Meklēšanas rezultāti

Rezultāti virsrakstos

Rezultāti lapu tekstos

• Kirenaiķi
  ...υρηναϊκοί φιλόσοφοι'') - [[Antīkā filosofija|antīkās filosofijas]] skola Ziemeļāfrikā, V gs.p.m.ē., [[Aristips no Kirēnas|Aristipa no K [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
  2 KB (268 vārdi) - 2010. gada 14. decembris, plkst. 11.36
• Koherences teorija
  [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
  1 KB (1 vārds) - 2010. gada 29. oktobris, plkst. 11.17
• Konceptuālisms
  ...isms''' (no lat. ''conceptus'' - jēdziens) - [[Sholastika|sholastiskās]] filosofijas virziens, kura spilgtākie pārstāvji bija [[Abelārs]] un [[Okams Viljams [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
  807 byte (1 vārds) - 2010. gada 29. oktobris, plkst. 11.17
• Konfūcisms
  ...ji sociāli didaktiska mācība, vēlāk viens no [[Ķīniešu filosofija|filosofijas]] pamatvirzieniem [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]], par kura aizsācēju tr [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
  7 KB (1 vārds) - 2013. gada 17. aprīlis, plkst. 06.30
• Ķīniešu filosofija
  ...) - [[Senā Ķīna|Senās Ķīnas]] teritorijā dzīvojušo domātāju un filosofijas skolu koncepcijas un idejas kā šim reģionam un [[civilizācija]]i rakstu ...Pārmaiņu grāmatas" tēli un simbolika visai stipri ietekmēja ''Ķīnas filosofijas'' tālāko attīstību. Tajā pašā laikā veidojās galvenie principi mā
  15 KB (1 vārds) - 2013. gada 11. maijs, plkst. 15.13
• Lavrovs Pjotrs
  ...rā indivīds ir spējīgs domāt. Sabiedrības kultūra esot tā vide, ko vēsture devusi domas darbībai. Savukārt civilizācija esot apzināts virzītājs
  4 KB (497 vārdi) - 2009. gada 21. decembris, plkst. 10.06
• Likejs
  ....m.ē. [[Aristotelis no Stagīras]] nodibināja savu [[Antīkā filosofija|filosofijas]] skolu - Likeju jeb ''[[Peripatētiķi|peripatētiķu]] skolu'' (skolas ē [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
  3 KB (463 vārdi) - 2011. gada 27. jūnijs, plkst. 04.58
• Islams
  ...trināla rakstura atšķirības. Visas trīs šīs reliģijas piekrīt, ka vēsture ir iesākusies senebreju patriarha Ābrama laikā, ka pirmais cilvēks ir b ...izstrādāta XI-XII gs. mijā. T.s. "īstenticīgo kalams", balstoties uz filosofijas un loģikas argumentāciju, lai nostiprinātu dogmatismu un aizstāvētu tr
  13 KB (2 317 vārdi) - 2019. gada 15. septembris, plkst. 11.09
• Lingvistiskā filosofija
  ...lodas analīzi par filosofiskās pētīšanas pamatmērķi, lingvistiskās filosofijas, it īpaši Oksfordas grupas pārstāvji, par savas ievērības objektu izr * [http://home.parks.lv/gundega/salidz.htm Filosofijas noteiksme Ludviga Vitgenšteina un Žaka Deridā koncepcijās.]
