Atšķirības starp "Kņazs" versijām

'''Kņazs''' (sensl. ''Kъnedzь'' - radniecīgs senģ. ''Kuningaz'', got. ''Kuniggs''; kr. ''Князь'', slov. ''Kniež'', bulg. ''Knez'', vāc. ''Knjas'', angl. ''Knyaz'', pol. ''Kniaź'', fr. ''Cnéz'') - sākotnēji seno [[slāvi|slāvu]] ciltīs vēlēts [[karadraudze]]s vadītājs, agro viduslaiku laikā [[cilts]] vadonis, kņazistes [[Monarhs|valdnieks]]. Sieviešu dzimtē – '''kņaziene''' (kr. ''Княгиня''). Dēls – '''kņazičs''' (kr. ''Княжич''), meita – '''kņazna''' (kr. ''Княжна''). Suverens ''kņazs'' pēc ranga bija līdzvērtīgs [[Hercogs|hercogam]], [[Firsts|firstam]] vai [[Princis|princim]], bet kņazi [[Vasalis|vasaļi]] statusā pielīdzināmi [[Grāfs|grāfiemm]]. ''Kņazs'', kurš ir citu ''kņazu'' [[sizerens]], bija '''Lielkņazs''' (kr. ''Великий князь'') - suverēns monarhs Austrumeiropā (piem. [[Maskavas lielkņaziste]], [[Lietuvas lielkņaziste]]), pēc ranga līdzvērtīgs [[Lielhercogs|lielhercogam]] vai pat [[Karalis|karalim]]. Lietuvas lielkņazistē tituls ''Didysis kunigaikštis'' (ko literatūrā pieņemts tulkot kā "lielkņazs") parādās XIII gs., kad to pieņem Mindaugs (~1200-1263). Vēlāk, apvienojoties Lietuvas lielkņazistei un [[Polijas karaliste]]i jaunā kopvalstī [[Žečpospoļita|Žečpospoļitā]], „Lietuvas lielkņazs“ bija viens no Žečpospoļitas karaļa tituliem. Krievijas teriotorijā sākotnēji šis tituls kopš X gs. bija tikai [[Kijevas lielkņaziste|Kijevas]] lielkņazam. Pēc XII gs. jau vairāki suverēni kņazi kronējās kā lielkņazi (Maskavas, Vladimiras, Čerņigovas, Rjazaņas u.c.), no XIII gs. lielkņaza titulu krievu kņazistēs piešķīra [[Zelta orda]]s [[hans]] kā šo zemju [[sizerens]] un [[senjors]]. Kopš XIV gs. Maskavas lielkņazu tituls. Tituls saglabājās arī pēc tam, kad XVI gs. Maskavas lielkņazi kļuva par [[Krievijas cariste|Krievijas]] [[Cars|cariem]]. Pēc XVIII gs. tituls „lielkņazs“ [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] pienācās [[Imperators|imperatora]] dēliem, brāļiem un mazdēliem (pa vīriešu līniju).