Atšķirības starp "Galma tiesa" versijām
No ''Vēsture''
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Galma tiesa''' jeb '''hoftiesa''' (vāc. ''Hofgericht''; zv. ''Hofrätt'') - atkarībā no konteksta: | '''Galma tiesa''' jeb '''hoftiesa''' (vāc. ''Hofgericht''; zv. ''Hofrätt'') - atkarībā no konteksta: | ||
| − | * '''1.''' Augstākā tiesa [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]], sastāvēja no 3 nodaļām: 1) | + | * '''1.''' Augstākā tiesa [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]], sastāvēja no 3 nodaļām: 1) ''Civillietu nodaļa'' sprieda apelācijas sūdzības civillietās, kas izskatītas pilsētu [[Rāte|rātēs]] vai [[Pilskunga tiesa|virspilskungu tiesās]]; ''Krimināllietu modaļa'' bija pirmā instance [[Muižniecība|muižnieku]] pārkāpumu un noziegumu lietās; ''Konsistoriālā nodaļa'' sprieda [[Garīdzniecība|garīdznieku]] un to ģimenes locekļu civillietas un mazāk nozīmīgas krimināllietas. Katru nodaļu vadīja pats hercogs un 6 tā virspadomnieki; ''Krimināllietu nodaļā'' papildus bija 4 [[Virspilskungs|virspilskungi]], bet ''Konsistoriālajā nodaļā'' 6 [[Prāvests|prāvesti]], [[superintendants]] un, pēc hercoga ieskatiem, arī citi piesēdētāji. Katra no šīm nodaļām darbojās kā patstāvīga tiesa. To spriedumus varēja pārsūdzēt [[Karaliskā relācijas tiesa|karaliskajā relācijas tiesā]] Varšavā. 1715. gadā ''galma tiesa'' tika pārdēvēta par [[Galma virstiesa|gama virstiesu]]. |
| − | * '''2.''' Augstākā tiesa [[Zviedru Vidzeme|Zviedru Vidzemē]] un [[Liflandes guberņa|Liflandes guberņā]] laikā no 1630. līdz 1889. gadam, izveidota pēc Stokholmas galma tiesas parauga. Sākumā ''galma tiesa'' darbojās Tērbatā (1630.-1702.), pēc tam Rīgā. Sastāvs: prezidents, viceprezidents, 6 [[muižniecība]]s [[kārta]]s piesēdētāji un 6 juristi. Kā pirmās instances tiesa izskatīja muižnieku civiltiesiskos strīdus par privilēģijām, tiesībām uz muižām, robežstrīdus u.tml., kā arī sevišķi svarīgas krimināllietas. Pārējās muižnieku krimināllietas izmeklēja [[semes tiesa]], bet izsprieda ''galma tiesa''. Tā bija apelācijas instance visām Vidzemes tiesām un pilsētu [[Rāte|rātēm]] (izņemot [[Rīgas rāte|Rīgas rāti]] un no 1687. gada [[Virskonsistorija|virskonsistoriju]]). ''Galma tiesas'' spriedumi nebija pārsūdzami, bet tos varēja revidēt [[Zviedrijas karaliste|Zviedrijas]] [[karalis]]. [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] ''Liflandes galma tiesas'' sastāvs un kompetence tika grozīta: tiesas spriedumus varēja pārsūdzēt [[Krievijas impērijas Senāts|Krievijas impērijas Senātā]]; 1804. gadā tika izveidota īpaša | + | * '''2.''' Augstākā tiesa [[Zviedru Vidzeme|Zviedru Vidzemē]] un [[Liflandes guberņa|Liflandes guberņā]] laikā no 1630. līdz 1889. gadam, izveidota pēc Stokholmas galma tiesas parauga. Sākumā ''galma tiesa'' darbojās Tērbatā (1630.-1702.), pēc tam Rīgā. Sastāvs: prezidents, viceprezidents, 6 [[muižniecība]]s [[kārta]]s piesēdētāji un 6 juristi. Kā pirmās instances tiesa izskatīja muižnieku civiltiesiskos strīdus par privilēģijām, tiesībām uz muižām, robežstrīdus u.tml., kā arī sevišķi svarīgas krimināllietas. Pārējās muižnieku krimināllietas izmeklēja [[semes tiesa]], bet izsprieda ''galma tiesa''. Tā bija apelācijas instance visām Vidzemes tiesām un pilsētu [[Rāte|rātēm]] (izņemot [[Rīgas rāte|Rīgas rāti]] un no 1687. gada [[Virskonsistorija|virskonsistoriju]]). ''Galma tiesas'' spriedumi nebija pārsūdzami, bet tos varēja revidēt [[Zviedrijas karaliste|Zviedrijas]] [[karalis]]. [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] ''Liflandes galma tiesas'' sastāvs un kompetence tika grozīta: tiesas spriedumus varēja pārsūdzēt [[Krievijas impērijas Senāts|Krievijas impērijas Senātā]]; 1804. gadā tika izveidota īpaša ''Zemnieku nodaļa'' kā augstākā instance zemnieku sūdzībām par muižniekiem. |
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 25. jūnijs, plkst. 07.21
Galma tiesa jeb hoftiesa (vāc. Hofgericht; zv. Hofrätt) - atkarībā no konteksta:
- 1. Augstākā tiesa Kurzemes un Zemgales hercogistē, sastāvēja no 3 nodaļām: 1) Civillietu nodaļa sprieda apelācijas sūdzības civillietās, kas izskatītas pilsētu rātēs vai virspilskungu tiesās; Krimināllietu modaļa bija pirmā instance muižnieku pārkāpumu un noziegumu lietās; Konsistoriālā nodaļa sprieda garīdznieku un to ģimenes locekļu civillietas un mazāk nozīmīgas krimināllietas. Katru nodaļu vadīja pats hercogs un 6 tā virspadomnieki; Krimināllietu nodaļā papildus bija 4 virspilskungi, bet Konsistoriālajā nodaļā 6 prāvesti, superintendants un, pēc hercoga ieskatiem, arī citi piesēdētāji. Katra no šīm nodaļām darbojās kā patstāvīga tiesa. To spriedumus varēja pārsūdzēt karaliskajā relācijas tiesā Varšavā. 1715. gadā galma tiesa tika pārdēvēta par gama virstiesu.
- 2. Augstākā tiesa Zviedru Vidzemē un Liflandes guberņā laikā no 1630. līdz 1889. gadam, izveidota pēc Stokholmas galma tiesas parauga. Sākumā galma tiesa darbojās Tērbatā (1630.-1702.), pēc tam Rīgā. Sastāvs: prezidents, viceprezidents, 6 muižniecības kārtas piesēdētāji un 6 juristi. Kā pirmās instances tiesa izskatīja muižnieku civiltiesiskos strīdus par privilēģijām, tiesībām uz muižām, robežstrīdus u.tml., kā arī sevišķi svarīgas krimināllietas. Pārējās muižnieku krimināllietas izmeklēja semes tiesa, bet izsprieda galma tiesa. Tā bija apelācijas instance visām Vidzemes tiesām un pilsētu rātēm (izņemot Rīgas rāti un no 1687. gada virskonsistoriju). Galma tiesas spriedumi nebija pārsūdzami, bet tos varēja revidēt Zviedrijas karalis. Krievijas impērijā Liflandes galma tiesas sastāvs un kompetence tika grozīta: tiesas spriedumus varēja pārsūdzēt Krievijas impērijas Senātā; 1804. gadā tika izveidota īpaša Zemnieku nodaļa kā augstākā instance zemnieku sūdzībām par muižniekiem.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 102. lpp.