  11 KB (1 512 vārdi) - 2010. gada 29. oktobris, plkst. 11.18
• Logoss
  [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
  2 KB (324 vārdi) - 2010. gada 29. oktobris, plkst. 11.18
• Lokajata
  ...u kopumā, par ko liecina plašā polemika praktiski ar visām senindiešu filosofijas skolām. Par vienu no ''lokajatas'' atzariem pieņemts uzskatīt [[Bhutavad [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
  5 KB (1 vārds) - 2010. gada 29. oktobris, plkst. 11.18
• Loskis Nikolajs
  ...ora grādu Maskavas universtātē. No 1909. līdz 1921. gadam Vēstures un filosofijas fakultātes lektors, vēlāk profesors Pēterburgas universitātē. Vadīji Uzskatīja, ka filosofijas uzdevums ir izveidot koncepciju par pasauli kā vienotu veselumu. To centā
  8 KB (888 vārdi) - 2010. gada 8. februāris, plkst. 11.12
• Špenglers Osvalds
  ...Der Metaphysische Grundgedanke der Heraklitischen Philosophie''), saņemot filosofijas zinātņu doktora (Ph.D.) grādu. Kopš 1908. gada 1. janvāra strādāja p * Jermolajeva Jeļena. Kultūras vēsture. XX gadsimts : eksper. māc. grām. - RaKa: Rīga, 2002. - 326 lpp. ISBN 99
  11 KB (1 482 vārdi) - 2011. gada 17. maijs, plkst. 12.37
• Analītiskā filosofija
  ...lai atšķirtu jauno XX gs. sākuma filosofiju no vecās, iepriekšējās filosofijas. Analītiskā filosofija ir pārāk daudzveidīga savās metodēs un attiek ...bas un sociālās zinātnes arī strukturāli ir identiskas. Analītiskās filosofijas ietvaros sastopami arī citi viedokļi. Tā piemēram, vitgenšteinietis P.
  4 KB (582 vārdi) - 2010. gada 29. oktobris, plkst. 11.07
• Neokantiānisms
  ...(“individualizējošu abstrakciju”), apraksta atsevišķus notikumus (vēsture interesējas par atsevišķiem notikumiem to neatkārtojamā savdabībā un [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
  10 KB (1 408 vārdi) - 2013. gada 19. aprīlis, plkst. 15.07
• Dzīves filosofija
  ...āpēc tajā nav iespējamas likumsakarības. Gan sabiedrības dzīve, gan vēsture nav racionāli analizējama, to var tikai pārdzīvot un izprast. [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
  3 KB (672 vārdi) - 2010. gada 29. oktobris, plkst. 11.11
• Megaras skola
  ...- viena no [[Sokrats no Atēnām|Sokrata]] sekotāju [[Antīkā filosofija|filosofijas]] skolām IV-III gs.p.m.ē. [[Hellada|Helladā]]. Virzienu iedibinājis Sok [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
  2 KB (367 vārdi) - 2010. gada 29. oktobris, plkst. 11.18
• Mērings Francis
  ...rsies arī jauno laiku vēsturei, sarakstot "Vācijas sociāldemokrātijas vēsture" (4 sēj., 1897.-1898.), "Kārlis Markss" (1918.), "Leģenda par Lesingu" (
  5 KB (703 vārdi) - 2013. gada 28. februāris, plkst. 17.28
• Purva mimansa
  [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
  3 KB (439 vārdi) - 2011. gada 3. jūnijs, plkst. 14.34
• Mutakallimi
  [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
  3 KB (375 vārdi) - 2013. gada 17. maijs, plkst. 09.57
• Neoplatonisms
  ...jaukumu (termins ieviests XVII-XVIII gs., lai nodalītu vēlīno antīkās filosofijas korpusu no klasiskā), kā arī šo ideju tālāka attīstība viduslaikos ...nisms|pagānisma]] vajāšanu laikā lielākā daļa atlikušo ''antīkās filosofijas'' skolu - t.sk. arī neoplatonisma skolas - tika slēgtas, paši filosofi p
  12 KB (2 024 vārdi) - 2010. gada 29. oktobris, plkst. 13.19
• Njaija
  [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
  4 KB (520 vārdi) - 2011. gada 3. jūnijs, plkst. 14.33
• Peripatētiķi
  ...ипатетическая школа'') - [[Antīkā filosofija|antīkās filosofijas]] virziens, aristotelieši jeb [[Aristotelis no Stagīras|Aristoteļa no St * Peripatētiķi. // Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / sast. P.Valters - Divergens: Rīga, 2001., 322.-3
  5 KB (485 vārdi) - 2010. gada 29. oktobris, plkst. 11.20
• Pirmssokratieši
  ...no esību, kas pieejama tikai domai (praktiski visa turpmākā ''antīkās filosofijas'' attīstība – no plurālistiskajām Empedokla un Dēmokrita sistēmām * Megi B. Filozofijas vēsture. – Zvaigzne ABC, Rīga, 2000.
