Meklēšanas rezultāti

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
  • ...a starptautisku nozīmi, tomēr kā iekšējo likumdošanas aktu Itālijas valsts varēja jebkurā laikā gozīt vai pat anulēt. Likums pasludināja pāvest * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Diverge
    3 KB (1 vārds) - 2011. gada 20. septembris, plkst. 07.23
  • ...ētā Krēsla'' starptautiskās attiecības kārto [[Vatikāns|Vatikāna]] Valsts sekretariāts (ārlietu ministrijas ekvivalents Romas kūrijā). ...palika [[Vatikāna pilsētvalsts]]. ''Svētais Krēsls'' palika bez savas valsts, taču tā starptautiski tiesiskais statuss nemainījās: tas palika tāds
    4 KB (647 vārdi) - 2011. gada 7. februāris, plkst. 14.03
  • ...'') - [[Romas Katoļu Baznīca]]s augstākā pārvaldes iestāde, ko veido Valsts Sekretariāts (''Segretario di Stato''), kā arī ''dikastērijas'' (strukt ==== Valsts Sekretariāts ====
    5 KB (763 vārdi) - 2009. gada 14. jūnijs, plkst. 16.51
  • ...s Republikā ģerboņu reģistrācija uzticēta Kultūras ministrijai, bet Valsts heraldikas komisija izvērtē ģerboņa atbilstību heraldikas prasībām. ...ā Rietumeiropas heraldikā pieņemtajiem standartiem, parādījās arī [[valsts|valstīm]]. Vēsturē ir bijuši gadījumi juridiski reglamentēt ģerboņu
    25 KB (4 236 vārdi) - 2020. gada 26. novembris, plkst. 21.24
  • 4 KB (559 vārdi) - 2010. gada 17. novembris, plkst. 15.05
  • Vuduslaikos kristīgā Baznīca sāka par „herēzi“ dēvēt idejas, kuras it kā atzina Dievu, bet nora Pirmās herēzes kristietībā rodas līdz ar [[Baznīca]]s institūciju un organizatoriskās struktūras izveidošanos un ticīgo s
    5 KB (1 vārds) - 2023. gada 14. februāris, plkst. 18.43
  • * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Diverge [[Kategorija:Romas Katoļu Baznīca]]
    3 KB (550 vārdi) - 2020. gada 15. aprīlis, plkst. 11.57
  • ...lstis nepazina suverenitātes principu, jo valsts varu ierobežoja katoļu baznīca, bez tam visi [[Monarhs|monarhi]] Rietumeiropā vismaz formāli tika uzskat ...i raksturīga naturālā saimniecība un zems tehnikas līmenis. Feodālā valsts parasti bija kārtu vai absolūtā monarhija, sabiedrības garīgajā dzīv
    8 KB (1 299 vārdi) - 2023. gada 12. februāris, plkst. 21.36
  • ...valdnieka vara pār visām provincēm, celti [[Cietoksnis|cietokšņi]], [[baznīca]]s un [[Klosteris|klosteri]] (tie kalpoja ne tikai kā kulta celtnes, bet a
    12 KB (1 632 vārdi) - 2021. gada 22. augusts, plkst. 13.38
  • ...vs|Stoglava]] noteikto kārtību, kā rezultātā Krievijas Pareizticīgā baznīca sašķēlās t.s. pareizticīgajos un [[Vecticībnieki|vecticībniekos]]. G ...aujoties valsts varas struktūrā un kļūstot par t.s. "[[Valsts baznīca|valsts Baznīcu]]".
