Meklēšanas rezultāti

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Rezultāti virsrakstos

Rezultāti lapu tekstos

  • Sākumlapa
    ...style="text-align: center; width: 100%"><div style="font-size: 150%">'''[[Vēsture:Par|Arta Buka]]'''</div><br> ...style="text-align: center; width: 100%"><div style="font-size: 300%">'''[[Vēsture:Par|Vēstures enciklopēdiskā vārdnīca]]'''</div><br><div class="plainli
    7 KB (969 vārdi) - 2020. gada 21. augusts, plkst. 08.13
  • Eksistenciālisms
    ...'', fr. ''l'existentialisme'', kr. ''экзистенциализм'') – filosofijas virziens, kas nostājas gan pret metafizisko ideālismu, gan pret zinātnis * Megi, B. Filozofijas vēsture. – Zvaigzne ABC: Rīga, 2000.
    7 KB (1 vārds) - 2010. gada 29. oktobris, plkst. 11.12
  • Fenomenoloģija
    [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
    9 KB (1 289 vārdi) - 2010. gada 29. oktobris, plkst. 11.13
  • Ontoloģija
    ...osofiskas disciplīnas, kā "pirmās foilosofijas" ideju. Vācu klasiskās filosofijas pārstāvji (Kants, Hēgelis u.c.) esošo ''ontoloģijas'' līmeni raksturo [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
    3 KB (574 vārdi) - 2010. gada 29. oktobris, plkst. 11.20
  • Teodiceja
    [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
    3 KB (476 vārdi) - 2010. gada 29. oktobris, plkst. 11.23
  • Gondišapuras Akadēmija
    [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
    4 KB (640 vārdi) - 2020. gada 3. augusts, plkst. 15.07
  • Aleksandrijas skola
    ...ekmēja visu nākošo agrīnās [[kristietība]]s teoloģiju), iedibināts filosofijas virziens. Šī virziena pārstāvji bija [[Origens]], [[Klēments]] u.c. [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
    5 KB (402 vārdi) - 2010. gada 29. oktobris, plkst. 12.16
  • Deisms
    * Trūps H. Katoļu Baznīcas vēsture. - Rīga: Avots, 1992, 331. lpp. [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
    2 KB (322 vārdi) - 2010. gada 29. oktobris, plkst. 11.10
  • Okazionālisms
    * '''1.''' XVII gs. otrās puses reliģiski ideālistiska filosofijas doktrīna (Kordemuā, Geilinkss) [[Kartezisms|kartezisma]] [[Metafizika|met [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
    3 KB (365 vārdi) - 2010. gada 29. oktobris, plkst. 11.20
  • Li
    [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
    2 KB (314 vārdi) - 2010. gada 29. oktobris, plkst. 11.17
  • Jaunhēgelieši
    '''Jaunhēgelieši''' jeb kreisie hēgelieši – Hēgeļa filosofijas skolas radikālais spārns. Virziena izveidošanos inspirēja D.Štrausa gr [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
    3 KB (399 vārdi) - 2011. gada 6. jūnijs, plkst. 10.46
  • Joga
    * Visvaldis Klīve. Ticības ceļos. Reliģiju vēsture. - Zinātne: Rīga, 1995. - 413 lpp. ISBN 579661133X [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
    3 KB (427 vārdi) - 2020. gada 2. augusts, plkst. 14.53
  • Vēstures filosofija internetā
    [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
    1 KB (85 vārdi) - 2011. gada 8. jūnijs, plkst. 05.19
  • Adživika
    ...dživika''' (sanskr. ''Ājīvika'') - [[Materiālisms|materiālistiskās]] filosofijas virziens, skola [[Senā Indija|Senajā Indijā]], neatzina dvēseles pastā [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
    2 KB (332 vārdi) - 2011. gada 3. jūnijs, plkst. 14.33
  • Agnosticisms
    [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
    3 KB (445 vārdi) - 2020. gada 23. jūnijs, plkst. 19.49
  • Akcidence
    [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
