Pagasta sapulce

Pagasta sapulce (kr. волостной сход) - visu pilntiesīgo pagasta pastāvīgo iedzīvotāju vai atsevišķu kārtu pārstāvju sapulce. Pagasta sapulci sasauca pagasta vecākais un pats to vadīja. Saskaņā ar zemnieku brīvlaišanas likumiem, pagasta sapulci neierobežoti bieži varēja sasaukt muižas policija, bet no pagasta puses to sasaukt varēja pagasttiesa (Vidzemē arī pagasta vecākais). Kurzemes guberņā saimnieki un gājēji balsoja atsevišķi, bet, ja to nostāja atšķīrās, balsojumu izšķīra muižas policija. Vidzemes guberņā saimnieki balsoja atsevišķi par jautājumiem, kas attiecās tikai uz saimnieku lietām. Pēc 1866. gada 19. februāra Baltijas guberņu pagasta likuma stāšanās spēkā pagasta sapulcē vairs piedalījās tikai saimniecību īpašnieki un nomnieki, bet bezzemnieki sūtīja 1 delegātu no katriem 10 pilngadīgiem vīriešiem. Latgalē, atbilstoši Krievijas impērijas Zemnieku brīvlaišanas likumiem (Общее положение о крестьянах, вышедших из крепостной зависимости, 1861.) pagasta sapulcē piedalījās visi saimnieki un vēlētās pagasta amatpersonas. To pēc vajadzības sasauca pagasta vecākais vai muižnieks. Pagasta sapulces kompetencē bija: pagasta amatpersonu vēlēšanas un kontrole, policijas un bāriņu lietas, lēmumi par kopējās zemes lietošanu un ģimeņu dalīšanos, pagasta magazīnas, nespējnieku un skolu lietas, nodokļu repartīcija u.c. Kā augstākā lauku pašvaldības institūcija pagasta sapulce pastāvēja līdz 1922. gadam, kad pagasta padomes un revīzijas komisijas iedzīvotāji sāka ievēlēt vispārējās vēlēšanās.

Skat. arī pagasta diena

Literatūra par šo tēmu

Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 139. lpp.

Общее положение о крестьянах. // Свод Законов Российской Империи. (неофиц. изд.). - 1912, Т. IX, приложение. — c. 1-82.

Resursi internetā par šo tēmu

Pagasta sapulce

Literatūra par šo tēmu

Resursi internetā par šo tēmu

Navigācijas izvēlne

Apskates

Dalībnieka rīki

Navigācija

Meklēt