Atšķirības starp "Pagasta sapulce" versijām
m (jauns šķirklis) |
m |
||
| (5 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Pagasta sapulce''' (kr. '' | + | '''Pagasta sapulce, pagasta sanāksme''' (kr. ''волостной сход'') - visu pilntiesīgo [[Pagasts|pagasta]] pastāvīgo iedzīvotāju vai atsevišķu [[Kārta|kārtu]] pārstāvju sapulce. ''Pagasta sapulci'' sasauca [[pagasta vecākais]] un pats to vadīja. Saskaņā ar [[zemnieku brīvlaišanas likumi]]em, ''pagasta sapulci'' neierobežoti bieži varēja sasaukt [[muižas policija]], bet no pagasta puses to sasaukt varēja [[pagasttiesa]] (Vidzemē arī pagasta vecākais). [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]] saimnieki un [[gājēji]] balsoja atsevišķi, bet, ja to nostāja atšķīrās, balsojumu izšķīra muižas policija. [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] saimnieki balsoja atsevišķi par jautājumiem, kas attiecās tikai uz saimnieku lietām. Pēc 1866. gada 19. februāra [[Baltijas guberņu pagastu likums|Baltijas guberņu pagasta likuma]] stāšanās spēkā ''pagasta sapulcē'' vairs piedalījās tikai saimniecību īpašnieki un nomnieki, bet bezzemnieki sūtīja 1 delegātu no katriem 10 pilngadīgiem vīriešiem. Latgalē, atbilstoši [[Krievijas impērija]]s [[Zemnieku brīvlaišanas likumi]]em (''Общее положение о крестьянах, вышедших из крепостной зависимости'', 1861.) ''pagasta sapulcē'' piedalījās visi saimnieki un vēlētās pagasta amatpersonas. To pēc vajadzības sasauca pagasta vecākais vai muižnieks. ''Pagasta sapulces'' kompetencē bija: pagasta amatpersonu vēlēšanas un kontrole, [[policija]]s un bāriņu lietas, lēmumi par kopējās zemes lietošanu un ģimeņu dalīšanos, [[pagasta magazīna]], [[pagasta lāde]], nespējnieku un skolu lietas, nodokļu repartīcija u.c. Kā augstākā lauku pašvaldības institūcija ''pagasta sapulce'' pastāvēja līdz 1922. gadam, kad ''pagasta padomes'' un revīzijas komisijas iedzīvotāji sāka ievēlēt vispārējās vēlēšanās. |
| + | |||
| + | Skat. arī [[pagasta diena]] | ||
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 139. lpp. | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 139. lpp. | ||
| + | ---- | ||
| + | * Общее положение о крестьянах. // Свод Законов Российской Империи. (неофиц. изд.). - 1912, Т. IX, приложение. — c. 1-82. | ||
== Resursi internetā par šo tēmu == | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
| + | |||
| + | * [http://bse.sci-lib.com/article006386.html Значение слова "Волостной сход" в Большой Советской Энциклопедии.] | ||
| + | * [http://dic.academic.ru/dic.nsf/lower/13776 Волостной сход - Словари и энциклопедии на Академике.] | ||
| + | * [http://dlib.rsl.ru/view.php?path=/rsl01003000000/rsl01003544000/rsl01003544876/rsl01003544876.pdf Волчков В. Руководство для крестьян. Сборник действующих узаконений, касающихся обществ. их упр. и обязанностей сел. и волост. должност. лиц и ниж. чинов. - Тип. М.Н.Лаврова: Москва, 1880. — 256 с.] | ||
| + | * [http://dlib.rsl.ru/view.php?path=/rsl01003000000/rsl01003553000/rsl01003553361/rsl01003553361.pdf Настольная книга земского начальника и волостного правления. / Сост. Н.Г.Яновский. - Тип. бр.Дельберг: Ромны, 1894. - 512 с.] | ||
| + | * [http://www.tarasei.narod.ru/lib/pol2.htm Общее Положение о крестьянах, вышедших из крепостной зависимости 19 февраля 1861 г.] | ||
[[Kategorija:Pašpārvaldes institūcijas]] | [[Kategorija:Pašpārvaldes institūcijas]] | ||
[[Kategorija:Valsts varas institūcijas]] | [[Kategorija:Valsts varas institūcijas]] | ||
Pašreizējā versija, 2010. gada 26. oktobris, plkst. 06.41
Pagasta sapulce, pagasta sanāksme (kr. волостной сход) - visu pilntiesīgo pagasta pastāvīgo iedzīvotāju vai atsevišķu kārtu pārstāvju sapulce. Pagasta sapulci sasauca pagasta vecākais un pats to vadīja. Saskaņā ar zemnieku brīvlaišanas likumiem, pagasta sapulci neierobežoti bieži varēja sasaukt muižas policija, bet no pagasta puses to sasaukt varēja pagasttiesa (Vidzemē arī pagasta vecākais). Kurzemes guberņā saimnieki un gājēji balsoja atsevišķi, bet, ja to nostāja atšķīrās, balsojumu izšķīra muižas policija. Vidzemes guberņā saimnieki balsoja atsevišķi par jautājumiem, kas attiecās tikai uz saimnieku lietām. Pēc 1866. gada 19. februāra Baltijas guberņu pagasta likuma stāšanās spēkā pagasta sapulcē vairs piedalījās tikai saimniecību īpašnieki un nomnieki, bet bezzemnieki sūtīja 1 delegātu no katriem 10 pilngadīgiem vīriešiem. Latgalē, atbilstoši Krievijas impērijas Zemnieku brīvlaišanas likumiem (Общее положение о крестьянах, вышедших из крепостной зависимости, 1861.) pagasta sapulcē piedalījās visi saimnieki un vēlētās pagasta amatpersonas. To pēc vajadzības sasauca pagasta vecākais vai muižnieks. Pagasta sapulces kompetencē bija: pagasta amatpersonu vēlēšanas un kontrole, policijas un bāriņu lietas, lēmumi par kopējās zemes lietošanu un ģimeņu dalīšanos, pagasta magazīna, pagasta lāde, nespējnieku un skolu lietas, nodokļu repartīcija u.c. Kā augstākā lauku pašvaldības institūcija pagasta sapulce pastāvēja līdz 1922. gadam, kad pagasta padomes un revīzijas komisijas iedzīvotāji sāka ievēlēt vispārējās vēlēšanās.
Skat. arī pagasta diena
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 139. lpp.
- Общее положение о крестьянах. // Свод Законов Российской Империи. (неофиц. изд.). - 1912, Т. IX, приложение. — c. 1-82.
Resursi internetā par šo tēmu
- Значение слова "Волостной сход" в Большой Советской Энциклопедии.
- Волостной сход - Словари и энциклопедии на Академике.
- Волчков В. Руководство для крестьян. Сборник действующих узаконений, касающихся обществ. их упр. и обязанностей сел. и волост. должност. лиц и ниж. чинов. - Тип. М.Н.Лаврова: Москва, 1880. — 256 с.
- Настольная книга земского начальника и волостного правления. / Сост. Н.Г.Яновский. - Тип. бр.Дельберг: Ромны, 1894. - 512 с.
- Общее Положение о крестьянах, вышедших из крепостной зависимости 19 февраля 1861 г.