    799 byte (115 vārdi) - 2010. gada 29. oktobris, plkst. 11.06
  • Apeirons
    [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
    1 KB (177 vārdi) - 2010. gada 29. oktobris, plkst. 11.08
  • Milētas skola
    [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
    2 KB (205 vārdi) - 2010. gada 29. oktobris, plkst. 11.19
  • Antīkā filosofija
    ...kolu (kuru filosofijas maniere lielā mērā veidojās tiešā ''antīkās filosofijas'' ietekmē) mierīga līdzāspastāvēšana, līdz mainījās valsts varas ...u; priekšstats par saprātīgu pasaules uzbūvi, kur visam ir sava jēga; filosofijas definēšana kā zinātnes par pirmssākumiem un esības mērķiem; secinā
    19 KB (2 862 vārdi) - 2017. gada 23. maijs, plkst. 20.06
  • Intelektuālās vēstures skola
    ...eresē tikai neparastas, izcilas idejas vēsturē. Terminu "intelektuālā vēsture" ieviesis amerikāņu vēsturnieks P.Millers savā darbā "Jaunanglijas apz * Ir jāpēta cilvēces mentālo sasniegumu evolūcija un izmaiņas, "ideju vēsture", kurā parādās "intelektuālās paradigmas" jeb "absolūtie priekšnosac
    4 KB (657 vārdi) - 2009. gada 3. februāris, plkst. 22.25
  • Antropocentrisms
    ...istu sengrieķu un latīņu klasiķu (t.s. [[Antīkā filosofija|antīkās filosofijas]]), kā arī seno baznīcas tēvu darbu studijās un vēlmē atjaunot antī [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
    2 KB (1 vārds) - 2013. gada 23. maijs, plkst. 16.27
  • Aristotelis no Stagīras
    ...s [[Akadēmija|Akadēmijā]], bet gan 335. g. p.m.ē. izveidoja pats savu filosofijas skolu – [[Likejs|Likeju]] (netālu no Likejas Apollona tempļa - tā kā ...atšķirībā no zinātnēm (fizikas), kuras pēta kādu esamības daļu, filosofijas (metafizikas) uzdevums ir pētīt esamību kā tādu, kas tai piemīt kā e
    22 KB (3 106 vārdi) - 2012. gada 19. aprīlis, plkst. 21.04
  • Askēze
    [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
    3 KB (396 vārdi) - 2016. gada 20. maijs, plkst. 06.52
  • Atomisms
    [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
    4 KB (532 vārdi) - 2013. gada 27. marts, plkst. 17.40
  • Averoisms
    [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
    1 KB (223 vārdi) - 2010. gada 29. oktobris, plkst. 11.09
  • Enciklopēdija
    ...espējamais pamatzināšanu apkopojums) un šauri specifiskās (vēstures, filosofijas, lauksaimniecības, bioloģijas, medicīnas u.tml.). ...ās grāmatās. [[Plīnijs Vecākais]] (23–79) sarakstīja darbu "Dabas vēsture" (''Naturālis historia'') 37 grāmatās, kas sniedza sistemātiskas ziņas
    31 KB (1 vārds) - 2020. gada 3. janvāris, plkst. 06.45
  • Vēsture
    '''Vēsture''' (sengr. ''Ιστορία'', lat. ''historia'') - atkarībā no konteksta * '''Vēsture''' - eifēmisms visam, ko zinam par pagātni, kas tajā ir noticis, mūsu p
    19 KB (2 827 vārdi) - 2022. gada 29. oktobris, plkst. 12.36
  • Bhutavada
    [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
    2 KB (267 vārdi) - 2010. gada 29. oktobris, plkst. 11.09
  • Boētijs
    ...]]s pamatlicēju. Pirms nāves, jau ieslodzījumā sarakstījis traktātu "Filosofijas mierinājums" (''De consolatione philosophiae''), kas ar savu saturu un pas ...tiesl-italija-boecijs-un-kasiodors/ Boēcijs un Kasiodors // Kristietības vēsture]
    14 KB (1 346 vārdi) - 2011. gada 22. decembris, plkst. 13.54
  • Cji
    [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
    2 KB (277 vārdi) - 2010. gada 29. oktobris, plkst. 11.09
  • Čičerins Boriss
