets]]: | ||
* ministru prezidents, iekšlietu ministra v.i. - prokurors [[Borkovskis Oskars Emils|O.Borkovskis]] (''Oskar Borlcowsky, Borkowsky'') | * ministru prezidents, iekšlietu ministra v.i. - prokurors [[Borkovskis Oskars Emils|O.Borkovskis]] (''Oskar Borlcowsky, Borkowsky'') | ||
* finanšu ministrs, apsardzības ministra v.i. - banķieris, Latviešu strēlnieku bataljonu organizētājs [[Seskovs Juris|Juris Seskovs]] | * finanšu ministrs, apsardzības ministra v.i. - banķieris, Latviešu strēlnieku bataljonu organizētājs [[Seskovs Juris|Juris Seskovs]] | ||
| 29. rindiņa: | 34. rindiņa: | ||
u.c. | u.c. | ||
| − | 10. maijā to nomainīja | + | ==== Niedras ministru kabinets ==== |
| + | 10. maijā to nomainīja t.s. [[Niedras valdība|A. Niedras valdība]]: | ||
* Ministru prezidents - Andrievs Niedra | * Ministru prezidents - Andrievs Niedra | ||
* Satiksmes ministrs - Heinrihs fon Brimmers ([[Vācbaltu reformu partija]]) | * Satiksmes ministrs - Heinrihs fon Brimmers ([[Vācbaltu reformu partija]]) | ||
| 46. rindiņa: | 52. rindiņa: | ||
Daļa Antantes misiju (ASV) atzina jaunā kabineta leģitimitāti uzskatot, ka viņiem ir darīšana ar valsti, nevis konkrētu kabinetu, citi (Lielbritānija) pieturējās pie pozīcijas, ka vienīgā leģitīmā Latvijas valdība esot K.Ulmaņa vadītais kabinets. Pēc [[Latvijas zemessardze]]s sakāves [[Cēsu kaujas|Cēsu kaujās]], 24.06.1919. A.Niedras vadītā Latvijas Pagaidu valdība pasludināja pašatlaišanu. | Daļa Antantes misiju (ASV) atzina jaunā kabineta leģitimitāti uzskatot, ka viņiem ir darīšana ar valsti, nevis konkrētu kabinetu, citi (Lielbritānija) pieturējās pie pozīcijas, ka vienīgā leģitīmā Latvijas valdība esot K.Ulmaņa vadītais kabinets. Pēc [[Latvijas zemessardze]]s sakāves [[Cēsu kaujas|Cēsu kaujās]], 24.06.1919. A.Niedras vadītā Latvijas Pagaidu valdība pasludināja pašatlaišanu. | ||
| + | ==== otrais K. Ulmaņa ministru kabinets ==== | ||
Pēc Antantes misijas pārstāvju pieprasījuma, K.Ulmanis 13. jūlijā sastādīja jaunu Pagaidu valdības (kopš 28.06.1919. ''Pagaidu valdība'' tika dēvēta par "Ministru kabinetu") sastāvu, iekļaujot valdībā arī 3 etnisko minoritāšu pārstāvjus, kuru skaitu pēc Vācijas armijas evakuācijas no LR teritorijas samazināja līdz 2 (14.07.1919.-09.12.19191.): | Pēc Antantes misijas pārstāvju pieprasījuma, K.Ulmanis 13. jūlijā sastādīja jaunu Pagaidu valdības (kopš 28.06.1919. ''Pagaidu valdība'' tika dēvēta par "Ministru kabinetu") sastāvu, iekļaujot valdībā arī 3 etnisko minoritāšu pārstāvjus, kuru skaitu pēc Vācijas armijas evakuācijas no LR teritorijas samazināja līdz 2 (14.07.1919.-09.12.19191.): | ||
* ministru prezidents - K. Ulmanis | * ministru prezidents - K. Ulmanis | ||
| 60. rindiņa: | 67. rindiņa: | ||
* valsts kontrolieris - [[Mincs Pauls|P. Mincs]] | * valsts kontrolieris - [[Mincs Pauls|P. Mincs]] | ||
| + | ==== trešais K. Ulmaņa ministru kabinets ==== | ||
8. jūlijā jaunā Pagaidu valdība ieradās Rīgā, kuru līdz tam pārvaldīja britu pulkvedis S.Dž.Talentss (''Tallents''). Pēc [[Bermontiāde]]s visiem MK locekļiem nelatviešiem tika likts priekšā demisionēt, un tika izveidots jauns ministru kabinets (10.12.1919.-11.06.1920.): | 8. jūlijā jaunā Pagaidu valdība ieradās Rīgā, kuru līdz tam pārvaldīja britu pulkvedis S.Dž.Talentss (''Tallents''). Pēc [[Bermontiāde]]s visiem MK locekļiem nelatviešiem tika likts priekšā demisionēt, un tika izveidots jauns ministru kabinets (10.12.1919.-11.06.1920.): | ||
