Meklēšanas rezultāti

...a starptautisku nozīmi, tomēr kā iekšējo likumdošanas aktu Itālijas valsts varēja jebkurā laikā gozīt vai pat anulēt. Likums pasludināja pāvest * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Diverge

...ētā Krēsla'' starptautiskās attiecības kārto [[Vatikāns|Vatikāna]] Valsts sekretariāts (ārlietu ministrijas ekvivalents Romas kūrijā). ...palika [[Vatikāna pilsētvalsts]]. ''Svētais Krēsls'' palika bez savas valsts, taču tā starptautiski tiesiskais statuss nemainījās: tas palika tāds

...'') - [[Romas Katoļu Baznīca]]s augstākā pārvaldes iestāde, ko veido Valsts Sekretariāts (''Segretario di Stato''), kā arī ''dikastērijas'' (strukt ==== Valsts Sekretariāts ====

...s Republikā ģerboņu reģistrācija uzticēta Kultūras ministrijai, bet Valsts heraldikas komisija izvērtē ģerboņa atbilstību heraldikas prasībām. ...ā Rietumeiropas heraldikā pieņemtajiem standartiem, parādījās arī [[valsts|valstīm]]. Vēsturē ir bijuši gadījumi juridiski reglamentēt ģerboņu

Vuduslaikos kristīgā Baznīca sāka par „herēzi“ dēvēt idejas, kuras it kā atzina Dievu, bet nora Pirmās herēzes kristietībā rodas līdz ar [[Baznīca]]s institūciju un organizatoriskās struktūras izveidošanos un ticīgo s

* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Diverge [[Kategorija:Romas Katoļu Baznīca]]

...lstis nepazina suverenitātes principu, jo valsts varu ierobežoja katoļu baznīca, bez tam visi [[Monarhs|monarhi]] Rietumeiropā vismaz formāli tika uzskat ...i raksturīga naturālā saimniecība un zems tehnikas līmenis. Feodālā valsts parasti bija kārtu vai absolūtā monarhija, sabiedrības garīgajā dzīv

...valdnieka vara pār visām provincēm, celti [[Cietoksnis|cietokšņi]], [[baznīca]]s un [[Klosteris|klosteri]] (tie kalpoja ne tikai kā kulta celtnes, bet a

...vs|Stoglava]] noteikto kārtību, kā rezultātā Krievijas Pareizticīgā baznīca sašķēlās t.s. pareizticīgajos un [[Vecticībnieki|vecticībniekos]]. G ...aujoties valsts varas struktūrā un kļūstot par t.s. "[[Valsts baznīca|valsts Baznīcu]]".

...Romu, t.s. Romas kolēģiju, kurā darbojās spēcīgākie [[Romas Katoļu Baznīca|katoļu Baznīcas]] zinātnieki (lielākā daļa [[jezuīti]]). Iepazinusie ...v. Inkvizīcijai]], ka Galilejs noliedz Aristoteļa filozofiju, ko katoļu Baznīca atzinusi par visas zinātnes pamatu. Kā pierādījums tika uzrādītas vē

...XVIII gs. izveidoto [[Apgaismotais absolūtisms|apgaismotā absolūtisma]] valsts modeli. ...s kārtas izvirzīšanās, kas pamazām pārņem aristokrātijas funkcijas valsts pārvaldē;

.... ''Abt'', kr. ''аббат'') - amatpersona, augsta ranga [[Romas Katoļu Baznīca]]s [[Klērs|garīdznieks]], kopš V gs. tā dēvē ietekmīga [[Klosteris|k * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Diverge

...'Sancta Sedes'') [[Monarhs|monarhs]] un suverēns, [[Vatikāns|Vatikāna]] valsts galva. Pirmajos m.ē. gadsimtos šo titulu piemēroja visiem kristiešu pri * ''Princeps sui iuris civitatis Vaticanae'' - ''Vatikāna valsts suverēns''

* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Diverge [[Kategorija:Romas Katoļu Baznīca]]

* '''3''' Visjaunākajos laikos augstas valsts pārvaldes amatpersonas nosaukums vairākās Eiropas valstīs (visbiežāk * '''4.''' Amats [[Romas Katoļu Baznīca|Romas Katoļu Baznīcā]], administratīvās iestādes (kongregācijas, gar

...drība''' (lat. ''Societas Jesu'', saīsinājums ''SJ'') - [[Romas Katoļu Baznīca]]s regulārklēriķu biedrība, kas izveidojusies 1534. gadā Parīzē no [ ...prakses. Locekļi nav tiesīgi ieņemt augstus amatus nedz [[Romas Katoļu Baznīca|Baznīcas]] institūcijā, nedz arī sekulārajās sfērās. Biedrības uzb

