Atšķirības starp "Kņazs" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Kņazs''' (sensl. ''Kъnedzь'' - radniecīgs senģ. ''Kuningaz'', got. ''Kuniggs''; kr. ''Князь'', slov. ''Kniež'', bulg. ''Knez'', vāc. ''Knjas'', angl. ''Knyaz'', pol. ''Kniaź'', fr. ''Cnéz'') - sākotnēji seno [[slāvi|slāvu]] ciltīs vēlēts [[karadraudze]]s vadītājs, agro viduslaiku laikā [[cilts]] vadonis, kņazistes [[Monarhs|valdnieks]]. Sieviešu dzimtē – '''kņaziene''' (kr. ''Княгиня''). Dēls – '''kņazičs''' (kr. ''Княжич''), meita – '''kņazna''' (kr. ''Княжна''). Viduslaikos pēc ranga līdzvērtīgs [[Hercogs|hercogam]], [[Firsts|firstam]] vai [[Princis|princim]], bet mazāko kņazistu kņazi, monarhu vasaļi ar piešķirtiem lēņiem – [[Grāfs|grāfam]]. ''Kņazs'', kurš ir citu ''kņazu'' [[sizerens]], bija '''Lielkņazs''' (kr. ''Великий князь'', liet. ''Didysis kunigaikštis'') - suverēns monarhs Austrumeiropā (piem. [[Maskavas lielkņaziste]], [[Lietuvas lielkņaziste]]), pēc ranga līdzvērtīgs [[Lielhercogs|lielhercogam]] vai pat [[Karalis|karalim]]. Lietuvas lielkņazistē tituls '''dižkunigaitis''' (ko literatūrā pieņemts tulkot kā "lielkņazs") parādās XIII gs., kad to pieņem Mindaugs (~1200-1263). Vēlāk, apvienojoties Lietuvas lielkņazistei un [[Polijas karaliste]]i jaunā kopvalstī [[Žečpospoļita|Žečpospoļitā]], „Lietuvas lielkņazs“ bija viens no Žečpospoļitas karaļa tituliem. Krievijas teriotorijā sākotnēji šis tituls kopš X gs. bija tikai [[Kijevas lielkņaziste|Kijevas]] lielkņazam. Pēc XII gs. jau vairāki suverēni kņazi kronējās kā lielkņazi (Maskavas, Vladimiras, Čerņigovas, Rjazaņas u.c.), no XIII gs. lielkņaza titulu krievu kņazistēs piešķīra [[Zelta orda]]s [[hans]] kā šo zemju [[sizerens]] un [[senjors]]. Kopš XIV gs. Maskavas lielkņazu tituls. Tituls saglabājās arī pēc tam, kad XVI gs. Maskavas lielkņazi kļuva par [[Krievijas cariste|Krievijas]] [[Cars|cariem]]. Pēc XVIII gs. tituls „lielkņazs“ [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] pienācās [[Imperators|imperatora]] dēliem, brāļiem un mazdēliem (pa vīriešu līniju).
+
'''Kņazs''' (sensl. ''Kъnedzь'' - radniecīgs senģ. ''Kuningaz'', got. ''Kuniggs''; kr. ''Князь'', slov. ''Kniež'', bulg. ''Knez'', vāc. ''Knjas'', angl. ''Knyaz'', pol. ''Kniaź'', fr. ''Cnéz'') - sākotnēji seno [[slāvi|slāvu]] ciltīs vēlēts [[karadraudze]]s vadītājs, agro viduslaiku laikā [[cilts]] vadonis, kņazistes [[Monarhs|valdnieks]]. Sieviešu dzimtē – '''kņaziene''' (kr. ''Княгиня''). Dēls – '''kņazičs''' (kr. ''Княжич''), meita – '''kņazna''' (kr. ''Княжна''). Pēc ranga līdzvērtīgs [[Hercogs|hercogam]], [[Firsts|firstam]] vai [[Princis|princim]], bet mazāko kņazistu kņazi, monarhu vasaļi ar piešķirtiem lēņiem – [[Grāfs|grāfam]]. ''Kņazs'', kurš ir citu ''kņazu'' [[sizerens]], bija '''Lielkņazs''' (kr. ''Великий князь'', liet. ''Didysis kunigaikštis'') - suverēns monarhs Austrumeiropā (piem. [[Maskavas lielkņaziste]], [[Lietuvas lielkņaziste]]), pēc ranga līdzvērtīgs [[Lielhercogs|lielhercogam]] vai pat [[Karalis|karalim]]. Lietuvas lielkņazistē tituls '''dižkunigaitis''' (ko literatūrā pieņemts tulkot kā "lielkņazs") parādās XIII gs., kad to pieņem Mindaugs (~1200-1263). Vēlāk, apvienojoties Lietuvas lielkņazistei un [[Polijas karaliste]]i jaunā kopvalstī [[Žečpospoļita|Žečpospoļitā]], „Lietuvas lielkņazs“ bija viens no Žečpospoļitas karaļa tituliem. Krievijas teriotorijā sākotnēji šis tituls kopš X gs. bija tikai [[Kijevas lielkņaziste|Kijevas]] lielkņazam. Pēc XII gs. jau vairāki suverēni kņazi kronējās kā lielkņazi (Maskavas, Vladimiras, Čerņigovas, Rjazaņas u.c.), no XIII gs. lielkņaza titulu krievu kņazistēs piešķīra [[Zelta orda]]s [[hans]] kā šo zemju [[sizerens]] un [[senjors]]. Kopš XIV gs. Maskavas lielkņazu tituls. Tituls saglabājās arī pēc tam, kad XVI gs. Maskavas lielkņazi kļuva par [[Krievijas cariste|Krievijas]] [[Cars|cariem]]. Pēc XVIII gs. tituls „lielkņazs“ [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] pienācās [[Imperators|imperatora]] dēliem, brāļiem un mazdēliem (pa vīriešu līniju).
  