* ministru prezidents un apsardzības ministrs - K. Ulmanis | * ministru prezidents un apsardzības ministrs - K. Ulmanis | ||
| 73. rindiņa: | 81. rindiņa: | ||
* valsts kontrolieris - P. Mincs | * valsts kontrolieris - P. Mincs | ||
| − | + | Pagaidu valdības pilnvaras beidzās līdz ar [[Latvijas Republikas Satversmes Sapulce]]s sasaukšanu 01.05.1920. (12.06.1920. Pagaidu valdības vietā stājās [[Latvijas Republikas Satversmes Sapulce]]s izveidotais Ministru kabinets). | |
| − | Skat. arī: [[Latvijas padomju valdība]], [[Latvijas pagaidu padomju | + | Skat. arī: [[Latvijas padomju valdība]], [[Latvijas pagaidu padomju valdība]] |
==== Atsauces un piezīmes ==== | ==== Atsauces un piezīmes ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2018. gada 1. novembris, plkst. 07.12
Latvijas Pagaidu valdība (vc. Die Lettländische Provisorische Regierung) - 18.11.1918. proklamētās Latvijas Republikas valdība, ko 19.11.1918. izveidoja Latvijas Tautas padomes sēdē. To veidoja 11 ministri un valsts kontrolieris (19.11.1918.-13.07.1919.). Ministru kabinetu veidoja tikai etniskie latvieši. Citu vietējo tautu pārstāvji tika pielaisti zemākos amatos.
Satura rādītājs
pirmais K. Ulmaņa ministru kabinets
- ministru prezidents - K. Ulmanis
- ārlietu ministrs - Z.A. Meierovics
- iekšlietu ministrs - M. Valters
- vietnieks R. Benuss
- apsardzības ministrs - J. Zālītis (no 6.12.1918.)
- finanšu ministrs - K. Puriņš
- tieslietu ministrs - P. Juraševskis (no 3.12.1918.)
- tieslietu ministrijas pārvaldnieks - E. Strautnieks (no 15.03.1919.)
- zemkopības ministrs - K. Ulmanis (līdz 20.12.1918.), J. Goldmanis (no 20.12.1918.)
- satiksmes un darbu ministrs - T. Hermanovskis
- skolu (izglītības) ministrs - K. Kasparsons
- vietnieks K. Kellers (Baltiešu demokrātiskā partija)
- tirdzniecības un rūpniecības ministrs - S. Paegle (no 27.11.1918.)
- vietnieks A. fon Klots (Baltiešu progresīvā partija)
- apgādības ministrs - K. Ulmanis
- valsts kontrolieris E. fon Rozenbergs (Baltiešu progresīvā partija)
Sakarā ar LSPR bruņoto spēku uzbrukumu, 1919. gada 3. janvārī evakuējās uz Jelgavu, pēc tam uz Liepāju.
16. aprīļa pučā šis ministru kabinets tika gāzts, vairāki locekļi arestēti (pārējie paglābās Liepājas reidā uz kuģa "Saratov", kur tos apsargāja Lielbritānijas un Francijas kara kuģi).
Brimmera-Borovska kabinets
Liepājā tika saformēts jauna Latvijas Pagaidu valdība, t.s. Brimmera-Borovska kabinets:
- ministru prezidents, iekšlietu ministra v.i. - prokurors O.Borkovskis (Oskar Borlcowsky, Borkowsky)
- finanšu ministrs, apsardzības ministra v.i. - banķieris, Latviešu strēlnieku bataljonu organizētājs Juris Seskovs
- tieslietu ministrs - Dr. P.Sokolovskis
- ārlietu ministrs H. fon Brimmers (Vācbaltu reformu partija)
- zemkopības ministrs - K.Sleinis
- apgaismošanas ministrs - luterāņu mācītājs J.Kupčs
u.c.
Niedras ministru kabinets
10. maijā to nomainīja t.s. A. Niedras valdība:
- Ministru prezidents - Andrievs Niedra
- Satiksmes ministrs - Heinrihs fon Brimmers (Vācbaltu reformu partija)
- Tirdzniecības ministrs - J. Šmits
- Tautas apgaismošanas ministrs izpildītājs - Jūlijs Kupčs
- Zemkopības ministra vietas izpildītājs - K. Sleinis (vēlāk J. Ansbergs)
- Finansu ministrs - J. Seskovs (vēlāk E.Švarcs)
- Ceļu ministrs - K. Burkevics
- Iekšlietu ministrs - O. Borkovskis (vēlāk amatu apvienošanas kārtībā A.Niedra)
- Tieslietu ministrs - Dr. P. Sokolovskis
- Kara ministrs - Dr. T.Vankins (no 15.05.)
