Meklēšanas rezultāti

...T.s. "lielajiem palatīniem" (tādu impērijā bija aptuveni 100) bija pat tiesības iecelt dižciltīgo kārtā, bet t.s. "mazie palatīni" un pie universitāt * Kalniņa A., Šnē S. Mūris uz mūra: Rīgas ģerbonis pilsētas arhitektūrā. - Rīga, 2000.

...ariņu atcēla no amata disciplināru pārkāpumu dēļ, atņēma pilsoņa tiesības, konfiscēja īpašumus, izsludināja ārpus likuma kā valsts nodevēju. P ...izņemot Igauniju, Lietuvu, Somiju, Zviedriju, Vāciju un PSRS. Tās deva tiesības sūtnim K. Zariņam izdot saistošus rīkojumus visām Latvijas pārstāvī

...u karā un ka [[Antante|sabiedrotie]] deklarēs Latvijas pašnolemšanās tiesības), 1918. gada novembra sākumā Vladivostokā sasauca latviešu bēgļu konf ...aimniecības un tiesību zinātņu fakultates profesors. No 1932. gada ''[[Rīgas latviešu biedrība]]s'' zinātņu komitejas loceklis. No 1936. gada ''Latv

...ojās saskaņā ar katras pilsētas statūtiem, tiesīga spriest tiesu par pilsētas iedzīvotājiem civil- un krimināllietās. * Kalniņš V., Kurzemes valsts iekārta un tiesības. - Rīga, 1963.

...andra vārti" (mūsd. Zemitāni). Nokārtoja dienesta eksāmenus, kas deva tiesības kļūt par par stacijas priekšnieka palīgu un kantoristu. No 1903. gada ...no "Ozola militārās diktatūras draudiem". Aizturētais tika ieslodzīts Rīgas Centrālcietumā, vieninieka kamerā, atkal uz t.s. ''Kerenska likuma'' pam

...m un [[heloti]]em, ko veidoja spartiešu pakļautie [[dorieši]]. Perioiku pilsētas un ciemi bija ar plašu autonomiju. Kara gadījumā, līdzīgi kā sabiedro ...ku vēsture. (metodisks līdzeklis) 2. daļa / Klišāns V., Cimdiņa R. - Rīgas 15. arodvidusskola: Rīga, 1995. - 119 lpp.

Augstākā vara un virsīpašuma tiesības hercogistē piederēja tās sizerenam, Polijas karalim, bet likumdevēja va ...lu ieguvi un dzintara ieguvi. Tas iecēla ierēdņus, piešķīra pilsētu tiesības, izdeva pilsētām policijas noteikumus, apstiprināja amatu ruļļus. Herc

...ticībā]]. 1562. gada 5. martā padošanās akts tika izpildīti, ordeņa Rīgas pils kapitula zālē nododot Lietuvas pārstāvim kņazam Radzivilam ordeņ ...itenci tika izvēlēta Mītava (mūsd. Jelgava), tai dāvājot [[pilsētas tiesības]]. Precīzs miršanas datums nav zināms. Saskaņā ar vispārpieņemtām z

...i, vēlāk tikai namnieki, kuriem vienīgajiem pilsētas teritorijā bija tiesības uz nekustamo īpašumu, kā arī nodarboties ar tirdzniecību un amatniecī

...tās [[pilsētas tiesības]]. Sastāvēja no 6-20 locekļiem (atkarīgs no pilsētas iedzīvotāju skaita), par kuriem varēja ievēlēt tikai [[Birģeri|birģe ...tskunga amatā ievēlēja uz visu mūžu. Rātes [[ķemereja]] pārzināja pilsētas kasi, mērus, svarus, preču šķirotavas.

...7.) un Ziemeļu (1700.-1721.) karu laikā nodarītie postījumi iezīmēja pilsētas izaugsmes pārtraukumu līdz pat XX gs. 20.-30. gadiem. * Kapenieks, P. Kuldīgas pilsētas rekonstrukcija. // Padomju Kuldīga, Nr.85, 1948, 19. jūl., 1. lpp.