...'' (lat. ''Ordo Cartusiensis'', saīsināti: ''OCart'') ir [[Romas Katoļu baznīca]]s mūku [[eremīti|eremītu]] [[ordenis]]. ...un viņa biedri sāka sev celt [[klosteris|klostera]] kopienas ēkas un [[Baznīca|baznīcu]]. Visas telpas bija savienotas ar krusta eju. Klosteris auga un v

* '''1.''' sabiedrības pašorganizācijas veids [[Romas valsts|Senajā Romā]], kam bija ne vien reliģiska un militāra, bet arī politis * '''2.''' [[Romas Katoļu Baznīca]]s teritoriālās vienības pārvalde (iestāde), sākot ar [[bīskapija]]s

...pārzinis"; vāc. ''Meister'', kr. ''местр'') - dažu [[Romas Katoļu Baznīca]]s [[Mūku bruņinieku ordeņi|bruņinieku ordeņu]] vadītājs. Vēlāk, o * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens

...cèse''; kr. ''епископство'') - [[Bīskaps|bīskapa]] vadīta [[Baznīca]]s administratīva vienība - [[diecēze]], - kurā apvienotas kādā terit [[Austrumu Baznīca|Austrumu Baznīcā]] ''bīskapijas'' ekvivalents ir [[eparhija]].

...tāvošajam, piemēram, atbrīvošana no nodevām, zemes piešķiršana no valsts fonda u.tml. ...ana pretī prasīja dienestu vai [[klaušas]]). Parādās VII gs. [[Franku valsts|Franku valstī]], kad kā ''benefīcijus'' par kalpošanu vasaļiem sāka d

* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens [[Kategorija:Romas Katoļu Baznīca]]

* [[Romas Katoļu Baznīca|Romas Katoļu Baznīcā]] visi ordinētie kalpotāji, izņemot pastāvīgos * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Diverge

* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens [[Kategorija:Romas Katoļu Baznīca]]

'''Ekskomunikācija''' (lat. ''excommunicatio'') - izslēgšana no [[Baznīca]]s. ''Ekskomunikācijas'' juridisko formu deva [[pāvests]] Martins V 1418. * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Diverge

...[[Eparhs|eparha]] pārvaldīts apgabals (Justiniāna I laikā (527.-565.) valsts bija sadalīta 64 eparhijās). * '''2.''' [[Austrumu Baznīca|Austrumu Baznīcā]] [[Bīskaps|bīskapa]] pārziņā esoša teritorija ([[

* '''2.''' Aizliegums noturēt dievkalpojumus. [[Baznīca]]s sods [[Garīdznieks|garīdzniekam]], ar kuru tam tika aizliegta kulta ka * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Diverge

* '''2.''' Svinīga iecelšana [[Baznīca]]s amatā, pasniedzot amata [[insignijas‎]]. * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens

...s Sanctae Romanae Ecclesiae'', kr. ''кардинал'') - [[Romas Katoļu Baznīca|Katoļu Baznīcas]] augstākā amatpersona kopš VI gs. Pirmie kardināli b * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Diverge

* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens

...iens, kas atbalsta [[Baznīca]]s līdzdalību, ietekmi vai pat dominanti [[valsts]] laicīgajā politiskajā un kultūras dzīvē. * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens

...istietībā]] augstāko [[Garīdznieks|garīdznieku]] sanāksme aktuālo [[Baznīca]]s dzīves jautājumu izlemšanai. Kopš III gs. pirmie ''koncili'' bija re * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters - Divergens,

* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Diverge [[Kategorija:Romas Katoļu Baznīca]]

...Valsts|valsti]] un [[Svētais Krēsls|Svēto Krēslu]] par [[Romas Katoļu Baznīca]]s statusu un vispārējo stāvokli šajā valstī. Daži tiesību speciāl ...tu'' plašākā nozīmē, kas papildus var saturēt arī citas normas par valsts un Baznīcas attiecībām dažādās specifiskās jomās.

...Imperatora]] slepenā padome [[Romas valsts|Senajā Romā]] tieslietās un valsts pārvaldes administratīvajos jautājumos t.s. ''impērijas laikā'' (28. g * '''3.''' [[Evanģēliski luteriskā Baznīca|Evanģēliski luteriskās Baznīcas]] administratīvās pārvaldes institū

* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens [[Kategorija:Romas Katoļu Baznīca]]

...ai pilnvarotais polistiskas misijas veikšanai [[Romas valsts|Senās Romas valsts]] publiskajās tiesībās. T.s. republikas laikā ''legāts'' bija karavado * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens

...as vai ordālijas prasības tādēļ, ka baidījās no Dieva soda. Eiropā Baznīca jau 13. gs., bet vēlāk arī laicīgā vara no ordālijām atteicās. * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Diverge

* '''4.''' [[Baznīca]]s vadītāja tituls vairākās [[Autokefāls|autokefālajās]] Baznīcās. * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters - Divergens,

* '''3.''' Dažu [[Romas Katoļu Baznīca]]s [[Mūku ordeņi|mūku ordeņu]] ([[Franciskāņi|franciskāņu]], [[Kapu * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Diverge

...hijā un tam pienākošos valdījumu simboli ([[kronis]], [[scepteris]], [[valstsābols]] u.c.). ...ts|Vormsas konkordāta]] (1122.) par ''regālijām'' sāka dēvēt arī [[Baznīca]]s laicīgās tiesības un īpašumus, kas tai bija dāvāti jau no VIII gs

...gs, laicīgs) - [[Baznīca]]s īpašuma pārvēršana laicīgā (piem., [[valsts]]) īpašumā.

