Atšķirības starp "Vēsture:Par" versijām

Versija, kas saglabāta 2009. gada 8. aprīlis, plkst. 09.59

Interaktīvs mācību līdzeklis un uzziņu vietne: vēsturei veltīta enciklopēdija un terminu skaidrojošā vārdnīca, rakstīto avotu krātuve internetā latviešu valodā.

Nepieciešamības pamatojums

Projekts nepieciešams, lai mazinātu milzīgo distanci starp profesionālo vēsturnieku zināšanām un sabiedrības vidējo zināšanu līmeni vēstures jautājumos, veicinātu jaunās paaudzes iesaistīšanos vēstures studijās, atvieglotu skolēnu un studentu mācību procesu, ievērojami paātrinot pamatinformācijas noskaidrošanas iespējas. Līdz šim mācību un uzziņu materiāli latviešu valodā veidoti pēc aprakstošā un vērtējošā principa, praktiski neaizkavējoties pie atsevišķu terminu nozīmes skaidrošanas. Bez tam historiogrāfija Latvijā pamatā orientēta uz Baltijas reģiona vēstures izpēti, līdz ar to praktiski nav attīstīta ar pasaules vēsturi saistītā terminoloģija un starptautisko terminu latviskošanas principi. Pie tam tā pamatā publiskota tikai drukātā veidā, kas nozīmē, ka liels interesentu skaits nemaz neuzzina par mācību līdzekļa pastāvēšanu, pirms tas nonācis interesenta rokās.

Mērķis

Mērķis ir izveidot visiem pieejamu interaktīvu - regulāri papildinātu un pilnveidotu, - vēstures zinātnes terminu skaidrojošo vārdnīcu, vēsturisko personu un notikumu rādītāju latviešū valodā. Resursā ievietotā informācija brīvi izmantojama izglītošanās procesā, t.i. nekomerciāliem mērķiem.

Apraksts

Projekts tiek veidots internetā zem domēna vārda http://www.vesture.eu kā tematiski un alfabēta secībā sistematizēts vēstures zinātnē sastopamo terminu un jēdzienu skaidrojošs informācijas apkopojums, kas sastāv no īsiem rakstiem, kurus rakstījuši viens vai vairāki autori. Informācijas apkopošanai un apstrādei tiek izmantota bezmaksas datorprogramma MediaViki, kas radīta speciāli enciklopēdiju interneta vidē veidošanai. Terminus vai jēdzienus skaidrojošie šķirkļi tiek veidoti nevis kā raksti vai publikācijas, bet gan kā īsa un enciklopēdiska pamatinformācija bez skaidrojumiem "kāpēc": ir jēdziens, kura nozīme un saturs tiek definitīvi izskaidrots. Uzsvars tiek likts uz šķirklim pievienoto literatūras sarakstu un pieejamiem resursiem internetā par konkrēto tēmu. Tematiski termini tiek apkopoti sadaļās, kurām nepieciešamības gadījumā ir šaurāk tematiskas apakšsadaļas:

