Meklēšanas rezultāti

== Amerikas vēsture == == Centrālāzijas vēsture ==

...s gaita neglābjami noveda pie [[nacisms|nacisma]] rašanās, jeb Vācijas vēsture ir "īpašs" gadījums Eiropā (''Sonderweg'' koncepcija). ...(''Die Vergangenheit, die nicht vergehen will''). Nolte raksta, ka jebkura vēsture pēc kāda laika aiziet (kļūst sabiedrībā neaktuāla, kas ļauj sākt a

...lnieku divīzija]]s" nosaukumu). Kritušo vietā vienības papildināja ar PSRS pilsoņiem - 1942. gada beigās latviešu bija vien 47%, un to īpatsvars m ...as pilsoņu, no tiem krita aptuveni 35 000 vīri. 18 000 tika apbalvoti ar PSRS kaujas ordeņiem un medaļām, no tiem 3 - jaunākajam leitnantam Jānim Vi

[[Attēls:Latvijas_okupacija.jpg‎|right|thumb|300px|PSRS karaspēka virzīšanās 1940. gada jūnijā, veicot Baltijas valstu aneksi ...litiskās iekārtas maiņai un teritorijas [[okupācija]]i, ko īstenoja [[PSRS]] 1940. gada jūnijā.<ref>Viens no pirmajiem (balstoties uz Hanzas univers

...ciplīnu. 70. gados sākās trauksme par vēstures kadru sagatavošanu, jo vēsture izšķīda procesu dažādos humanitāro un sociālo zinātņu blokos. 80. ...tikai angļu vēsture - tajā ietilpst Skotijas, Velsas un Ziemeļīrijas vēsture. Līdz ar to 60. g. vidū parādās citu valstu izpētes centri un žurnāl

...ēta, savukārt jo politizētāka un ideoloģizētāka, t.i. melīgāka ir vēsture, jo vairāk tā inspirē opozicionāras tendences. ...as, tad vismaz noteikti Vācijas iekarošanai, savukārt Vācija apsteidza PSRS ar preventīvu uzbrukumu tikai par kādu pusgadu.

...s [[Latvijas okupācija (1940.)|Latvijas okupācijas]] un iekļaušanas [[PSRS]]. Atjaunots [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas laikā (1941.-194 * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 96. l

...irkņos. ''Apriņķi'' tika likvidēti laikā no 1923. līdz 1929. gadam [[PSRS]] administratīvi teritoriālās reformas laikā. ...emērojot [[LPSR]] administratīvi teritoriālo iedalījumu visā valstī (PSRS) pastāvošajai kārtībai, 1949. gadā ''apriņķi'' tika likvidēti, to v

...adībā) un t.s. komunistu bloka Āzijas valstis (Ziemeļkoreja, Ķīna un PSRS). Pirmais lielākais starptautiskais konflikts pēc [[Otrais pasaules karš ...ģitīmā Korejas valdība. Tūlīt pēc KTDR proklamēšanas tika izvests PSRS karaspēks. Pēc pusgada, 1949. gada vasarā no Korejas pussalas tika izves

1940. gada 25. jūlijā kuģi iekļāva PSRS Baltijas kara flotē (18. zemūdeņu brigādē). 1941. gadā tika ievietota * Latvijas jūrniecības vēsture. Enciklopēdija. — Rīga, 1998.

...артизаны, Лесные братья'') - bruņotas pretošanās [[PSRS]] okupācijas režīmam [[LPSR]] 1944.-1956. gados dalībnieki: bijušie [[ Partizānu apkarošana un iznīcināšana bija uzticēta PSRS VDM Iekšējā karaspēka vienībām un to palīgvienībām, t.s. [[Iznīci

* '''2.''' [[PSRS]] un dažās citās valstīs pastāvēja (un pastāv) goda nosaukums ''Goda * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens: Rīga, 2001., 20.