* '''2.''' [[Romas Katoļu Baznīca|Romas Katoļu baznīcā]]: provinces [[Bīskaps|bīskapu]] kopsapulce (skat ...ērijā]]: [[valsts]] iestāde, kas pārzināja Krievijas [[Pareizticīgā Baznīca|Pareizticīgo Baznīcu]].

* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens [[Kategorija:Romas Katoļu Baznīca]]

* '''1.''' Pilsētas apgabals vai [[province]]s daļa [[Romas valsts|Romas valstī]] I gs.p.m.ē. - III gs., vēlāk administratīvi teritoriāl ...Konfesijas kanoniskajos noteikumos paredzēta reliģiskās savienības ([[Baznīca]]s) organizatoriskās struktūras teritoriāli administratīva vienība, [[

...gs. augstākā administratīvās varas amatpersona, kas pārrauga kādu [[Baznīca]]s apgabalu (burtisks jēdziena "[[bīskaps]]" tulkojums latīņu valodā). * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens

...o lat. ''titulus'' - "nosaukums, goda nosaukums") - vairs nepastāvošas [[Baznīca]]s provinces [[arhibīskaps|arhibīskapa]] goda nosaukums. * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Diverge

...opalasars (Jaunbabilonijas valdnieks)|Nabopalasara]] vadībā, ar [[Elamas valsts|Elamu]] kā sabiedrotajiem, izdevās Asīriju sakaut un nodibināt Jaunbabi

...ar garīdznieku varēja kļūt jebkurš cilvēks, pat brīvlaistais vergs. Baznīca pieņēma visus, bet kādu karjeru cilvēks veidoja, tas bija atkarīgs no * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Rīga:

...bas attīstību. Verdzība sasniedza tādus apjomus, ka šķiet, bez tās valsts ekonomika nemaz nevarētu pastāvēt: no 7-8 miljoniem iedzīvotāju, savi ...dzniecību vai turēs vergus. Arī turpmākajos gadsimtos Romas katoliskā Baznīca visai kategoriski nostājās pret verdzību. Protams, tas bija tikai Eiropa

* Latvijas Valsts Vēstures arhīvs, 640. f., 3. apr., 625. l.

...ības]] un kur atradās domkapitula sēdeklis ar 6 domkungiem, sv. Marijas baznīca un [[Franciskāņi|franciskāņu]] [[klosteris]], un Piltene ar bīskapa pi * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens

...pamatojumu vai, gluži otrādi, apšaubot varas leģitimitāti) meklēja [[valsts]] kā sociāla fenomena rašanās izskaidrojumus, piedāvājot dažādākā ==== Teoloģiskā valsts teorija ====

...- ar [[Kristietība|kristietību]] saistīts<ref>Lamentovičs V. Mūsdienu valsts. - Zvaigzne ABC: Rīga, 1996., 61. lpp.</ref> termins. atkarībā no kontek

.... Taču antikatoliskā histērija puritāņu vidū pieņēmās spēkā un valsts bija uz jauna reliģiska pilsoņu kara sliekšņa, savukārt ''vigu'' parti

* '''1.''' sākotnēji [[Romas valsts]] iekarotās teritorijas [[Konsuls|konsula]] vara, pēc tam iekarotās teri * '''3.''' Administratīvālā iedalījuma vienība [[Romas Katoļu Baznīca]]s [[Draudze|draudžu]] izplatības apgabalos - Baznīcas province.

* '''1.''' Vienas reliģijas ticīgo pamatkopa, arī [[Baznīca]]s administratīvi teritoriālā pamatvienība. Pirmās ristiešu draudzes, * '''2.''' Kopš XVI-XVII gs. mijas vairākās Eiropas valstis arī zemākā valsts pašvaldību administratīvi teritoriālā pamatvienība. Sākotnēji ''dra

...novestu cilvēci līdz "brīvības valstībai", vispirms "jāuzspridzina" valsts un jālikvidē pašu varas principu kā tādu. Pretstatā [[Marksisms|marks * Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 43. lpp.

