Krievijas pilsoņu karš

No ''Vēsture''
Versija 2013. gada 24. aprīlis, plkst. 12.36, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Pilsoņu karš Krievijā (kr. Гражданская война в России, vc. Russischer Bürgerkrieg) - pēc Oktobra apvērsuma sācies pilsoņu karš bijušās Krievijas impērijas teritorijā no 1918. līdz 1922. gadam, kā rezultātā bijušās Krievijas impērijas teritorijā izveidojās KSFPR (PSRS) un virkne jaunu valstu (Somija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija), kā arī virkne jaunu valstu, kuras pastāvēja tikai īsu laiku un neatkarību zaudēja; bez tam pilsoņu kara gaitā tika okupētas un anektētas vairākas līdz tam nosacīti suverenas valstis (piem., Hivas haniste). Pamatā karadarbība risinājās starp lielinieku varas t.s. Strādnieku un zemnieku Sarkano Armiju (SZSA) un tās atbalstītājiem (jaundibināto fiktīvo padomju republiku, piem. LitBela, LSPR u.c. bruņotie spēki, piemēram, LSPR armija, dažādi anarhistu grupējumi, piemēram, Mahno armija, lielinieciskie partizāni u.c.), literatūrā bieži dēvētu par "sarkanajiem", un tās pretiniekiem, jeb t.s. balto kustību jeb "baltajiem" (dažādi pretlielinieciskie spēki, kuru mērķi variēja no monarhijas vai republikas restaurācijas līdz "īstās padomju varas" nodibināšanai vai savas lokālas neatkarīgas valsts izveidošanai, un kuriem kopīga bija tikai pretstāve lieliniekiem). Jebkādi kara likumi tika ignorēti, armijas un politisko partiju militārie grupējumi bieži mainīja sabiedrotos un pretiniekus (piem. eseru dumpis), pretlielinieciskās armijas gana bieži konfliktēja savā starpā (piem., Bermontiāde u.c.). Pilsoņu kara procesus literatūrā pieņemts nosacīti periodizēt trijos laika pamatposmos, sīkāk aplūkojot tā frontes atsevišķi:

  • Pirmais posms (10.1917.-11.1918.): politisko spēku polarizēšanās un to bruņoto spēku veidošanās laiks politiskās un administratīvās bezvaras apstākļos, 1. Pasaules kara frontei virzoties uz austrumiem un sabrūkot impērijas armijai, pilsētās un provincēs iedibinoties padomju varai, kas ne vienmēr bija lielinieciska.
  • Otrais posms (11.1918.-03.1920.): jaunizveidoto regulāro armiju iesaistīšanās organizētā bruņotā pretstāvē, uzsākot cīņu par kontroli pār teritoriju, t.s. Ziemeļu, Rietumu, Dienvidu un Austrumu frontes izveidošanās, jaunas alternatīvas Viskrievijas Pagaidu valdības (t.s. Direktorijas) Omskā izveidošana, A.Kolčaka diktatūras nodibināšana Rietumsibīrijā, partizānu kara izvēršanās (lielinieciskie partizāni "balto" aizmugurē, pretlielinieciskie partizāni "sarkano" aizmugurē), smagākās masu kaujas - sākotnējais "balto" uzvaras gājiens, tad apsīkums un militārās iniciatīvas nonākšana "sarkano" rokās, - tajā pašā laikā Vācijas okupācijas armijai bez kaujām atkāpjoties uz rietumiem.
  • Trešais posms (03.1920.-10.1922.): pēdējo "balto" armiju sagrāve, lielinieku varas iedibināšana Krievijas centrālajos apgabalos un karadarbība nomalēs vai provincē, Sarkanās armijas soda ekspedīcijām vēršoties apspiežot lokālās pretlieliniecisko partizānu kustības. Pilsoņu karš nosacīti beidzās ar lielākās daļas bijušās Krievijas impērijas teritorijas iekļaušanu KSFPR un Vladivostokas ieņemšanu. Arī pēc tam valsts teritorijā dažviet (Jakutijā, vairākos Sibīrijas reģionos, Turkestānā, Kaukāzā u.c.) turpinājās organizēta bruņota pretošanās, taču mērogu ziņā to vairs nevar uzskatīt par pilsoņu karu.

Skat. arī: kara komunisms, latviešu sarkanie strēlnieki, latviešu baltie strēlnieki, Bulak-Balahoviča vienība, Pleskavas korpuss, Rietumu brīvprātīgo armija, Ziemeļrietumu brīvprātīgo armija, Ziemeļu armijas Atsevišķais korpuss, Čehoslovāku korpuss

Literatūra par šo tēmu

  • Evan Mawdsley. The Russian Civil War. - Birlinn Limited: Edinburgh, 2005. ISBN 1-84341-024-9
  • Lincoln Bruce W. Red Victory: A History of the Russian Civil War. - Da Capo Press, 1999, ISBN 0306809095
  • Chamberlin W.H. The Russian Revolution 1917-1921, 2 vols. - The Macmillan Company, London and New York, 1935
  • Schapiro Leonard B. The Russian Revolutions of 1917: The Origins of Modern Communism. - Basic Books, New York, 1984, ISBN 0465071546.
  • Figes Orlando. A People's Tragedy: The Russian Revolution 1891-1924. - Penguin Books, 1997, ISBN 0670859168
  • Manfred Hildermeier. Russische Revolution. - Fischer Taschenbuch Verlag: Frankfurt, 2004. ISBN 3-596-15352-2
  • Orlando Figes. Die Tragödie eines Volkes. Die Epoche der russischen Revolution 1891 bis 1924. - Berlin-Verlag: Berlin, 1998. ISBN 3-8270-0243-5
  • Сафонов Д.А. Гражданская война в Росси как мифологема в сознании россиян. // Научный православный взгляд на ложные исторические учения. - Русский издательский центр: Москва, 2013. - c. 265-274.
  • Регельсон Л. Трагедия Русской Церкви. 1917−1953. - YMCA-Press: Paris, 1977 (Издательство Крутицкого подворья: Москва, 1996, 2007)

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Krievijas_pilsoņu_karš&oldid=45845"