...ē") - [[zemniecība]]s kategorija Krievijas impērijā XIX gs. beigās un PSRS XX gs. pirmajā pusē, kuras pamatpazīme bija algota darbaspēka izmantoš ...vji tā sāka dēvēt visus turīgos zemniekus jeb "lauku buržuāziju". [[PSRS]] 1928.-1932. gados īstenotās "[[kolektivizācija]]s" gaitā tika atzīti

...Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]] sākot ar XIX gs. otro pusi) un [[PSRS]]. ...s]] visas valsts un saimnieciskās iestādes, kurās darbu sāka no citiem PSRS reģioniem atbraukuši darbinieki, automātiski pārgāja uz krievu valodu

...zveidoja savu kultūras areālu, Krievijai kļūstot par "internacionālo" PSRS. Panslāvisms zaudēja savu popularitāti slāvu tautu intelektuālās elit ...d/1.laikm.htm#b Laikmeta raksturs. // Zeiferts T. Latviešu rakstniecības vēsture.]

...' Atvieglotu uzturēšanās apstākļu ieslodzījuma vietas apzīmējums [[PSRS]] (t.s. ''labošanas darbu kolonija''). * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 35.-3

...ķu klaniem" no turīgākajiem sabiedrības slāņiem (vai, kā tas bija [[PSRS]], kur valdošā nomenklatūra sāk veidot atsevišķu sociālo slāni). * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 37. l

...jas pagaidu padomju valdība|pagaidu valdību]].<ref>Andersons E. Latvijas vēsture : 1914-1920. - Daugava: Stockholm, 1967. - 368. lpp.</ref> * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 42.-4

...[valsts]] atribūtu. Administratīvi teritoriālā pārvalde atbilda visā PSRS pastāvošajai sistēmai ([[Rajons|rajoni]] [[Apriņķis|apriņķu]] vietā ...2. gada pavasarim joprojām apgrozībā vēl bija PSRS nauda, spēkā bija PSRS likumdošana, kuras nomaiņa norisa visai pakāpeniski.

...berņā]]. XXgs. sākumā impērijā bija 78 guberņas. Tika likvidētas [[PSRS]] administratīvi teritoriālās reformas laikā 1923.-1929. gados. * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 70. l

...eno 300-2000 reģistrētu vīriešu "dvēseļu". ''Pagastus'' likvidēja [[PSRS]] 1923.-1929. g. teritoriāli administratīvo reformu laikā. * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 66.,

...īvi teritoriālā iedalījuma pamatvienība [[KPFSR]] u.c. lielākajās [[PSRS]] [[Padomju sociālistiskā republika|savienotajās republikās]] pēc 1923 * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 71. l

...resoru teritoriālu vienību ieviesa XIX-XX gs. mijā. Saglabājās arī [[PSRS]] kā resoru vai '''autonomie apvidi'''. * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 71. l

..., [[Turkmēnijas PSR]] un [[Uzbekijas PSR]]. PSR beidza pastāvēt lidz ar PSRS sabrukumu 1990. gados. * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 72. l

...йской Федерации''). Savukārt tajās APSR, kuras atradās no PSRS izstājušos valstu teritorijās, to autonomijas statuss vai nu tika likvid * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 72. l

...os apgabalus'' izveidoja laikā no 1922. līdz 1934. gadam, un 1980. gadā PSRS bija 8 ''autonomie apgabali'': [[KPFSR]] - [[Adigejas AA]], [[Ebreju AA]], * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 72.-7

...sariāta]] pakļautībā, laikā no 1922. līdz 1923. gadam [[KPFSR]] un [[PSRS]]. Izveidota kā Iekšlietu TK struktūrvienība ar TKP 1922. gada 16. mart ...tas ar tiesas funkcijām. Likvidēta 1934. gadā, izveidojot tās vietā [[PSRS Valsts drošības galvenā pārvalde|Valsts drošības galveno pārvaldi]].