...iskajiem [[Ordenis|ordeņiem]] vērstu likumdošanas aktu, sekularizēja [[Baznīca]]s īpašumus, likvidēja [[ģilde]]s un ieviesa tirdzniecības brīvību s [[Kategorija:Valsts varas institūcijas]]

...[[kristietība]]s tekstos ''arhonti'' ir augstākie gari. [[Pareizticīgā Baznīca|Pareizticīgās Baznīcas]] tradīcijā ''arhonti'' ir galvenie [[Dēmons|d * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens

...a favorītiem un tuvākajām uzticības personām - nenoteikts sastāvs, - valsts augstākā pārvaldes, tiesu un finanšu institūcija. Lemjot sevišķi sva ...āra valsts intereses. Laika gaitā no tās nodalīja [[Valsts kases tiesa|valsts kases tiesu]], [[Vispārējo lietu tiesa|vispārējo lietu tiesu]] un [[Kar

...onensis'', ''Sanctus Aurelius Augustinus'', 354–430) – [[Romas katoļu Baznīca]]s [[bīskaps]] Hiponā (Numīdijā, Ziemeļāfrikā), teologs, [[Baznīcas * Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 38.-39. lpp.

Tā kā zinātnes attīstība notika praktiski tikai [[Romas Katoļu baznīca|Baznīcas]] vidē, autori lielāko tiesu bija [[Mūks|mūki]], turpinājās ...[[Livrs|livru]]. Kopš tā laika enciklopēdiju izdošana nonāca tiešā valsts varas interešu sfērā.

...jus” (1268.) pviņš piemin arī [[Livonija|Livoniju]], kritizējot no [[Baznīca]]s un franciskāņu viedokļa aplamo [[Teitoņu ordenis|Teitoņu ordeņa]] * Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 46. lpp.

...2. gadā sācis pildīt arī mācītāja pienākumus Mītavas [[Reformātu Baznīca|reformātu]] draudzē. Viens no [[Kurzemes literatūras un mākslas biedrī ...bai 180. Izstādes katalogs. / Sast. Kvaskova V., Pētersone P. - Latvijas Valsts vēstures arhīvs, Rīga, 1996. (.pdf)]

...an viņas tēvs, gan brālis. Tāpēc 1701. gadā tika pieņemts "Aktu par valsts iekārtu" (''Act of Settlement''), saskaņā ar kuru Anglijas un Skotijas t

...nglijas banka" (''Bank of England''). 1701. gadā tika pieņemts "Akts par valsts iekārtu" (Act of Settlement), kas definēja monarha un Parlamenta lomu val

...tiem Īrijā, vai frančiem kontinentā, Marija II visai aktīvi darbojās valsts iekšpolitikā, nomainot monarhijai nevēlamos Anglijas Baznīcas hierarhus

...ieku un 5000 jātnieku). Praktiski nesastopot pretestību, viņš ieņēma valsts centrālo un dienvidu daļu un galvaspilsētu Londonu. [[Karalis]] [[Džeim

...radās Īrijā, kas bija saglabājusi tam uzticību (arī Skotija neatzina valsts apvērsumu, taču šajā laikā tās spēki cieta zaudējumus un visai drī

...ba par Dieva un cilvēka sakaru - cilvēks Dieva žēlastību gūst bez [[Baznīca]]s starpniecības, bet pestīšanu tikai ar savu personisko ticību. Pakār ...sms. // Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 346. lpp.

...ija [[aristokrātija]] un zemes īpašnieki, kas bija par konservatīvismu valsts iekšpolitikā un ārpolitikā, izveirīšanos no radikālām pārmaiņām.

...ja Rietumeiropu, papildus izglītojoties. 1721. gadā kļuva [[Anglikāņu Baznīca|Īrijas Baznīcas]] (''Church of Ireland'') garīdznieku, saņēma teoloģi ...s. // Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. – Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 48.-49. lpp.

...s, atbalstot izglītoties vēlošus cilvēkus. 523. gadā tika apsūdzēts valsts nodevībā, ieslodzīts un 524. gadā Pāvijā sodīts ar nāvi. Kanonizēt * Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. – Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 52. lpp.

...llietas. Apelācijas tiesa vojevodistei bija [[galma tiesa]] Varšavā. [[Baznīca]]s lietas bija Dinaburgas [[Bīskaps|bīskapa]] pārziņā, taču paši bī * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens

..., vienlīdzīgu, brīvu ļaužu sabiedrība. Izteicās par [[Romas Katoļu Baznīca]]s modernizāciju. Vēstures filosofijā sliecās uz pesimismu. * Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. – Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 62. lpp.

...m]] vai [[Eksarhs|eksarham]] pakļauts [[province]]s pārvaldnieks [[Romas valsts|Senajā Romā]]. * '''2.''' [[Konvents|Konventa]], garīgas [[kolēģija]]s vai [[Baznīca]]s iestādes vadītājs [[Kanoniskās tiesības|kanoniskajās tiesībās]].

...valsts aktus un pārzināja arhīvu. Vispirms šis amats ieviests [[Franku valsts|Franku valstī]], bet pēc tās sabrukuma izplatījās visās Rietumeiropas ...lords kanclers, [[lordu palāta]]s priekšēdētājs un finanšu ministrs (valsts kases kanclers).

