Atšķirības starp "Zemniecība" versijām
m |
m |
||
| (4 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Zemniecība''', '''zemnieki''' (angl. ''peasantry'', vāc. ''Bauernstand'', kr. ''крестьянство'', fr. ''paysannerie'') - sabiedrības [[kārta]] Eiropā, kuras pamatnodarbe bija lauksaimniecība. Sairstot sabiedrības dalījumam kārtās - nozarē nodarbinātie. Līdz pat XX gs. skaitliski lielākā iedzīvotāju daļa. | + | '''Zemniecība''', '''zemnieki''' (angl. ''peasantry'', vāc. ''Bauernstand'', kr. ''крестьянство'', fr. ''paysannerie'') - sabiedrības [[kārta]] Eiropā, kuras pamatnodarbe bija lauksaimniecība. Sairstot sabiedrības dalījumam kārtās - nozarē nodarbinātie. Līdz pat XX gs. skaitliski lielākā iedzīvotāju daļa. Āzijā zemniecības pārstāvji bija individuāli brīvi, taču apvienoti kopienās ar pašpārvaldi, un maksāja valstij ([[Senjors|senjoram]]) nodokļus kā kopiena. Eiropā viduslaikos zemnieki lielāko tiesu bija presoniski atkarīgi no zemes īpašnieka (valsts. Baznīcas, muižnieka), Austrumeiropā [[dzimtbūšana]]s uzplaukuma laikā esot gandrīz [[Vergs|vergu]] statusā. |
| − | + | Latvijas teritorijā ''zemniecību'' veidoja visai plašs iekšējo kategoriju skaits: [[saimnieki]], [[brīvzemnieki]], [[iebūvieši]], [[bandinieki]] u.c. Savstarpējās attiecības un attiecības ar citām [[Kārta|kārtām]] un [[Senjors|zemes kungiem]] reglamentēja [[Livonijas zemnieku tiesības]]. Līdz ar ''zemnieku'' brīvlaišanu Krievijas impērijā, tika kodificētas zemnieku tiesības, pienākumi un statuss. Pie ''zemniecības'' piederēja katrs, kurš bija pierakstīts pie kāda pagasta (līdz ar to arī pilsētu strādnieki un skolotāji bija ''zemnieki'', ja bija ierakstīti kāda pagasta ''[[Dvēseļu revīzija|dvēseļu revīzijā]]''). | |
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | Latvijas teritorijā ''zemniecību'' veidoja visai plašs iekšējo kategoriju skaits: [[saimnieki]], [[brīvzemnieki]], [[iebūvieši]], [[bandinieki]] u.c. Līdz ar ''zemnieku'' brīvlaišanu Krievijas impērijā, tika kodificētas | ||
Skat. arī: [[akotnieki]], [[algādži]], [[apanāžas zemnieki]], [[bandinieki]], [[bondi]], [[brīvie arāji]], [[brīvzemnieki]], [[deputātnieki]], [[dzimtcilvēki]], [[gaišā tauta]], [[galma zemnieki]], [[gājēji]], [[holopi]], [[iebūvieši]], [[izgātņi]], [[izorņiki]], [[kalpi]], [[kambarnieki]], [[kerli]], [[koloni]], [[koteri]], [[kulaki]], [[laukstrādnieki]], [[leidinieki]], [[muižas ļaudis]], [[pagaidu atkarīgie zemnieki]], [[parādkalpi]], [[pirtnieki]], [[posesijas zemnieki]], [[pusgraudnieki]], [[smerdi]], [[tumšā tauta]], [[valsts zemnieki]], [[vaļinieki]], [[vilani]] u.c. | Skat. arī: [[akotnieki]], [[algādži]], [[apanāžas zemnieki]], [[bandinieki]], [[bondi]], [[brīvie arāji]], [[brīvzemnieki]], [[deputātnieki]], [[dzimtcilvēki]], [[gaišā tauta]], [[galma zemnieki]], [[gājēji]], [[holopi]], [[iebūvieši]], [[izgātņi]], [[izorņiki]], [[kalpi]], [[kambarnieki]], [[kerli]], [[koloni]], [[koteri]], [[kulaki]], [[laukstrādnieki]], [[leidinieki]], [[muižas ļaudis]], [[pagaidu atkarīgie zemnieki]], [[parādkalpi]], [[pirtnieki]], [[posesijas zemnieki]], [[pusgraudnieki]], [[smerdi]], [[tumšā tauta]], [[valsts zemnieki]], [[vaļinieki]], [[vilani]] u.c. | ||
| − | == Literatūra == | + | ==== Literatūra par šo tēmu ==== |
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens: Rīga, 2001., 21. lpp. | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens: Rīga, 2001., 21. lpp. | ||
| 22. rindiņa: | 18. rindiņa: | ||