    ...iestājās pret revolucionāro kustību un [[Sociālisms|sociālismu]]. [[Vēsture]]s zinātnē iedibināja t.s. juridisko skolu Krievijas [[Historiogrāfija|
    6 KB (582 vārdi) - 2009. gada 31. marts, plkst. 09.05
  • Dabiskās tiesības
    ...ā ir dabisko tiesību ideja un jēdziens pieder pie senākajām tiesību filosofijas un jurisprudences kategorijām. Dabisko tiesību teorijas attīstību iedal [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
    8 KB (1 511 vārdi) - 2014. gada 18. septembris, plkst. 09.06
  • Demiurgs
    [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
    2 KB (1 vārds) - 2010. gada 29. oktobris, plkst. 11.11
  • Elejas skola
    ...s dienvidos) VI-V gs.p.m.ē. izveidojusies [[Antīkā filosofija|antīkās filosofijas]] skola. Zināmākie pārstāvji bija [[Ksenofans no Kolofonas|Ksenofans]], [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
    5 KB (579 vārdi) - 2010. gada 29. oktobris, plkst. 11.12
  • Elidas skola
    ...- viena no [[Sokrats no Atēnām|Sokrata]] sekotāju [[Antīkā filosofija|filosofijas]] skolām, kas pastāvējā Ēlidā (sengr. ''Ἦλις, Ἤλιδος, Ēl [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
    3 KB (1 vārds) - 2010. gada 29. oktobris, plkst. 11.12
  • Utopija
    [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
    10 KB (1 vārds) - 2011. gada 3. jūnijs, plkst. 11.02
  • Dialektiskais materiālisms
    [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
    8 KB (978 vārdi) - 2014. gada 26. maijs, plkst. 08.01
  • Epikūrieši
    ...riešu'' kopiena bija noslēgta, balstīta draudzības kultā un kopīgās filosofijas studijās, un, lai arī aktīvi neuzstājoties pret apkārtējo sabiedrību [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
    3 KB (482 vārdi) - 2011. gada 31. maijs, plkst. 16.53
  • Eristika
    [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
    2 KB (209 vārdi) - 2013. gada 1. jūlijs, plkst. 14.19
  • Fadzja
    [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
    5 KB (606 vārdi) - 2010. gada 26. novembris, plkst. 08.08
  • Filozofiskais komunisms
    [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
    2 KB (175 vārdi) - 2011. gada 8. jūnijs, plkst. 05.06
  • Filosofu akmens
    [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
    2 KB (294 vārdi) - 2010. gada 29. oktobris, plkst. 11.13
  • Hercens Aleksandrs
    ...plūko no neprāta, un notikumi no bezjēdzības un nevajadzības aspekta. Vēsture ir kā ārprātīga cilvēka autobiogrāfija.” Sociālajā sfērā, kaut
    11 KB (1 475 vārdi) - 2010. gada 25. novembris, plkst. 10.06
  • Imanentisms
    [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
    1 KB (220 vārdi) - 2010. gada 29. oktobris, plkst. 11.14
  • Indiešu filosofija
    '''Indiešu filosofija''' - dažādu reliģiski-filosofijas skolu un koncepciju kopums, kas radies un attīstījies [[Senā Indija|Sena ...lētas idejas, kas daudzējādā ziņā nosacīja visu tālāko ''indiešu filosofijas'' attīstību (ideja par pasaules dvēseles - [[Brahmans|brahmana]] un indi
    6 KB (723 vārdi) - 2011. gada 3. jūnijs, plkst. 14.33
  • Japāņu filosofija
    '''Japāņu filosofija''' - Japānas salās dzīvojošo domātāju un filosofijas skolu koncepcijas un idejas. Attīstījās [[Ķīniešu filosofija|senķīn ...ānisma un [[Sintoisms|sintoisma]] un budisma atziņas ar vācu klasiskās filosofijas (galvenokārt Hēgeļa un E.Hartmaņa) un empiriokriticisma idejām, izveid
    6 KB (902 vārdi) - 2013. gada 11. maijs, plkst. 15.02
  • Kartezisms
