Atšķirības starp "Kurzemes un Zemgales hercogistes pārvalde" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Kurzemes_hercogiste_1561.jpg|right|thumb|300px|Kurzemes un zemgales hercogiste]] | [[Attēls:Kurzemes_hercogiste_1561.jpg|right|thumb|300px|Kurzemes un zemgales hercogiste]] | ||
| − | [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s [[Hercogs|hercogam]] nebija reālas varas ārpolitikas jautājums, jo bija jāpieskaņojas | + | [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s [[Hercogs|hercogam]] nebija reālas varas ārpolitikas jautājums, jo bija jāpieskaņojas [[Žečpospoļita]]s karaļa politikai. Bez tam [[Hercogs|hercoga]] lēmumi nebija saistoši tiem [[muižnieki]]em, kas nebija viņa tiešie [[vasaļi]]. Līdz ar to pilnīga noteikšana tikai paša hercoga paša īpašumu robežās, kas aizņēma aptuveni 1/3 hercogistes teritorijas. Tas nedrīkstēja atcelt, grozīt hercogistes pamataktus, nebija tiesību izdot normatīvos aktus muižniecībai, tikai ieteikt tādus [[Landtāgs|landtāgam]] izskatīšanai un pieņemšanai. Hercoga likumdošanas akti attiecas tikai uz viņa privātmuižu lēņu vīriem un zemniekiem. Līdz 1617. gadam vietējā zemes pārvalde saglabājās no [[Livonijas ordenis|ordeņa]] laikiem. Šajā gadā Kulmas [[Bīskaps|bīskapa]] J. Kučborska vadītā komisija izstrādāja hercogistes satversmi, t.sk. [[Valdības formula|Valdības formulu]] un likumu krājumu – [[Kurzemes statūti|Kurzemes statūtus]]. Šo satversmi, kuru izsludināja 1617. gada 18. martā, uzskata par vienu no senākajām konstitūcijām Eiropā. Tā noteica hercogistes valstisko iekārtu, valsts varas orgānu un amatpersonu funkcijas un kompetenci, kā arī administratīvo iedalījumu. Valdības formula sadalīja hercogisti 4 virspilskunga tiesās – [[Mītava]]s, [[Selburga]]s, Tukuma un [[Goldingena]]s tiesā, tās savukārt 8 pilskungu iecirkņos un draudzēs. Pēc 1617. gada muižnieku landtāgiem bija jāsanāk kopā divas reizes gadā Mītavā. Hercogistes pārvaldes aparāts sastāvēja no [[Kurzemes hercogistes padome|hercogistes Padomes]] un hercoga izpildvaras ierēdņiem, kuri pārzināja dažādas pārvaldes nozares: [[Virspilskungs|virspilskungiem]] un [[Pilskungs|pilskungiem]]: |
| − | * '''Pilskungi''' pārvaldīja 8 mazākus hercogistes iecirkņus (Bauskas, Dobeles, | + | * '''Pilskungi''' pārvaldīja 8 mazākus hercogistes iecirkņus (Bauskas, Dobeles, [[Vindava]]s, [[Grobina]]s, Durbes, [[Šrundena]]s, Saldus un Kandavas). Visumā viņu funkcijas atbilda virspilskungu funkcijām sava iecirkņa robežās - pildīja policijas funkcijas un sprieda tiesu. |
| − | [[Kārta|Kārtu]] pašpārvaldes iestādes hercogistē bija muižniekiem un | + | [[Kārta|Kārtu]] pašpārvaldes iestādes hercogistē bija muižniekiem un [[pilsonība]]i – [[landtāgs]], kā arī [[Piltenes apgabals|Piltenes apgabala]] [[Landrāts|landrātu]] [[kolēģija]] un pilsētu [[rāte]]s. |
'''Valsts tiesas''' | '''Valsts tiesas''' | ||
| − | * ''Karaliskā relācijas tiesa'' – Varšavā pieņēma pārsūdzības par hercogistes ''galma tiesas'' spriedumiem civillietās un krimināllietās par smagākajiem noziegumiem. | + | * ''[[Karaliskā relācijas tiesa]]'' – Varšavā pieņēma pārsūdzības par hercogistes ''galma tiesas'' spriedumiem civillietās un krimināllietās par smagākajiem noziegumiem. |