(pilsētas tiesības kopš 1387. gada) * [[Rīgas arhibīskapija|Rīgas arhibīskaps]]

...pēc ranga bija nākamais aiz Prūsijas mestra un tā tiešs pienākums un tiesības bija piedalīties virsmestra vēlēšanās un virskapitulos. Mestra kancele ...s Ziemeļeiropā. Tam pakļautās Cēsu, Valmieras, Kuldīgas un Ventspils pilsētas piederēja [[Hanza]]s savienībai.

|+ style="text-align:center; font-size:larger;" | '''Rīgas arhibīskapija''' * [[Rīgas Domkapituls|domkapituls]]

...lēta Rīga, un 1255. gada 20. janvārī izveidoja [[Rīgas arhibīskapija|Rīgas arhibīskapiju]].

(pilsētas tiesības kopš 1248. gada) ...helms no Modenas]] izdarīja diecēžu limitāciju, t.i., noteica robežas Rīgas, Kurzemes un Zemgales diacēzēm, piešķirot Ziemeļigauniju Dānijas kara

...t juristam un [[Romiešu tiesības|romiešu tiesību]] zinātājam, Rīgas pilsētas [[Sindiks|sindikam]] [[Hilhens Dāvids|Dāvidam Hilhenam]], kurš šo uzdev * [http://www.lza.lv/ZV/zv002000.htm Stradiņš J. Latvijas un Rīgas intelektuālā vēsture 16. gadsimtā: pamatmeti un pretrunas. // Zinātnes

(pilsētas tiesības kopš 1224. gada) * [[Rīgas arhibīskapija|Rīgas arhibīskaps]]

...b urbe conditā'' (ab u.c.), vai ''anno urbis conditae'' (a.u.c.) - "kopš pilsētas dibināšanas". Skat. arī [[romiešu tiesības]], [[romiešu leģions]], [[tirdzniecība senajos laikos]], [[agrārā saim

...gū, jo Rīgas pilsēta, pārdodot gruntsgabalus, saglabāja virsīpašuma tiesības (gruntsgabals jaunajam īpašniekam pārgāja dzimtsnomā ar mantošanas ...lu īpašnieki par nelielu summu atpirka virsīpašuma tiesības no Rīgas pilsētas.

...dministrēšanas lietvedība ietverta t.s. [[Rīgas landfogtejas grāmatas|Rīgas landfogtejas grāmatās]]. ...stījās Rīgas priekšpilsētas. Rīgas pilsētas virsīpašuma tiesības Rīgas patrimoniālajā apgabalā saglabājās līdz 1940. gadam.

...u Ziemeļlatvijas un Dienvidigaunijas teritorijā, reorganizēta bijusī [[Rīgas guberņa]]. ...c mantas [[Cenzs|cenza]]), ierobežoja [[Cunfte|cunftu]] monopolstāvokli. Rīgas vietniecība tika likvidēta 28.11.1796., pārdēvējot to par [[Vidzemes g

...ākotnēji [[miests]], vēlāk [[pilsēta]] (1582. g. saņēma Magdeburgas tiesības) Latgalē.

...krīveru pagasta teritoriju. Pēc administratīvā iedalījuma tas ietilpa Rīgas apriņķī. ...Stučkas rajona centru. 1975. gada 14. matrā pieņem lēmumu no Stučkas pilsētas atdalīt veco administratīvo vienību - Aizkraukles pagastu, - kas ilgus g

...prostitūciju, pārcēlās uz citu pilsētu, par to bija jāinformē šīs pilsētas policija. Prostitūtu saraksti guberņu centros atradās policijā, pārēj * Kreicbergs J. Baltijas sieviešu tiesības: Populārs juridisks attēlojums. – Rīga, 1909.