• antropoloģija (termini, kas tiek lietoti antropoloģijā kā no vēstures atvasinātā zinātnē, piemēram: cilts, dzimta, animisms, nomadi, triba, kanibālisms u.c.);
• ekonomika (tematiski - priekšmeti un rīki, naudas vienības, mērvienības, apģērbs u.c., - apkopoti un skaidroti pagātnē sastopamie termini, piemēram: jūras nodevas, grivna, li, kibucs, Rīgas Medicīnas policijas komiteja, muitas ūnija u.c.)
• militārisms (tematiski - apbalvojumi, armiju vienības, dienesta pakāpes, militārie konflikti un agresijas akti, ieroči, paramilitāras organizācijas, bruņinieku ordeņi u.c. - apkopoti un skaidroti termini, kas attiecas uz militāro sfēru vēsturē, piemēram: Lāčplēša Kara ordenis, Teitoņu ordenis, vikingi, Liepājas Zaļā gvarde, flīģeladjutants, Mauser K98, Latvijas okupācija (1940.), Nacionālie partizāni Latvijā, 201. Latvijas strēlnieku divīzija u.c.);
• ģeogrāfiskie reģioni (alfabēta secībā apkopoti un skaidroti vēsturē sastopamie ģeogrāfisko reģionu nosaukumi, piemēram: Hellada, Levante, Livonija, Mazāzija, Turkestāna, Žemaitija u.c.);
• arhitektūra (alfabēta secībā apkopoti un skaidroti vēsturē sastopamie arhitektūras aprakstu termini, piemēram: červetrs, čigums, čora, čoža u.c.);
• līgumi un pakti (alfabēta secībā apkopoti un skaidroti vēsturē sastopamie līgumi, pakti un ūnijas, piemēram: personālūnija, reālūnija, Molotova-Ribentropa pakts, Vācu savienība, Šmalkaldes savienība, Svētā savienība, Kurzemes-Krievijas tirdzniecības un robežu līgums (1783.), Padošanās līgumi, Vīnes kongress (1814-1815) u.c.);
• pilis un muižas (alfabēta secībā apkopoti un skaidroti vēsturē sastopamie muižu un piļu nosaukumi, piemēram: Ašeradena, Remershofa, Rumbenhofa, Šreienbuša u.c.);
• arheoloģija (tematiski un alfabētiski - piemēram arheoloģija, Maikopas kultūra, - apkopoti arheoloģijā kā vēstures palīgdisciplīnā lietotie termini un jēdzieni);
• tiesību akti un kodeksi (alfabēta secībā apkopoti un skaidroti vēsturē sastopamie tiesību akti un kodeksi, piemēram: Aizkraukles un Rīmaņu muižas zemnieku tiesa, Liberum veto, bulla, edikts, feodālā imunitāte, herema, Kleistena reformas, ordālija, Silvestra žēlastība, Livonijas ordinācijas, Voldemāra-Ērika lēņu tiesības u.c.);
• sabiedrība (tematiski apkopotas sabiedriskās un politiskās organizācijas, kustības, alfabēta secībā apkopoti sabiedrību raksturojoši vēsturiski jēdzieni un termini, piemēram: akotnieki, apanāžas zemnieki, apgaismība, aristokrātija, brīvzemnieki, dēmoss, erāriji, heloti, izgātņi, senjors, smerdi, kārta, šķira, vilani, kasta, kūrija, leimaņi, pentakosiomedimni, perioiki, plebeji, secesija u.c.);
• pilsētas un vietas (alfabēta secībā apkopoti un skaidroti vēsturē sastopamie pilsētu un vietu nosaukumi, piemēram: Goldingena, Šrundena, Mītava, Kobronskansts, Sarkanais sardzes tornis, Forburga, Rēvele u.c.);
• filosofija (alfabēta secībā apkopoti un skaidroti vēstures filosofijā sastopamie termini, piemēram: adživika, antīkā filosofija, averoisms, Gondišapuras Akadēmija, cji, Milētas skola, Aleksandrijas skola, askēze u.c.);
• tautas un ciltis (alfabēta secībā apkopoti un skaidroti vēsturē sastopamie cilšu un tautu nosaukumi, piemēram: filistieši, haldieši, kursenieki, kutiji, saracēņi, čudi, šumeri u.c.);
• tituli un amati (alfabēta secībā apkopoti un skaidroti vēsturē sastopamie tituli un amati, piemēram: abats, agrimēnsors, arhierejs, arhēgēts, bajārs, bakalaurs, bannerets, basilejs, bīskaps, bejs, cars, imperators, karalis, hans, diakons, diktators, domkungs, emīrs, firsts, hou, hercogs, grāfs, vikonts, primass, konsuls, maģistrāts, legāts, stārasts, supremāts, superintendants, gospodars u.c.);
• palīglīdzekļi tulkošanai materiāli, kas nepieciešami vēsturniekam, tulkojot un latviskojot citu valodu īpašvārdus, toponīmus, hidronībus u.c. terminus, piemēram: vārdnīcas internetā, bulgāru īpašvārdu atveidošana, nīderlandiešu īpašvārdu atveidošana, ķīniešu īpašvārdu atveidošana, ungāru īpašvārdu atveidošana, turku īpašvārdu atveidošana u.c.);
• zinātnes vēsture (alfabēta secībā apkopoti un skaidroti termini, kas attiecas uz zinātnes vēsturi, piemēram: enciklopēdija, heliocentrisms, universitāte u.c.);
• valsts un vara (tematiski sakārtotās apakšsadaļās alfabēta secībā apkopoti un skaidroti termini, kas attiecas uz valsti un varu, piemēram: valsts izcelšanās teorijas, areopags, autoritārisms, cenzūra, domīnija, domināts, dzimtbūšana, gerontokrātija, impērija, konfederācija, monarhija, kārtu pārstāvniecības monarhija, polisa, sinklīts, sinekisms, parlaments, senāts, prikazs, padomju kongress u.c.);
• reliģijas (tematiski sakārtotās apakšsadaļās alfabēta secībā apkopoti un skaidroti termini, kas attiecas uz reliģijām, piemēram: Četras Cildenās Patiesības, prozelīts, sekularizācija, herēze, ordinarium, katolikoss, eshatoloģija, hostija, habits, suspendēt, mise, euharistija, Paulīniešu ordenis, a latere, agenda, Anglijas Baznīca u.c.);
• avoti un dokumenti (tematiski pa valstīm vai zemēm sakārtoti vēstures avoti, piemēram: Krievu tiesa, Georgijas traktāts (1783.), Alkohola normas Sarkanajā armijā, ASV deklarācija par Latvijas okupāciju (1940.), Latvijas nota par kara pieteikumu Vācijai. 25.11.1919., Slēptā mongoļu vēsture u.c.);
• vēstures zinātne,
• valstis vēsturē,
• simboli un atribūti,
• resursi internetā,
• heraldika.
• personas (vēsturē nozīmīgu personu rādītājs - biogrāfiju pamatdati, - apkopots alfabēta secībā pēc uzvārda sākuma burta).

Autortiesības pieder tikai un vienīgi autoram vai izdevumam, no kura informācija pārpublicēta (likumos noteikto laika termiņu robežās).

Darbība

Šķirkļi tiek veidoti, vai nu tulkojot apkopojot vienuviet no esošām enciklopēdijām, vai rakstot no jauna, izmantojot jaunāko zinātnisko literatūru. Šim iemeslam tiek iegādātas enciklopēdijas, jaunākā zinātniskā periodika.

Resurss domāts Latvijas sabiedrības izglītotības līmeņa celšanai:

• studentiem un interesentiem kā pamatinformācijas, kā arī literatūras un avotu uzziņu vietne;
• pasniedzējiem kā palīgmetode praktiskajā darbā, uzdodot studentiem veidot šķirkļus, ko ievietot šeit, jo rakstīšanas procesā students iemācās labāk definēt, īsi un objektīvi apkopot pamatinformāciju, sameklēt literatūru un avotus.
• zinātniekiem kā vieta, kur atpūsties no plašo tēmu apgūšanas, dot savu artavu tautas izglītošanā, ar kolēģiem var izdiskutēt terminu tulkošanas vai trūkstošu terminu radīšanas jautājumus.