* Сказкин С. Д., Очерки по истории западно-европейского крестьянства в средние века. - Москва, 1968 | * Сказкин С. Д., Очерки по истории западно-европейского крестьянства в средние века. - Москва, 1968 | ||
| − | == Resursi internetā par šo tēmu == | + | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== |
* [http://www.historia.lv/alfabets/P/Pe/peterb_aviz/teksti/shiller/006.htm Šillers, E. Pēterburgas Avīzes: Rakstu izlase. I, Zemniecība] | * [http://www.historia.lv/alfabets/P/Pe/peterb_aviz/teksti/shiller/006.htm Šillers, E. Pēterburgas Avīzes: Rakstu izlase. I, Zemniecība] | ||
| 32. rindiņa: | 28. rindiņa: | ||
* [http://pages.marsu.ru/sv1/civ/ История крустьянства России] | * [http://pages.marsu.ru/sv1/civ/ История крустьянства России] | ||
| − | [[Kategorija: | + | [[Kategorija:Sociālās grupas]] |
Pašreizējā versija, 2020. gada 2. maijs, plkst. 16.55
Zemniecība, zemnieki (angl. peasantry, vāc. Bauernstand, kr. крестьянство, fr. paysannerie) - sabiedrības kārta Eiropā, kuras pamatnodarbe bija lauksaimniecība. Sairstot sabiedrības dalījumam kārtās - nozarē nodarbinātie. Līdz pat XX gs. skaitliski lielākā iedzīvotāju daļa. Āzijā zemniecības pārstāvji bija individuāli brīvi, taču apvienoti kopienās ar pašpārvaldi, un maksāja valstij (senjoram) nodokļus kā kopiena. Eiropā viduslaikos zemnieki lielāko tiesu bija presoniski atkarīgi no zemes īpašnieka (valsts. Baznīcas, muižnieka), Austrumeiropā dzimtbūšanas uzplaukuma laikā esot gandrīz vergu statusā.
Latvijas teritorijā zemniecību veidoja visai plašs iekšējo kategoriju skaits: saimnieki, brīvzemnieki, iebūvieši, bandinieki u.c. Savstarpējās attiecības un attiecības ar citām kārtām un zemes kungiem reglamentēja Livonijas zemnieku tiesības. Līdz ar zemnieku brīvlaišanu Krievijas impērijā, tika kodificētas zemnieku tiesības, pienākumi un statuss. Pie zemniecības piederēja katrs, kurš bija pierakstīts pie kāda pagasta (līdz ar to arī pilsētu strādnieki un skolotāji bija zemnieki, ja bija ierakstīti kāda pagasta dvēseļu revīzijā).
Skat. arī: akotnieki, algādži, apanāžas zemnieki, bandinieki, bondi, brīvie arāji, brīvzemnieki, deputātnieki, dzimtcilvēki, gaišā tauta, galma zemnieki, gājēji, holopi, iebūvieši, izgātņi, izorņiki, kalpi, kambarnieki, kerli, koloni, koteri, kulaki, laukstrādnieki, leidinieki, muižas ļaudis, pagaidu atkarīgie zemnieki, parādkalpi, pirtnieki, posesijas zemnieki, pusgraudnieki, smerdi, tumšā tauta, valsts zemnieki, vaļinieki, vilani u.c.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens: Rīga, 2001., 21. lpp.
- Marc Dufumier. Agricultures et paysanneries des Tiers-Mondes. - Karthala: Paris, 2004
- Wilfried Gerbig. Standesbezeichnungen der bäuerlichen Bevölkerung im deutschen Sprachraum. // Familienkundliche Nachrichten 8/1992, Nr. 13, S. 305-307 b.
- Werner Rösener. Die Bauern in der europäischen Geschichte. - Beck: München 1993, ISBN 3-406-37652-5
- Johann Schwendimann. Der Bauernstand im Wandel der Jahrtausende. - Benziger: Einsiedeln-Köln, 1945
- Философский словарь. / Под ред. И.Т. Фролова. / - 4-е изд. - Политиздат: Москва, 1981. - 445 с.
- Сказкин С. Д., Очерки по истории западно-европейского крестьянства в средние века. - Москва, 1968
Resursi internetā par šo tēmu
- Šillers, E. Pēterburgas Avīzes: Rakstu izlase. I, Zemniecība
- Bleiere D. Padomju okupācija un zemniecība 1944.-1953. gadā.
- Riekstiņš J. Represijas Latvijas laukos. Dokumenti un materiāli. Priekšvārds.
- Krieviņš J. Latviešu mazgruntnieki piektajā gadā.
