Meklēšanas rezultāti

Rezultāti virsrakstos

Rezultāti lapu tekstos

• Antropocentrisms
  ...istu sengrieķu un latīņu klasiķu (t.s. [[Antīkā filosofija|antīkās filosofijas]]), kā arī seno baznīcas tēvu darbu studijās un vēlmē atjaunot antī [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
  2 KB (1 vārds) - 2013. gada 23. maijs, plkst. 16.27
• Aristotelis no Stagīras
  ...s [[Akadēmija|Akadēmijā]], bet gan 335. g. p.m.ē. izveidoja pats savu filosofijas skolu – [[Likejs|Likeju]] (netālu no Likejas Apollona tempļa - tā kā ...atšķirībā no zinātnēm (fizikas), kuras pēta kādu esamības daļu, filosofijas (metafizikas) uzdevums ir pētīt esamību kā tādu, kas tai piemīt kā e
  22 KB (3 106 vārdi) - 2012. gada 19. aprīlis, plkst. 21.04
• Askēze
  [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
  3 KB (396 vārdi) - 2016. gada 20. maijs, plkst. 06.52
• Atomisms
  [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
  4 KB (532 vārdi) - 2013. gada 27. marts, plkst. 17.40
• Averoisms
  [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
  1 KB (223 vārdi) - 2010. gada 29. oktobris, plkst. 11.09
• Enciklopēdija
  ...espējamais pamatzināšanu apkopojums) un šauri specifiskās (vēstures, filosofijas, lauksaimniecības, bioloģijas, medicīnas u.tml.). ...ās grāmatās. [[Plīnijs Vecākais]] (23–79) sarakstīja darbu "Dabas vēsture" (''Naturālis historia'') 37 grāmatās, kas sniedza sistemātiskas ziņas
  31 KB (1 vārds) - 2020. gada 3. janvāris, plkst. 06.45
• Vēsture
  '''Vēsture''' (sengr. ''Ιστορία'', lat. ''historia'') - atkarībā no konteksta * '''Vēsture''' - eifēmisms visam, ko zinam par pagātni, kas tajā ir noticis, mūsu p
  19 KB (2 827 vārdi) - 2022. gada 29. oktobris, plkst. 12.36
• Bhutavada
  [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
  2 KB (267 vārdi) - 2010. gada 29. oktobris, plkst. 11.09
• Boētijs
  ...]]s pamatlicēju. Pirms nāves, jau ieslodzījumā sarakstījis traktātu "Filosofijas mierinājums" (''De consolatione philosophiae''), kas ar savu saturu un pas ...tiesl-italija-boecijs-un-kasiodors/ Boēcijs un Kasiodors // Kristietības vēsture]
  14 KB (1 346 vārdi) - 2011. gada 22. decembris, plkst. 13.54
• Cji
  [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
  2 KB (277 vārdi) - 2010. gada 29. oktobris, plkst. 11.09
• Čičerins Boriss
  ...iestājās pret revolucionāro kustību un [[Sociālisms|sociālismu]]. [[Vēsture]]s zinātnē iedibināja t.s. juridisko skolu Krievijas [[Historiogrāfija|
  6 KB (582 vārdi) - 2009. gada 31. marts, plkst. 09.05
• Dabiskās tiesības
  ...ā ir dabisko tiesību ideja un jēdziens pieder pie senākajām tiesību filosofijas un jurisprudences kategorijām. Dabisko tiesību teorijas attīstību iedal [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
  8 KB (1 511 vārdi) - 2014. gada 18. septembris, plkst. 09.06
• Demiurgs
  [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
  2 KB (1 vārds) - 2010. gada 29. oktobris, plkst. 11.11
• Elejas skola
  ...s dienvidos) VI-V gs.p.m.ē. izveidojusies [[Antīkā filosofija|antīkās filosofijas]] skola. Zināmākie pārstāvji bija [[Ksenofans no Kolofonas|Ksenofans]], [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
  5 KB (579 vārdi) - 2010. gada 29. oktobris, plkst. 11.12
• Elidas skola
  ...- viena no [[Sokrats no Atēnām|Sokrata]] sekotāju [[Antīkā filosofija|filosofijas]] skolām, kas pastāvējā Ēlidā (sengr. ''Ἦλις, Ἤλιδος, Ēl [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
  3 KB (1 vārds) - 2010. gada 29. oktobris, plkst. 11.12
• Utopija
  [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
  10 KB (1 vārds) - 2011. gada 3. jūnijs, plkst. 11.02
• Dialektiskais materiālisms
  [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
  8 KB (978 vārdi) - 2014. gada 26. maijs, plkst. 08.01
• Epikūrieši
  ...riešu'' kopiena bija noslēgta, balstīta draudzības kultā un kopīgās filosofijas studijās, un, lai arī aktīvi neuzstājoties pret apkārtējo sabiedrību [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
  3 KB (482 vārdi) - 2011. gada 31. maijs, plkst. 16.53
• Eristika
  [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
  2 KB (209 vārdi) - 2013. gada 1. jūlijs, plkst. 14.19
• Fadzja
  [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
  5 KB (606 vārdi) - 2010. gada 26. novembris, plkst. 08.08
• Filozofiskais komunisms
  [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
  2 KB (175 vārdi) - 2011. gada 8. jūnijs, plkst. 05.06
• Filosofu akmens
  [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
  2 KB (294 vārdi) - 2010. gada 29. oktobris, plkst. 11.13
• Hercens Aleksandrs