    4 KB (505 vārdi) - 2013. gada 8. jūlijs, plkst. 09.25
  • ...Romu, t.s. Romas kolēģiju, kurā darbojās spēcīgākie [[Romas Katoļu Baznīca|katoļu Baznīcas]] zinātnieki (lielākā daļa [[jezuīti]]). Iepazinusie ...v. Inkvizīcijai]], ka Galilejs noliedz Aristoteļa filozofiju, ko katoļu Baznīca atzinusi par visas zinātnes pamatu. Kā pierādījums tika uzrādītas vē
    18 KB (2 696 vārdi) - 2023. gada 17. marts, plkst. 20.01
  • ...XVIII gs. izveidoto [[Apgaismotais absolūtisms|apgaismotā absolūtisma]] valsts modeli. ...s kārtas izvirzīšanās, kas pamazām pārņem aristokrātijas funkcijas valsts pārvaldē;
    10 KB (1 652 vārdi) - 2020. gada 23. jūnijs, plkst. 19.47
  • .... ''Abt'', kr. ''аббат'') - amatpersona, augsta ranga [[Romas Katoļu Baznīca]]s [[Klērs|garīdznieks]], kopš V gs. tā dēvē ietekmīga [[Klosteris|k * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Diverge
    1 KB (193 vārdi) - 2022. gada 18. marts, plkst. 14.17
  • ...'Sancta Sedes'') [[Monarhs|monarhs]] un suverēns, [[Vatikāns|Vatikāna]] valsts galva. Pirmajos m.ē. gadsimtos šo titulu piemēroja visiem kristiešu pri * ''Princeps sui iuris civitatis Vaticanae'' - ''Vatikāna valsts suverēns''
    6 KB (918 vārdi) - 2020. gada 12. augusts, plkst. 11.06
  • * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Diverge [[Kategorija:Romas Katoļu Baznīca]]
    9 KB (1 609 vārdi) - 2022. gada 10. maijs, plkst. 19.02
  • * '''3''' Visjaunākajos laikos augstas valsts pārvaldes amatpersonas nosaukums vairākās Eiropas valstīs (visbiežāk * '''4.''' Amats [[Romas Katoļu Baznīca|Romas Katoļu Baznīcā]], administratīvās iestādes (kongregācijas, gar
    2 KB (313 vārdi) - 2010. gada 18. septembris, plkst. 08.34
  • ...drība''' (lat. ''Societas Jesu'', saīsinājums ''SJ'') - [[Romas Katoļu Baznīca]]s regulārklēriķu biedrība, kas izveidojusies 1534. gadā Parīzē no [ ...prakses. Locekļi nav tiesīgi ieņemt augstus amatus nedz [[Romas Katoļu Baznīca|Baznīcas]] institūcijā, nedz arī sekulārajās sfērās. Biedrības uzb
    13 KB (2 055 vārdi) - 2022. gada 31. maijs, plkst. 20.06
  • ...'' (lat. ''Ordo Cartusiensis'', saīsināti: ''OCart'') ir [[Romas Katoļu baznīca]]s mūku [[eremīti|eremītu]] [[ordenis]]. ...un viņa biedri sāka sev celt [[klosteris|klostera]] kopienas ēkas un [[Baznīca|baznīcu]]. Visas telpas bija savienotas ar krusta eju. Klosteris auga un v
    6 KB (1 vārds) - 2017. gada 3. decembris, plkst. 09.08
  • * '''1.''' sabiedrības pašorganizācijas veids [[Romas valsts|Senajā Romā]], kam bija ne vien reliģiska un militāra, bet arī politis * '''2.''' [[Romas Katoļu Baznīca]]s teritoriālās vienības pārvalde (iestāde), sākot ar [[bīskapija]]s
    2 KB (270 vārdi) - 2020. gada 22. jūlijs, plkst. 07.49
  • ...pārzinis"; vāc. ''Meister'', kr. ''местр'') - dažu [[Romas Katoļu Baznīca]]s [[Mūku bruņinieku ordeņi|bruņinieku ordeņu]] vadītājs. Vēlāk, o * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens
    837 byte (127 vārdi) - 2011. gada 6. marts, plkst. 17.59
  • ...cèse''; kr. ''епископство'') - [[Bīskaps|bīskapa]] vadīta [[Baznīca]]s administratīva vienība - [[diecēze]], - kurā apvienotas kādā terit [[Austrumu Baznīca|Austrumu Baznīcā]] ''bīskapijas'' ekvivalents ir [[eparhija]].