  8 KB (1 vārds) - 2010. gada 29. oktobris, plkst. 11.21
• Pītagorieši
  ...tagoriešu skola''', '''pītagorisms''' - [[Antīkā filosofija|antīkās filosofijas]] virziens, organizācija - "pītagoriešu savienība", izveidota Krotonā * Megi B. Filozofijas vēsture. – Zvaigzne ABC, Rīga, 2000.
  7 KB (709 vārdi) - 2010. gada 29. oktobris, plkst. 11.22
• Platona Akadēmija
  ...s tieši ar filosofijas kritiskās funkcijas atjaunošanu hellēnistiskās filosofijas kontekstā. Arkesilaja pozīciju turpināja arī slavenākais no viņa seko * Megi B. Filozofijas vēsture. – Zvaigzne ABC, Rīga, 2000.
  10 KB (1 345 vārdi) - 2020. gada 3. augusts, plkst. 15.04
• Stoicisms
  ...tāta portika) - IV gs.p.m.ē. izveidojies [[Antīkā filosofija|antīkās filosofijas]] virziens, kura pamatlicējs bija [[Zenons no Kitionas]]. ...loģika ir kā dārza iežogojums, fizika ir augsne, ētika - tās augļi. Filosofijas galvenais uzdevums meklējams ētikā, bet zināšanas kā tādas ir tikai
  6 KB (1 019 vārdi) - 2011. gada 26. septembris, plkst. 15.40
• Gnozeoloģija
  [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
  462 byte (73 vārdi) - 2010. gada 29. oktobris, plkst. 11.14
• Platona Akadēmija Florencē
  * Megi B. Filozofijas vēsture. – Zvaigzne ABC, Rīga, 2000. [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
  7 KB (1 vārds) - 2017. gada 9. februāris, plkst. 07.48
• Sofistika
  [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
  4 KB (1 vārds) - 2011. gada 31. janvāris, plkst. 13.59
• Sofisti
  [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
  3 KB (364 vārdi) - 2011. gada 31. janvāris, plkst. 14.00
• Platonisms
  [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
  4 KB (799 vārdi) - 2010. gada 3. novembris, plkst. 11.02
• Humānisms
  [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
  1 KB (238 vārdi) - 2022. gada 17. septembris, plkst. 19.01
• Rikerts Heinrihs
  ...umu. Savā tā arī nepabeigtajā darbā „Filosofijas sistēma: kopējie filosofijas pamatnosacījumi“ izvirzīja domu, ka reālo, eksistējošo cilvēku vien
  9 KB (1 340 vārdi) - 2010. gada 25. novembris, plkst. 13.57
• Nominālisms
  ...m intencionāli, tad, lūk, intencionalitāte šajā gadījumā kļūs par filosofijas priekšmetu. Dievs nav izzināms. Taču intencionālā nozīmē Dievs nepie [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
  9 KB (1 734 vārdi) - 2010. gada 3. novembris, plkst. 11.09
• Prātniecības biedrība
  ...кий, Владимир Фёдорович'') galvenokārt rakstīja par filosofijas un estētikas jautājumiem, bija uzskatos mēreni konservatīvs. Radikālā [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
  4 KB (348 vārdi) - 2010. gada 29. oktobris, plkst. 11.05
• Predestinācijas teorija
  [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
  518 byte (74 vārdi) - 2010. gada 3. novembris, plkst. 11.22
• Sankhja
  * Visvaldis Klīve. Ticības ceļos. Reliģiju vēsture. - Zinātne: Rīga, 1995. - 413 lpp. ISBN 579661133X [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
  4 KB (678 vārdi) - 2011. gada 3. jūnijs, plkst. 14.34
• Sensualisms
  [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
  2 KB (226 vārdi) - 2010. gada 14. decembris, plkst. 12.49
• Sholastika
  ...rīgākais bija izteikts intelektuālisms, [[Antīkā filosofija|antīkās filosofijas]] ([[Platons]] un it īpaši [[Aristotelis no Stagīras|Aristotelis]]) un a XIX gs. izveidojās ''neosholastika'', kas apvienoja klasiskās kristīgās filosofijas skolas, tālāk pilnveidojot ''sholastisko'' tradīciju.