- Pārtikas (apgādes) ministra v. i. - A. Krastkalns
- Ārlietu ministra v. i. - Heinrihs fon Brimmers (tika iecelts Zigfrīds Anna Meierovics, taču tas atteicās no posteņa)
- Valsts darbu ministrs – J.Kampe
Daļa Antantes misiju (ASV) atzina jaunā kabineta leģitimitāti uzskatot, ka viņiem ir darīšana ar valsti, nevis konkrētu kabinetu, citi (Lielbritānija) pieturējās pie pozīcijas, ka vienīgā leģitīmā Latvijas valdība esot K.Ulmaņa vadītais kabinets. Pēc Latvijas zemessardzes sakāves Cēsu kaujās, 24.06.1919. A.Niedras vadītā Latvijas Pagaidu valdība pasludināja pašatlaišanu.
otrais K. Ulmaņa ministru kabinets
Pēc Antantes misijas pārstāvju pieprasījuma, K.Ulmanis 13. jūlijā sastādīja jaunu Pagaidu valdības (kopš 28.06.1919. Pagaidu valdība tika dēvēta par "Ministru kabinetu") sastāvu, iekļaujot valdībā arī 3 etnisko minoritāšu pārstāvjus, kuru skaitu pēc Vācijas armijas evakuācijas no LR teritorijas samazināja līdz 2 (14.07.1919.-09.12.19191.):
- ministru prezidents - K. Ulmanis
- ārlietu ministrs - Z.A. Meierovics
- iekšlietu ministrs - M. Valters (līdz 30.08.1919.)
- iekšlietu ministra vietas izpildītājs A. Birznieks (no 01.09.1919.)
- apsardzības ministrs - D. Simonsons (līdz 10.09.1919.), K. Ulmanis (no 10.09.1919.)
- finanšu ministrs - R. Erharts
- tieslietu ministrs - E. Magnuss
- zemkopības ministrs K. Ulmanis (līdz 04.09.1919.), A. Kalniņš (no 05.09.1919.)
- satiksmes un darba ministrs - T. Hermanovskis
- izglītības ministrs - K.Kasparsons
- tirdzniecības un rūpniecības ministrs - J. Zēbergs
- valsts kontrolieris - P. Mincs
trešais K. Ulmaņa ministru kabinets
8. jūlijā jaunā Pagaidu valdība ieradās Rīgā, kuru līdz tam pārvaldīja britu pulkvedis S.Dž.Talentss (Tallents). Pēc Bermontiādes visiem MK locekļiem nelatviešiem tika likts priekšā demisionēt, un tika izveidots jauns ministru kabinets (10.12.1919.-11.06.1920.):
- ministru prezidents un apsardzības ministrs - K. Ulmanis
- ārlietu ministrs - Z.A. Meierovics
- iekšlietu ministrs - A. Bergs
- finanšu ministrs - R. Erhards (līdz 14.03.1920.), K. Puriņš (no 15.03.1920.)
- tieslietu ministrs - K. Pauļuks
- zemkopības ministrs - A. Kalniņš
- satiksmes un darbu ministrs - T. Hermanovskis
- izglītības ministrs - K. Kasparsons
- tirdzniecības un rūpniecības ministrs K. Bušs
- apgādības ministrs - J. Blumbergs
- valsts kontrolieris - P. Mincs
Pagaidu valdības pilnvaras beidzās līdz ar Latvijas Republikas Satversmes Sapulces sasaukšanu 01.05.1920. (12.06.1920. Pagaidu valdības vietā stājās Latvijas Republikas Satversmes Sapulces izveidotais Ministru kabinets).
Skat. arī: Latvijas padomju valdība, Latvijas pagaidu padomju valdība
Atsauces un piezīmes
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens, Rīga, 2001., 86. lpp.
- Blūzma V. Kad īsti Latvija kļuva par valsti. // Latvijas vēsture. 1991. 3, 3.-9.lpp.; 1992. 1(4), 3.-13.lpp.
- Blūzma V. Tiesiskas valsts pirmsākumi Latvijā. // Latvijas vēsture. 1998. 3(31) 20.-24.lpp.; 4(32) 6.-14.lpp.; 1999. 1(33) 46.-54.lpp.
- Dišlers K. Ievads Latvijas valststiesību zinātnē. - A.Gulbis, Rīga, 1930. 65.-73.lpp.
- 1918.-1920.gads Latvijas Republikas Pagaidu valdības sēžu protokolos, notikumos, atmiņās. - Latvijas Vēstnesis: Rīga, 2013., 800 lpp. ISBN 978-9984-840-27-7