...vi iesaistījās arī teoloģiskajā polemikā, aizstāvot [[Romas Katoļu Baznīca|katoļu Baznīcu]]. Viens no pamatmērķiem bija reformēt pašus zinātnis * Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 76.-77. lpp.

...|kamerālīpašuma]] pārvaldnieks - līdz 1070. gadam pirmais parakstīja valsts aktus (pēc tam goda amats bez praktiskām funkcijām). * '''2''' Vairāku [[Romas Katoļu Baznīca|katoļu Baznīcas]] institūciju saimniecību kūrējoša amatpersona, piem

..., kuru vācu zemēs sāka dēvēt par "fogtu". Tā kā ne laicīgās, ne [[Baznīca]]s imunitātes nebija karaliskā tiesneša, [[Grāfs|grāfa]] jurisdikcijā * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens

...s, un visas lietas atgriežas pie Dieva. Vēlāk, XI gs. Erigenas idejas [[Baznīca]] nosodīja kā novirzi no [[kristietība]]s, bet 1684. gadā iekļāva "Ne * Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 110.-111. lpp.

...uslat. ''feudum ecclesiasticum''; vāc. ''Kirchenlehen, Wiedemuth'') – [[Baznīca]]s īpašums Eiropā viduslaikos, ko izlēņoja laicīgiem [[Vasalis|vasaļ * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens

'''Pjērs Gasendī''' (''Pierre Gassendi'', 1592.-1655.) - [[Romas Katoļu Baznīca|katoļu]] garīdznieks, filosofs, mūzikas teorētiķis, fiziķis un astron * Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 137. lpp.

...tālajam» mīlestības un patiesības Dievam. Kristietībai kļūstot par valsts reliģiju, gnostiķi kā grupa, kas stāvēja mistērijas pozīcijās, tika ...n pieauga arī gnostiķu politiskā ietekme. Tieši gnostiķu apkarošanai Baznīca izveidoja inkvizīciju, un nopietni tos apkaroja (piemēram, krusta karš p

...ās estētikai, socioloģijai, filosofijas vēsturei, itāļu kultūrai, [[Baznīca]]s lomas kritikai utt., Lielu vērību veltīja [[Proletariāts|proletariā ...s process, kas jāuztur, ja grib saglabāt varu. Šajā sakarībā jebkura valsts ir hegemonija, kas bruņota gan ar piespiedu pasākumiem, gan vienkāršu,

...solūtisms|Absolūtisma]] piekritējiem kalpoja kā instruments [[Anglijas Baznīca]]s pretinieku apkarošanai. Tiesu veidoja karalienes (karaļa) [[Slepenā p * '''2.''' Ārkārtas tiesa [[Baznīca]]s lietās [[Skotijas karaliste|Skotijas karalistē]] no 1610. līdz 1638.

...dās 120 lielgabalu un mortīru, kazarmas, virsnieku dzīvokļi, garnizona baznīca, pārtikas un munīcijas noliktavas). 1670. gadā, ievērojot maršala Voba ...1700.), par ko liecina atšķirības mūrējuma raksturā.<ref>Centrālais Valsts jūras kara flotes arhīvs Santpēterburgā, 3.f/, 23. apr. 966.1., 29. lpp

...derlandes apvienotajās provincēs, kur 1662. gadā tas tika pieņemts kā valsts reliģija, gan Skotijas karalistē, beigās sasniedzot arī Ziemeļameriku, * Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 190. lpp.

...nigsbergā (''Königsberg''), Austrumprūsijā, 1724. gada 22. aprīlī ([[baznīca]]s grāmatā iereģistrēts kā ''Emanuel'') sedlenieka Johana (''Johann Ge * Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 190.-192. lpp.

...a augstskola TURĪBA: Rīga, 2007., 152 .lpp.</ref> Pēc Hlodviga I nāves valsts tika sadalīta 4 daļās ar galvaspilsētām Reimsā, Parīzē, Orleānā u

...bīskaps]], plašākā nozīmē tās ir pirmsreformācijas [[Romas Katoļu Baznīca|Rietumu kristīgās Baznīcas]] tiesību - [[Eklēziskās tiesības|eklēzi ...ešu autoritāti un Baznīcas disciplīnu. Sākot ar agrajiem viduslaikiem Baznīca pamazām savos kanonos iefiltrēja civiltiesības un nodrošināja jurisdik

...valsts un Baznīcas savstarpējās attiecības, neizņemot pat likumus par valsts un baznīcas šķiršanu, t.i. eklēziskās tiesības attiecas uz visām ti

...formācijas jomā un veica Baznīcas dzīves atjaunotni. Cīnījās par [[Baznīca]]s brīvību no laicīgās varas (nonākot konfliktā ar [[Karalis|karali]] * Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 199. lpp.