    662 byte (96 vārdi) - 2020. gada 4. maijs, plkst. 07.30
  • ...tāvošajam, piemēram, atbrīvošana no nodevām, zemes piešķiršana no valsts fonda u.tml. ...ana pretī prasīja dienestu vai [[klaušas]]). Parādās VII gs. [[Franku valsts|Franku valstī]], kad kā ''benefīcijus'' par kalpošanu vasaļiem sāka d
    2 KB (273 vārdi) - 2014. gada 9. maijs, plkst. 16.33
  • * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens [[Kategorija:Romas Katoļu Baznīca]]
    3 KB (378 vārdi) - 2014. gada 4. februāris, plkst. 09.12
  • * [[Romas Katoļu Baznīca|Romas Katoļu Baznīcā]] visi ordinētie kalpotāji, izņemot pastāvīgos * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Diverge
    3 KB (594 vārdi) - 2016. gada 8. jūlijs, plkst. 10.28
  • * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens [[Kategorija:Romas Katoļu Baznīca]]
    1 KB (182 vārdi) - 2011. gada 1. janvāris, plkst. 08.03
  • '''Ekskomunikācija''' (lat. ''excommunicatio'') - izslēgšana no [[Baznīca]]s. ''Ekskomunikācijas'' juridisko formu deva [[pāvests]] Martins V 1418. * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Diverge
    908 byte (147 vārdi) - 2011. gada 21. februāris, plkst. 16.31
  • ...[[Eparhs|eparha]] pārvaldīts apgabals (Justiniāna I laikā (527.-565.) valsts bija sadalīta 64 eparhijās). * '''2.''' [[Austrumu Baznīca|Austrumu Baznīcā]] [[Bīskaps|bīskapa]] pārziņā esoša teritorija ([[
    579 byte (85 vārdi) - 2014. gada 1. janvāris, plkst. 11.28
  • * '''2.''' Aizliegums noturēt dievkalpojumus. [[Baznīca]]s sods [[Garīdznieks|garīdzniekam]], ar kuru tam tika aizliegta kulta ka * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Diverge
    983 byte (163 vārdi) - 2012. gada 19. maijs, plkst. 16.31
  • * '''2.''' Svinīga iecelšana [[Baznīca]]s amatā, pasniedzot amata [[insignijas‎]]. * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens
    711 byte (118 vārdi) - 2015. gada 4. oktobris, plkst. 06.58
  • ...s Sanctae Romanae Ecclesiae'', kr. ''кардинал'') - [[Romas Katoļu Baznīca|Katoļu Baznīcas]] augstākā amatpersona kopš VI gs. Pirmie kardināli b * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Diverge
    3 KB (610 vārdi) - 2014. gada 15. jūlijs, plkst. 09.45
  • * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens
    669 byte (110 vārdi) - 2020. gada 22. jūlijs, plkst. 08.48
  • ...iens, kas atbalsta [[Baznīca]]s līdzdalību, ietekmi vai pat dominanti [[valsts]] laicīgajā politiskajā un kultūras dzīvē. * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens
    551 byte (85 vārdi) - 2011. gada 27. jūnijs, plkst. 06.14
  • ...istietībā]] augstāko [[Garīdznieks|garīdznieku]] sanāksme aktuālo [[Baznīca]]s dzīves jautājumu izlemšanai. Kopš III gs. pirmie ''koncili'' bija re * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters - Divergens,
    1 KB (214 vārdi) - 2011. gada 16. februāris, plkst. 08.13
  • * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Diverge [[Kategorija:Romas Katoļu Baznīca]]
    869 byte (153 vārdi) - 2013. gada 9. janvāris, plkst. 17.05
  • ...Valsts|valsti]] un [[Svētais Krēsls|Svēto Krēslu]] par [[Romas Katoļu Baznīca]]s statusu un vispārējo stāvokli šajā valstī. Daži tiesību speciāl ...tu'' plašākā nozīmē, kas papildus var saturēt arī citas normas par valsts un Baznīcas attiecībām dažādās specifiskās jomās.
    2 KB (282 vārdi) - 2020. gada 22. jūlijs, plkst. 07.31
  • ...Imperatora]] slepenā padome [[Romas valsts|Senajā Romā]] tieslietās un valsts pārvaldes administratīvajos jautājumos t.s. ''impērijas laikā'' (28. g * '''3.''' [[Evanģēliski luteriskā Baznīca|Evanģēliski luteriskās Baznīcas]] administratīvās pārvaldes institū
    3 KB (556 vārdi) - 2014. gada 9. septembris, plkst. 13.14
  • * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens [[Kategorija:Romas Katoļu Baznīca]]
    1 008 byte (153 vārdi) - 2018. gada 28. decembris, plkst. 07.45
  • ...ai pilnvarotais polistiskas misijas veikšanai [[Romas valsts|Senās Romas valsts]] publiskajās tiesībās. T.s. republikas laikā ''legāts'' bija karavado * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens
    2 KB (345 vārdi) - 2017. gada 28. novembris, plkst. 14.04
  • ...as vai ordālijas prasības tādēļ, ka baidījās no Dieva soda. Eiropā Baznīca jau 13. gs., bet vēlāk arī laicīgā vara no ordālijām atteicās. * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Diverge
    2 KB (309 vārdi) - 2023. gada 14. maijs, plkst. 17.56
  • * '''4.''' [[Baznīca]]s vadītāja tituls vairākās [[Autokefāls|autokefālajās]] Baznīcās. * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters - Divergens,
    1 KB (187 vārdi) - 2011. gada 18. februāris, plkst. 09.06
  • * '''3.''' Dažu [[Romas Katoļu Baznīca]]s [[Mūku ordeņi|mūku ordeņu]] ([[Franciskāņi|franciskāņu]], [[Kapu * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Diverge
    1 KB (185 vārdi) - 2012. gada 31. decembris, plkst. 19.00
  • ...hijā un tam pienākošos valdījumu simboli ([[kronis]], [[scepteris]], [[valstsābols]] u.c.). ...ts|Vormsas konkordāta]] (1122.) par ''regālijām'' sāka dēvēt arī [[Baznīca]]s laicīgās tiesības un īpašumus, kas tai bija dāvāti jau no VIII gs
    1 KB (228 vārdi) - 2011. gada 14. septembris, plkst. 06.49
  • ...gs, laicīgs) - [[Baznīca]]s īpašuma pārvēršana laicīgā (piem., [[valsts]]) īpašumā.