 
== Resursi internetā par šo tēmu ==
 
== Resursi internetā par šo tēmu ==

Versija, kas saglabāta 2009. gada 11. janvāris, plkst. 10.56

Kņazs (sensl. Kъnedzь - radniecīgs senģ. Kuningaz, got. Kuniggs; kr. Князь, slov. Kniež, bulg. Knez, vāc. Knjas, angl. Knyaz, pol. Kniaź, fr. Cnéz) - sākotnēji seno slāvu ciltīs vēlēts karadraudzes vadītājs, agro viduslaiku laikā cilts vadonis, kņazistes valdnieks. Sieviešu dzimtē – kņaziene (kr. Княгиня). Dēls – kņazičs (kr. Княжич), meita – kņazna (kr. Княжна). Pēc ranga līdzvērtīgs hercogam, firstam vai princim, bet mazāko kņazistu kņazi, monarhu vasaļi ar piešķirtiem lēņiem – grāfam. Kņazs, kurš ir citu kņazu sizerens, bija Lielkņazs (kr. Великий князь, liet. Didysis kunigaikštis) - suverēns monarhs Austrumeiropā (piem. Maskavas lielkņaziste, Lietuvas lielkņaziste), pēc ranga līdzvērtīgs lielhercogam vai pat karalim. Lietuvas lielkņazistē tituls dižkunigaitis (ko literatūrā pieņemts tulkot kā "lielkņazs") parādās XIII gs., kad to pieņem Mindaugs (~1200-1263). Vēlāk, apvienojoties Lietuvas lielkņazistei un Polijas karalistei jaunā kopvalstī Žečpospoļitā, „Lietuvas lielkņazs“ bija viens no Žečpospoļitas karaļa tituliem. Krievijas teriotorijā sākotnēji šis tituls kopš X gs. bija tikai Kijevas lielkņazam. Pēc XII gs. jau vairāki suverēni kņazi kronējās kā lielkņazi (Maskavas, Vladimiras, Čerņigovas, Rjazaņas u.c.), no XIII gs. lielkņaza titulu krievu kņazistēs piešķīra Zelta ordas hans kā šo zemju sizerens un senjors. Kopš XIV gs. Maskavas lielkņazu tituls. Tituls saglabājās arī pēc tam, kad XVI gs. Maskavas lielkņazi kļuva par Krievijas cariem. Pēc XVIII gs. tituls „lielkņazs“ Krievijas impērijā pienācās imperatora dēliem, brāļiem un mazdēliem (pa vīriešu līniju).

Resursi internetā par šo tēmu