| − | * ''Galma tiesa'' - trīs nodaļas: civilā, kriminālā un konsistoriālā nodaļas. | + | * ''[[Galma tiesa]]'' - trīs nodaļas: civilā, kriminālā un konsistoriālā nodaļas. |
| − | * ''Virspilskungu un pilskungu tiesas'' – izsprieda visu laiku novadu iedzīvotāju kriminālās un civillietas, izņemot muižniekus (praksē tiesāja tikai hercoga muižu ļaudis un viņa zemniekus). | + | * ''[[Pilskunga tiesa|Virspilskungu un pilskungu tiesas]]'' – izsprieda visu laiku novadu iedzīvotāju kriminālās un civillietas, izņemot muižniekus (praksē tiesāja tikai hercoga muižu ļaudis un viņa zemniekus). |
* ''Domēnu tiesas'' – izsprieda tikai hercoga domēnu muižu zemnieku civillietas. D. m zemnieku krimināllietas iztiesāja pilskungi. | * ''Domēnu tiesas'' – izsprieda tikai hercoga domēnu muižu zemnieku civillietas. D. m zemnieku krimināllietas iztiesāja pilskungi. | ||
'''Pašpārvaldes tiesas''' | '''Pašpārvaldes tiesas''' | ||
* ''Mantāga tiesa'' – pastāvēja jau [[Livonija|Livonijā]]. 1620. gadā to atjaunoja hercogistē, ieceļot lēņu vīru tiesnešus, kas iztiesāja muižnieku savstarpējās civilās attiecības un pārkāpumus sakarā ar dažu pienākumu nepildīšanu. | * ''Mantāga tiesa'' – pastāvēja jau [[Livonija|Livonijā]]. 1620. gadā to atjaunoja hercogistē, ieceļot lēņu vīru tiesnešus, kas iztiesāja muižnieku savstarpējās civilās attiecības un pārkāpumus sakarā ar dažu pienākumu nepildīšanu. | ||
| − | * ''Piltenes ladrātu kolēģijas tiesa'' – iztiesāja brīvo ļaužu civillietas un krimināllietas. Dažos gadījumos šīs tiesas spriedumu varēja pārsūdzēt ''Karaliskajā relacijas tiesā'' Varšavā. | + | * ''[[Piltenes ladrātu kolēģijas tiesa]]'' – iztiesāja brīvo ļaužu civillietas un krimināllietas. Dažos gadījumos šīs tiesas spriedumu varēja pārsūdzēt ''Karaliskajā relacijas tiesā'' Varšavā. |
| − | * ''Pilsētu rātes tiesa'' – pirmās instances tiesa (tās spriedumi bija pārsūdzami ''Galma tiesā''), kas darbojās saskaņā ar katras pilsētas statūtiem, tiesīga spriest tiesu par pilsētas iedzīvotājiem civil- un krimināllietās. | + | * ''Pilsētu [[rātes tiesa]]'' – pirmās instances tiesa (tās spriedumi bija pārsūdzami ''Galma tiesā''), kas darbojās saskaņā ar katras pilsētas statūtiem, tiesīga spriest tiesu par pilsētas iedzīvotājiem civil- un krimināllietās. |
| − | * ''Muižas tiesa'' – tiesāja lielāko hercogistes iedzīvotāju daļu. Tiesneši tika izvēlēti atbilstoši apsūdzētā kārtai pēc formulas "tikai līdzīgs var tiesāt līdzīgu". Kungs tikai organizēja, vadīja un pasludināja spriedumu, kā arī saņēma 1/3 daļu no soda naudas. | + | * ''[[Muižas tiesa]]'' – tiesāja lielāko hercogistes iedzīvotāju daļu. Tiesneši tika izvēlēti atbilstoši apsūdzētā kārtai pēc formulas "tikai līdzīgs var tiesāt līdzīgu". Kungs tikai organizēja, vadīja un pasludināja spriedumu, kā arī saņēma 1/3 daļu no soda naudas. |
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 25. jūnijs, plkst. 06.44
Attēls:Kurzemes hercogiste 1561.jpg