...Kolhozs|kolhozi]], [[Sovhozs|sovhozi]] u.c. valsts uzņēmumi. 1981. gadā PSRS bija 41 511 ''ciemi'', no tiem LPSR - 468 ''ciemi''. * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 73.-7

...īvi teritoriāla vienība [[Trešais reihs|Trešā reiha]] iekarotajās [[PSRS]] zemēs, kas bija pakļauta [[Reihskomisārs|reihskomisāram]]. 1941. gada * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 74. l

...40.)|okupācijas]] apstākļos, [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] un [[PSRS]] drošības struktūru uzraudzībā uz brīdi tika izveidota t.s. "[[Tauta * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 75. l

* '''2.''' Valdības nosaukums [[PSRS]], tās [[Padomju sociālistiskā republika|savienotajās]] un [[Autonomā * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 90. l

...arbību, kas arī pēc jaunā ''Saeimas vēlēšanu likuma'' bija legāla, PSRS drošības iestāžu pārstāvji „vainīgos“ arestēja un tiesāja.<ref ...šo prasību, vēlēšanu kampaņu vadīja un kļuva arī par deputātiem PSRS pilsoņi J.Kalnbērziņš, O.Auguste, P.Plēsums u.c. LKP vadītāji un fun

...ветская власть'') - valsts pārvaldes sistēma [[KPFSR]] un [[PSRS]], ko izveidoja [[Revolucionārā komiteja|revolucionārās komitejas]], pa Hierarhiskā secībā šo padomju līmeņus veidoja PSRS [[Augstākā padome]], [[Padomju sociālistiskā republika|savienoto]] un [

...ный округ'') - viena no autonomijas administratīvajām formām [[PSRS]]. Ietilpa [[Novads|novadā]] vai [[Apgabals|apgabalā]], kā etniski vai s * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 73. l

...'') - vietējās un centrālās valsts varas institūcijas [[KPFSR]] un [[PSRS]] 1917.-1936. gados, atkarībā no konteksta: * '''4.''' PSRS ''Padomju kongresā'' (1922.-1936.) piedalījās savienoto republiku ''Pado

...likās, ieviests līdz ar 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s pieņemšanu. PSRS Augstāko padomi ievēlēja vispārējās vēlēšanās uz 5 gadiem. Tā sa ...āts no katra autonomā apvidus. No 1988. gada decembra PSRS AP ievēlēja PSRS [[Tautas deputātu kongress]] kā pastāvīgu likumdevēju un kontroles ins

...1917.-1924. gados (''Viskrievijas Centrālā izpildkomiteja, VCIK'') un [[PSRS]] - ''Vissavienības Centrālā izpildkomiteja'', kā arī [[Padomju sociā * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 81. l

...родных депутатов'') - augstākā vasts varas institūcija [[PSRS]] (1924.-1936.; 1988.-1991.) un Krievijas Federācijā (1990.-1993.). ''Tau * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 81. l

...vē valstis, kuru vadošo politiķu lielākā daļa ir veci (piemēram, [[PSRS]]), vai citas sabiedriskās struktūras (piemēram, Francijas armiju XIX– * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 87. l

...irmais pastāvīgais LR ''Ministru kabinets'' tika izveidots 12.06.1920. [[PSRS]] īstenotās [[Latvijas okupācija (1940.)|Latvijas okupācijas]] rezultā * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 89.-9

...misāri]]. Tās funkcijas un pilnvaras bija noteiktas [[PSRS Konstitūcija|PSRS Konstitūcijā]], un mainījās līdz ar Konstitūcijas redakciju maiņu 19 * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 91. l

...ās grāmatās. [[Plīnijs Vecākais]] (23–79) sarakstīja darbu "Dabas vēsture" (''Naturālis historia'') 37 grāmatās, kas sniedza sistemātiskas ziņas ...enoti sīki personu un priekšmetu rādītāji. Amerikāņu enciklopēdiju vēsture nav sena, jo iepriekšējos gadsimtos ASV parasti lietoja angļu izdevumus

...iāli nepastāv un ''cenzoru'' funkcijas veic citi ierēdņi (piemēram, [[PSRS]] tāda valsts institūcija kā [[Galvenā litaratūras pārvalde|Glavļits * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 93. l

...zija tika papildināta ar 4358 cilvēkiem, no tiem 3611 bija latvieši no PSRS - vairs tikai 60% divīzijas sastāva veidoja Latvijas pilsoņi.