    ...niskās transkripcijas) - Dekarta un tā sekotāju mācība. Populāra kā filosofijas skola bija XVII-XVIII gs. franču un nīderlandiešu filosofu vidū. Jau vi [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
    2 KB (272 vārdi) - 2017. gada 3. decembris, plkst. 09.10
  • Katarse
    [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
    3 KB (488 vārdi) - 2010. gada 29. oktobris, plkst. 11.16
  • Kembridžas skola
    ...Plašākā nozīmē tā dēvē filosofu grupu, kuri pieder pie dažādām filosofijas skolām, taču grupējas ap Kembridžas universitāti: S.D.Brouds, K.Popers [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
    2 KB (349 vārdi) - 2010. gada 29. oktobris, plkst. 11.16
  • Kiniķi
    ...] mācības sekotāji. Nosaukuma izcelsme nāk no [[Atēnu polisa|Atēnu]] filosofijas skolas ''Kinosargā'' nosaukuma ''Κυνόσαργες'' (burt. “modrais [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
    6 KB (785 vārdi) - 2010. gada 29. oktobris, plkst. 11.16
  • Kirenaiķi
    ...υρηναϊκοί φιλόσοφοι'') - [[Antīkā filosofija|antīkās filosofijas]] skola Ziemeļāfrikā, V gs.p.m.ē., [[Aristips no Kirēnas|Aristipa no K [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
    2 KB (268 vārdi) - 2010. gada 14. decembris, plkst. 11.36
  • Koherences teorija
    [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
    1 KB (1 vārds) - 2010. gada 29. oktobris, plkst. 11.17
  • Konceptuālisms
    ...isms''' (no lat. ''conceptus'' - jēdziens) - [[Sholastika|sholastiskās]] filosofijas virziens, kura spilgtākie pārstāvji bija [[Abelārs]] un [[Okams Viljams [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
    807 byte (1 vārds) - 2010. gada 29. oktobris, plkst. 11.17
  • Konfūcisms
    ...ji sociāli didaktiska mācība, vēlāk viens no [[Ķīniešu filosofija|filosofijas]] pamatvirzieniem [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]], par kura aizsācēju tr [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
    7 KB (1 vārds) - 2013. gada 17. aprīlis, plkst. 06.30
  • Ķīniešu filosofija
    ...) - [[Senā Ķīna|Senās Ķīnas]] teritorijā dzīvojušo domātāju un filosofijas skolu koncepcijas un idejas kā šim reģionam un [[civilizācija]]i rakstu ...Pārmaiņu grāmatas" tēli un simbolika visai stipri ietekmēja ''Ķīnas filosofijas'' tālāko attīstību. Tajā pašā laikā veidojās galvenie principi mā
    15 KB (1 vārds) - 2013. gada 11. maijs, plkst. 15.13
  • Lavrovs Pjotrs
    ...rā indivīds ir spējīgs domāt. Sabiedrības kultūra esot tā vide, ko vēsture devusi domas darbībai. Savukārt civilizācija esot apzināts virzītājs
    4 KB (497 vārdi) - 2009. gada 21. decembris, plkst. 10.06
  • Likejs
    ....m.ē. [[Aristotelis no Stagīras]] nodibināja savu [[Antīkā filosofija|filosofijas]] skolu - Likeju jeb ''[[Peripatētiķi|peripatētiķu]] skolu'' (skolas ē [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
    3 KB (463 vārdi) - 2011. gada 27. jūnijs, plkst. 04.58
  • Islams
    ...trināla rakstura atšķirības. Visas trīs šīs reliģijas piekrīt, ka vēsture ir iesākusies senebreju patriarha Ābrama laikā, ka pirmais cilvēks ir b ...izstrādāta XI-XII gs. mijā. T.s. "īstenticīgo kalams", balstoties uz filosofijas un loģikas argumentāciju, lai nostiprinātu dogmatismu un aizstāvētu tr
    13 KB (2 317 vārdi) - 2019. gada 15. septembris, plkst. 11.09
  • Lingvistiskā filosofija
    ...lodas analīzi par filosofiskās pētīšanas pamatmērķi, lingvistiskās filosofijas, it īpaši Oksfordas grupas pārstāvji, par savas ievērības objektu izr * [http://home.parks.lv/gundega/salidz.htm Filosofijas noteiksme Ludviga Vitgenšteina un Žaka Deridā koncepcijās.]