    278 byte (45 vārdi) - 2008. gada 13. augusts, plkst. 18.24
  • * '''2.''' [[Romas Katoļu Baznīca|Romas Katoļu baznīcā]]: provinces [[Bīskaps|bīskapu]] kopsapulce (skat ...ērijā]]: [[valsts]] iestāde, kas pārzināja Krievijas [[Pareizticīgā Baznīca|Pareizticīgo Baznīcu]].
    2 KB (286 vārdi) - 2013. gada 3. aprīlis, plkst. 13.45
  • * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens [[Kategorija:Romas Katoļu Baznīca]]
    304 byte (47 vārdi) - 2013. gada 9. janvāris, plkst. 16.14
  • * '''1.''' Pilsētas apgabals vai [[province]]s daļa [[Romas valsts|Romas valstī]] I gs.p.m.ē. - III gs., vēlāk administratīvi teritoriāl ...Konfesijas kanoniskajos noteikumos paredzēta reliģiskās savienības ([[Baznīca]]s) organizatoriskās struktūras teritoriāli administratīva vienība, [[
    905 byte (145 vārdi) - 2020. gada 4. maijs, plkst. 07.31
  • ...gs. augstākā administratīvās varas amatpersona, kas pārrauga kādu [[Baznīca]]s apgabalu (burtisks jēdziena "[[bīskaps]]" tulkojums latīņu valodā). * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens
    1 KB (179 vārdi) - 2011. gada 14. februāris, plkst. 07.51
  • ...o lat. ''titulus'' - "nosaukums, goda nosaukums") - vairs nepastāvošas [[Baznīca]]s provinces [[arhibīskaps|arhibīskapa]] goda nosaukums. * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Diverge
    1 KB (138 vārdi) - 2011. gada 13. februāris, plkst. 08.30
  • ...opalasars (Jaunbabilonijas valdnieks)|Nabopalasara]] vadībā, ar [[Elamas valsts|Elamu]] kā sabiedrotajiem, izdevās Asīriju sakaut un nodibināt Jaunbabi
    3 KB (435 vārdi) - 2008. gada 29. novembris, plkst. 20.49
  • ...ar garīdznieku varēja kļūt jebkurš cilvēks, pat brīvlaistais vergs. Baznīca pieņēma visus, bet kādu karjeru cilvēks veidoja, tas bija atkarīgs no * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Rīga:
    6 KB (1 083 vārdi) - 2022. gada 10. janvāris, plkst. 22.04
  • ...bas attīstību. Verdzība sasniedza tādus apjomus, ka šķiet, bez tās valsts ekonomika nemaz nevarētu pastāvēt: no 7-8 miljoniem iedzīvotāju, savi ...dzniecību vai turēs vergus. Arī turpmākajos gadsimtos Romas katoliskā Baznīca visai kategoriski nostājās pret verdzību. Protams, tas bija tikai Eiropa
    11 KB (1 vārds) - 2023. gada 12. aprīlis, plkst. 20.40
  • * Latvijas Valsts Vēstures arhīvs, 640. f., 3. apr., 625. l.