...ija iekšējuem reliģiozajiem meklējumiem un to pretrunai ar oficiālo [[Baznīca|Baznīcu]]. Kirkegors, lai gan nelietoja ortodokso terminoloģiju, tomēr s * Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 201. lpp.

...nne Bonnot de Condillac, abbé de Mureau'', 1715.-1780.) - [[Romas Katoļu Baznīca]]s garīdznieks, filosofs, [[Enciklopēdisti|enciklopēdists]] un [[Apgaism * Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 208. lpp.

...sabiedrību organizē un pārvalda [[Baznīca]] - uzskata [[Romas Katoļu Baznīca|Romas katoļu baznīcu]] par varenu un svētīgu audzinātāju spēku pagā * Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 211. lpp.

...rs) - XVII gs. izveidojies uz misticismu tendēts virziens [[Romas Katoļu Baznīca|Romas Katoļu Baznīcā]]. Postulēja, ka ar Baznīcu kā institūciju vien * Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 224. lpp.

...īšana par nemaldīgu ticības lietās, teokrātiskā principa atzīšana valsts lietās, kā arī atšķirības [[Liturģija|liturģijā]], Baznīcas struk [[Kategorija:Romas Katoļu Baznīca]]

...Pēc [[Otrais pasaules karš|2 PK]] pieņēmis kristījies [[Romas Katoļu Baznīca|katolicismā]]. Miris 1948. gada 26. jūlijā Rehobotbīčā, Delavēras pa * [http://www.historia.lv/alfabets/L/la/okupac/dokumenti/1940.05.18.htm Valsts kancelejas rīkojums par ārkārtējām pilnvarām Latvijas sūtnim Lielbri

...ederoša apdzīvota vieta (pilsoņi maksāja hercogam gruntsnomu, kā arī valsts nodevas, nebija pašpārvaldes, savas tiesu varas un neatkarīgas teritorij

...kot avotu studijas Rīgas pilsētas bibliotēkā un vēlāk arī Latvijas valsts arhīvā. Viņa neitrālā pozīcija un plašā erudīcija ļāva strādāt

...a lāstu", "Atklāta vēstule vācu nācijas kristīgajiem muižniekiem", "Baznīca Babilonijas trimdā", "Par kristieša brīvību". Tas bija publisks pieteik Savos uzskatos postulēja, ka Baznīca un garīdzniecība uzurpējuši vidutāju lomu starp cilvēku un Dievu. Pes

...ārstāja būt brīva profesija un ''advokātu'' pienākumus sāka pildīt valsts ierēdņi. ...jās un darbu [[Advokatūra|advokatūrā]] nedrīkstēja apvienot ar darbu valsts uzņēmumos vai iestādēs. Sākotnēji ''advokātu'' kolēģijas tika orga

...pērija]]s sabrukuma ''notāri'' apkalpoja [[Baznīca|Baznīcu]]. [[Franku valsts|Franku valstī]] VIII gs. to pienākumu loks paplašinājās. XII gs. amats ...as|Baltijas guberņās]] līdz 1889. gadam publisko aktu veidošana nebija valsts institūciju, bet gan pirmās un otrās instances tiesu ''notāru'' kompete

...m kā šādas Baznīcas galvai. 1535. gada 17. aprīlī tika arestēts kā valsts nodevējs, ieslodzīts Tauerā un 1535. gada 6. jūlijā sodīts ar nāvi, ...sarakstītajā darbā "Zelta grāmata, derīga un jocīga, par vislabāko valsts iekārtu un par jaunu salu Utopiju" (1516), kurai pateicoties, radās pats

...odoksālā) Baznīca''' - 14 autokefalu (patstāvīgu) [[kristietība]]s [[Baznīca|Baznīcu]] grupa, kas ir saglabājusi nosacītu teoloģiski doktrinālo vie ...as hierarhiju ([[pāvests|pāvesta]] vieta un loma), ka nemaldīga ir visa Baznīca, nevis tikai tās galva.

...āk aizstāvas) un [[patristika]] (IV-V gs. - tiek izveidots kristīgās [[Baznīca]]s institūts, kulti, dogmatika un pasaules uzskats). Pirmie kristietības

...rlandē. [[Anglijas karaliste|Anglijas karalistē]] izveidojās [[Anglijas Baznīca]], kas apvienoja sevī gan protestantisma, gan katolicisma elementus, bet B

...iris 1820. gada 24. janvārī Rennā (pirms nāves lūdzot [[Romas Katoļu Baznīca|Baznīcas]] piedošanu un nožēlojot savus antiklerikālos izteikumus). ...nē. // Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 363. lpp.

...nāmai noteiktai kārtībai un ticībai. Sensimons cildina [[Romas Katoļu Baznīca|katoļu Baznīcu]], bet piešķir savam raksturojumam zināmu voltēriska ...ods. // Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 374.-375. lpp.