    11 KB (1 512 vārdi) - 2010. gada 29. oktobris, plkst. 11.18
  • Logoss
    [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
    2 KB (324 vārdi) - 2010. gada 29. oktobris, plkst. 11.18
  • Lokajata
    ...u kopumā, par ko liecina plašā polemika praktiski ar visām senindiešu filosofijas skolām. Par vienu no ''lokajatas'' atzariem pieņemts uzskatīt [[Bhutavad [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
    5 KB (1 vārds) - 2010. gada 29. oktobris, plkst. 11.18
  • Loskis Nikolajs
    ...ora grādu Maskavas universtātē. No 1909. līdz 1921. gadam Vēstures un filosofijas fakultātes lektors, vēlāk profesors Pēterburgas universitātē. Vadīji Uzskatīja, ka filosofijas uzdevums ir izveidot koncepciju par pasauli kā vienotu veselumu. To centā
    8 KB (888 vārdi) - 2010. gada 8. februāris, plkst. 11.12
  • Špenglers Osvalds
    ...Der Metaphysische Grundgedanke der Heraklitischen Philosophie''), saņemot filosofijas zinātņu doktora (Ph.D.) grādu. Kopš 1908. gada 1. janvāra strādāja p * Jermolajeva Jeļena. Kultūras vēsture. XX gadsimts : eksper. māc. grām. - RaKa: Rīga, 2002. - 326 lpp. ISBN 99
    11 KB (1 482 vārdi) - 2011. gada 17. maijs, plkst. 12.37
  • Analītiskā filosofija
    ...lai atšķirtu jauno XX gs. sākuma filosofiju no vecās, iepriekšējās filosofijas. Analītiskā filosofija ir pārāk daudzveidīga savās metodēs un attiek ...bas un sociālās zinātnes arī strukturāli ir identiskas. Analītiskās filosofijas ietvaros sastopami arī citi viedokļi. Tā piemēram, vitgenšteinietis P.
    4 KB (582 vārdi) - 2010. gada 29. oktobris, plkst. 11.07
  • Neokantiānisms
    ...(“individualizējošu abstrakciju”), apraksta atsevišķus notikumus (vēsture interesējas par atsevišķiem notikumiem to neatkārtojamā savdabībā un [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
    10 KB (1 408 vārdi) - 2013. gada 19. aprīlis, plkst. 15.07
  • Dzīves filosofija
    ...āpēc tajā nav iespējamas likumsakarības. Gan sabiedrības dzīve, gan vēsture nav racionāli analizējama, to var tikai pārdzīvot un izprast. [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
    3 KB (672 vārdi) - 2010. gada 29. oktobris, plkst. 11.11
  • Megaras skola
    ...- viena no [[Sokrats no Atēnām|Sokrata]] sekotāju [[Antīkā filosofija|filosofijas]] skolām IV-III gs.p.m.ē. [[Hellada|Helladā]]. Virzienu iedibinājis Sok [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
    2 KB (367 vārdi) - 2010. gada 29. oktobris, plkst. 11.18
  • Mērings Francis
    ...rsies arī jauno laiku vēsturei, sarakstot "Vācijas sociāldemokrātijas vēsture" (4 sēj., 1897.-1898.), "Kārlis Markss" (1918.), "Leģenda par Lesingu" (
    5 KB (703 vārdi) - 2013. gada 28. februāris, plkst. 17.28
  • Purva mimansa
    [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
    3 KB (439 vārdi) - 2011. gada 3. jūnijs, plkst. 14.34
  • Mutakallimi
    [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
    3 KB (375 vārdi) - 2013. gada 17. maijs, plkst. 09.57
  • Neoplatonisms
    ...jaukumu (termins ieviests XVII-XVIII gs., lai nodalītu vēlīno antīkās filosofijas korpusu no klasiskā), kā arī šo ideju tālāka attīstība viduslaikos ...nisms|pagānisma]] vajāšanu laikā lielākā daļa atlikušo ''antīkās filosofijas'' skolu - t.sk. arī neoplatonisma skolas - tika slēgtas, paši filosofi p
    12 KB (2 024 vārdi) - 2010. gada 29. oktobris, plkst. 13.19
  • Njaija
    [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
    4 KB (520 vārdi) - 2011. gada 3. jūnijs, plkst. 14.33
  • Peripatētiķi
    ...ипатетическая школа'') - [[Antīkā filosofija|antīkās filosofijas]] virziens, aristotelieši jeb [[Aristotelis no Stagīras|Aristoteļa no St * Peripatētiķi. // Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / sast. P.Valters - Divergens: Rīga, 2001., 322.-3
    5 KB (485 vārdi) - 2010. gada 29. oktobris, plkst. 11.20
  • Pirmssokratieši
    ...no esību, kas pieejama tikai domai (praktiski visa turpmākā ''antīkās filosofijas'' attīstība – no plurālistiskajām Empedokla un Dēmokrita sistēmām * Megi B. Filozofijas vēsture. – Zvaigzne ABC, Rīga, 2000.
