Galma tiesa

No ''Vēsture''
Versija 2010. gada 5. marts, plkst. 13.38, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
(izmaiņas) ← Senāka versija | skatīt pašreizējo versiju (izmaiņas) | Jaunāka versija → (izmaiņas)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Galma tiesa jeb hoftiesa (vāc. Hofgericht; zv. hofrätt, kr. гофгерихт, хофгерихт) - viduslaiku beigās un jauno laiku sākumā vairākās zemēs (Zviedrijas karaliste, Livonija u.c. pastāvējusi augstākā apelācijas tiesa. Atkarībā no konteksta:

  • 1. Augstākā tiesa Kurzemes un Zemgales hercogistē, sastāvēja no 3 nodaļām: 1) Civillietu nodaļa sprieda apelācijas sūdzības civillietās, kas izskatītas pilsētu rātēs vai virspilskungu tiesās; 2) Krimināllietu modaļa bija pirmā instance muižnieku pārkāpumu un noziegumu lietās; 3) Konsistoriālā nodaļa sprieda garīdznieku un to ģimenes locekļu civillietas un mazāk nozīmīgas krimināllietas. Katru nodaļu vadīja pats hercogs un 6 tā virspadomnieki; Krimināllietu nodaļā papildus bija 4 virspilskungi, bet Konsistoriālajā nodaļā 6 prāvesti, superintendants un, pēc hercoga ieskatiem, arī citi piesēdētāji. Katra no šīm nodaļām darbojās kā patstāvīga tiesa. To spriedumus varēja pārsūdzēt karaliskajā relācijas tiesā Varšavā. 1715. gadā galma tiesa tika pārdēvēta par gama virstiesu.
  • 2. Augstākā tiesa Zviedru Vidzemē un Liflandes guberņā laikā no 1630. līdz 1889. gadam (ieviesta 1630.–1632. gadu tiesu reformas rezultātā), izveidota pēc Stokholmas galma tiesas parauga. Sākumā galma tiesa darbojās Tērbatā (1630.-1702.), pēc tam Rīgā. Sastāvs: prezidents, viceprezidents, 6 muižniecības kārtas piesēdētāji un 6 juristi. Kā pirmās instances tiesa izskatīja muižnieku civiltiesiskos strīdus par privilēģijām, tiesībām uz muižām, robežstrīdus u.tml., kā arī sevišķi svarīgas krimināllietas. Pārējās muižnieku krimināllietas izmeklēja semes tiesa, bet izsprieda galma tiesa. Tā bija apelācijas instance visām Vidzemes tiesām un pilsētu rātēm (izņemot Rīgas rāti un no 1687. gada virskonsistoriju). Galma tiesas spriedumi nebija pārsūdzami, bet tos varēja revidēt Zviedrijas karalis. Skat. arī Vidzemes tiesu reforma 1630.-1632.
  • 3. Tiesa Krievijas impērijā Pētera I valdīšanas laikā, 1919. gadā pārdēvēta par pagalmtiesu. Liflandes galma tiesas sastāvs un kompetence tika grozīta: tiesas spriedumus varēja pārsūdzēt Krievijas impērijas Senātā; 1804. gadā tika izveidota īpaša Zemnieku nodaļa kā augstākā instance zemnieku sūdzībām par muižniekiem.

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 102. lpp.
  • Лундаль Б. Изображение порядка судопроизводства в Великом княжестве Финляндии. - Тип. насл. вдовы Симелиус: Гельсингфорс, 1852, 179 c.
  • Невзоров А.С. Краткое изложение курса местного права Прибалтийских губерний: Общая часть, вещное право и обязательственное право. Ч. 1 - Тип. Эд. Бергмана: Юрьев, 1904, - 144 c.
  • Невзоров А.С. Краткое изложение курса местного права Прибалтийских губерний: Семейственное право и наследственное право. Ч. 2 - Тип. К. Маттисена: Юрьев, 1910. - 238 c.

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Galma_tiesa&oldid=24234"