    5 KB (758 vārdi) - 2014. gada 12. janvāris, plkst. 20.39
  • ...ības]] un kur atradās domkapitula sēdeklis ar 6 domkungiem, sv. Marijas baznīca un [[Franciskāņi|franciskāņu]] [[klosteris]], un Piltene ar bīskapa pi * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens
    8 KB (1 310 vārdi) - 2014. gada 2. novembris, plkst. 20.01
  • ...pamatojumu vai, gluži otrādi, apšaubot varas leģitimitāti) meklēja [[valsts]] kā sociāla fenomena rašanās izskaidrojumus, piedāvājot dažādākā ==== Teoloģiskā valsts teorija ====
    9 KB (1 316 vārdi) - 2014. gada 1. janvāris, plkst. 12.18
  • ...- ar [[Kristietība|kristietību]] saistīts<ref>Lamentovičs V. Mūsdienu valsts. - Zvaigzne ABC: Rīga, 1996., 61. lpp.</ref> termins. atkarībā no kontek
    859 byte (144 vārdi) - 2010. gada 29. janvāris, plkst. 14.03
  • .... Taču antikatoliskā histērija puritāņu vidū pieņēmās spēkā un valsts bija uz jauna reliģiska pilsoņu kara sliekšņa, savukārt ''vigu'' parti
    18 KB (1 vārds) - 2016. gada 31. augusts, plkst. 07.26
  • * '''1.''' sākotnēji [[Romas valsts]] iekarotās teritorijas [[Konsuls|konsula]] vara, pēc tam iekarotās teri * '''3.''' Administratīvālā iedalījuma vienība [[Romas Katoļu Baznīca]]s [[Draudze|draudžu]] izplatības apgabalos - Baznīcas province.
    1 KB (196 vārdi) - 2011. gada 13. februāris, plkst. 08.11
  • * '''1.''' Vienas reliģijas ticīgo pamatkopa, arī [[Baznīca]]s administratīvi teritoriālā pamatvienība. Pirmās ristiešu draudzes, * '''2.''' Kopš XVI-XVII gs. mijas vairākās Eiropas valstis arī zemākā valsts pašvaldību administratīvi teritoriālā pamatvienība. Sākotnēji ''dra
    1 KB (202 vārdi) - 2009. gada 25. novembris, plkst. 13.42
  • ...novestu cilvēci līdz "brīvības valstībai", vispirms "jāuzspridzina" valsts un jālikvidē pašu varas principu kā tādu. Pretstatā [[Marksisms|marks * Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 43. lpp.
    11 KB (1 435 vārdi) - 2009. gada 26. februāris, plkst. 07.06
  • ...iskajiem [[Ordenis|ordeņiem]] vērstu likumdošanas aktu, sekularizēja [[Baznīca]]s īpašumus, likvidēja [[ģilde]]s un ieviesa tirdzniecības brīvību s [[Kategorija:Valsts varas institūcijas]]
    2 KB (265 vārdi) - 2013. gada 28. februāris, plkst. 15.56
  • ...[[kristietība]]s tekstos ''arhonti'' ir augstākie gari. [[Pareizticīgā Baznīca|Pareizticīgās Baznīcas]] tradīcijā ''arhonti'' ir galvenie [[Dēmons|d * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens
    3 KB (1 vārds) - 2017. gada 9. augusts, plkst. 19.45
  • ...a favorītiem un tuvākajām uzticības personām - nenoteikts sastāvs, - valsts augstākā pārvaldes, tiesu un finanšu institūcija. Lemjot sevišķi sva ...āra valsts intereses. Laika gaitā no tās nodalīja [[Valsts kases tiesa|valsts kases tiesu]], [[Vispārējo lietu tiesa|vispārējo lietu tiesu]] un [[Kar
    5 KB (660 vārdi) - 2009. gada 29. jūlijs, plkst. 18.20
  • ...onensis'', ''Sanctus Aurelius Augustinus'', 354–430) – [[Romas katoļu Baznīca]]s [[bīskaps]] Hiponā (Numīdijā, Ziemeļāfrikā), teologs, [[Baznīcas * Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 38.-39. lpp.
    18 KB (2 224 vārdi) - 2013. gada 13. marts, plkst. 13.59
  • Tā kā zinātnes attīstība notika praktiski tikai [[Romas Katoļu baznīca|Baznīcas]] vidē, autori lielāko tiesu bija [[Mūks|mūki]], turpinājās ...[[Livrs|livru]]. Kopš tā laika enciklopēdiju izdošana nonāca tiešā valsts varas interešu sfērā.
    31 KB (1 vārds) - 2020. gada 3. janvāris, plkst. 06.45
  • ...jus” (1268.) pviņš piemin arī [[Livonija|Livoniju]], kritizējot no [[Baznīca]]s un franciskāņu viedokļa aplamo [[Teitoņu ordenis|Teitoņu ordeņa]] * Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 46. lpp.