    8 KB (1 vārds) - 2010. gada 29. oktobris, plkst. 11.21
  • Pītagorieši
    ...tagoriešu skola''', '''pītagorisms''' - [[Antīkā filosofija|antīkās filosofijas]] virziens, organizācija - "pītagoriešu savienība", izveidota Krotonā * Megi B. Filozofijas vēsture. – Zvaigzne ABC, Rīga, 2000.
    7 KB (709 vārdi) - 2010. gada 29. oktobris, plkst. 11.22
  • Platona Akadēmija
    ...s tieši ar filosofijas kritiskās funkcijas atjaunošanu hellēnistiskās filosofijas kontekstā. Arkesilaja pozīciju turpināja arī slavenākais no viņa seko * Megi B. Filozofijas vēsture. – Zvaigzne ABC, Rīga, 2000.
    10 KB (1 345 vārdi) - 2020. gada 3. augusts, plkst. 15.04
  • Stoicisms
    ...tāta portika) - IV gs.p.m.ē. izveidojies [[Antīkā filosofija|antīkās filosofijas]] virziens, kura pamatlicējs bija [[Zenons no Kitionas]]. ...loģika ir kā dārza iežogojums, fizika ir augsne, ētika - tās augļi. Filosofijas galvenais uzdevums meklējams ētikā, bet zināšanas kā tādas ir tikai
    6 KB (1 019 vārdi) - 2011. gada 26. septembris, plkst. 15.40
  • Gnozeoloģija
    [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
    462 byte (73 vārdi) - 2010. gada 29. oktobris, plkst. 11.14
  • Platona Akadēmija Florencē
    * Megi B. Filozofijas vēsture. – Zvaigzne ABC, Rīga, 2000. [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
    7 KB (1 vārds) - 2017. gada 9. februāris, plkst. 07.48
  • Sofistika
    [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
    4 KB (1 vārds) - 2011. gada 31. janvāris, plkst. 13.59
  • Sofisti
    [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
    3 KB (364 vārdi) - 2011. gada 31. janvāris, plkst. 14.00
  • Platonisms
    [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
    4 KB (799 vārdi) - 2010. gada 3. novembris, plkst. 11.02
  • Humānisms
    [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
    1 KB (238 vārdi) - 2022. gada 17. septembris, plkst. 19.01
  • Rikerts Heinrihs
    ...umu. Savā tā arī nepabeigtajā darbā „Filosofijas sistēma: kopējie filosofijas pamatnosacījumi“ izvirzīja domu, ka reālo, eksistējošo cilvēku vien
    9 KB (1 340 vārdi) - 2010. gada 25. novembris, plkst. 13.57
  • Nominālisms
    ...m intencionāli, tad, lūk, intencionalitāte šajā gadījumā kļūs par filosofijas priekšmetu. Dievs nav izzināms. Taču intencionālā nozīmē Dievs nepie [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
    9 KB (1 734 vārdi) - 2010. gada 3. novembris, plkst. 11.09
  • Prātniecības biedrība
    ...кий, Владимир Фёдорович'') galvenokārt rakstīja par filosofijas un estētikas jautājumiem, bija uzskatos mēreni konservatīvs. Radikālā [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
    4 KB (348 vārdi) - 2010. gada 29. oktobris, plkst. 11.05
  • Predestinācijas teorija
    [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
    518 byte (74 vārdi) - 2010. gada 3. novembris, plkst. 11.22
  • Sankhja
    * Visvaldis Klīve. Ticības ceļos. Reliģiju vēsture. - Zinātne: Rīga, 1995. - 413 lpp. ISBN 579661133X [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
    4 KB (678 vārdi) - 2011. gada 3. jūnijs, plkst. 14.34
  • Sensualisms
    [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
    2 KB (226 vārdi) - 2010. gada 14. decembris, plkst. 12.49
  • Sholastika
    ...rīgākais bija izteikts intelektuālisms, [[Antīkā filosofija|antīkās filosofijas]] ([[Platons]] un it īpaši [[Aristotelis no Stagīras|Aristotelis]]) un a XIX gs. izveidojās ''neosholastika'', kas apvienoja klasiskās kristīgās filosofijas skolas, tālāk pilnveidojot ''sholastisko'' tradīciju.