[[Attēls:Rigas_vietas_shema.jpeg|thumb|300px|Rīgas vietas plānojuma rekonstrukcijas karte.]] ...га'' - mūsdienu latv. '''Rīga''') - pilsēta [[Livonija|Livonijā]], [[Rīgas arhibīskapija]]s, vēlāk [[Vidzemes guberņa]]s centrs.

...garīdzniecība]]s hierarhi. Attiecīgi mainījās arī ''fogtu'' statuss, tiesības un vara, tāpēc jēdziena saturs dažādās vietās un laikos bija visai d ...as - pilsētas fogts gan komandēja [[Cunfte|cunftu]] bruņotās vienības pilsētas aizsardzībā, gan bija augstākais tiesnesis. Viduslaiku beigās un jauno

...'' - mūsdienu '''''Aizpute''''') - Apdzīvota vieta, pilsēta (pilsētas tiesības 1378. g.) Latvijā, Liepājas rajonā, Rietumkurzemes augstienes rietumu ma ...nais uzdevums bija padarīt drošu Livonijas galveno sauszemes lielceļu - Rīgas – Prūsijas ceļu, kas veda garām Tukuma, Kandavas, Sabiles, Kuldīgas u

...lā pie Pērses (Koknas) upes ietekas Daugavā, ap 100 km uz austrumiem no Rīgas. ..., bet gan tās senajā vēsturiskajā vietā tagadējā Krievkalna salā. Pilsētas nozīme un tirdzniecība iepriekšējā apjomā vairs neatjaunojās, jo Dau

...disciplināru pārkāpumu dēļ"; 30. jūlijā atņemtas Latvijas pilsoņa tiesības, konfiscējot īpašumus. Turpinājis diplomātisko darbību ASV kā LR pā

...precējusies un dzīvoja Daugavpilī, kur turpināja mācības Daugavpils pilsētas reālskolā. Tur iemācījies latviešu valodu. ...šķiras ordeni (katrs no šiem trim apbalvojumiem jau pats par sevi deva tiesības uz piederību [[Dižciltība|muižniecības]] kārtai).

...vilēģijas]] (1561.), [[Vidzemes zemes tiesības]] (1671.), [[Bruņinieku tiesības]], [[dzimtbūšana]]<ref>Vipera pētījumi dzimtbūšanas jautājumā, kas

...inistrācija ievēlēta uz 3 gadiem un darbojusies bez atlīdzības. Balss tiesības gan bijušas tikai tiem apdrošinātajiem, kuru īpašuma vērtība bijusi ...tatūtus vispirms apstiprināja Vidzemes guberņas pārvalde, tad vēlreiz Rīgas rāte. Darbību biedrība uzsāka 1804. gada 6. decembrī. Līdz 1858. gada

...parauga (Jelgavas krājkasei bija dotas tiesības pieņemt tikai Jelgavas pilsētas iedzīvotāju noguldījumus).

...as izmantošanas gadījumi parādījās tikai Latvijas Republikas laikā). Pilsētas krājaizdevu sabiedrības par aizdevumiem ņēma 8-10%, bet par noguldījum ...kooperatīvus uzrauga Finanšu ministrijas kredīta departaments, kuram ir tiesības veikt kārtejas un ārkārtas revīzijas. Praksē šīs revīzijas bieži v

...kad [[Romas kūrija]] atņēma augustīniešiem indulgenču tirdzniecības tiesības atņēma, nododot tās [[Dominikāņu ordenis|dominikāņu ordenim]], kas t ...oloģisko strīdu - pakāpeniski Lutera acīs apšaubāmas kļuva ne tikai tiesības piedot grēkus, bet arī pati pāvesta varas leģitimitāte, koncilu nemald