    12 KB (1 763 vārdi) - 2009. gada 19. marts, plkst. 14.24
  • ...2. gadā sācis pildīt arī mācītāja pienākumus Mītavas [[Reformātu Baznīca|reformātu]] draudzē. Viens no [[Kurzemes literatūras un mākslas biedrī ...bai 180. Izstādes katalogs. / Sast. Kvaskova V., Pētersone P. - Latvijas Valsts vēstures arhīvs, Rīga, 1996. (.pdf)]
    1 KB (185 vārdi) - 2013. gada 5. jūnijs, plkst. 15.44
  • ...an viņas tēvs, gan brālis. Tāpēc 1701. gadā tika pieņemts "Aktu par valsts iekārtu" (''Act of Settlement''), saskaņā ar kuru Anglijas un Skotijas t
    9 KB (1 175 vārdi) - 2009. gada 12. marts, plkst. 10.49
  • ...nglijas banka" (''Bank of England''). 1701. gadā tika pieņemts "Akts par valsts iekārtu" (Act of Settlement), kas definēja monarha un Parlamenta lomu val
    10 KB (1 294 vārdi) - 2016. gada 7. augusts, plkst. 09.39
  • ...tiem Īrijā, vai frančiem kontinentā, Marija II visai aktīvi darbojās valsts iekšpolitikā, nomainot monarhijai nevēlamos Anglijas Baznīcas hierarhus
    7 KB (900 vārdi) - 2016. gada 9. augusts, plkst. 07.16
  • ...ieku un 5000 jātnieku). Praktiski nesastopot pretestību, viņš ieņēma valsts centrālo un dienvidu daļu un galvaspilsētu Londonu. [[Karalis]] [[Džeim
    5 KB (565 vārdi) - 2016. gada 7. augusts, plkst. 08.57
  • ...radās Īrijā, kas bija saglabājusi tam uzticību (arī Skotija neatzina valsts apvērsumu, taču šajā laikā tās spēki cieta zaudējumus un visai drī
    14 KB (1 936 vārdi) - 2016. gada 9. augusts, plkst. 07.14
  • ...ba par Dieva un cilvēka sakaru - cilvēks Dieva žēlastību gūst bez [[Baznīca]]s starpniecības, bet pestīšanu tikai ar savu personisko ticību. Pakār ...sms. // Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 346. lpp.
    6 KB (958 vārdi) - 2021. gada 1. marts, plkst. 08.06
  • ...ija [[aristokrātija]] un zemes īpašnieki, kas bija par konservatīvismu valsts iekšpolitikā un ārpolitikā, izveirīšanos no radikālām pārmaiņām.
    4 KB (574 vārdi) - 2013. gada 17. maijs, plkst. 09.45
  • ...ja Rietumeiropu, papildus izglītojoties. 1721. gadā kļuva [[Anglikāņu Baznīca|Īrijas Baznīcas]] (''Church of Ireland'') garīdznieku, saņēma teoloģi ...s. // Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. – Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 48.-49. lpp.
    10 KB (1 275 vārdi) - 2010. gada 14. decembris, plkst. 11.42
  • ...s, atbalstot izglītoties vēlošus cilvēkus. 523. gadā tika apsūdzēts valsts nodevībā, ieslodzīts un 524. gadā Pāvijā sodīts ar nāvi. Kanonizēt * Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. – Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 52. lpp.
    14 KB (1 346 vārdi) - 2011. gada 22. decembris, plkst. 13.54
  • ...llietas. Apelācijas tiesa vojevodistei bija [[galma tiesa]] Varšavā. [[Baznīca]]s lietas bija Dinaburgas [[Bīskaps|bīskapa]] pārziņā, taču paši bī * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens
    9 KB (1 390 vārdi) - 2021. gada 9. jūlijs, plkst. 14.55
  • ..., vienlīdzīgu, brīvu ļaužu sabiedrība. Izteicās par [[Romas Katoļu Baznīca]]s modernizāciju. Vēstures filosofijā sliecās uz pesimismu. * Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. – Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 62. lpp.
    9 KB (1 060 vārdi) - 2009. gada 25. marts, plkst. 17.34
  • ...m]] vai [[Eksarhs|eksarham]] pakļauts [[province]]s pārvaldnieks [[Romas valsts|Senajā Romā]]. * '''2.''' [[Konvents|Konventa]], garīgas [[kolēģija]]s vai [[Baznīca]]s iestādes vadītājs [[Kanoniskās tiesības|kanoniskajās tiesībās]].