  ...plūko no neprāta, un notikumi no bezjēdzības un nevajadzības aspekta. Vēsture ir kā ārprātīga cilvēka autobiogrāfija.” Sociālajā sfērā, kaut
  11 KB (1 475 vārdi) - 2010. gada 25. novembris, plkst. 10.06
• Imanentisms
  [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
  1 KB (220 vārdi) - 2010. gada 29. oktobris, plkst. 11.14
• Indiešu filosofija
  '''Indiešu filosofija''' - dažādu reliģiski-filosofijas skolu un koncepciju kopums, kas radies un attīstījies [[Senā Indija|Sena ...lētas idejas, kas daudzējādā ziņā nosacīja visu tālāko ''indiešu filosofijas'' attīstību (ideja par pasaules dvēseles - [[Brahmans|brahmana]] un indi
  6 KB (723 vārdi) - 2011. gada 3. jūnijs, plkst. 14.33
• Japāņu filosofija
  '''Japāņu filosofija''' - Japānas salās dzīvojošo domātāju un filosofijas skolu koncepcijas un idejas. Attīstījās [[Ķīniešu filosofija|senķīn ...ānisma un [[Sintoisms|sintoisma]] un budisma atziņas ar vācu klasiskās filosofijas (galvenokārt Hēgeļa un E.Hartmaņa) un empiriokriticisma idejām, izveid
  6 KB (902 vārdi) - 2013. gada 11. maijs, plkst. 15.02
• Kartezisms
  ...niskās transkripcijas) - Dekarta un tā sekotāju mācība. Populāra kā filosofijas skola bija XVII-XVIII gs. franču un nīderlandiešu filosofu vidū. Jau vi [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
  2 KB (272 vārdi) - 2017. gada 3. decembris, plkst. 09.10
• Katarse
  [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
  3 KB (488 vārdi) - 2010. gada 29. oktobris, plkst. 11.16
• Kembridžas skola
  ...Plašākā nozīmē tā dēvē filosofu grupu, kuri pieder pie dažādām filosofijas skolām, taču grupējas ap Kembridžas universitāti: S.D.Brouds, K.Popers [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
  2 KB (349 vārdi) - 2010. gada 29. oktobris, plkst. 11.16
• Kiniķi
  ...] mācības sekotāji. Nosaukuma izcelsme nāk no [[Atēnu polisa|Atēnu]] filosofijas skolas ''Kinosargā'' nosaukuma ''Κυνόσαργες'' (burt. “modrais [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
  6 KB (785 vārdi) - 2010. gada 29. oktobris, plkst. 11.16
• Kirenaiķi
  ...υρηναϊκοί φιλόσοφοι'') - [[Antīkā filosofija|antīkās filosofijas]] skola Ziemeļāfrikā, V gs.p.m.ē., [[Aristips no Kirēnas|Aristipa no K [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
  2 KB (268 vārdi) - 2010. gada 14. decembris, plkst. 11.36
• Koherences teorija
  [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
  1 KB (1 vārds) - 2010. gada 29. oktobris, plkst. 11.17
• Konceptuālisms
  ...isms''' (no lat. ''conceptus'' - jēdziens) - [[Sholastika|sholastiskās]] filosofijas virziens, kura spilgtākie pārstāvji bija [[Abelārs]] un [[Okams Viljams [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
  807 byte (1 vārds) - 2010. gada 29. oktobris, plkst. 11.17
• Konfūcisms
  ...ji sociāli didaktiska mācība, vēlāk viens no [[Ķīniešu filosofija|filosofijas]] pamatvirzieniem [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]], par kura aizsācēju tr [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
  7 KB (1 vārds) - 2013. gada 17. aprīlis, plkst. 06.30
• Ķīniešu filosofija
  ...) - [[Senā Ķīna|Senās Ķīnas]] teritorijā dzīvojušo domātāju un filosofijas skolu koncepcijas un idejas kā šim reģionam un [[civilizācija]]i rakstu ...Pārmaiņu grāmatas" tēli un simbolika visai stipri ietekmēja ''Ķīnas filosofijas'' tālāko attīstību. Tajā pašā laikā veidojās galvenie principi mā
  15 KB (1 vārds) - 2013. gada 11. maijs, plkst. 15.13
• Lavrovs Pjotrs
  ...rā indivīds ir spējīgs domāt. Sabiedrības kultūra esot tā vide, ko vēsture devusi domas darbībai. Savukārt civilizācija esot apzināts virzītājs
  4 KB (497 vārdi) - 2009. gada 21. decembris, plkst. 10.06
• Likejs
  ....m.ē. [[Aristotelis no Stagīras]] nodibināja savu [[Antīkā filosofija|filosofijas]] skolu - Likeju jeb ''[[Peripatētiķi|peripatētiķu]] skolu'' (skolas ē [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
  3 KB (463 vārdi) - 2011. gada 27. jūnijs, plkst. 04.58
• Islams
  ...trināla rakstura atšķirības. Visas trīs šīs reliģijas piekrīt, ka vēsture ir iesākusies senebreju patriarha Ābrama laikā, ka pirmais cilvēks ir b ...izstrādāta XI-XII gs. mijā. T.s. "īstenticīgo kalams", balstoties uz filosofijas un loģikas argumentāciju, lai nostiprinātu dogmatismu un aizstāvētu tr
  13 KB (2 317 vārdi) - 2019. gada 15. septembris, plkst. 11.09
• Lingvistiskā filosofija
  ...lodas analīzi par filosofiskās pētīšanas pamatmērķi, lingvistiskās filosofijas, it īpaši Oksfordas grupas pārstāvji, par savas ievērības objektu izr * [http://home.parks.lv/gundega/salidz.htm Filosofijas noteiksme Ludviga Vitgenšteina un Žaka Deridā koncepcijās.]