...''Rigaer Rat'', kr. ''Рижский рат'') - koleģiāla [[Riga|Rīgas pilsētas]] pašvaldības un tiesas instītūcija - [[rāte]], - no XIII gs. līdz 18 ...ilsētai svarīgu un ārkārtēju jautājumu izlemšanā liela loma palika Rīgas pilsoņu kopībai jeb [[komūna]]i. Kopš XV gs. pilsēta īstenoja pilnīg

...lat. ''statuta'', vc. ''Willküren''), kas, papildus [[Pilsētas tiesības|pilsētas tiesībām]], viduslaikos regulēja pilsētu un to iedzīvotāju korporāci Skat. arī: [[Rīgas statūti]]

...sts|Franku valstī]] izdoti likumi, kas papildināja un sakārtoja paražu tiesības. ...iecības kārtīblikumam (vc. ''Wetteordnung''). 1876. gadā sev pieejamos Rīgas kārtīblikumus apkopoja un publicēja [[Napjerskis Leonīds Jakobs Gotlīb

...ju vajadzībām. Svarīgs ''pilsētu tiesību'' pamatavots bija [[romiešu tiesības]]. Uz ''pilsētu tiesību'' pamata viduslaikos veidojās un attīstījās t ...pilsēta"), kas deva tiesības un pilsētas-meitas (''filia''), kas ņēma tiesības, rediģējot savām vajadzībām.

...brim). Bavārijas princis Leopolds 10. aprīlī uzklausīja delegāciju no Rīgas un atzina latviešu vēlmi apvienoties vienā teritorijā, norādot, ka to ...balstīt to atdalīšanos no Krievijas, izveidojot no Vidzemes, Igaunijas, Rīgas un Kurzemes (tās pārstāvji nepiedalījās) konstitucionāli monarhistisk

...pili, kas pārņēma Magdeburgas tiesības). Turpmākajos gadsimtos Rīgas tiesības vairākkārt grozīja un papildināja. ...ēc laika tika pārstrādātas un tās pārņēma arī citas [[Livonija]]s pilsētas.

...ēc laika tika pārstrādātas un tās pārņēma arī citas [[Livonija]]s pilsētas. ...kā atrada 30 pantus XVIII gs. norakstā, kas satur ģimenes un mantojuma tiesības; 2 gadus vēlāk Volfenbiteles (Braunšveigas) bibliotēkā V. Šliters atr

...gas tiesībām]] līdz 1300. gadam, kad tika pieņemti '''Pārstrādātie Rīgas statūti'''. ...is ir no XIV gs., lejasvācu valodā, satur 169 pantus (atrodas bijušajā Rīgas rātes arhīvā), iespiestā veidā publicējis 1756. gadā F.Pufendorfs).

...nāja šēfeni un privāttiesību krājumu autori. ''Magdeburgas pilsētas tiesības'' pārņēma lielākajā daļā poļu zemju pilsētās ([[Livonija]]s terit Skat. arī: [[Magdeburgas tiesības]], [[Rīgas tiesības]]

...ija sastādīta ap 1226. gadu. Daļēji ietekmēja arī [[Rīgas tiesības|Rīgas tiesību]] attīstību, kaut arī ''Lībekas tiesību'' recepcija norisa ti [[Kategorija:Pilsētu tiesības]]

...lāku viltojumu, arī literatūrā minētais 1252. gada 18. novembris kā Rīgas Svētā Krusta un Trīsvienības ģildes šrāgas tapšanas laiks ir apšau Abu Rīgas ģilžu, kā arī cunftu un brālību līdz 1621. gadam sastādītās šrā

...sājums, ziedojums"; an. ''guild'', vc. ''Gilde'', kr. ''гилдия'') - pilsētas tirgotāju vai amatnieku garīgi militārāra apvienība Eiropā. Sīkāk i ...''ģildei'' bija savi statūti jeb [[šrāga]]s, kas reglamentēja biedru tiesības un pienākumus.

...[[šrāga]]s), sava pašpārvalde, sava simbolika (karogs, [[ģerbonis]]), tiesības uz savu izstrādājumu tirdzniecību savā pilsētā (šī aroda amatnieki ...t par [[Bītnieks|bītnieku]], kam atņēma tiesības nodarboties ar amatu pilsētas robežās.