  8 KB (887 vārdi) - 2017. gada 3. marts, plkst. 20.54
• Skepticisms
  ...filosofa mērķis. Savos darbos skeptiķi kritizēja „spekulatīvās“ filosofijas nostādnes un izvirzīja savus argumentus (tropus) par labu skepticismam. S [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
  4 KB (619 vārdi) - 2011. gada 6. aprīlis, plkst. 12.54
• Solovjovs Vladimirs
  ...80.), "Lekcijas par dievcilvēci" (1871.-1881.), "Teokrātijas nākotne un vēsture" (''История и будущность теократии'', 1885.-1887
  10 KB (1 166 vārdi) - 2011. gada 21. februāris, plkst. 11.55
• Taidzji
  [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
  4 KB (596 vārdi) - 2011. gada 19. maijs, plkst. 09.07
• Tomisms
  [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
  4 KB (557 vārdi) - 2011. gada 30. maijs, plkst. 14.34
• Universālijas
  [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
  968 byte (156 vārdi) - 2011. gada 8. jūnijs, plkst. 05.10
• Vaišešika
  * Visvaldis Klīve. Ticības ceļos. Reliģiju vēsture. - Zinātne: Rīga, 1995. - 413 lpp. ISBN 579661133X [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
  4 KB (502 vārdi) - 2011. gada 3. jūnijs, plkst. 15.02
• Vechēgelieši
  '''Vechēgelieši''' – Hēgeļa filosofijas skolas konservatīvais spārns XIX gs. 30-40. gados vācu zemēs. ...eši]]em, uzsvēra nepieciešamību "labot" Hēgeli Šellinga identitātes filosofijas un [[Leibnics Gotfrīds Vilhelms|Leibnica]] [[teodiceja]]s garā.
  929 byte (1 vārds) - 2011. gada 6. jūnijs, plkst. 10.56
• Vedanta
  * Visvaldis Klīve. Ticības ceļos. Reliģiju vēsture. - Zinātne: Rīga, 1995. - 413 lpp. ISBN 579661133X [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
  4 KB (570 vārdi) - 2013. gada 14. marts, plkst. 14.11
• Vēdas
  * Visvaldis Klīve. Ticības ceļos. Reliģiju vēsture. - Zinātne: Rīga, 1995. - 413 lpp. ISBN 579661133X [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
  5 KB (1 vārds) - 2020. gada 8. augusts, plkst. 16.22
• Eiropas filozofija
  ...ieni, kas veidojās Eiropā kopš V gs. uz [[Antīkā filosofija|antīkās filosofijas]] pamata, lielā [[kristietība]]s ietekmē. ...no Akvīnas|Tomam no Akvīnas]] u.c. Domu dažādība pastāvēja ne tikai filosofijas (t.i. sholastikas) ietvaros, bet zinātniskajai domai pretstatā bija arī
  11 KB (1 398 vārdi) - 2020. gada 12. augusts, plkst. 14.44

Skatīt (iepriekšējās 50 | nākamās 50) (20 | 50 | 100 | 250 | 500 vienā lapā).