Atšķirības starp "Pagasta sapulce" versijām

'''Pagasta sapulce''' (kr. ''волостное собрание'') - visu pilntiesīgo [[Pagasts|pagasta]] pastāvīgo iedzīvotāju vai atsevišķu [[Kārta|kārtu]] pārstāvju sapulce. ''Pagasta sapulci'' sasauca pagasta vecākais un pats to vadīja. Saskaņā ar [[zemnieku brīvlaišanas likumi]]em, ''pagasta sapulci'' neierobežoti bieži varēja sasaukt [[muižas policija]], bet no pagasta puses to sasaukt varēja [[pagasttiesa]] (Vidzemē arī pagasta vecākais). [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]] saimnieki un [[gājēji]] balsoja atsevišķi, bet, ja to nostāja atšķīrās, balsojumu izšķīra muižas policija. [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] saimnieki balsoja atsevišķi par jautājumiem, kas attiecās tikai uz saimnieku lietām. Pēc 1866. gada 19. februāra [[Baltijas guberņu pagastu likums|Baltijas guberņu pagasta likuma]] stāšanās spēkā ''pagasta sapulcē'' vairs piedalījās tikai saimniecību īpašnieki un nomnieki, bet bezzemnieki sūtīja 1 delegātu no katriem 10 pilngadīgiem vīriešiem. Latgalē, atbilstoši [[Krievijas impērija]]s [[Zemnieku brīvlaišanas likumi]]em (1861.) ''pagasta sapulcē'' piedalījās visi saimnieki un vēlētās pagasta amatpersonas. To pēc vajadzības sasauca pagasta vecākais vai muižnieks. ''Pagasta sapulces'' kompetencē bija: pagasta amatpersonu vēlēšanas un kontrole, [[policija]]s un bāriņu lietas, lēmumi par kopējās zemes lietošanu un ģimeņu dalīšanos, [[pagasta magazīna]]s, nespējnieku un skolu lietas, nodokļu repartīcija u.c. Kā augstākā lauku pašvaldības institūcija ''pagasta sapulce'' pastāvēja līdz 1922. gadam, kad ''pagasta padomes'' un revīzijas komisijas iedzīvotāji sāka ievēlēt vispārējās vēlēšanās.

'''Pagasta sapulce''' (kr. ''волостное собрание'') - visu pilntiesīgo [[Pagasts|pagasta]] pastāvīgo iedzīvotāju vai atsevišķu [[Kārta|kārtu]] pārstāvju sapulce. ''Pagasta sapulci'' sasauca pagasta vecākais un pats to vadīja. Saskaņā ar [[zemnieku brīvlaišanas likumi]]em, ''pagasta sapulci'' neierobežoti bieži varēja sasaukt [[muižas policija]], bet no pagasta puses to sasaukt varēja [[pagasttiesa]] (Vidzemē arī pagasta vecākais). [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]] saimnieki un [[gājēji]] balsoja atsevišķi, bet, ja to nostāja atšķīrās, balsojumu izšķīra muižas policija. [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] saimnieki balsoja atsevišķi par jautājumiem, kas attiecās tikai uz saimnieku lietām. Pēc 1866. gada 19. februāra [[Baltijas guberņu pagastu likums|Baltijas guberņu pagasta likuma]] stāšanās spēkā ''pagasta sapulcē'' vairs piedalījās tikai saimniecību īpašnieki un nomnieki, bet bezzemnieki sūtīja 1 delegātu no katriem 10 pilngadīgiem vīriešiem. Latgalē, atbilstoši [[Krievijas impērija]]s [[Zemnieku brīvlaišanas likumi]]em (1861.) ''pagasta sapulcē'' piedalījās visi saimnieki un vēlētās pagasta amatpersonas. To pēc vajadzības sasauca pagasta vecākais vai muižnieks. ''Pagasta sapulces'' kompetencē bija: pagasta amatpersonu vēlēšanas un kontrole, [[policija]]s un bāriņu lietas, lēmumi par kopējās zemes lietošanu un ģimeņu dalīšanos, [[pagasta magazīna]]s, nespējnieku un skolu lietas, nodokļu repartīcija u.c. Kā augstākā lauku pašvaldības institūcija ''pagasta sapulce'' pastāvēja līdz 1922. gadam, kad ''pagasta padomes'' un revīzijas komisijas iedzīvotāji sāka ievēlēt vispārējās vēlēšanās.

== Literatūra par šo tēmu ==

== Literatūra par šo tēmu ==