Brigeni

baroni fon un fon der Brigeni (vc. von und Baron von der Brüggen, kr. фон дер Бригены, Бриггены, Брюггены) - sena vācu (Vestfāle, Klēves hercogiste) izcelsmes vācbaltu bruņniecības dzimta Livonijā, vēlāk Krievijas impērijas Baltijas guberņās, Kauņas guberņā. Dzimtas aizsācējs ir bruņinieks Everts Eberhards fon der Brigens, kurš ap 1485. gadu ieradās Kurzemē, kļūstot par Ordeņa vasali, kura brālis Heinrihs (?-1501) bija Ordeņa maršals, bet otrs brālis Gerds (?-1529) – Dobeles un Kuldīgas komturs. Tā dēls Filips I fon den Brigens (?-1556) bija pirmais no dzimtas, kas dzimis Livonijā. 1548. gada 6. jūnijā Sv. Romas impērijas imperators Kārlis V apstiprināja Brigenu dzimtas dižciltību un ģerboni, izsniedzot diplomu (Renovationsdiplom). 1631. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā, bet 1797. gadā - Vidzemes bruņniecības matrikulā. 1862. gadā fon der Brigenu tiesības uz barona titulu apstiprināja Krievijas impērijas Senāts.

No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Livonijas ordeņa mestrs (1388-1401) Venemars Brigens; Ordeņa landmaršals Heinrihs (Heinrich v. d. Brüggen, 1495.-1501.); Ordeņa maršals un mestra koadjutors Hermanis Brigens (?-1549); politiķis, Žečpospoļitas un Saksijas kambarkungs Ernsts Vilhelms fon Brigens; landrāts Gerds fon der Brigens (?-1727); landmaršals (1718-1727) Eberhards Filips fon der Brigens (?-1727); Ventspils pilskungs (1709) Johans Evalds fon der Brigens (?-1751); viena no centrālajām dekabristu dumpja figūrām, Aleksandrs fon der Brigens (Бриген Александр Фёдорович, 1792.-1859.); ievērojamā gleznotāja Helēna von der Brigena (Helene von der Brüggen); Grobiņas pilskungs (1856-1859) un Jelgavas pilskungs (1859-1862), pēdējais Kurzemes galma pārzinis (Landshofmeister), konsistorijas prezidents, Kurzemes literatūras un mākslas biedrības prezidents, jurists, vēsturnieks, Dr.Phil. barons Aleksandrs Eduards Magnuss Teofils fon der Brigens (1822-1896) no Dobeles Ārīšiem (Arishof); literāts, "Baltijas Mēnešraksta" redaktors (1870-1872) barons Ernsts fon der Brigens (1840-1903) no Laidzes; Talsu pilskunga tiesas asesors (1854-1858), Saldus-Kuldīgs pilskungs (1862-1872), Kuldīgas virspilskungs (1879-1887), apriņķa maršals (1889-1899) Johans (Žanno) fon der Brigens (1828-1899).

fon der Brigenu pamatlīnija:
Everts Eberhards fon der Brigens, 1485. gadā avotos minēts Klēves hercogistē, Markā.

