Atšķirības starp "Vēsture:Par" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m (Apraksts)
m (Apraksts)
20. rindiņa: 20. rindiņa:
 
* '''pilis un muižas''' (alfabēta secībā apkopoti un skaidroti vēsturē sastopamie muižu un piļu nosaukumi, piemēram: [[Ašeradena]], [[Remershofa]], [[Rumbenhofa]], [[Šreienbuša]] u.c.);
 
* '''pilis un muižas''' (alfabēta secībā apkopoti un skaidroti vēsturē sastopamie muižu un piļu nosaukumi, piemēram: [[Ašeradena]], [[Remershofa]], [[Rumbenhofa]], [[Šreienbuša]] u.c.);
 
* '''arheoloģija''' (tematiski un alfabētiski - piemēram [[arheoloģija]], [[Maikopas kultūra]], - apkopoti arheoloģijā kā vēstures palīgdisciplīnā lietotie termini un jēdzieni);
 
* '''arheoloģija''' (tematiski un alfabētiski - piemēram [[arheoloģija]], [[Maikopas kultūra]], - apkopoti arheoloģijā kā vēstures palīgdisciplīnā lietotie termini un jēdzieni);
* '''tiesību akti un kodeksi''' (alfabēta secībā apkopoti un skaidroti vēsturē sastopamie tiesību akti un kodeksi, piemēram: [[Aizkraukles un Rīmaņu muižas zemnieku tiesa]], [[Liberum veto]], [[bulla]], [[edikts]], [[feodālā imunitāte]], [[herema]], [[Kleistena reformas]], [[Krievu tiesa], [[ordālija]], [[Silvestra žēlastība]], [[Livonijas ordinācijas]], [[Voldemāra-Ērika lēņu tiesības]] u.c.);
+
* '''tiesību akti un kodeksi''' (alfabēta secībā apkopoti un skaidroti vēsturē sastopamie tiesību akti un kodeksi, piemēram: [[Aizkraukles un Rīmaņu muižas zemnieku tiesa]], [[Liberum veto]], [[bulla]], [[edikts]], [[feodālā imunitāte]], [[herema]], [[Kleistena reformas]], [[Krievu tiesa]], [[ordālija]], [[Silvestra žēlastība]], [[Livonijas ordinācijas]], [[Voldemāra-Ērika lēņu tiesības]] u.c.);
 
* sabiedrība,
 
* sabiedrība,
 
* pilsētas un vietas,
 
* pilsētas un vietas,

Versija, kas saglabāta 2009. gada 7. aprīlis, plkst. 15.18

Interaktīvs mācību līdzeklis un uzziņu vietne: vēsturei veltīta enciklopēdija un terminu skaidrojošā vārdnīca, rakstīto avotu krātuve internetā latviešu valodā.

Nepieciešamības pamatojums

Projekts nepieciešams, lai mazinātu milzīgo distanci starp profesionālo vēsturnieku zināšanām un sabiedrības vidējo zināšanu līmeni vēstures jautājumos, veicinātu jaunās paaudzes iesaistīšanos vēstures studijās, atvieglotu skolēnu un studentu mācību procesu, ievērojami paātrinot pamatinformācijas noskaidrošanas iespējas. Līdz šim mācību un uzziņu materiāli latviešu valodā veidoti pēc aprakstošā un vērtējošā principa, praktiski neaizkavējoties pie atsevišķu terminu nozīmes skaidrošanas. Bez tam historiogrāfija Latvijā pamatā orientēta uz Baltijas reģiona vēstures izpēti, līdz ar to praktiski nav attīstīta ar pasaules vēsturi saistītā terminoloģija un starptautisko terminu latviskošanas principi. Pie tam tā pamatā publiskota tikai drukātā veidā, kas nozīmē, ka liels interesentu skaits nemaz neuzzina par mācību līdzekļa pastāvēšanu, pirms tas nonācis interesenta rokās.

Mērķis

Mērķis ir izveidot visiem pieejamu interaktīvu - regulāri papildinātu un pilnveidotu, - vēstures zinātnes terminu skaidrojošo vārdnīcu, vēsturisko personu un notikumu rādītāju. Resursā ievietotā informācija brīvi izmantojama izglītošanās procesā, t.i. nekomerciāliem mērķiem.

Apraksts

Projekts tiek veidots internetā zem domēna vārda http://www.vesture.eu kā tematiski un alfabēta secībā sistematizēts vēstures zinātnē sastopamo terminu un jēdzienu skaidrojošs informācijas apkopojums, kas sastāv no īsiem rakstiem, kurus rakstījuši viens vai vairāki autori. Informācijas apkopošanai un apstrādei tiek izmantota bezmaksas datorprogramma MediaViki, kas radīta speciāli enciklopēdiju interneta vidē veidošanai. Tematiski termini tiek apkopoti sadaļās:

Terminus vai jēdzienus skaidrojošie šķirkļi tiek veidoti nevis kā raksti vai publikācijas, bet gan kā īsa un enciklopēdiska pamatinformācija bez skaidrojumiem "kāpēc": ir jēdziens, kura nozīme un saturs tiek definitīvi izskaidrots. Uzsvars tiek likts uz šķirklim pievienoto literatūras sarakstu un pieejamiem resursiem internetā par konkrēto tēmu.

Autortiesības pieder tikai un vienīgi autoram vai izdevumam, no kura informācija pārpublicēta (likumos noteikto laika termiņu robežās).

Darbība

Šķirkļi tiek veidoti, vai nu tulkojot apkopojot vienuviet no esošām enciklopēdijām, vai rakstot no jauna, izmantojot jaunāko zinātnisko literatūru. Šim iemeslam tiek iegādātas enciklopēdijas, jaunākā zinātniskā periodika.

Resurss domāts Latvijas sabiedrības izglītotības līmeņa celšanai:

  • studentiem un interesentiem kā pamatinformācijas, kā arī literatūras un avotu uzziņu vietne;
  • pasniedzējiem kā palīgmetode praktiskajā darbā, uzdodot studentiem veidot šķirkļus, ko ievietot šeit, jo rakstīšanas procesā students iemācās labāk definēt, īsi un objektīvi apkopot pamatinformāciju, sameklēt literatūru un avotus.
  • zinātniekiem kā vieta, kur atpūsties no plašo tēmu apgūšanas, dot savu artavu tautas izglītošanā, ar kolēģiem var izdiskutēt terminu tulkošanas vai trūkstošu terminu radīšanas jautājumus.