...Красная Армия, РККА'') - [[Padomju Krievija]]s, vēlāk [[PSRS]] bruņoto spēku nosaukums laikā no 1918. gada līdz 1946. gada februāri * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 122 l

* [[PSRS|Padomju Savienībā]] ''eigēnika'' (kā viss jaunais) bija populāra valst ...Arnis Vīksna. Eigēnika Latvijas Universitātē. // LU Raksti: Zinātņu vēsture un muzejniecība. Rīga, 2012. 166.-175. lpp.] ISSN 14072157 ISBN 978998445

...medicīnas un veterinārmedicīnas dienestu darbības nodrošināšanu. [[PSRS]] bruņotajos spēkos militārās saimniecības vadītājs. 1940.-1955. un * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 96.,

* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 97. l

...Vācijā, Lielbritānijā u.c. - [[Feldmaršals|feldmaršala]] pakāpe. [[PSRS]] [[Sarkanā Armija|armijā]] ''maršala'' pakāpi ieviesa 1935. gadā. * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 128.

...ncepciju ar [[Dialektika|dialektiku]]. Oficiālā valsts [[ideoloģija]] [[PSRS]], ''Dialektisko materiālismu'' definēja sākotnēji kā "pieeju dabas pa [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]

...kcijām atbilda [[Ministrs|ministra]] amatam citās valstīs) [[KSFPR]], [[PSRS]] un tās [[Padomju sociālistiskā republika|savienotajās republikās]] l * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 99. l

...esukompetenci. Likums bija spēkā līdz 1958. gadam, kad tika reformēta PSRS, savienoto un autonomo republiku likumdošana un, saskaņā ar to, spēkā * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 101.-

...dēta 23. jūnijā [[Latvijas okupācija 1940. gadā|Latviju okupējot]] [[PSRS]] karaspēkam. Oficiālā versija bija, ka jaunajos apstākļos aizsargi es * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 132.

[[Attēls:T-34_1940.png|right|thumb|300px|PSRS tanks T-34 (1940.)]] ...-kaujas.html Esserts Modris. Dzelzs karavīri jeb Latvijas kaujas mašīnu vēsture.]

...arām. Bija atbildīgs un pakļauts PSRS AP, bet tās sesiju starplaikā - PSRS AP Prezidijam. * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 115.

...s armijas]] ienākšanas Rīgā, Daugavgrīvas cietoksnī atkal izvietojas PSRS Baltijas flotes karaspēka vienības ([[mīnu traleris]], 2 [[zemūdene]]s, ...kongress. Letonikas avoti: Latvijas piekraste. Arheoloģija, etnogrāfija, vēsture. – Latvijas vēstures institūta apgāds: Rīga, 2008. – 359 lpp. (28.-

...суд'', vāc. ''Volksgericht'') - pirmās instances tiesa [[KSFPR]] un [[PSRS]]. ''Tautas tiesas'' bija izveidotas [[Rajons|rajonos]], pilsētās vai pil * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 112.

...трибунал''). Sastāvēja no tiesneša, ko uz 5 gadiem ievēlēja PSRS APP, un tautas piesēdētājiem, ko uz 2,5 gadiem ievēlēja karavīru sapu * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 112.

...щеский суд'') - vēlēta sabiedriska institūcija [[KSFPR]] un [[PSRS]], kas izskatīja lietas par "vecā sadzīves veida paliekām": darba disci * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 113.

...itrage'', fr. ''arbitrage'', kr. ''арбитраж'') - šķīrējtiesa [[PSRS]], kas izskatīja un noregulēja mantiskus strīdus starp uzņēmumiem un s * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 113.

* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 114.

...evēlēja darbineiku kolektīvi (armijas daļās - karavīri). 1980. gadā PSRS pastāvēja vairāk nekā 1 300 000 ''tautas kontroles'' grupu un posteņu, * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 118.-

...] teritorijā, sadalīta atsevišķās zemēs (Austrumprūsiju anektēja [[PSRS]], tagad Krievijas federācijas teritorija). * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 53. l

...usu Berlīnes Rietumu okupācijas zonai, t.s. Rietumberlīnei. Kā atbilde PSRS okupācijas zonā 30. maijā tika sasaukts Vācijas Tautas kongress, kas pr * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 54. l

...r 14 administratīvajiem apgabaliem. Pēc 1953. gada [[Berlīnes krīze]]s PSRS pārstāja iekasēt reparācijas, kas ļāva valstis saimnieciski atgūties * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 54.-5

...a no lauksaimniecības uzņēmumu organizācijas formām pastāvēja visā PSRS. * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 240.