Kurzemes un zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogistes hercogam nebija reālas varas ārpolitikas jautājums, jo bija jāpieskaņojas Žečpospoļitas karaļa politikai. Bez tam hercoga lēmumi nebija saistoši tiem muižniekiem, kas nebija viņa tiešie vasaļi. Līdz ar to pilnīga noteikšana tikai paša hercoga paša īpašumu robežās, kas aizņēma aptuveni 1/3 hercogistes teritorijas. Tas nedrīkstēja atcelt, grozīt hercogistes pamataktus, nebija tiesību izdot normatīvos aktus muižniecībai, tikai ieteikt tādus landtāgam izskatīšanai un pieņemšanai. Hercoga likumdošanas akti attiecas tikai uz viņa privātmuižu lēņu vīriem un zemniekiem. Līdz 1617. gadam vietējā zemes pārvalde saglabājās no ordeņa laikiem. Šajā gadā Kulmas bīskapa J. Kučborska vadītā komisija izstrādāja hercogistes satversmi, t.sk. Valdības formulu un likumu krājumu – Kurzemes statūtus. Šo satversmi, kuru izsludināja 1617. gada 18. martā, uzskata par vienu no senākajām konstitūcijām Eiropā. Tā noteica hercogistes valstisko iekārtu, valsts varas orgānu un amatpersonu funkcijas un kompetenci, kā arī administratīvo iedalījumu. Valdības formula sadalīja hercogisti 4 virspilskunga tiesās – Mītavas, Selburgas, Tukuma un Goldingenas tiesā, tās savukārt 8 pilskungu iecirkņos un draudzēs. Pēc 1617. gada muižnieku landtāgiem bija jāsanāk kopā divas reizes gadā Mītavā. Hercogistes pārvaldes aparāts sastāvēja no hercogistes Padomes un hercoga izpildvaras ierēdņiem, kuri pārzināja dažādas pārvaldes nozares: virspilskungiem un pilskungiem:
- Pilskungi pārvaldīja 8 mazākus hercogistes iecirkņus (Bauskas, Dobeles, Vindavas, Grobinas, Durbes, Šrundenas, Saldus un Kandavas). Visumā viņu funkcijas atbilda virspilskungu funkcijām sava iecirkņa robežās - pildīja policijas funkcijas un sprieda tiesu.
Kārtu pašpārvaldes iestādes hercogistē bija muižniekiem un pilsonībai – landtāgs, kā arī Piltenes apgabala landrātu kolēģija un pilsētu rātes.
Valsts tiesas
- Karaliskā relācijas tiesa – Varšavā pieņēma pārsūdzības par hercogistes galma tiesas spriedumiem civillietās un krimināllietās par smagākajiem noziegumiem.
- Galma tiesa - trīs nodaļas: civilā, kriminālā un konsistoriālā nodaļas.
- Virspilskungu un pilskungu tiesas – izsprieda visu laiku novadu iedzīvotāju kriminālās un civillietas, izņemot muižniekus (praksē tiesāja tikai hercoga muižu ļaudis un viņa zemniekus).
- Domēnu tiesas – izsprieda tikai hercoga domēnu muižu zemnieku civillietas. D. m zemnieku krimināllietas iztiesāja pilskungi.
Pašpārvaldes tiesas
- Mantāga tiesa – pastāvēja jau Livonijā. 1620. gadā to atjaunoja hercogistē, ieceļot lēņu vīru tiesnešus, kas iztiesāja muižnieku savstarpējās civilās attiecības un pārkāpumus sakarā ar dažu pienākumu nepildīšanu.
- Piltenes ladrātu kolēģijas tiesa – iztiesāja brīvo ļaužu civillietas un krimināllietas. Dažos gadījumos šīs tiesas spriedumu varēja pārsūdzēt Karaliskajā relacijas tiesā Varšavā.
- Pilsētu rātes tiesa – pirmās instances tiesa (tās spriedumi bija pārsūdzami Galma tiesā), kas darbojās saskaņā ar katras pilsētas statūtiem, tiesīga spriest tiesu par pilsētas iedzīvotājiem civil- un krimināllietās.