* '''1.''' Dažās vācu zemēs viduslaikos pilsētas galvas, ciema vecākā apzīmējums. ...saglabājušies ''meistaru'' tiesību un pienākumu apraksts ir 1360. gada Rīgas zeltkaļu cunftes šrāgā.

...]], jurists un [[Romiešu tiesības|romiešu tiesību]] zinātājs, Rīgas pilsētas [[sindiks]], [[Hilhena zemes tiesību projekts|Vidzemes zemes tiesību un l ...konfiscētajām grāmatām), bāriņu tiesas izveidotājiem, piedalījies pilsētas skolu un rātes kancelejas reformēšanā. 1591. gadā saņēma dižciltīb

* 3 vācbaltiešu Rīgas zemessargu rotas (''Rigaer Schutzkompanie'') * trīs Rīgas apsardzības iecirkņa latviešu zemessargu rotas:

...Rūmenes muižas īpašnieki - Liru ģimene - pārdeva muižu tirgotājam, Rīgas biržas direktoram [[Švarcs Eižens Vilhelms|Eiženam Švarcam]] par 100 0

...43. gadā pārcēlās uz Rēveli (mūsd. Talina, kur sāka strādāt šīs pilsētas maģistrātā. Lielāko atpazīstamību viņam radīja 1849. gadā publicē ...he Recht in d. deutschen Ostseeprovinzen Russlands - Dorpt, 1833 (Romiešu tiesības vāciskajās Krievijas Baltijas jūras guberņās);

...', 1731.-1793.); [[Fišera institūts|Fišera institūta]] dibinātājs, [[Rīgas Melngalvju biedrība]]s [[eltermanis]] Matiass Vilhelms fon Fišers (?-1803

...ā]]. 1853. un 1862. gadā [[Krievijas impērijas Senāts]] atzina dzimtas tiesības uz [[Barons|baronu]] titulu. ...37-1839) Karls fon Holtejs (''Karl Eduard von Holtei'', 1798-1880), Rīgas Pilsētas teātra aktrise Jūlija fon Holteja (1809–1838).

...skuma, bet no taktiskās nepieciešamības viedokļa. Līdz ar to civilās tiesības pamazām tika pakārtotas militārajām un politiskajām vajadzībām, main ...a sākās vāciešu un vācbaltiešu deportācija no Vidzemes, Kurzemes un Rīgas, bet 30. novembrī – no Suvalku guberņas. Deportēja pamatā uz Sibīrij

..., visbiežāk kā mediķi, juristi, [[rāte|rātes]] locekļi. 1622. gadā Rīgas birģermeistars, arī Tomass Ramms (''Thomas Ramm'' ?-1631), par īpašiem ...Rīgas Nabagu slimnīcas (mūsd. Rīgas 1. slimnīca) di­rektors, Rīgas pilsētas galvenais ārsts Joahims fon Ramms (''Joachim Edler von Ramm'', 1763-1825);

...em Zviedrijas kroņa labā, viņš saņēma [[Dižciltība|dižciltību]], tiesības lietot "fon" un [[Ģerbonis|ģerboni]]. Tā mazbērnu laikā izveidojās di

...Prūsijā noteica, ka brīvniekiem Abrahamam Hincem un Fabianam Hincem ir tiesības "tāpat kā viņu senčiem" darīt un kroģēt alu, zvejot Gaujā un citās ...no visiem uzliktiem pienākumiem (unpflicht frey) un ir jāsaglabā viņu tiesības un jāaizstāv tās pret svešu kungu tīkojumiem. Brīvniekiem jāievāc n

...gotājiem diskontēt parādzīmes. 1819. gadā Rīgas diskonta kase ieguva tiesības izlaist ar noguldījumiem nodrošinātas kases zīmes.