* 1. grāmata - [[Baznīca]]s tiesības un valsts aparāta darbinieku pienākumi; * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens

..., ievērojami papildināta ar jaunām tiesību normām, kas attiecās uz [[baznīca|Baznīcu]] (2. un 3. tituli veltīti tikai Baznīcai un tās [[Patriarhs|pa * Epanagoga. // Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens

...um''), taču ne tik arhaisks un sarežģīts. Pievērsta liela uzmanība [[Baznīca]]s īpašumtiesībām, [[Alods|aloda]] statusam, tirdznieciskajiem darījum * Bavāriešu likums. // Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens

* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Diverge [[Kategorija:Romas Katoļu Baznīca]]

...esību krājums''' (viduslat. ''Corpus Juris Canonici'') - [[Romas Katoļu Baznīca|Baznīcas]] normu apkopojums viduslaikos, kas noteica Baznīcas iekārtu un * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Diverge

* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Diverge [[Kategorija:Romas Katoļu Baznīca]]

...tiesību kodekss''' (jaunlat. ''Codex Iuris Canonici'') - [[Romas Katoļu Baznīca]]s [[Kanoniskās tiesības|kanonisko tiesību]] kopojums, izstrādāts pēc * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Diverge

...no VIII gs. otrās puses, sāka uzskatīt par [[Regālijas|regālijām]]. Baznīca panāca savu suverenitāti attiecībā pret laicīgo varu un šis baznīcas * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Diverge

...pāvesta bullas dēļ daudzi maldīgi uzskatīja, ka to ir apstiprinājusi Baznīca. Diemžēl daudzas laicīgās tiesas Raganu veserim piešķīra zināmu noz * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Diverge

...sāšana bija laicīgo [[pilsonība]]s tiesu jurisdikcijā.[[Romas Katoļu Baznīca|Katoļu Baznīcu]] raganas neinteresēja - tā bija tikai māņticība un n

...'' (lat. ''inquisitio'' - "izmeklēšana") - kopš 13. gs. [[Romas Katoļu baznīca]]s ieviesta pirmstiesas izmeklēšana [[Viduslaiki|viduslaiku]] Eiropā. At * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Diverge

...'; kr. ''Индекс запрещенных книг'') - [[Romas Katoļu Baznīca]]s par kaitīgām kā [[Herēze|herētiskām]], vai arī satura ziņā neti * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Diverge

...terāna līgumi]]em (Vatikāna pilsētvalsts nav kādreizējās [[Pāvesta valsts]] tiesību un saistību pārņēmēja). 7. jūnijā Vatikāns ieguva suvere Suverēno varu īsteno [[Svētais Krēsls]] (Vatikāns ir valsts un līdz ar to tas ir atsevišķs starptautisko tiesību subjekts blakus Sv

...cība tika ieviesta kā obligātās pamatizglītības procesa daļa visās valsts skolās, [[Kardināls|kardināliem]] tika piešķirtas tādas pašas privil ...tajam Krēslam 750 000 000 liru skaidrā naudā, bez tam dāvina Itālijas valsts 5% obligācijas 1 000 000 000 liru vērtībā.

* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Diverge [[Kategorija:Romas Katoļu Baznīca]]

...zīcija''' (lat. ''inquisito haereticae'') - kopš 13. gs. [[Romas Katoļu Baznīca]]s iestāžu veikta pirmstiesas izmeklēšana - [[inkvizīcija]], - gadīju * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Diverge

...s''' (lat. ''anti papa'', no gr. ''pappas'' - ''tēvs'') - [[Romas Katoļu Baznīca]]s vēsturē [[Pāvests|pāvestam]] dzīvam esot un pildot savus pienākumu * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Diverge

* [[Romas Katoļu Baznīca|Romas Katoļu Baznīcā]] [[diecēze]]s iecirkņa vadītājs (''Pfaffe''), * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Diverge

...ko pamatojumu ''desmitās tiesas'' nepieciešamībai kristietībā. VI gs. Baznīca sāka ievākt ''desmito tiesu'' no visiem zemes ienākumiem un sadalīja ie * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Diverge

* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Diverge [[Kategorija:Romas Katoļu Baznīca]]

...''consistere'' - "stāvēt kopā") - augstākā [[Evanģēliski luteriskā Baznīca|Evanģēliski luteriskās Baznīcas]] tiesa [[Zviedru Vidzeme|Zviedru Vidze * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens

* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Diverge [[Kategorija:Austrumu Baznīca]]

* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Diverge [[Kategorija:Austrumu Baznīca]]

* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Diverge [[Kategorija:Austrumu Baznīca]]

* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters - Divergens,

...щность теократии'', 1885.-1887.), "Krievija un ekumēniskā baznīca" (''Россия и Вселенская Церковь'', 1889.), "Labo da * Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 390. lpp.

...sistēmu, sadalīja valsti [[Departaments|departamentos]], sekularizēja [[Baznīca]]s īpašumus, 1791. gada 13. septembrī pieņēma [[Francijas konstitūcij ...lajām un politiskajām tiesībām apveltīti pilsoņi. Tika atlaista pēc valsts apvērsuma 1851. gada decembrī.