    8 KB (887 vārdi) - 2017. gada 3. marts, plkst. 20.54
  • Skepticisms
    ...filosofa mērķis. Savos darbos skeptiķi kritizēja „spekulatīvās“ filosofijas nostādnes un izvirzīja savus argumentus (tropus) par labu skepticismam. S [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
    4 KB (619 vārdi) - 2011. gada 6. aprīlis, plkst. 12.54
  • Solovjovs Vladimirs
    ...80.), "Lekcijas par dievcilvēci" (1871.-1881.), "Teokrātijas nākotne un vēsture" (''История и будущность теократии'', 1885.-1887
    10 KB (1 166 vārdi) - 2011. gada 21. februāris, plkst. 11.55
  • Taidzji
    [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
    4 KB (596 vārdi) - 2011. gada 19. maijs, plkst. 09.07
  • Tomisms
    [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
    4 KB (557 vārdi) - 2011. gada 30. maijs, plkst. 14.34
  • Universālijas
    [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
    968 byte (156 vārdi) - 2011. gada 8. jūnijs, plkst. 05.10
  • Vaišešika
    * Visvaldis Klīve. Ticības ceļos. Reliģiju vēsture. - Zinātne: Rīga, 1995. - 413 lpp. ISBN 579661133X [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
    4 KB (502 vārdi) - 2011. gada 3. jūnijs, plkst. 15.02
  • Vechēgelieši
    '''Vechēgelieši''' – Hēgeļa filosofijas skolas konservatīvais spārns XIX gs. 30-40. gados vācu zemēs. ...eši]]em, uzsvēra nepieciešamību "labot" Hēgeli Šellinga identitātes filosofijas un [[Leibnics Gotfrīds Vilhelms|Leibnica]] [[teodiceja]]s garā.
    929 byte (1 vārds) - 2011. gada 6. jūnijs, plkst. 10.56
  • Vedanta
    * Visvaldis Klīve. Ticības ceļos. Reliģiju vēsture. - Zinātne: Rīga, 1995. - 413 lpp. ISBN 579661133X [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
    4 KB (570 vārdi) - 2013. gada 14. marts, plkst. 14.11
  • Vēdas
    * Visvaldis Klīve. Ticības ceļos. Reliģiju vēsture. - Zinātne: Rīga, 1995. - 413 lpp. ISBN 579661133X [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
    5 KB (1 vārds) - 2020. gada 8. augusts, plkst. 16.22
  • Eiropas filozofija
    ...ieni, kas veidojās Eiropā kopš V gs. uz [[Antīkā filosofija|antīkās filosofijas]] pamata, lielā [[kristietība]]s ietekmē. ...no Akvīnas|Tomam no Akvīnas]] u.c. Domu dažādība pastāvēja ne tikai filosofijas (t.i. sholastikas) ietvaros, bet zinātniskajai domai pretstatā bija arī
    11 KB (1 398 vārdi) - 2020. gada 12. augusts, plkst. 14.44
  • Viduslaiku reālisms
    [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
    7 KB (723 vārdi) - 2013. gada 17. maijs, plkst. 10.31
  • Vindelbands Vilhelms
    ...bendlandischen Philosophic im Altertum'', 1888.), "Jauno laiku filozofijas vēsture" (''Geschichte der neueren Philosophic'', 2 sēj., 1878.-1880.), "Prelūdij ...nes ir "idiogrāfiskas", t.i. aplūko īpašo, atsevišķo. Savā runā “Vēsture un dabaszinātne”, kuru Vindelbands teica 1894. gadā, stājoties Strasbu
    6 KB (848 vārdi) - 2011. gada 10. jūnijs, plkst. 16.08
  • Vīnes grupa
    ...ācību par loģikas un matemātikas analītisko raksturu, tradicionālās filosofijas kritiku), līdz galam noformulēja loģiskā pozitīvisma pamattēzes, izvi ...filosofēšanas noskaņā. Atšķirīga ir attieksme pret vārdu, teikumu, filosofijas uzdevumu, ko bieži apzīmē kā utilitāru, pragmātisku.
