Atšķirības starp "Galma virstiesa" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Galma virstiesa''' jeb '''oberhoftiesa''' (vāc. ''Oberhofgericht'', kr. ''обер-гофгерихт'') - atkarībā no konteksta: | '''Galma virstiesa''' jeb '''oberhoftiesa''' (vāc. ''Oberhofgericht'', kr. ''обер-гофгерихт'') - atkarībā no konteksta: | ||
| − | * '''1.''' Kopš 1715. gada | + | * '''1.''' Kopš 1715. gada [[galma tiesa]]s nosaukums [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]]. Sastāvēja no 3 nodaļām: 1) ''Civillietu nodaļa'' sprieda apelācijas sūdzības civillietās, kas izskatītas pilsētu [[Rāte|rātēs]] vai [[Pilskunga tiesa|virspilskungu tiesās]]; 2) ''Krimināllietu modaļa'' bija pirmā instance [[Muižniecība|muižnieku]] pārkāpumu un noziegumu lietās; 3) ''Konsistoriālā nodaļa'' sprieda [[Garīdzniecība|garīdznieku]] un to ģimenes locekļu civillietas un mazāk nozīmīgas krimināllietas. Katru nodaļu vadīja pats hercogs un 6 tā virspadomnieki; ''Krimināllietu nodaļā'' papildus bija 4 [[Virspilskungs|virspilskungi]], bet ''Konsistoriālajā nodaļā'' 6 [[Prāvests|prāvesti]], [[superintendants]] un, pēc hercoga ieskatiem, arī citi piesēdētāji. Katra no šīm nodaļām darbojās kā patstāvīga tiesa. To spriedumus varēja pārsūdzēt [[Karaliskā relācijas tiesa|karaliskajā relācijas tiesā]] Varšavā. |
* '''2.''' Augstākā tiesa [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]] līdz 1889. gadam. Sastāvēja no prezidenta, 4 vecākajiem un 2 jaunākajiem padomniekiem. Tiesas locekļus iecēla [[Krievijas impērija]]s [[imperators]] pēc [[Ģenerālgubernators|ģenerālgubernatora]] ieteikuma no [[Virspilskungs|virspilskungu]] vidus. Pirmā instance [[Muižniecība|muižnieku]] un valsts ierēdņu krimināllietās, otrā instance [[guberņa]]s zemāko tiesu spriedumiem. Tiesas spriedumis bija galīgi, izņemot īpašus gadījumus, kas piekrita [[Krievijas impērijas Senāts|Senātam]] revīzijas kārtībā. Civillietās pirmās instances tiesa prasībās pret bruņinieku korporācijām un muižnieku strīdos, otrā instance pārsūdzībām apelācijas kārtībā virspilskungu un pilsētu maģistrātu spriedumiem. Zemnieku lietām ''galma virstiesa'' bija galīgā instance, bet muižnieki atsevišķas civillietas varēja pārsūdzēt Senātā. | * '''2.''' Augstākā tiesa [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]] līdz 1889. gadam. Sastāvēja no prezidenta, 4 vecākajiem un 2 jaunākajiem padomniekiem. Tiesas locekļus iecēla [[Krievijas impērija]]s [[imperators]] pēc [[Ģenerālgubernators|ģenerālgubernatora]] ieteikuma no [[Virspilskungs|virspilskungu]] vidus. Pirmā instance [[Muižniecība|muižnieku]] un valsts ierēdņu krimināllietās, otrā instance [[guberņa]]s zemāko tiesu spriedumiem. Tiesas spriedumis bija galīgi, izņemot īpašus gadījumus, kas piekrita [[Krievijas impērijas Senāts|Senātam]] revīzijas kārtībā. Civillietās pirmās instances tiesa prasībās pret bruņinieku korporācijām un muižnieku strīdos, otrā instance pārsūdzībām apelācijas kārtībā virspilskungu un pilsētu maģistrātu spriedumiem. Zemnieku lietām ''galma virstiesa'' bija galīgā instance, bet muižnieki atsevišķas civillietas varēja pārsūdzēt Senātā. | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 26. jūnijs, plkst. 10.55
Galma virstiesa jeb oberhoftiesa (vāc. Oberhofgericht, kr. обер-гофгерихт) - atkarībā no konteksta:
- 1. Kopš 1715. gada galma tiesas nosaukums Kurzemes un Zemgales hercogistē. Sastāvēja no 3 nodaļām: 1) Civillietu nodaļa sprieda apelācijas sūdzības civillietās, kas izskatītas pilsētu rātēs vai virspilskungu tiesās; 2) Krimināllietu modaļa bija pirmā instance muižnieku pārkāpumu un noziegumu lietās; 3) Konsistoriālā nodaļa sprieda garīdznieku un to ģimenes locekļu civillietas un mazāk nozīmīgas krimināllietas. Katru nodaļu vadīja pats hercogs un 6 tā virspadomnieki; Krimināllietu nodaļā papildus bija 4 virspilskungi, bet Konsistoriālajā nodaļā 6 prāvesti, superintendants un, pēc hercoga ieskatiem, arī citi piesēdētāji. Katra no šīm nodaļām darbojās kā patstāvīga tiesa. To spriedumus varēja pārsūdzēt karaliskajā relācijas tiesā Varšavā.
- 2. Augstākā tiesa Kurzemes guberņā līdz 1889. gadam. Sastāvēja no prezidenta, 4 vecākajiem un 2 jaunākajiem padomniekiem. Tiesas locekļus iecēla Krievijas impērijas imperators pēc ģenerālgubernatora ieteikuma no virspilskungu vidus. Pirmā instance muižnieku un valsts ierēdņu krimināllietās, otrā instance guberņas zemāko tiesu spriedumiem. Tiesas spriedumis bija galīgi, izņemot īpašus gadījumus, kas piekrita Senātam revīzijas kārtībā. Civillietās pirmās instances tiesa prasībās pret bruņinieku korporācijām un muižnieku strīdos, otrā instance pārsūdzībām apelācijas kārtībā virspilskungu un pilsētu maģistrātu spriedumiem. Zemnieku lietām galma virstiesa bija galīgā instance, bet muižnieki atsevišķas civillietas varēja pārsūdzēt Senātā.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 102.-103. lpp.