    2 KB (319 vārdi) - 2011. gada 10. jūnijs, plkst. 16.06
  • ...valsts aktus un pārzināja arhīvu. Vispirms šis amats ieviests [[Franku valsts|Franku valstī]], bet pēc tās sabrukuma izplatījās visās Rietumeiropas ...lords kanclers, [[lordu palāta]]s priekšēdētājs un finanšu ministrs (valsts kases kanclers).
    2 KB (264 vārdi) - 2014. gada 14. jūlijs, plkst. 13.34
  • ...vi iesaistījās arī teoloģiskajā polemikā, aizstāvot [[Romas Katoļu Baznīca|katoļu Baznīcu]]. Viens no pamatmērķiem bija reformēt pašus zinātnis * Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 76.-77. lpp.
    16 KB (2 188 vārdi) - 2011. gada 12. janvāris, plkst. 08.49
  • ...|kamerālīpašuma]] pārvaldnieks - līdz 1070. gadam pirmais parakstīja valsts aktus (pēc tam goda amats bez praktiskām funkcijām). * '''2''' Vairāku [[Romas Katoļu Baznīca|katoļu Baznīcas]] institūciju saimniecību kūrējoša amatpersona, piem
    2 KB (219 vārdi) - 2009. gada 27. jūnijs, plkst. 10.39
  • ..., kuru vācu zemēs sāka dēvēt par "fogtu". Tā kā ne laicīgās, ne [[Baznīca]]s imunitātes nebija karaliskā tiesneša, [[Grāfs|grāfa]] jurisdikcijā * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens
    8 KB (1 352 vārdi) - 2023. gada 20. jūlijs, plkst. 21.20
  • ...s, un visas lietas atgriežas pie Dieva. Vēlāk, XI gs. Erigenas idejas [[Baznīca]] nosodīja kā novirzi no [[kristietība]]s, bet 1684. gadā iekļāva "Ne * Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 110.-111. lpp.
    7 KB (738 vārdi) - 2009. gada 4. jūnijs, plkst. 09.24
  • ...uslat. ''feudum ecclesiasticum''; vāc. ''Kirchenlehen, Wiedemuth'') – [[Baznīca]]s īpašums Eiropā viduslaikos, ko izlēņoja laicīgiem [[Vasalis|vasaļ * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens
    2 KB (227 vārdi) - 2011. gada 17. oktobris, plkst. 20.00
  • '''Pjērs Gasendī''' (''Pierre Gassendi'', 1592.-1655.) - [[Romas Katoļu Baznīca|katoļu]] garīdznieks, filosofs, mūzikas teorētiķis, fiziķis un astron * Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 137. lpp.
    8 KB (1 002 vārdi) - 2009. gada 6. jūlijs, plkst. 17.29
  • ...tālajam» mīlestības un patiesības Dievam. Kristietībai kļūstot par valsts reliģiju, gnostiķi kā grupa, kas stāvēja mistērijas pozīcijās, tika ...n pieauga arī gnostiķu politiskā ietekme. Tieši gnostiķu apkarošanai Baznīca izveidoja inkvizīciju, un nopietni tos apkaroja (piemēram, krusta karš p
    11 KB (1 545 vārdi) - 2013. gada 18. aprīlis, plkst. 11.15
  • ...ās estētikai, socioloģijai, filosofijas vēsturei, itāļu kultūrai, [[Baznīca]]s lomas kritikai utt., Lielu vērību veltīja [[Proletariāts|proletariā ...s process, kas jāuztur, ja grib saglabāt varu. Šajā sakarībā jebkura valsts ir hegemonija, kas bruņota gan ar piespiedu pasākumiem, gan vienkāršu,
    18 KB (2 202 vārdi) - 2009. gada 16. jūlijs, plkst. 09.23
  • ...solūtisms|Absolūtisma]] piekritējiem kalpoja kā instruments [[Anglijas Baznīca]]s pretinieku apkarošanai. Tiesu veidoja karalienes (karaļa) [[Slepenā p * '''2.''' Ārkārtas tiesa [[Baznīca]]s lietās [[Skotijas karaliste|Skotijas karalistē]] no 1610. līdz 1638.