- Muižas tiesa – tiesāja lielāko hercogistes iedzīvotāju daļu. Tiesneši tika izvēlēti atbilstoši apsūdzētā kārtai pēc formulas "tikai līdzīgs var tiesāt līdzīgu". Kungs tikai organizēja, vadīja un pasludināja spriedumu, kā arī saņēma 1/3 daļu no soda naudas.
Literatūra
- Kalniņš V., Kurzemes valsts iekārta un tiesības. - Rīga, 1963.
- Juškēvičs J., Kurzemes hercogi un viņu laikmets. - Rīga, 1935. (2. pārstrādātais izdevums, izdevniecība „Zvaigzne”: Rīga, 1993.g.)
- Erdmanis G., Kurzemes viduslaiku pilis. - Zinātne: Rīga, 1989
- Andersons E. Senie kurzemnieki Amerikā un Tobāgo kolonizācija. - Daugava: Stokholma, 1970.
- Andersons E. Tur plīvoja Kurzemes karogi. - Grāmatu Draugs: Bruklina, 1970.
- Zalsters A. E. - Hercoga Jēkaba burinieki. - Jumava: Ventspils, 2002.
- Kurzemes un Zemgales hercogiste 1562-1795. / Radovics A. (sast.). - Stāsti un romāni: Rīga, 2007., 368. lpp. ISBN 9789984392387
- Ķīmija Kurzemes hercogistē (1561-1795). / I.Grosvalds, U.Alksnis, A.Zalsters, I.Meirovics. // Rīgas Tehniskās Universitātes zin. raksti. 8.sēr., Humanitārās un sociālās zinātnes. - ISSN 1407-9291. - 7.sēj. (2005), 22.-34.lpp.
- Das Herzogtum Kurland 1561–1795. Verfassung, Wirtschaft, Gesellschaft. Band 2 / Hrsg. von Erwin Oberländer. – Lüneburg: Verl. Nordostdt. Kulturwerk, 2001. – 307 S.: il. ISBN 3–932267–33–8
Resursi internetā par šo tēmu
- Lancmanis I. Kurzemes hercogiste – mūžīgais un efemērais
- Kurzemes un Zemgales hercogiste Latvju enciklopēdija 1962-1982. 2.sējums, 246.-247. slejas
- Aleksejeva T. Ebreji Kurzemes un Zemgales hercogistēs (1561-1795) - Promocijas darba kopsavilkums, 1996.
- Deģis Arvīds D. Apskats par Kurzemes–Zemgales hercogistes ziedu laikiem
- Hercogistes pārvaldes aparāts
- Dzenis A. Raksti par Kurzemi
- Pasta sakari Kurzemes un Zemgales hercogistē - izstādes katalogs
- Pētersone P. Rezenzija. / Das Herzogtum Kurland 1561–1795. Verfassung, Wirtschaft, Gesellschaft. / Hrsg. von Erwin Oberländer
- Juškevičs J. Kurzemes hercogi un viņu laikmets. - fragmenti
- Курляндия - Энциклопедический словарь Ф.А.Брокгаузa, И.А.Ефронa
- Петров Ю. Очерки истории г. Елгавы. 2007
- Бильбасов В. Присоединение Курляндии. / Русская старина/ 1895. – Т. 83
- Герцогство Курляндия 1561-1795 - флаги
- Ceaser Ray A., Duchy of Courland - University of Washington, June 2001
- Courland - The Columbia Encyclopedia, Sixth Edition. 2001-07.
- Herman Rosenthal. Courland
- Courland (Latvia) - Flags of the World
- Duchy of Courland - Jacob Kettler, 1642-1682, coins
- Duchy of Courland - Gotthard Kettler, 1561-1587, coins
- Duchy of Courland, 1561–1795
- Staatsrecht des Herzogtums Kurland der Jahre 1795 bis 1918
- Der Genealoge der Kurländischen Ritterschaft
- Die Kurländische Ritterschaft
- Ritterschaften der Familie in Kurland