...ājās patiesība par masu mirstību [[Nacisms|nacistu]] un vēlāk arī [[PSRS|padomju]] koncentrācijas nometnēs, šis nometņu apzīmējums ieguva jaun ...inistrācijai, bet 1950. gadā likvidētas (nometņu aprīkojumu izveda uz PSRS, kur turpināja izmantot GULAGa koncentrācjas nometnēs.

...o kopienas, izdalot daļu kopienas zemes, bet pilnībā tika likvidētas [[PSRS]] 30. gadu [[kolektivizācija]]s laikā. * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 144.

...Eirāzijā laikā no 1918. līdz 1922. gadam, no 1922. līdz 1991. gadam [[PSRS]] [[Padomju sociālistiskā republika|savienotā republika]].. ...ārvaldes, tiesu, prokuratūras un kontroles institūciju sistēma atbilda PSRS institūciju sistēmai.

...isms|sociālismu]] pā "pārejas" iekārtu, tad [[Komunisms|komunismu]]. [[PSRS Konstitūcija]] sākotnēji definēja valsts iekārtu kā [[proletariāta d ...] un [[Aizkaukāza FPSR]] (30.12.1922. to apstiprināja sasauktais pirmais PSRS padomju kongress).

...rbināto netaisnīgu ekspluatāciju. Saimniecisko noziegumu izmeklēšanai PSRS Iekšlietu ministrijā bija izveidota īpaša [[sociālistiskā īpašuma i * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 225.

* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 61. l [[Kategorija:PSRS]]

...a virziena pārstāvis, Latvijas universitātes profesors (1924.–1941.), PSRS ZA akadēmiķis (1943.-1954.). ...университет'') Taškentā (''Ташкент''). No 1943. gada PSRS Zinātņu akadēmijas Vēstures institūta (''Институт истори

...6. gadā ASFPR tika likvidēta, bet tās federatīvie subjekti iekļāvās PSRS kā tās [[Padomju sociālistiskā republika|savienotās republikas]]. * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 61. l

* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 61.-6 [[Kategorija:PSRS]]

...vilnis. Suņs Jatsens izšķīrās par dienvidu valdības sadarbību ar [[PSRS]] un līdz pat 1927. gadam viņa politiskie mantinieki turpināja cieši sa

...[PSRS]] ''prokuratūra'' tika izveidota 1933. gadā, kad to atdalīja no [[PSRS AT]]. [[Latvijas Republika|Latvijas Republikā]] starpkaru periodā (1918.- * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 114.-

...kartogrāfijā atšķiras arī pieņemtie krāsu apzīmējumi, piemēram, PSRS militārajā kartogrāfijā savas karaspēka daļas un objektus bija pieņe Attēls:Militarnie_znaki.jpg|PSRS taktiskie simboli

[[KPFSR]] (1922.-1924.) un [[PSRS]] (1924.-1933.) ''prokurora'' funkcijas veica [[tieslietu tautas komisārs] * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 115.-

...Kontroli pār krājkašu darbu realizēja arī LPSR Finansu ministrija un PSRS Valsts Bankas Latvijas nodaļa. 1987. gadā krājkašu sistēma tika reorga * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 237.-

...lhoza teritorijas. Šī iemesla pēc kolhozniekiem nebija pases (bez pases PSRS nevarēja pārvietoties ne tālsatiksmes sabiedriskajā transportā, ne apm

...ustīcijas nodaļās [[Guberņa|guberņās]], bet vēlāk, izveidojoties [[PSRS]], tika izveidota juridisko konsultāciju sistēma. * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 116.-

...ka dienēt Sarkanajā armijā vai demobilizējās un uzsāka civilu dzīvi PSRS. * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 119.