    1 KB (187 vārdi) - 2009. gada 30. jūlijs, plkst. 16.33
  • ...dās 120 lielgabalu un mortīru, kazarmas, virsnieku dzīvokļi, garnizona baznīca, pārtikas un munīcijas noliktavas). 1670. gadā, ievērojot maršala Voba ...1700.), par ko liecina atšķirības mūrējuma raksturā.<ref>Centrālais Valsts jūras kara flotes arhīvs Santpēterburgā, 3.f/, 23. apr. 966.1., 29. lpp
    15 KB (2 383 vārdi) - 2016. gada 17. februāris, plkst. 08.42
  • ...derlandes apvienotajās provincēs, kur 1662. gadā tas tika pieņemts kā valsts reliģija, gan Skotijas karalistē, beigās sasniedzot arī Ziemeļameriku, * Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 190. lpp.
    10 KB (1 532 vārdi) - 2009. gada 14. septembris, plkst. 09.15
  • ...nigsbergā (''Königsberg''), Austrumprūsijā, 1724. gada 22. aprīlī ([[baznīca]]s grāmatā iereģistrēts kā ''Emanuel'') sedlenieka Johana (''Johann Ge * Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 190.-192. lpp.
    15 KB (2 179 vārdi) - 2009. gada 24. septembris, plkst. 10.54
  • ...a augstskola TURĪBA: Rīga, 2007., 152 .lpp.</ref> Pēc Hlodviga I nāves valsts tika sadalīta 4 daļās ar galvaspilsētām Reimsā, Parīzē, Orleānā u
    2 KB (235 vārdi) - 2009. gada 1. oktobris, plkst. 15.41
  • ...bīskaps]], plašākā nozīmē tās ir pirmsreformācijas [[Romas Katoļu Baznīca|Rietumu kristīgās Baznīcas]] tiesību - [[Eklēziskās tiesības|eklēzi ...ešu autoritāti un Baznīcas disciplīnu. Sākot ar agrajiem viduslaikiem Baznīca pamazām savos kanonos iefiltrēja civiltiesības un nodrošināja jurisdik
    10 KB (1 673 vārdi) - 2011. gada 13. februāris, plkst. 19.10
  • ...valsts un Baznīcas savstarpējās attiecības, neizņemot pat likumus par valsts un baznīcas šķiršanu, t.i. eklēziskās tiesības attiecas uz visām ti
    2 KB (194 vārdi) - 2013. gada 31. decembris, plkst. 19.08
  • ...formācijas jomā un veica Baznīcas dzīves atjaunotni. Cīnījās par [[Baznīca]]s brīvību no laicīgās varas (nonākot konfliktā ar [[Karalis|karali]] * Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 199. lpp.
    7 KB (1 015 vārdi) - 2009. gada 5. novembris, plkst. 18.39
  • ...ija iekšējuem reliģiozajiem meklējumiem un to pretrunai ar oficiālo [[Baznīca|Baznīcu]]. Kirkegors, lai gan nelietoja ortodokso terminoloģiju, tomēr s * Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 201. lpp.
    11 KB (1 800 vārdi) - 2009. gada 9. novembris, plkst. 17.17
  • ...nne Bonnot de Condillac, abbé de Mureau'', 1715.-1780.) - [[Romas Katoļu Baznīca]]s garīdznieks, filosofs, [[Enciklopēdisti|enciklopēdists]] un [[Apgaism * Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 208. lpp.
    3 KB (392 vārdi) - 2010. gada 23. aprīlis, plkst. 11.43
  • ...sabiedrību organizē un pārvalda [[Baznīca]] - uzskata [[Romas Katoļu Baznīca|Romas katoļu baznīcu]] par varenu un svētīgu audzinātāju spēku pagā * Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 211. lpp.
    10 KB (1 654 vārdi) - 2010. gada 13. decembris, plkst. 14.36
  • ...rs) - XVII gs. izveidojies uz misticismu tendēts virziens [[Romas Katoļu Baznīca|Romas Katoļu Baznīcā]]. Postulēja, ka ar Baznīcu kā institūciju vien * Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 224. lpp.
    3 KB (425 vārdi) - 2009. gada 7. decembris, plkst. 16.14
  • ...īšana par nemaldīgu ticības lietās, teokrātiskā principa atzīšana valsts lietās, kā arī atšķirības [[Liturģija|liturģijā]], Baznīcas struk [[Kategorija:Romas Katoļu Baznīca]]
    2 KB (267 vārdi) - 2019. gada 8. septembris, plkst. 13.34

Skatīt (iepriekšējās 100 | nākamās 100) (20 | 50 | 100 | 250 | 500 vienā lapā).