• Heinrihs (?-1501), Ordeņa landmaršals Livonijā
• Gerds (?-1529), Ordeņa brālis, Kuldīgas komturs
• Everts (Eberhards), Ordeņa vasalis Kurzemē
  • Suskena
  • Filips I (?1528-1556), Ordeņa vasalis, Stendes, Aizdzires, Zvāres, Moku, Mustenes, Zentenes un Pavasaru lēņu valdītājs
    • Filips (?-2.08.1560), virsnieks, kritis kaujā pie Ērģemes
    • Heinrihs (?-1560), Sāmsalas domkungs
    • Meikena
    • Ilze
    • Eda
    • Johans (1564-1588)
      • Filips II (?-1610), Aizdzires, Zentenes, Zvāres, Pavasaru kungs
        • Sofija
        • Tekle
        • Elizabete (Ilze)
        • N.N.
        • Magdalēna
        • Odīlija
        • Angelika Sofija
        • Elizabete (Ilza, Elzkena)
        • Sibilla
        • Heinrihs II (?-1623), Saksijas karogjunkurs
          • meita
          • meita
          • meita
          • meita
    • Everts II (?-1612), hercoga padomnieks, rātskungs, baznīcu lielvizitors (1602-1612)
      • Eberhards III
      • Bartolds (?-1631), Kandavas novada komturs, Kandavas un Tukuma pilskungs (1625-1628), bruņniecības sola tiesnesis un priekšsēdis (Ritterbankrichter), Stendes, Mustenes kungs
        • Bartolds II (?-1661), Mustenes dzimtskungs
        • Anna
        • Doroteja
        • Katrīna]Elizabete
        • Tekla
        • Otto (1628-1698) Ērberģes dzimtskungs
          • Eberhards Vilhelms
          • Kristofers
          • Bartolds III Fridrihs
          • Ursula
          • Anna Doroteja
          • Margarita Sofija
          • Agnese
        • Filips III (?-1661), Stendes, Zvāres, Pavasaru kungs
          • Filips IV Fridrihs (?-1671), neprecējies
          • Otto II Reinholds, Zvāres dzimtskungs
          • Katrīna Elizabete
          • Ernsts I (1639-1713), hercogistes kanclers (1709) un padomnieks, landmaršals (1698-1705), virsburggrāfs (1703-1709), Ventspils pilskungs (1639-1700) Kuldīgas virspilskungs (Oberhauptmann) un virsrātskungs (Oberrat, 1697-1700), Tukuma virspilskunga tiesas virpārraugs (1678-1684).
            • Johans Fridrihs (?-1726), Saksijas un Polijas armijas rotmistrs, Atzinības ordeņa bruņinieks, Grobiņas pilskungs, neprecējies
            • Filips V (?-1735), Krievijas impērijas armijas leitnants, iesaukts par Asiaticus, Stendes dzimtkungs
            • Agnese
            • Otīlija Elizabete
            • Ulrihs (?-1719), Mazilmājas kungs
            • Ernsts II (?-1726), Ģibuļu, Labdzeņu un Kapsēdes dzimtkungs
            • Ernsts III (1713-1759), Saksijas un Polijas kambarkungs, Kapsēdes, Stendes, Mazstrazdes, Vīcēžu dzimtkungs
              • Benigna Elizabete (1740-1796), precējusies ar brālēnu Ernstu IV Vilhelmu no Oskales, kurš pirmais kļuva par Stedes majorāta īpašnieku
              • Ernsts IV Vilhelms (Ernsta III māsas Otīlijas Elizabetes dēls, 1731-1791), muižniecības maršals (Landesbevollmachtigte, 1773-1782, 1787-1789), Oksles, Briedes (Breeden), Koguļu (Kogeln), Stendes, Kapsēdes, Mazstrazdes, Rendas, Vecmoku kungs, Saksijas un Polijas kambarkungs, ģenerālmajors, Septiņgadu kara (1759-1762) varonis (viņam par godu 1774. gadā kalta īpaša medaļa), Kurzemes muižniecības pilnvarotais (Landesbefollmagtigter), Stendes un Rendas tiesas grāmatas sastādītājs.
                • Karolīne Vilhelmīne (1762-1766)
                • Ernsts Fridrihs (1760-1823), Polijas karaļa kambarkungs, Krievijas armijas premjermajors
                  • Šarlote Vilhelmīne Franciska (1790-1816)
                  • Šarlote Johanna Vilhelmīne (1791-1810)
                  • dēls (1797)
                  • Jūlija Karolīne Ursula (1796-1876)
                  • Johans (Žanno) Fridrihs Hermanis (1798-1858)
                    • Ādolfs Rūdolfs D. H. E. Fr. (1847-1875)
                    • E. Kar. Marija A. Hilda (1848-1850)
                    • Ditrihs K. J. Fr. V. Arnolds (1850-187?)
                  • Ernsts V Ulrihs Verners (1793-1831), Stendes, Kapsēdes un Rendas kungs
                    • Fridrihs Vilhelms (1820-1859), miertiesnesis, Talsu apriņķa priekšnieks, Strazdes dzimtskungs
                      • Gabriela (1844-1940)
                      • Alise L. L. H. Th. (1847-1937)
                      • Evalds Ernsts Vilhelms Emīls Edgars (1848-1926), kolēģijas asesors, biržas ierēdnis
                        • dēls
                        • meita
                        • Klāra Teodora Gabriela Izabella (1879-1958)
                        • Nikolajs Evalds Emīls Ernsts Fridrihs (1876-1946), bankas direktors, lauksaimnieks, publicists
                          • Filips Ernsts Ēriks(1914-1979), ģimenē trīs meitas un divi dēli
                          • Burhards Karls Vilhelms (1915-?)
                          • Ingeborga Žozefīne (1920-?)
                        • Ēriks Aleksandrs Alfreds Hugo (1877-1956)
                          • Teodors Ēriks (1911-1966)
                          • Ēriks Filips Nikolajs (1913-1993)
                          • Beatrise M. un Felicita E. (dvīnes: 1915-1916)
                          • Horsts Fridrihs Jirgens Ēriks (1921-1944)
                        • Edgars Emīls Alfreds (1883-1954)
                          • Marija Luize Katrīna (1919-?)
                    • Johans (Žanno) Heinrihs Pauls (1828-1899), Kuldīgas virspilskungs, apriņķa maršals, Ēķupes dimtskungs
                      • Klāra Auguste Hilda (1872-1944)
                      • Alma Gabriela Šarlote (1878-?)
                      • meita
                      • meita
                      • Juliuss Ernsts Leo (1874-1953)
                        • Ilze Silvija Gabriela (1902-1929)
                        • Kurts Leo Ernsts (1903-?)
                        • Freda Marija Emma (1907-?)
                        • Arvīds Arturs (1911-?)
                    • Ernsts VI Karls Ditrihs Johans (1819-1897), Stendes dzimtskungs, Kārgadu, Pūņu, Iģenes kungs
                      • Vilhelmīna Jūlija Šarlote (1823-1917)
                        • Marija Adelaide Klāra (1859-1938)
                        • Marta Vilhelmīne Anna (1864-1945)
                        • Filips Teodors Pauls (1866-1886)
                        • dēls
                        • meita
                        • Ernsts VII Johans Fridrihs Vilhelms (1860-1932), pēdējais Stendes dzimtkungs
                          • Ernsts VIII Filips Augusts (1889-1945)
                          • Elīza Agate Helēna (1892-1945)
                          • Marija Helēna (1899-1930)
                        • Kārlis Johans Vilhelms (1861-1937), Iģenes dzimtkungs
                          • Ernsts An. K. Filips (1901-1903)
                          • Ernsts Anatols Karls Arndts (1902-?)
                          • Marija Elīza Olga (1904-?)
                          • Karls Vilhelms Haralds (1908-?)

Dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Lānes (Lahnhof), Slagūnes (Schlagunen), Stendes (Gut-Stenden,12 000 ha)), Popervāles (Pappe Arwalen, Popsh Erwalen), Jaunmoku (Neu-Mocken), Zvāres (Schwarren), Iģenes (Iggen), Šlokenbekas (Schlockenbeck), Tumes (Tummen), Lamiņu (Lammingen), Zantes (Santen), Falcgrāves (Pfalzgrafen), Lielberķenes (Groß-Berken), Lieliecavas (Groß-Eckau), Briģes (Neufeld), Laidzes (Laidsen), Popraga (Popraggen), Sēmes (Sehmen), Vilksalu (Wilxaln), Strazdes (Strasden), Aizdzires, Zvāres, Vec- un Jaunmoku, Mustenu, Zentenes, Ģibuļu, Munejas, Pavasaru, Mazstrazdes, Rindzeles, Oksles, Virpes, Labdzeņu, Lānu (Mežsardziņu), Issušu, Popervāles, Vilkalnes, Svirkales, Mazilmājas, Kapsēdes, Cunces, Koguļu, Vecpelču, Liediku, Vīcežu, Rendas, Vilkāju (Vilksalu), Ārīšu, Kārgadas, Veģu, Ēķupes (450 ha), Pūņu, Iģenes (930 ha); Vidzemē: Karolenu, Rebsbergu, Koikillu, Naukšēnu (1937. gada Ģenealoģiju rokasgrāmatā Naukšēni minēti kā fon der Brigenu īpašums, taču pēc citiem avotiem šī muiža līdz pat 1920. gadam bijusi fon Grotu īpašumā); Lietuvā: Donnerhofas, Pograniču, Degaicenas; Saksijā: Oberrlances (Oberlanz), Kroppes, Frauendorfas, Heinersdorfas u.c. muižas. 1920. gadu agrārreformas ietvaros visus īpašumus ģimenei atņēma, atstājot tikai t.s. neatsavināmo daļu - 52 ha, - Mazstendē, kur ģimene dzīvoja līdz pat piespiedu izceļošanai 1939. gadā.

Literatūra par šo tēmu

• Brigens (von Brüggen), ar ģerboni, ciltskoku, ap 1805. // J.Kr. Broce. Vidzemes muižniecības „Dzimtu un ģerboņu grāmatām” (LVVA, 214.f., 4.apr., 15.l., 183.-185. lp.)
• Kalmanis Zigurds. Dzimtas nams. Stendes muižas veidošanās un attīstība 1288.-1920. - Aleksandra Pelēča lasītava: Dižstende, 2004., 252 lpp. ISBN 9984-9286-9-1