...vīzijas kā frontes vienības 1943.–1945. gadā kaujās cīnījās pret PSRS karaspēku. Kā viegli bruņotu, leģionu izmantoja kā palīgspēkus, lai ...iesaisti kara noziegumos izvērtēja gan Rietumu sabiedrotās valstis, gan PSRS okupācijas varas drošības iestādes Latvijā. Pēc tam, kad tika atzīts

'''Padomju Armija''' (kr. ''Советская Армия'') - [[PSRS]] bruņoto spēku (izņemot Jūras kara floti, Robežapsardzības karaspēk * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 122 l

...'gvardi'' likvidēja. [[Otrais Pasaules karš| II Pasaules kara]] laikā [[PSRS]] ''gvardes'' nosaukumu piešķīra tām [[Sarkanā Armija|Sarkanās armija * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 123.-

...kā arī par darbību 1920.-1934. gados LSDSP un LR Saeimā. 27. janvārī PSRS Valdsts drošības ministrijas [[Sevišķā apspriede]] Maskavā neklātien

...izveidota 2.09.1918. [[Pilsoņu karš Krievijā|pilsoņu kara]] laikā. [[PSRS]] pastāvēja atsevišķas konkrētu bruņoto spēku veidu, kara apgabalu, * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 126.-

...ijas impērijā]] ''ģenerālisimusa'' pakāpi ieviesa XVII gs. beigās. [[PSRS - 1945. gadā, kad to piešķīra [[Staļins|Staļinam]]. * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 128.

...rāladmirālis]], admirālis, [[viceadmirālis]] un [[kontradmirālis]] ([[PSRS]] JKF: kontradmirālis, viceadmirālis, admirālis, flotes admirālis, Pado * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 128.

* '''2.''' Strādnieku brigādes vecākais [[PSRS]] valsts ražošanas sistēmā. * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 129.

...pulkvedis|apakšpulkveža]] - ''подполковник'' - pakāpi). [[PSRS]] majora dienesta pakāpi ieviesa 1935. gadā kā analogu impērijas laika * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 129.

...oručiks]] un [[kornets]]). Latvijas armijā pakāpi ieviesa 07.08.1919. [[PSRS]] bruņotajos spēkos ''leitnanta'' pakāpi ieviesa 1935. gadā (jaunākā * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 129.

...šķīra tikai rezerves jaunākajiem virsniekiem (flotē no 1896. gada). [[PSRS]] bruņotajos spēkos ''praporščika'' pakāpi ieviesa 1972. gadā, bet '' * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 129.-

...pakāpi ieviesa XVII gs. beigās, un tā pastāvēja līdz 1798. gadam. [[PSRS]] bruņotajos spēkos ieviesta 1940. gadā (jūras kara flotē tai atbilda * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 130.

...vijas armijā pakāpe ieviesta 08.1919., bet jūras kara flotē - 12.1927. PSRS armijā šai pakāpei atbilda [[jefreitors]]. * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 130.

...Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] pakāpe ieviesta 1716. gadā. [[PSRS]] bruņotajos spēkos pakāpi ieviesa 1940. gadā. * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 130.

...gan garnizona priekšnieks, gan [[Apriņķis|apriņķa]] pārvaldnieks. [[PSRS]] par ''komandantiem'' dēvēja arī civildienesta amatpersonas: dzelzceļa * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 131.

* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 132.-

...tika likvidēta 1941. gadā, tās funkcijas pārņemot jaunizveidotajam [[PSRS Valsts drošības Tautas komisariāts|VDTK]]. * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 136.

...u ministriju. Tika reorganizēta 1954. gada martā, pārdēvējot to par [[PSRS Valsts drošības komiteja|Valsts drošības komiteju]]. * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 136.

...kā vissavienības un republikāniskā ''Valsts drošības komiteja'' pie PSRS MP. Iestādes pamatuzdevumos ietilpa: pretizlūkošana, kontrabandas, pretp ...u ieceļot Simonu (Semjonu) Šustinu (1908–1978). Septembrī atbilstoši PSRS IeTK modelim izveidoja arī LPSR IeTK iestāžu sistēmu.

...umava: Rīga, 2005., 250. lpp. ISBN 9984-05-865-4</ref> Latvijas pilsoņu (PSRS laikā veiktie aprēķini liecina par 643 830 nacistu režīma upuriem (t.s * Aizsilnieks A. Latvijas saimniecības vēsture, 1914.–1945. – Stokholma, 1968

...''' (kr. ''местные советы'') - pašpārvaldes institūcijas [[PSRS]], - [[Novads|novadu]], [[Apgabals|apgabalu]], [[Autonomais apgabals|autono * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 147.

