Krievijas pilsoņu karš

Pilsoņu karš Krievijā (kr. Гражданская война в России) - pēc Oktobra apvērsuma sācies pilsoņu karš bijušās Krievijas impērijas teritorijā no 1918. līdz 1922. gadam, kā rezultātā bijušās Krievijas impērijas teritorijā izveidojās KSFPR (PSRS) un virkne jaunu valstu (Somija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija), kā arī virkne jaunu valstu, kuras pastāvēja tikai īsu laiku un neatkarību zaudēja; bez tam pilsoņu kara gaitā tika okupētas un anektētas vairākas līdz tam nosacīti suverenas valstis (piem., Hivas haniste). Pamatā karadarbība risinājās starp lielinieku varas t.s. Strādnieku un zemnieku Sarkano Armiju (SZSA) un tās atbalstītājiem (jaundibināto fiktīvo padomju republiku, piem. LitBela, LSPR u.c. bruņotie spēki, piemēram, LSPR armija, dažādi anarhistu grupējumi, piemēram, Mahno armija, lielinieciskie partizāni u.c.), literatūrā bieži dēvētu par "sarkanajiem", un tās pretiniekiem, jeb t.s. balto kustību jeb "baltajiem" (dažādi pretlielinieciskie spēki, kuru mērķi variēja no monarhijas vai republikas restaurācijas līdz "īstās padomju varas" nodibināšanai vai savas lokālas neatkarīgas valsts izveidošanai, un kuriem kopīga bija tikai pretstāve lieliniekiem). Jebkādi kara likumi tika ignorēti, armijas un politisko partiju militārie grupējumi bieži mainīja sabiedrotos un pretiniekus (piem. eseru dumpis), pretlielinieciskās armijas gana bieži konfliktēja savā starpā (piem., Bermontiāde u.c.). Pilsoņu kara procesus literatūrā pieņemts nosacīti periodizēt trijos laika pamatposmos, sīkāk aplūkojot tā frontes atsevišķi:

Pirmais posms (10.1917.-11.1918.): politisko spēku polarizēšanās un to bruņoto spēku veidošanās laiks politiskās un administratīvās bezvaras apstākļos, 1. Pasaules kara frontei virzoties uz austrumiem un sabrūkot impērijas armijai, pilsētās un provincēs iedibinoties padomju varai, kas ne vienmēr bija lielinieciska.
Otrais posms (11.1918.-03.1920.): jaunizveidoto regulāro armiju iesaistīšanās organizētā bruņotā pretstāvē, uzsākot cīņu par kontroli pār teritoriju, t.s. Ziemeļu, Rietumu, Dienvidu un Austrumu frontes izveidošanās, jaunas alternatīvas Viskrievijas Pagaidu valdības (t.s. Direktorijas) Omskā izveidošana, A.Kolčaka diktatūras nodibināšana Rietumsibīrijā, partizānu kara izvēršanās (lielinieciskie partizāni "balto" aizmugurē, pretlielinieciskie partizāni "sarkano" aizmugurē), smagākās masu kaujas - sākotnējais "balto" uzvaras gājiens, tad apsīkums un militārās iniciatīvas nonākšana "sarkano" rokās, - tajā pašā laikā Vācijas okupācijas armijai bez kaujām atkāpjoties uz rietumiem.
Trešais posms (03.1920.-10.1922.): pēdējo "balto" armiju sagrāve, lielinieku varas iedibināšana Krievijas centrālajos apgabalos un karadarbība nomalēs vai provincē, Sarkanās armijas soda ekspedīcijām vēršoties apspiežot lokālās pretlieliniecisko partizānu kustības. Pilsoņu karš nosacīti beidzās ar lielākās daļas bijušās Krievijas impērijas teritorijas iekļaušanu KSFPR un Vladivostokas ieņemšanu. Arī pēc tam valsts teritorijā dažviet (Jakutijā, vairākos Sibīrijas reģionos, Turkestānā, Kaukāzā u.c.) turpinājās organizēta bruņota pretošanās, taču mērogu ziņā to vairs nevar uzskatīt par pilsoņu karu.

Skat. arī: kara komunisms, latviešu sarkanie strēlnieki, latviešu baltie strēlnieki, Bulak-Balahoviča vienība, Pleskavas korpuss, Rietumu brīvprātīgo armija, Ziemeļrietumu brīvprātīgo armija, Ziemeļu armijas Atsevišķais korpuss, Čehoslovāku korpuss

Literatūra par šo tēmu

Сафонов Д.А. Гражданская война в Росси как мифологема в сознании россиян. // Научный православный взгляд на ложные исторические учения. - Русский издательский центр: Москва, 2013. - c. 265-274.
Регельсон Л. Трагедия Русской Церкви. 1917−1953. - YMCA-Press: Paris, 1977 (Издательство Крутицкого подворья: Москва, 1996, 2007)

Resursi internetā par šo tēmu

Krievijas pilsoņu karš

Literatūra par šo tēmu

Resursi internetā par šo tēmu

Navigācijas izvēlne

Apskates

Dalībnieka rīki

Navigācija

Meklēt