  11 KB (1 512 vārdi) - 2010. gada 29. oktobris, plkst. 11.18
• Logoss
  [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
  2 KB (324 vārdi) - 2010. gada 29. oktobris, plkst. 11.18
• Lokajata
  ...u kopumā, par ko liecina plašā polemika praktiski ar visām senindiešu filosofijas skolām. Par vienu no ''lokajatas'' atzariem pieņemts uzskatīt [[Bhutavad [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
  5 KB (1 vārds) - 2010. gada 29. oktobris, plkst. 11.18
• Loskis Nikolajs
  ...ora grādu Maskavas universtātē. No 1909. līdz 1921. gadam Vēstures un filosofijas fakultātes lektors, vēlāk profesors Pēterburgas universitātē. Vadīji Uzskatīja, ka filosofijas uzdevums ir izveidot koncepciju par pasauli kā vienotu veselumu. To centā
  8 KB (888 vārdi) - 2010. gada 8. februāris, plkst. 11.12
• Špenglers Osvalds
  ...Der Metaphysische Grundgedanke der Heraklitischen Philosophie''), saņemot filosofijas zinātņu doktora (Ph.D.) grādu. Kopš 1908. gada 1. janvāra strādāja p * Jermolajeva Jeļena. Kultūras vēsture. XX gadsimts : eksper. māc. grām. - RaKa: Rīga, 2002. - 326 lpp. ISBN 99
  11 KB (1 482 vārdi) - 2011. gada 17. maijs, plkst. 12.37
• Analītiskā filosofija
  ...lai atšķirtu jauno XX gs. sākuma filosofiju no vecās, iepriekšējās filosofijas. Analītiskā filosofija ir pārāk daudzveidīga savās metodēs un attiek ...bas un sociālās zinātnes arī strukturāli ir identiskas. Analītiskās filosofijas ietvaros sastopami arī citi viedokļi. Tā piemēram, vitgenšteinietis P.
  4 KB (582 vārdi) - 2010. gada 29. oktobris, plkst. 11.07
• Neokantiānisms
  ...(“individualizējošu abstrakciju”), apraksta atsevišķus notikumus (vēsture interesējas par atsevišķiem notikumiem to neatkārtojamā savdabībā un [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
  10 KB (1 408 vārdi) - 2013. gada 19. aprīlis, plkst. 15.07
• Dzīves filosofija
  ...āpēc tajā nav iespējamas likumsakarības. Gan sabiedrības dzīve, gan vēsture nav racionāli analizējama, to var tikai pārdzīvot un izprast. [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
  3 KB (672 vārdi) - 2010. gada 29. oktobris, plkst. 11.11
• Megaras skola
  ...- viena no [[Sokrats no Atēnām|Sokrata]] sekotāju [[Antīkā filosofija|filosofijas]] skolām IV-III gs.p.m.ē. [[Hellada|Helladā]]. Virzienu iedibinājis Sok [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
  2 KB (367 vārdi) - 2010. gada 29. oktobris, plkst. 11.18
• Mērings Francis
  ...rsies arī jauno laiku vēsturei, sarakstot "Vācijas sociāldemokrātijas vēsture" (4 sēj., 1897.-1898.), "Kārlis Markss" (1918.), "Leģenda par Lesingu" (
  5 KB (703 vārdi) - 2013. gada 28. februāris, plkst. 17.28
• Purva mimansa
  [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
  3 KB (439 vārdi) - 2011. gada 3. jūnijs, plkst. 14.34
• Mutakallimi
  [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
  3 KB (375 vārdi) - 2013. gada 17. maijs, plkst. 09.57

Skatīt (iepriekšējās 50 | nākamās 50) (20 | 50 | 100 | 250 | 500 vienā lapā).