...[[Tautas deputātu padome|tautas deputātu padomes]] izpildinstitūcija [[PSRS]]. Bija [[Novads|novadu]], [[Apgabals|apgabalu]], [[Autonomais apgabals|aut * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 148.

...turpinājumu laikā, kad Latvija bija okupēta, anektēta un inkorporēta PSRS. Trimdā radīto darbu lielākais trūkums bija Latvijas arhīvu, muzeju u.

...ulāras personas. Memorands atgādināja Latvijas nelikumīgo iekļaušanu PSRS sastāvā un uzsvēra, ka pēc starptautisko tiesību normām Latvijas Repu ...LCP organizētā laiva Kurzemi atstāja 13. jūnija rītā. 31. oktobrī PSRS Valsts Drošības komisariāta aģenti uzsāka plašus arestus Ventspilī u

...tiskās valstis|sociālistiskajās valstīs]] (izņemot Kubu, Mongoliju un PSRS), kuru uzdevums bija stiprināt valsts iekārtu. * '''6.''' Nacionālās neatkarības kustības vairākās PSRS [[Savienotā republika|savienotajās republikās]] 80.-90. gadu mijā. Sāk

* '''2.''' Normatīvais akts [[PSRS]], ko izdeva PSRS, savienoto republiku vai autonomo republiku [[Augstākā padome|Augstākās * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 161.

...SR Likumu kopojums]], [[Krievijas impērijas Pilnais likumu krājums]], [[ PSRS Likumu kopojums]] u.tml. * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 162.

Skat. arī: [[Radomas Konstitūcija]], [[PSRS Konstitūcija]], [[Krievijas SFPR Konstitūcija]], [[Japānas Konstitūcija * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 187.

...i teritoriālā iedalījuma reformas arī šī nodaļa tika pielīdzināta PSRS Konstitūcijai. * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 189.

...'Verfassungen der UdSSR'') - [[Padomju Sociālistisko Republiku Savienība|PSRS]] valsts iekārtu nosakošais pamatlikums, [[konstitūcija]]. Atkarībā no ...gstāko valsts varas institūciju noteica [[PSRS Tautas deputātu kongress|PSRS Padomju deputātu kongresu]]. Pēc tās parauga tika pārstrādātas savien

...adā, ASV - 1861. gadā, Itālijā - 1864. gadā, Francijā - 1916. gadā, PSRS - 1922. gadā (Krievijas impērijā šāda nodokļa nebija). * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 206.

...41. ieviests tiešs proporcionāls nodoklis (6% no pilsoņa ienākumiem) [[PSRS]], ko iekasēja no 20-50. gadus veciem vīriešiem, kuriem nebija bērnu un * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 206.

...s (vidējais lielums bija 0.2-0.3 ha, bet maksimālais lielums 1 ha), ko [[PSRS]] piešķīra [[Kolhozs|kolhozniekam]] vai citam lauku iedzīvotājam perso * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 225.

...u [[Kameru sistēma|kameru sistēmai Latvijā]], arodbiedrību sistēmai [[PSRS]] u.c. * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 233.

...eratīvs''' - [[Kooperatīvs|kooperatīvu]] veids [[PSRS]] pēc PSKP CK un PSRS MP 1962. gada 1. jūnija lēmuma pieņemšanas “Par individuālo un koope ...tasforums.lv/wp-content/uploads/2009/04/2-dala.pdf Kooperācijas kustības vēsture Latvijā]

* '''2.''' PSRS ziemeļu teritorijās sadales punkti medījuma iepirkšanai un mednieku apg * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 233.-

...tņemšanas vietu pārraudzības iestāde [[PSRS]]. 1934.-1956. gados bija PSRS Iekšlietu TK (Iekšlietu ministrijas) struktūrvienība. Pārvaldei pakļa ...cēšanas 1973. gadā. Sarunvalodā par "gulagu" bieži tiek dēvēts visa PSRS pastāvošā ieslodzījuma vietu sistēma kā tāda.