    4 KB (639 vārdi) - 2011. gada 13. jūnijs, plkst. 10.14
  • Vācu klasiskā filosofija
    ...ināja empīrisko materiālismu. Būtiski ietekmēja tālāko racionālās filosofijas turpmāko attīstību. ...om/doc/57515272/Vardnica-1-filosfija Vācu klasiskā filozofija // A.Vilka filosofijas terminu vārdnīca]
    2 KB (258 vārdi) - 2011. gada 15. jūnijs, plkst. 05.27
  • Voluntārisms
    [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
    3 KB (474 vārdi) - 2011. gada 15. septembris, plkst. 11.41
  • Kasiodors
    ...antīkās kultūras mantojuma glābējs, "pēdējais romietis". Rūtledža filosofijas enciklopēdija Kasiodoru ierindo starp Viduslaiku enciklopēdistiem. ...arum"), "Psalmu skaidrojums" (''Expositio psalmorum''), "Kasiodoru dzimtas vēsture" (''Ordo generis Cassiodorum''), "Par pareizrakstību" (''De orthographia''
    7 KB (1 033 vārdi) - 2013. gada 5. jūnijs, plkst. 08.45
  • Birūni
    Turpinot [[Antīkā filosofija|antīkās filosofijas]] tradīciju, centies izzināt visu - vēsturi, ģeogrāfiju, matemātiku,
    11 KB (1 072 vārdi) - 2020. gada 9. augusts, plkst. 07.46
  • Islama filosofija
    ...osofija''' (kr. ''философия ислама'') - dažādu reliģiski-filosofijas skolu un koncepciju kopums, kas radies un attīstījies viduslaikos, arābu ...fija]]s daļu. Austrumos Averoesa domu praktiski nepamanīja, t.i. islāma filosofijas Spānijas skolas attīstība un gals neatspoguļojās Austrumu domas attīs
    4 KB (1 vārds) - 2018. gada 30. marts, plkst. 19.24
  • Ideālisms
    [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
    2 KB (364 vārdi) - 2014. gada 18. augusts, plkst. 12.28
  • Karls Levits un vēstures filosofija
    ...s šķiet tā vērtas. Sākot ar 50. gadiem viņu vairāk saista vēstures filosofijas jautājumi, taču visu mūžu Levitu pavada M.Heidegera ietekme un konflikt ...ilosofiju uzskatīja par gudrības šūpuli, un Heidegera rīcība šādā filosofijas traktējumā nav saprotama.” Atbildes rakstā Emīls Štaigers norādīja
    30 KB (5 397 vārdi) - 2015. gada 12. marts, plkst. 07.55
  • Antropoloģisms
    [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
    595 byte (92 vārdi) - 2016. gada 19. decembris, plkst. 17.48
  • Sunnītisms
    ...izstrādāta XI-XII gs. mijā. T.s. "īstenticīgo kalams", balstoties uz filosofijas un loģikas argumentāciju, lai nostiprinātu dogmatismu un aizstāvētu tr ...com/doc/53962723/null Katrīne Anspaha. Hizb al-Tahrir al-Islami rašanās vēsture un ideoloģija. // Latvijas Universitātes raksti. Orientālistika. 722. s
    5 KB (663 vārdi) - 2018. gada 1. jūlijs, plkst. 20.00
Saturs iegūts no "https://vesture.eu/Special:Search"