...rs Šarons''' (''Pierre Charron'', 1541.-1603.) - jurists, [[Romas Katoļu Baznīca|katoļu]] garīdznieks, filosofs, viens no sava laika redzamākajiem [[Skep * Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 401. lpp.

...Aeterni patris” (1879.) neotomisms ir pasludināts par [[Romas katoļu baznīca]]s oficiālo filozofiju. Jaunākajos laikos vērojama tendence pielāgot Ak * Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. – Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 420. lpp.

...aizgāja arī lielākā daļa tās intelektuālā mantojuma, un vienīgi Baznīca vēl uzturēja interesi par filosofiju, kādu nebūt izglītību un skolas, ...mēs // Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 440.-442. lpp.

...Renesanse]]s mākslas studijām. 1754. gadā konvertējās [[Romas Katoļu Baznīca|katolicismā]]. 1755. gadā publicēja savu pirmo teorētisko apcerējumu " ...u, pēc viņa domām, nosaka gan dabas faktori (klimats), gan sabiedrība (valsts iekārta un pārvaldīšana, kā arī to veidotā domāšanas veida ietekme

...ratūrā Voltēra satīras uzbrukumu pamatobjekts bija [[kristietība]] un Baznīca, ko viņš uzskatīja par izdomātā progresu kavējošu spēku. Pats savu ...ruē // Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 448.-449. lpp.

...''tréve de Dieu'', vc. ''Gottesfrieden'') - kopš 11. gs. Rietumeiropā [[Baznīca]]s aizliegums pielietot vardarbību pret kādām konkrētām ļaužu katego * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens

* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Diverge [[Kategorija:Romas Katoļu Baznīca]]

...rdenis]]. Ordeņa [[Kapituls|kapitula]] sēdeklis bija Sv. Simona un Annas baznīca (''церковь Симеона и Анны'') Pēterburgā.

...rai (XIX gs. pat ar [[valsts baznīca]]s statusu, priesteri pielīdzināti valsts ierēdņiem). ...ba. // Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 309. lpp.

...''Sacrum Cardinalium Collegium'') - 1150. gadā izveidota [[Romas Katoļu Baznīca|Romas Katoļu Baznīcā]] [[Kardināls|kardinālu]] [[kolēģija]], kas [[D * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Diverge

...saliedētāju vienā veselumā kļuva [[Romas Katoļu Baznīca|kristīgā Baznīca]], kas uzņēmās pretrunu neitralizētājas un sabiedrības integrētājas ...fte]]s un [[ģilde]]s. Izveidojās un nostiprinājās [[bruņniecība]], [[Baznīca]] kļuva par dominējošo politisko un garīgo spēku, tās ietekmē atdzim

...dinastijas valdījumiem ar lēņa provinces tiesībām, ne vairs suverena valsts - turpmāk Bohēmijas karaļa tituls bija viens no [[Svētās Romas vācu i

...dzināšanu, īpašuma vienlīdzību un kopību, Baznīcas hierarhijas un valsts varas aparāta likvidēšanu, [[Celibāts|celibāta]] atcelšanu u.tml. Sav

...n'', 1725–1794); [[Prūsijas karaliste]]s [[virskambarkungs]], slepenais valsts un kara [[ministrs]] [[Osten-Sakens Karls fon|Karls fon der Osten-Sakens]] ...ta/subates-evangeliski-luteriska-baznica Subates Evaņģēliski luteriskā baznīca.]

...pašām problēmām panāca pat pareizticīgo Baznīcas (oficiālā valsts Baznīca!) bīskapu atcelšanu, ja tie izrādīja pārāk lielu aktivitāti misionē

...ir svaniem un čečeniem Kaukāzā (arī 1990. gados dibinātās čečenu valsts Ičkerijas ģerbonī un karogā attēlots vilks). ...evienā dokumentā. To ar uzviju kompensēja pie varas nākusī luterāņu Baznīca. Rūpīgi protokolētie tiesnešu jautājumi un apsūdzēto atbildes dod mu

Ja Romas katoļu Baznīca teoloģiskiski tiesiskajā aspektā interesējās pamatā tikai par mācīb ...toliskās valstis, kurās līdz tam sadzīviskās māņticības izpausmēm Baznīca netika pievērsusi kādu īpašu vērību.)<br>

...i bez apgādniekiem. Jaunākajos laikos nabagmājas ierīkoja organizēti, valsts likumdošanas ietvaros, uzturot tās no [[Pagasts|pagasta]] līdzekļiem (p

Krievijas impērijā [[Krievijas pareizticīgo Baznīca|pareizticīgās baznīcas]] garīgie semināri bija vidējās izglītības ...kā arī XIV šķiras valsts ierēdņa statusu (tātad garantētu karjeru valsts dienestā) un tiesības iestāties augstkolu zemākā līmeņa apmācības