1928. gadā no TS izstājās Brazlija, 1939. gadā no tās tika izslēgta PSRS. [[Otrais pasaules karš|2. Pasaules kara]] laikā TS darbība tika apturē * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens, Rīga, 2001., 275

T.s. "sociālistiskā industrializācija" sākās [[PSRS]], [[GOELRO]] plāna ietvaros XX gs. pirmajā pusē, īstenojot to [[komand * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Rīga: Divergens, 2001., 282

* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Rīga: Divergens, 2001., 282 [[Kategorija:PSRS]]

...artijas]] Viskrievijas VIII kongresā apstiprinātais [[KSFPR]] (vēlāk [[PSRS]]) Valsts elektrifikācijas komisijas 1920. gadā izstrādāta programma, k * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Rīga: Divergens, 2001., 282

...sā apstiprinātais jauna saimnieciskā iekšpolitika [[KSFPR]] (vēlāk [[PSRS]]), valstij 1921. gadā atsakoties no [[Kara komunisms|kara komunisma]] un * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Rīga: Divergens, 2001., 282

...cības politika, lauksaimniecības pārveidošana - "sabiedriskošana" - [[PSRS]], pārejot no individuālo zemnieku saimniecību saimniekošanas uz kolekt * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Rīga: Divergens, 2001., 283

...tvijas Republikas okupācija, ko ar spēka draudiem, 1940. gadā īstenoja PSRS t.s. Baltijas valstu aneksijas ietvaros: ievedot savu karaspēku un pārņe ...as teritorijas okupācija, ko 1941. gadā īstenoja [[Vācija]], kara pret PSRS ietvaros

...ību. Rezultātā sākās politiskā un ekonomiskā krīze, kas noveda pie PSRS sabrukuma. * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Rīga: Divergens, 2001., 283

...nas ezeru. 24.01. ieņēma Rundēnus un 04.02. sasniedza nākošo Latvijas-PSRS robežu.05.11.1920. pulku pārdislocēja uz Indras apkaimi, bet 29.01.1921. * Peniķis Mārtiņš. Latvijas atbrīvošanas kaŗa vēsture. / Peniķis Mārtiņš – Rīga, 1938. (1961., 2005.)

* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 119. ...rpa I. Latviešu karavīrs zem Krievijas impērijas, Padomju Krievijas un PSRS karogiem : latviešu strēlnieki triju vēstures laikmetu griežos. - Nordi

...s tautas un imigrantu kopienu pēctečus vieno zināma kopīga politiskā vēsture, politiskās robežas, mentalitāte un pasaules redzējums, kultūrtelpa un ...omā par savu kopību, kuras pamatā ir vienots pasaules uzskats, telpa un vēsture); ierobežota tā ir, jo nācijas jēdziens attiecas uz konkrētu teritorij

...nosūtīja uz Latviešu leģionu, bet 295 atvaļināja. 1188 policisti no PSRS okupētās Latgales un Vidzemes ieradās t.s. Kurzemes katlā, kur 291 turp ...jons_Goliseva_1943.jpg|273. bataljona vīri, 1943. gada vasara, Goliševa (PSRS)

...namam "Cīrulīši". Pēc 2. pasaules kara, kad Latviju bija anektējusi [[PSRS]], ēkā atradās [[Mašīnu un traktoru stacija]]s (MTS) administrācija, * [http://www.jaunmokupils.lv/muzejs/vesture/ Jaunmoku pils vēsture - jaunmokupils.lv]

...to, personas raksturošana par "ideālistu" vai "ideālisma piekritēju" [[PSRS]] u.c. t.s. padomju bloka zemēs automātiski nozīmēja tā apzīmēšanu [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]

Toties mītu par pasaulē pirmo tanku atdzīvināja un attīstīja PSRS propaganda ar patriotisko saukli „Krievija ir tanku dzimtene!“<ref>Pirm '''Publicēts: Buks A. Mīts par Rīgas tanku. // Ilustrētā vēsture. 2012. gada septembris (Nr. 56.), 46.-51. lpp.'''

...Vēsturnieks Boļeslavs Brežgo (1887-1957): nezināmais biogrāfijā. // Vēsture: Avoti un cilvēki. Sources and People. XXII. Daugavpils Universitāte, 201